Ar ieinteresētību uz vienotu sabiedrību

“No atšķeltības uz līdzdalību” — šāds moto bija izvēlēts Alūksnes rajona sabiedrības integrācijas konferencei, kas 30.novembrī notika Alūksnē.

Jēdziens “integrācija” būtībā apzīmē saliedēšanos un savstarpēju sapratni. Tas sabiedrības leksikā aktīvs kļuvis tieši pēdējos divos gados, liecinot, ka Latvijas sabiedrībai pats integrācijas process ir būtiski nozīmīgs un nepieciešams. Faktu, ka par integrācijas jautājumiem domā un aktīvi strādā Latvijas pašvaldībās, atspoguļo arī Naturalizācijas pārvaldes jaunizveidotais informatīvais izdevums “Pilsoniskā līdzdalība un integrācija”. Jau 16 mūsu valsts rajonos, sākot ar 1999.gadu, pašvaldību paspārnē tiek veidotas sabiedrības integrācijas padomes, darba grupas, un tās sadarbībā ar attiecīgo valsts institūciju vietējās varas līmenī risina sabiedrības integrācijas jautājumus pilsoniskās līdzdalības, valodas, kultūras, izglītības, mazākumtautību, dažādu sociālo grupu sadarbības veicināšanai.

Konferencē Alūksnē piedalījās valsts Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Naturalizācijas pārvaldes pilsonības daļas vadītājs Aleksandrs Dementjevs un Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja Rita Zommere. Pārējie konferences dalībnieki bija gan rajona pašvaldību, izglītības iestāžu, atsevišķu sociālo grupu — invalīdu, nedzirdīgo biedrības, multiplās sklerozes asociācijas rajona nodaļas — pārstāvji, kā arī skolēni un citi interesenti.

Veicinot konferences dalībnieku saliedētību, tās ievadā ļoti izteiksmīgu priekšnesumu — romantiskas dzejas rindas par Alūksnes ezeru — ar surdotulkojumu sniedza Alūksnes nedzirdīgo biedrības pārstāve, bet Krievijas pierobežas — Pededzes pagasta, kurā 80% iedzīvotāju nav latvieši, vokālistu atraktīvais muzikālais sniegums gan krievu, gan latviešu valodā ar īpaši sacerētiem tekstiem par konferences tēmu atraisīja sākotnējo saspīlētību un radīja omulīgu gaisotni konferences darba gaitai.

Konferences ievaddaļā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane teica: ”Man ne reizi vien ir nācies atbildēt uz jautājumu: kāpēc politiķi Latvijai ir uzspieduši sabiedrības integrācijas jēdzienu? Šāds jautājums liek ieviest skaidrību, jo patiesībā ne politiķi, bet gan nepilns simts sabiedrībā pazīstamu cilvēku— zinātnieku, pasniedzēju, valsts institūciju pārstāvju — sāka darbu pie valsts programmas sabiedrības integrācijai Latvijā. Patiesībā mūsu darba gaitā politiskās partijas nav iejaukušās, taču šobrīd atzīst, ka maz ir tādu jautājumu, kas nebūtu svarīgi sabiedrības integrācijas kontekstā.”

E.Aldermane atzina, ka Alūksnes rajonā sabiedrības integrācija aizsākta un rit pareizā virzienā, jo primāri ir izvērtēt un, akcentējot savam reģionam aktuālākos aspektus, noteikt uzdevumus sabiedrības integrācijas procesa virzībai. Šeit iedzīvotāju nacionālais sastāvs liecina, ka nav aktuāli izglītības integrācijas jautājumi valsts valodas apguves kontekstā, taču, tāpat kā citviet valstī, ļoti svarīga ir sociālā integrācija un pilsoniskās līdzdalības veicināšana un atsvešinātības mazināšana. Savas runas turpinājumā E.Aldermane tieši atsvešinātību nosauca par vienu no lielākajiem draudiem un bīstamākajiem signāliem valstī, kas sekmē noslāņošanos “saulītē ieceltajos” un “atstumtajos”, bagātajos un nabagajos, pilsoņos un nepilsoņos, latviešos un cittautiešos, tādējādi sadalot sabiedrības dzīvi pa dažādām informatīvajām telpām. Rosinot meklēt atbildi uz retorisko jautājumu, kā mums vienam otru labāk saprast, E.Aldermane atgādināja: “Latvija nav liela valsts. Ja iedzīvotāju kopskaits ir tikai 2,3 miljoni, nevis piecdesmit miljoni, bet cittautiešu un nepilsoņu skaits valstī ir 1 miljons, no kuriem 530 tūkstoši ir nepilsoņi, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, šie nepilsoņi, arvien vēl kā spīlēs turēti, iegūs bezvalstnieka statusu. Tāda precedenta citā valstī, kur viena ceturtā daļa iedzīvotāju ir bezvalstnieki, nav. Un šobrīd Latvijas valsts uzdevums ir šos cilvēkus informēt par viņu iespējām šajā valstī un ļaut izdarīt izvēli.”

