Saeimas priekšsēdētājs:

— Izraēlas, Briseles, Milānas vizītēs

Šī mēneša sākumā, no 1. līdz 5. decembrim, Izraēlu apmeklēja Saeimas oficiāla delegācija, ko vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Delegācijas sastāvā bija arī Saeimas deputāti Egils Baldzēns, Jakovs Pliners un Valdis Ģīlis, kā arī Latvijas Republikas vēstnieks Izraēlā Jānis Lovniks un Saeimas Kancelejas direktora vietnieks Guntis Beņķis. Pēc tam Jānis Straume īslaicīgi uzturējās Briselē un Milānā.

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”, izvērtējot vizīšu nozīmi

— Tā sagadījās, ka tieši mūsu parlamenta oficiālās vizītes laikā krasi saasinājās attiecības starp izraēliešiem un palestīniešiem. Tieši mūsu ierašanās vakarā notika ļoti asiņains terora akts Jeruzalemē — apmēram puskilometru no viesnīcas, kurā bijām apmetušies. Tas, protams, veidoja dramatisku, smagnēju iespaidu uz šo mūsu vizīti, jo vairāk tādēļ, ka pēc tam pat vēlās vakara stundās notika Izraēlas valdības sēdes. Tūlīt pēc pirmajiem terora aktiem sekoja autobusa uzspridzināšana Haifā. Līdz ar to bija jūtams vispārējs sasprindzinājums valstī. Tajā pašā laikā, izņemot vienu iepriekš paredzēto tikšanos ar ārlietu ministru Peresa kungu, visas pārējās tikšanās notika.

Jāsaka, ka, tiekoties gan ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, gan ar Izraēlas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļiem, gan ar no Latvijas emigrējušo ebreju sabiedriskās organizācijas vadību, gan apmeklējot vairākas iestādes un muzejus, kam saistība ar holokaustu, aizvien bija izjūtama tieksme pēc abpusēji pieņemamas izpratnes un izdevīguma visās jomās — politiskajā, ekonomiskajā, kultūras, izglītības un citās.

Jāatzīst, ka Izraēla neapšaubāmi ir īpaši ieinteresēta sadarbībā ar Eiropas austrumdaļu. To viņu politiķi bieži vien akcentē, līdz ar to Izraēlai ir diezgan liela interese par ciešāku sadarbību ar Baltijas valstīm.

Mums bija oficiāla tikšanās ar Izraēlas parlamenta spīkeru Avrahamu Burgu, kas izteica pateicību par to, ka Latvijas parlamenta delegācija tomēr nav atteikusies no šīs vizītes Izraēlai sarežģītā brīdī. Un patiešām šajās ļoti saspringtajās dienās Latvijas delegācija vienīgā atradās oficiālā statusā Izraēlā.

Protams, dažādos aspektos tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar tā saukto holokaustu. Izraēlas puse augstu novērtēja mūsu Vēsturnieku komisijas paveikto, kā arī daudzas pēdējā laikā Latvijā izdotās grāmatas un tiko atklāto Biķernieku memoriālu. Tas viss liecina par to, ka pēdējā laikā Latvijā veiktie vēstures izzināšanas un izskaidrošanas pasākumi Izraēlā tiek augstu novērtēti.

Tiesa, Izraēlas parlamenta spīkeram uzrunājot Knesetu, tā gaisotne un tie jautājumi, ko mēs pārrunājām abpusējās sarunās, netika izklāstīti tik skaidrā veidā, kā to varbūt vajadzētu. Bet es to vērtēju kā iekšpolitiski nepieciešamu rīcību.

Kopumā pārlūkojot, šī vizīte ir vērtējama pozitīvi, īpaši ņemot vērā tos apstākļus, kādos tā notika.

Mums bija tikšanās arī ar no Latvijas izceļojušo ebreju asociācijas pārstāvjiem. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar ebreju dzīvi Latvijā pašlaik, īpašumu atgūšanu un citas problēmas. Šī asociācija pēdējā laikā pastāvīgi tiecas radīt finansiālas iespējas Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem apgūt ebreju valodu un kultūru, mācoties gan Izraēlā, gan citās zemēs. Tādējādi tiek veicināta un labvēlīgi atzīta Latvijas valsts minoritāšu politika.

Tūdaļ pēc vizītes Izraēlā 5. decembrī man nācās piedalīties vēl vienā ļoti nozīmīgā pasākumā — Briselē notika divpadsmitā Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītāju tikšanās. Uzmanības centrā bija divi jautājumi — Eiropas Savienības paplašināšanās un arī prognozējamā situācija Eiropā pēc tam, kad Eiropas Savienības paplašināšanās jau būs notikusi. Manuprāt, viens no pārdomātākajiem un tālredzīgākajiem bija Ferhoigena kunga ziņojums, kurā viņš ļoti pozitīvi novērtēja pašreizējo ES paplašināšanās procesu un izteica pārliecību, ka tie mērķi, ko izvirzījušas lielākā daļa no kandidātvalstīm, proti, 2002. gada beigas, varētu būt reāli sasniedzami. No viņa runas konteksta es varēju secināt, ka Latvija šobrīd katrā ziņā ir viena no tām valstīm, kas neapšaubāmi ir kandidātvalstu pirmajā desmitniekā.

Pēc tam piedalījos konferencē “Eiropas Savienība vakar, šodien un rīt”, ko Milānā rīkoja Eiroparlamenta prezidentes vietnieks. Šī konference bija ļoti saistoša jau tādēļ vien, ka tajā uzstājās tie visas Eiropas mēroga politiķi, kas iestājās par Eiropas Savienības paplašināšanu jau pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Piemēram, Itālijas senators Andreoti, Eiropas komisārs Monti. Gan divpusējās sarunās, gan noklausoties ziņojumus konferencē, varēju secināt, ka Latvijas sasniegumi virzībā uz Eiropas Savienību patiešām daudzviet tiek augstu vērtēti.

Tātad, neraugoties uz visiem zināmajām problēmām, ir arī pamats optimismam.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Izraēlas Kneseta spīkers Avrahams Burgs

Latvijas delegācija holokausta memoriāla apmeklējuma laikā Jeruzalemē

Franka Meislera galerijā: Franks Meislers, Latvijas vēstnieks Izraēlā Jānis Lovniks un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Saeimas oficiālā delegācija kopā ar Latvijas vēstniecības Telavivā darbiniekiem

Foto: Guntis Beņķis — “Latvijas Vēstnesim”