• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumi Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2001., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56049-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-002-01-eku-norobezojoso-konstrukciju-siltumtehnika-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.496

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumos Nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai"

Vēl šajā numurā

30.11.2001., Nr. 174

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 495

Pieņemts: 27.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.495

Rīgā 2001.gada 27.novembrī (prot. Nr.58, 3.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2002.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām nav obligāta.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgajām tehniskajām komitejām iesaka šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod metodiskos norādījumus Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” izpildei.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01“Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk - būvelements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Veicot ēkas remontu un rekonstrukciju, var piemērot šī būvnormatīva prasības, lai nodrošinātu labu siltumtehnisko kvalitāti.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Būvnormatīvs neattiecas uz speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

5. Arhitektūras pieminekļa renovācijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

6. Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikuma bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

II. Siltuma zudumi

7. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT vatos uz grādu (W/K), kas norāda enerģijas zudumus (vatos) caur ēkas būvelementiem, ja temperatūras starpība uz to pretējām virsmām ir viens grāds, nosaka saskaņā ar formulu (1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.

HT = ΣUiAi + Σψjlj + Σχk , kur (1)

Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K);

Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2);

ψj - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K);

lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);

χk - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K).

8. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā.

9. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu (2). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības.

HTR = ΣURNiAi + ΣψRNjlj , kur (2)

URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.

1.tabula

Siltuma caurlaidības koeficientu URNW/(m2 x K) un ψRN, W/(m x K) normatīvās vērtības

Nr.
p.k.
Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnu dārzus Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,2 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ
3. Sienas:      
3.1. ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2 0,25 κ 0,35 κ 0,45 κ
3.2. ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0,3 κ 0,4 κ 0,5 κ
4. Logi, durvis un stiklotas sienas 1,8 κ 2,2 κ 2,4 κ
5. Termiskie tilti yR 0,2 κ 0,25 κ 0,35 κ

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

10. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām) siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (3):

κ = 19 /( Θi – Θe ) , kur (3)

Θi - iekštelpu aprēķina temperatūra (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 211-98 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” 4.pielikumam, ja attiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi;

Θe - āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

11. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem normatīvo vērtību HTR var noteikt saskaņā ar formulu (4). Ēkām ar dažādu stāvu skaitu HTR vērtību nosaka katrai ēkas daļai atsevišķi.

HTR= hAA , kur (4)

hA - ēkas viena kvadrātmetra īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 12.punktu;

A - dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa visos stāvos (m2).

12. Dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem viena kvadrātmetra īpatnējais siltuma patēriņš hA vienstāva un divstāvu ēkām ir attiecīgi 1,10 (W/m2 x K), trīsstāvu un četrstāvu ēkām - 0,9 (W/m2 x K), piecu un vairāk stāvu ēkām - 0,7 (W/m2 x K).

13. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

14. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj var pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).

2.tabula

Siltuma caurlaidības koeficientu URM W/ (m2 x K) un ψRM W/( m x K) maksimālās vērtības

Nr.
p.k.
Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnu dārzus Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,25 κ  0,35 κ 0,5 κ
2. Grīdas uz grunts 0,35 κ 0,5 κ 0,7 κ
3. Sienas:      
3.1. ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2 0,30 κ 0,4 κ 0,5 κ
3.2. ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0,40 κ 0,5 κ 0,6 κ
4. Logi, durvis un stiklotas sienas 2,7 κ 2,9 κ 2,9 κ
5. Termiskie tilti ψRM 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ

15. Normatīvās vērtības URN un maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem, bet grīdām virs neapkurinātiem pagrabiem - tādas pašas kā grīdām uz grunts.

16. Logu, stiklotu paneļu un citu stiklotu virsmu laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 9.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, kas noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 13.punktam. 13.punktā noteiktās prasības un šī būvnormatīva 1.tabulā noteiktās normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības nav obligātas pirmo divu stāvu logiem un ārdurvīm veikalos un līdzīgās telpās, kurām funkcionāli nepieciešami lieli logi vai stikla sienas.

17. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789.

III. Būvmateriālu un būvelementu aprēķina vērtības

18. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību nosaka:

18.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946;

18.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370;

18.3. logiem un durvīm - aprēķina vai nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 10077-1;

18.4. termiskajiem tiltiem ψj, χk vērtības nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211-1, LVS ISO 10211-2 vai LVS ISO 14683.

19. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būvelementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”.

20. Būvmateriāliem, kuru galvenā funkcija būvelementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

21. Būvelementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS-EN ISO 8990.

IV. Ēkas gaiscaurlaidība

22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētā prasība nav būtiska.

23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar standartu LVS EN ISO 9972.

24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.

V. Būvelementu ūdens tvaika caurlaidība

25. Ja būvelements sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

26. Viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot formulu (5):

sd= µ x d , kur (5)

sd - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ - ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086 vai saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulu, kur noteiktas m vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ = 1;

d - viendabīgā būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla slāņa biezums (m).

27. Šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildes tehnisko risinājumu norāda būvprojektā.

28. Ja šī būvnormatīva 25.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, tai jābūt ventilējamai.

29. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106 m.

30. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šo noteikumu 25.punktā noteiktā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

31. Atkāpes no šī būvnormatīva 25.punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas, ja tās pamatotas ar aprēķinu, kas apliecina, ka kondensāta uzkrāšanās bilance gada laikā nav pozitīva un nekaitē konstrukcijai. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama.

VI. Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi

32. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λdec vai deklarēto siltumpretestību Rdec iegūst no mērījumu rezultātiem aprēķinātajām vidējām siltumvadītspējas vērtībām λ10m vidējā temperatūrā 10 °C un standartnovirzes Δλs saskaņā ar produkcijas standartu kopu. Mērot šos siltumtehniskos parametrus saskaņā ar standartu LVS ISO 8301 vai LVS ISO 8302, piemēro standartā LVS EN ISO 10456 pamatgrupai 1b noteiktos kontroles apstākļus:

32.1. vidējā temperatūra 10 °C;

32.2. kontrolparauga biezums lielāks par 50 mm vai mazākais ražotā produkta biezums;

32.3. pēc kondicionēšanas 23 °C temperatūrā un 50 % relatīvajā mitrumā;

32.4. pēc iespējamās novecošanās ietekmes novērtēšanas.

33. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456.

34. Porainos siltumizolācijas materiālus būvelementos iestrādā atbilstoši ražotāja rekomendācijām, izmantojot speciālās funkcionālās tvaika un vēja barjeras, kas pasargā vieglās konstrukcijas no vēja un ārējā mitruma, kā arī no iekšējā un ārējā ūdens tvaika un gaisa spiedienu starpības negatīvās ietekmes. Konvekcijas ietekmi var neņemt vērā, ja siltumizolācijas blīvums nav mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minētajām vērtībām. Var izmantot zemāka blīvuma siltumizolācijas materiālus, ja to aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λd aprēķiniem izmanto šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minētās siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficienta Δλw vērtības.

35. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura blīvums ir mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minēto, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λdec pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw atbilstoši šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulai.

36. Ja siltumizolācijai lieto higroskopiskus materiālus, kuru siltumvadītspēja noteikta sausiem paraugiem ar standartā LVS EN ISO 10456 minētajām metodēm, iegūto λ10m vērtību konvertē uz normāliem iekštelpu apstākļiem - temperatūru 23 °C un gaisa relatīvo mitrumu 50 %, reizinot to ar korekcijas faktoru Fu, ko nosaka, izmantojot formulu (6):

Fu = exp(fu x u23,50) , kur (6)

Fu - korekcijas faktors pārejai no dažāda mitruma vidēm;

fu - mitruma konversijas koeficients attiecīgajam siltumizolācijas materiālam;

u23,50 - mitrums (kg/kg) normālos iekštelpu apstākļos.

3.tabula

Dažādu siltumizolācijas materiālu robežblīvums

Siltumizolācijas materiāla veids Mīkstie paklāji vai plāksnes ar blīvumu ρ (kg/m3) Brīvs bērts siltumizolācijas materiāls ar blīvumu ρ (kg/m3)
Stikla vate 15 20
Akmens vate 24 25
Celulozes šķiedra netiek reglamentēts 25

37. Mitruma konversijas koeficienti fu un u23,50 noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulā.

38. Nosakot būvelementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām - ne mazāks par 20 %.

39. Ja mērījumus atbilstoši kontroles nosacījumiem veic ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Δλa var būt nulle.

40. Deklarēto siltumvadītspēju λdec W/(m x K) nosaka saskaņā ar formulu (7):

λdec > λ10m + Δλs + Δλa (7)

λ10m - siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šī būvnormatīva 32. vai 36.punktu;

Δλs - korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šī būvnormatīva 32.punktu;

Δλa - novecošanās korekcijas faktors.

41. Deklarēto siltumvadītspēju λdec W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs norāda deklarācijā saskaņā ar standartu LVS EN 45014 un tehniskajā pasē.

42. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta mW/(m x K) (milivatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs norāda siltumizolācijas materiāla klasi uz izstrādājuma iepakojuma.

43. Ir šādas deklarētās siltumvadītspējas klases: λcl 16, λcl 18, λcl 20, λcl 22, λcl 24, λcl 26, λcl 28, λcl 30, λcl 33, λcl 36, λcl 39, λcl 42, λcl 45, λcl 50, λcl 55, λcl 60, λcl 65, λcl 70, λcl 80, λcl 90, λcl 100, λcl 110, λcl 120, λcl 130, λcl 140, λcl 160, λcl 180, λcl 200, λcl 220, λcl 240, λcl 260, λcl 280 un λcl 300.

44. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju ld W/(m x K) nosaka, izmantojot formulu (8), un pieskaita labojuma koeficientu siltumizolācijas darba apstākļiem Dlw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu.

λd = λcl + Δλw (8)

45. Būvelementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas noteikta saskaņā ar šo būvnormatīvu, norāda būvprojekta specifikācijā.

46. Būvelementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā.

47. Šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, arī pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst tabulā minētajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst tabulā minētajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama.

48. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kuras pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 4.tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa.

49. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būvelementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību.

50. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu.

VII. Būvelementu siltuma inerce

51. Būvelementa siltuma inerci D aprēķina, izmantojot formulu (9):

D = Σ Si / U = ΣRiSi , kur (9)

Si - būvelementa siltumapguves koeficients W/(m2 x K);

Ri - būvelementa aprēķina siltumpretestība (m2 x K)/W, ko nosaka, izmantojot formulu (10):

Ri= 1/Ui (m2 x K)/W (10)

52. Būvelementa siltumapguves koeficientu Si aprēķina, izmantojot formulu (11):

, kur (11)

λ - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla siltumvadītspēja

W/(m x K);

r - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla blīvums (kg/m3);

c - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla īpatnējā siltumietilpība J/(kg x K);

ω - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla svara mitrums procentos (kg/kg) x 100, ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulu.

53. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6. un 7.tabulā. Dažu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd.

54. Būvelementa siltuma inerci D izmanto apkures un ventilācijas sistēmu jaudas aprēķinos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231 “Ēku apkure un ventilācija”.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ



Pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01

“Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495)

1.tabula

Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliem

Nr.
p.k.
Izstrādājums vai materiāls Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)
1. Polietilēna plēve 0,15 mm 50
2. Polietilēna plēve 0,2 mm 75
3. Polietilēna plēve 0,25 mm 100
4. Poliestera plēve 0,2 mm 50
5. Polivinilhlorīda (PVC) plēve 30
6. Alumīnija folija 0,05 mm 1500
7. Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm 8
8. Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm 12
9. Pergamīns 1 mm 2
10. Ruberoīds 15
11. Aluminizēts papīrs 0,4 mm 10
12. Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna 0,2
13. Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta) 1
14. Lateksa krāsa (0,1 mm kārta) 0,3
15. Alkīda krāsa (0,1 mm kārta) 4
16. Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta) 4
17. Silikātkrāsa (0,1 mm kārta) 0,2
18. Vinila tapetes 2

2.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem dažādos siltumizolācijas darba apstākļos

Nr.
p.k.
Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums un blīvums Ventilēts būvelements Δλw (W/mK) Neventilēts būvelements Δλw (W/mK)
1. Akmens vate ρ < 24 kg/m3 0,006 0,008
2. Akmens vate ρ > 24 kg/m3 0,001 0,002
3. Brīvi bērta akmens vate ρ < 25 kg/m3 0,008 nedrīkst lietot
4. Stikla vate ρ < 15 kg/m3 0,006 0,008
5. Stikla vate ρ > 15 kg/m3 0,001 0,002
6. Brīvi bērta stikla vate ρ < 20 kg/m3 0,008 nedrīkst lietot
7. Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) ρ < 25 kg/m3 0,02 nedrīkst lietot
8. Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) ρ > 25 kg/m3 0,01 nedrīkst lietot
9. Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi ρ = 35–75 kg/m3 0,01 0,02
10. Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes 0,001 0,002
11. Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes 0,02 0,03
12. Gāzbetons ρ < 400 kg/m3 0,015 0,02
13. Gāzbetons 400 < ρ < 600 kg/m3 0,03 0,04
14. Gāzbetons ρ > 600 kg/m3 0,07 0,08
15. Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,035 nedrīkst lietot
16. Perhlorvinila putuplasta loksnes 0,012 0,015
17. Uzputota polistirola (EPS) plāksnes 0,012 0,015
18. Putu ģipsis ρ = 500 kg/m3 0,07 0,08
19. Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes 0,012 0,015
20. Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m3 0,045 nedrīkst lietot
21. Fibrolīta un arbolīta plāksnes ρ = 300 kg/m3 0,007 0,008
22. Fibrolīta un arbolīta plāksnes ρ = 800 kg/m3 0,015 0,017
23. Keramzītbetons 400 < ρ < 600 kg/m3 0,01 0,02
24. Keramzītbetons 600 < ρ < 800 kg/m3 0,025 0,045
25. Keramzītbetons 800 < ρ < 1000 kg/m3 0,05 0,07
26. Kūdras plāksnes 200 < ρ < 300 kg/m3 0,015 0,02
27. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m3 0,015 nedrīkst lietot
28. Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m3 0,11 nedrīkst lietot
29. Putustikls ρ < = 200 kg/m3 0,02 0,025
30. Putustikls ρ < = 400 kg/m3 0,035 0,04

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

3.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

Nr.
p.k.
Izolācijas materiāls Vienpusējai saskarei ar grunti Δλw Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti Δλw
1. Gāzbetons ρ = 300–600 kg/m3 0,02-0,04 nedrīkst lietot
2. Keramzītbetons ρ = 400–600 kg/m3 0,01-0,02 nedrīkst lietot
3. Keramzīta bērums ρ = 200–400 kg/m3 0,05-0,06 0,06-0,07
4. Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m3 0,005 0,01
5. Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m3 0,01 0,02
6. Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m3 0,002 0,004

4.tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtā

Nr.
p.k.
Konstrukcijas veids Δλw (W/mK)
1. Atklāta ventilēta virsma:  
1.1. viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums 0,001
1.2. divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums 0,003
2. Slēgta neventilēta virsma:  
2.1. jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi 0,008
2.2. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma 0,008
2.3. ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās 0,008

5.tabula

Dažādu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanai

Nr.
p.k.
Materiāls Svara mitrums ω (%)
1. Putupolistirols (EPS) 10
2. Putupoliuretāns 5
3. Dzelzsbetons 3
4. Keramzītbetons 10
5. Izdedžu betons 8
6. Gāzbetons 12
7. Java 4
8. Ķieģeļu mūris 4
9. Skuju koki 20
10. Ozols 15
11. Kokskaidu plātnes 12
12. Smiltis 2
13. Keramzīts 3
14. Izdedži 4

6.tabula

Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtības

Nr.
p.k.
Materiāls Blīvums ρo (kg/m3) Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrā u23,50 (kg/kg) Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrā u23,80 (kg/kg) Mitruma konversijas koeficients fu Ūdens tvaika pretestības faktors µ Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg x K)
1. Putupolistirols (EPS) 10–50 0,01 0,01 0,1 60 1450
2. Ekstrudētais putupolistirols (XPS) 20–65 0,001 0,0015 0,1 150 1450
3. Putupoliuretāna plātnes 28–55 0,02 0,03 0,3 60 1400
4. Fenola putuplasti 20–50 0,02 0,03 0,2 50 1400
5. Stikla vate 10–120 0,004 0,005 2,5 1 1030
6. Akmens vate 15–200 0,004 0,005 2,5 1 1030
7. Putustikls 100–150 0 0 0 106 1000
8. Perlīta plātnes 140–240 0,02 0,03 0,8 5 900
9. Korķa plāksnes 90–160 0,05 0,07 1,0 10 1560
10. Fenola un karbamīda – formaldehīda putuplasti 10–30 0,1 0,15 0,7 2 1400
11. Izpūstas poliuretāna putas 10–30 0,02 0,03 0,3 60 1400
12. Koka vate ar šķidro stiklu 30–150 0,12 0,2 1,0 5 1600
13. Koka vate ar cementu 250–450 0,06 0,1 1,0 5 1470
14. Kokšķiedru plāksne (mīkstā) 150–250 0,1 0,16 1,5 10 1400
15. Beramā stikla vate 15–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
16. Beramā akmens vate 20–60 0,004 0,005 2,5 1 1030
17. Beramā celulozes šķiedra (ekovate) 20–60 0,11 0,18 0,5 2 1600
18. Beramais putuperlīts 30–150 0,01 0,02 3 2 900
19. Beramais keramzīts 200–400 0 0,001 4 2 1080
20. Beramais putupolistirols (daļiņas) 10–30 0,01 0,02 0,2 2 1400
21. Māla ķieģeļi 1000–2400 0,006 0,01 10 16 1000
22. Kalcija silikāts 1000–2000 0,006 0,012 4 20 1000
23. Betons ar pumeka pildījumu 500–1300 0,025 0,045 2,6 50 1000
24. Betons ar blīviem pildījumiem 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
25. Rūpnieciski ražots akmens 1600–2400 0,011 0,018 6,4 150 1000
26. Betons ar putupolistirola pildījumu 600–1200 0,06 0,10 3 120 1000
27. Betons ar keramzīta pildījumu 400–700 0,02 0,03 2,6 6 1000

7.tabula

Būvmateriālu un citu materiālu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības

Nr.
p.k.
Materiālu grupa Materiāls Blīvums ρo (kg/m3) Siltumvadītspēja λd W/(m x K) Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg x K) Ūdens tvaika pretestības faktors µ
1. Metāli alumīnijs 2700 220 890 ∞ (106)
    dūralumīnijs 2800 160 880 ∞ (106)
    misiņš 8400 120 380 ∞ (106)
    bronza 8700 65 380 ∞ (106)
    varš 8900 370 380 ∞ (106)
    mazoglekļa tērauds 7900 75 450 ∞ (106)
    čuguns 7500 50 450 ∞ (106)
    leģētais tērauds 7800 50 450 ∞ (106)
    stiegrojuma tērauds 7850 58 480 ∞ (106)
    nerūsējošais tērauds 7900 17 460 ∞ (106)
    svins 11300 35 130 ∞ (106)
    cinks 7100 110 380 ∞ (106)
2. Koks un materiāli uz tā bāzes viendabīgs koks 150 0,07 1610 40
      300 0,10 1610 40
      500 0,13 1610 40
      1000 0,24 1610 40
    saplāksnis 150 0,07 1610 400
      300 0,10 1610 400
      500 0,13 1610 400
      1000 0,24 1610 400
    kokskaidu plātne 300 0,10 1700 50
      500 0,14 1700 50
      700 0,18 1700 50
    kokskaidu plātne ar cementa saistvielu 1200 0,23 1500 50
    kokšķiedru plātne 400 0,09 1700 10
      600 0,15 1700 10
      800 0,18 1700 10
    presētais kartons 1000 0,23 2300 10
    papīrs 1000 0,27 2300 -
    gofrētais kartons 650 0,18 2300 7
3. Ģipsis ģipsis 600 0,18 1000 10
      1500 0,54 1000 10
    ģipškartons 900 0,25 1050 10
4. Java normāla mūrjava, iejaukta būvobjektā 1800 0,9 1100 10
5. Betoni lietie betoni ar šķembām vai oļiem 1600 0,7 1080 100
      2400 2,0 1060 130
    dzelzsbetons 2500 2,0 840 100
    māls ar salmiem 800 0,4 1260 -
    skaidbetons 800 0,3 1460 2
      1000 0,4 1520 2,5
    izdedžbetons 1400 0,93 840 30
6. Akmeņi bazalts 2700-3000 3,5 860 10000
    granīts 2500-3000 2,8 800 10000
    smilšakmens 2000-2500 2,0 860 40
    kaļķakmens 2000-2500 2,5 870 200
    dolomīts 2400 2,2 880 10
7. Augsnes māls 1200-1800 1,5 1670-2500 -
    smiltis un grants 1700-2200 2,0 910-1180 -
8. Ūdens, ledus, sniegs ūdens (10 °C) 1000 0,6 4187 -
    ledus (0 °C) 900 2,2 2000 -
    sniegs (svaigs) < 30 mm 100 0,06 2000 -
    sniegs (svaigs) 30-70 mm 200 0,12 2000 -
    sniegs (nedaudz nosēdies) 70-100 mm 300 0,23 2000 -
    sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm 500 0,70 2000 -
9. Apmetumi cementa-perlīta 1000 0,3 840 4
    cementa-izdedžu putupolistirols (XPS) 1400 0,7 840 6
    ģipša-perlīta 600 0,25 840 4
    ģipša 1300 0,65 840 6
    kaļķu-smilšu-cementa 1700 0,9 840 6
    kaļķu-smilšu 1600 0,8 840 5
    polimērcementa 1800 1,0 840 10
10. Stikli kvarca stikls - 1,4 700 ∞ (106)
    stikla mozaīka 2000 1,2 1000 ∞ (106)
    parastais logu stikls 2500 1,0 720 ∞ (106)
11. Gāzes gaiss 1,23 0,025 1008 1
    argons 1,7 0,017 519 1
    kriptons 3,56 0,009 245 1
    ksenons 5,90 0,0055 160 1
    oglekļa dioksīds (CO2) 1,95 0,014 820 1
12. Plastmasas, cietas (bez porām) akrila 1050 0,20 - 10000
    polikarbonātu 1200 0,21 1200 5000
    PTFE 2200 0,23 1000 10000
    cietais polivinilhlorīds (PVC) 1390 0,18 900 50000
    polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju 1200 0,14 1000 50000
    polietilēns, augsta blīvuma (HD) 980 0,40 1800 100000
    polietilēns, zema blīvuma (LD) 920 0,32 2100 100000
    polistirols 1050 0,18 1300 100000
    poliacetāts 1410 0,30 1400 100000
    fenolformaldehīds 1400-1800 0,3-0,7 1200 -
    polipropilēns 910 0,22 1700 10000
    EPDM 1150 0,20 1000 6000
    PMMA (akrilāts) 1180 0,18 1500 -
    poliuretāns 1200 0,25 1800 6000
    poliamīds 1130 0,25 1700 -
    epoksīdu sveķi 1200 0,23 800-1400 10000
13. Silikoni tīrs silikons 1000-1050 0,25-0,35 1000 5000
    pildīts silikons 1300-1450 0,35-0,5 1000 5000
14. Gumija poliisobutilēns 920 0,13 1130 -
    butils (karsti kausēts) 1200 0,24 - 200000
    neoprēns 1240 0,23 2140  
    porgumija 60-80 0,04 1500 7000
15. Stiklojuma distanceri butila cietā gumija - 0,24 - 200000
    poliestera sveķi 1,4 0,19 1200 200000
    silikagels - 0,13 - -
    silikona putas - 0,12 - -
16. Blīvēšanas materiāli neilons 1140 0,23 1700 -
    uretāns (šķidrs) - 0,3 - -
    silikona putas - 0,12 - -
    elastīgais vinils - 0,12 - -
    elastīgā porgumija 70 0,05 - -
    polietilēna putas 36 0,06 2300 100
17. Jumta pārklājumi asfalts 2100-2300 0,7 1500 50000
    bitums 1000 0,13 1000 50000
    ruberoīds 1100 0,23 1000 50000
    māla dakstiņi 1900 0,9 900 10
    betona dakstiņi 2100 1,4 1000 50
18. Grīdas pārklājumi linolejs 1300 0,17 1400 5000
    korķa linolejs 500-700 0,10 1300 1500
    paklājgrīdas - 0,07 - 5
    plastikāti un gumija 1200-1700 0,17-0,27 1400 10000
19. Pilnķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, cementa-smilšu java 1800 0,81 880 10
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1800 0,87 880 10
20. Dobo ķieģeļu mūris keramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3 bruto cementa-smilšu java 1600 0,64 880 155
    keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3 bruto cementa-smilšu java 1400 0,58 880 15
    keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3 bruto cementa-smilšu java 1200 0,52 880 15
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1500 0,81 880 15
    silikātķieģeļi, cementa-smilšu java 1400 0,76 880 15

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!