Vērtējot Alūksnes rajona integrācijas darba grupas paveikto, E.Aldermane atzinīgi uzteica skolās veiktā izglītojošā darba rezultātus patriotiskajā audzināšanā, jo telpas vizuālajam noformējumam bija izstādīti rajona skolu audzēkņu darbi par tēmu “Pilsonības stunda”.

Konferences referātu daļā uzstājās Alūksnes rajona padomes Attīstības un finansu nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš, informējot par Alūksnes rajona attīstības programmas realizāciju saistībā ar integrācijas procesiem. Viņš uzsvēra, ka jēdzieni “plānošana” un “integrācija” ir savstarpējā mijiedarbībā, tie cilvēkā tiek uzturēti visu viņa dzīves laiku, veidojot katrā gadījumā noteiktu attieksmi. Par integrācijas procesa veicinātājiem N. Kalniņš nosauca spēju mainīties, toleranci, ieinteresētību, drosmi, resursu un iespēju izmantošanu, kā arī mūsdienu modernās tehnoloģijas interneta mājaslapas un e–pārvaldes ieviešanu.

Savukārt Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe kā sabiedrības integrācijas darba grupas vadītāja pastāstīja par problēmām un risinājumiem sabiedrības integrācijā Alūksnes rajonā. Par problēmām tika atzītas: sabiedrības neinformētība, zemā pilsoniskā aktivitāte, sociālā spriedze, lokālā patriotisma un motivācijas trūkums, bet par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem nosaukti: iedzīvotāju un valsts institūciju atsvešinātības pārvarēšana, informatīvas agresivitātes seku likvidēšana, visu iedzīvotāju kopēju valstisko vērtību radīšana, dažādu tautību savstarpējo attiecību normalizēšana ar valsts valodas apguves un naturalizācijas palīdzību, kā arī saudzīgas attieksmes veidošana pret atsevišķām sociālajām grupām. Nosaucot atsevišķas indivīdu grupas — bērni bāreņi, no soda izciešanas vietām atgriezušies cilvēki, mātes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bezdarbnieki, cilvēki ar speciālām vajadzībām, nepilsoņi, tika sniegta atbilde uz jautājumu, kā labā alūksnieši sabiedrības integrācijas darbu veic.

Pēc tam desmit rajona skolas prezentēja “Pilsonības dienu mūsu skolā”, savukārt konferences dalībnieku uzdevums bija vērtējot izvirzīt labāko sniegumu. Kā izrādījās, šis bija interesants, bet ļoti grūts uzdevums, jo skolu priekšnesumi bija gan saturiski, gan vizuāli pārdomāti un labā izpildījumā. Pēc vērtējuma lielāko atzinību guva Malienas pamatskolas literārā montāža “Kas latvietim ir mājas?”.

Veicot darbu trīs grupās par pilsoniskās līdzdalības un politiskās integrācijas, sociālās integrācijas un kultūru mijiedarbības un integrācijas jautājumiem pēc “stipro, vājo pušu, iespēju un draudu” noteikšanas metodes, tika analizēta Alūksnes rajona situācija un izvirzīti konkrēti priekšlikumi sabiedrības integrācijas darba grupas turpmākajai rīcībai — pamata radīšanai Alūksnes rajona integrācijas programmas izstrādei. Un šis darbs bija arī viens no konferences mērķiem, ko sākumā savā uzstāšanās runā nosauca Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.

Konferences beigās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane atzina, ka ir gandarīta par vērtīgi pavadīto dienu, par redzēto Alūksnē un pārliecināta, ka integrācijas jautājumu risināšanā Alūksnes rajonu var uzskatīt par pieredzē bagātu un izglītotu, lai sniegtu padomus arī kolēģiem citviet Latvijā.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore