Valstij nu mūsdienīga un droša naudas lāde

Piektdien, 16.novembrī, notika Latvijas Bankas Rīgas filiāles atklāšanas svētki

Foto: Latvijas Banka

Ļoti nozīmīgu dāvanu 83. gadskārtā mūsu valsts saņēma svētku priekšvakarā — 16. novembrī. Dāvanu, ko Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā apsveikuma vēstulē nodēvēja par valsts naudas lādi, atzīstot: neviena valsts nevar iztikt bez savas naudas lādes. Tās satura pārraudzītājiem un glabātājiem viņa novēlēja enerģijas un dzīvesprieka pilnu darbu, pildot atbildīgos uzdevumus valsts labā.

2001. gada 16. novembrī bija Latvijas Bankas Rīgas filiāles atklāšanas svētki. Ekspluatācijā tika nodota ēka, kas kalpos kā valsts naudas glabātava. Līdz šim Latvijas skaidrās naudas rezerves glabājās Vācijas centrālās bankas “Deutsche Bundesbank” naudas glabātavā. Jaunajā namā atradīsies arī centrālās bankas datorcentrs, un tajā darbosies starpbanku norēķinu sistēmas.

Svinīgo pasākumu atklājot, Ministru prezidents Andris Bērziņš pauda gandarījumu par to, ka beidzot Latvijas nauda atbilstoši visiem pasaules standartiem glabāsies mūsu valsts centrālās bankas naudas glabātavā. “Šis ir ļoti labs projekts, kas liecina, kas Latvijas celtnieki ir spējīgi ļoti ātri pārņemt visu jauno, kas ir modernajā pasaulē. Tas liecina, ka Latvijas inženieri, elektroniķi un citu nozaru speciālisti spēj strādāt ar tām pašām jaunajām tehnoloģijām, kādas ir citur pasaulē. Gribu novēlēt Latvijas Bankai un mums visiem, lai šeit vienmēr ir ļoti daudz naudas un lai šī nauda ir drošībā. Lai visiem veicas!” sacīja A. Bērziņš.

Latvijas Bankas Rīgas filiāle. Tāda nu ir šī ēka. Ar Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes līdzdalību, gādību un pamatakmeni

Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše savā uzrunā izvadāja klātesošos pa celtnes tapšanas vēstures atmiņu takām. Viņš atgādināja, ka Latvijas Bankas galvenā ēka K. Valdemāra ielā 2a ir celta 1905. gadā. Šī ēka, lai gan ir sava laika arhitektūras piemineklis, tomēr neatbilst mūsdienu centrālās bankas funkcionālajām un drošības prasībām. Tāpēc 1993. gadā tika veikta izpēte, lai noskaidrotu, vai iespējams rekonstruēt šo ēku un piemērot modernas centrālās bankas vajadzībām. Izrādījās, ka izbūvēt modernu naudas glabātavu K.Valdemāra ielā 2a būtu ļoti, ļoti dārgi, it īpaši tāpēc, ka šī ēka ir arhitektūras piemineklis un jebkuru būvdarbu īstenošanā jāņem vērā tās vēsturiskais statuss.

1994. gada 12. maijā Latvijas Bankas padome pieņēma principiālu lēmumu par jaunas Rīgas filiāles ēkas būvniecību. Sākās sagatavošanas darbu posms — koncepcijas, finansējuma plāna un būvniecības projekta izstrāde, vietas izvēle. Pateicoties Rīgas domei, tika sekmīgi atrasta visādā ziņā izdevīgā un optimālā Latvijas Bankas naudas glabātavas atrašanās vieta — Bezdelīgu ielā.

Kaut gan celtne Latvijas apstākļiem ir unikāla tās tehniskās sarežģītības un drošības līmeņa ziņā, Latvijas Banka vēlējās, lai ēkas arhitektonisko domu un māksliniecisko tēlu veidotu Latvijas arhitekti. 1994. gadā sīvā konkursā Latvijā šīs tiesības izcīnīja projektēšanas birojs “Kronbergs, Kārkliņš un partneri”. Starptautiskā konkursā darbam kopā ar pašmāju speciālistiem tika izraudzītas divas pieredzes bagātas firmas: arhitektu birojs “Held & Partner” un inženieru birojs “Alth