Par veselības aprūpi armijā

Vakar notika preses īssaiets par divu — Labklājības un Aizsardzības — ministriju vienošanos

Vakar, 26.novembrī, preses īssaietā Aizsardzības ministrijā, stāstot par vienošanos starp ministrijām par veselības aprūpi bruņotajos spēkos: labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 26. novembrī, Aizsardzības ministrijā notika preses īssaiets par vienošanos starp Labklājības ministriju un Aizsardzības ministriju par kārtību un apjomu, kādā tiek segtas dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas karavīriem, kas atvaļināti no dienesta. Preses īssaietā piedalījās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

— Man kā aizsardzības ministram viens no būtiskākajiem jautājumiem ir sava personāla sociālā nodrošinātība, sociālās garantijas. Bruņotajos spēkos dien vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, kas pilda dažādas bīstamības uzdevumus. Līdz ar to svarīgi, kādu atbildību uzņemas Aizsardzības ministrija tajos gadījumos, kad ir cietuši cilvēki, pildot dienesta pienākumus. Kā palīdz atgūt veselību, kompensē iespējamo darbaspēju zudumu, apmaksā medikamentus. Es kā ministrs esmu saskāries ar rehabilitācijas jautājumiem saistībā ar difterijas uzliesmojumu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Mēs pētījām, kādu atbildību normatīvie akti nosaka militārajai sistēmai. Es nonācu pie slēdziena, ka sistēmā ir zināmas nepilnības, īpaši gadījumos, kad ir jāsedz ārstēšanas vai rehabilitācijas izdevumi pēc konkrēto personu atvaļināšanas no dienesta, ja trauma gūta dienesta laikā.

Ir jāiestrādā likumos norma, ka Aizsardzības ministrija sedz izdevumus, kas saistīti ar dienesta laikā gūtas traumas ārstēšanu, visas dzīves garumā.

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs teica:

— Ja mēs runājam par veselības aprūpi, tad ir jārunā par tās finansējumu, kā arī organizatorisko principu – kādā veidā tiek nodrošināta medicīniskā palīdzība. Līdz šim ir bijusi nepietiekama sadarbība starp dažādām institūcijām, jo veselības aprūpe prasa multidisciplināru pieeju. Piemēram, mēs sadarbojamies ar pašvaldībām. Ar Aizsardzības ministriju mums izveidojās ļoti laba sadarbība, un es ceru, ka arī citas institūcijas sekos šim piemēram.

Mēs panācām vienošanos par to, ja militārpersona ir saslimusi vai guvusi traumu, pildot dienesta pienākumus, tad visus konkrētās slimības ārstēšanas vai rehabilitācijas izdevumus sedz Aizsardzības ministrija.

Mums ir daudz pakalpojumu, kuriem ir ierobežotas kvotas, ir rindas, ir noteikts limits kompensējamiem medikamentiem. Uz militārpersonām, kuru ārstniecības izdevumus sedz Aizsardzības ministrija, neattiecas rindas vai kādas kvotas.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore