Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stūru stūriem mana skaistā Tēvu zeme. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2001., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55680

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministriju un nozaru dokumenti un informācija "Latvijas Vēstnesī" šajā nedēļā

Vēl šajā numurā

16.11.2001., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stūru stūriem mana skaistā Tēvu zeme

Andris Siliņš, konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Zemgales novada vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Ar konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” rīcības komitejas lēmumu Zemgales novada vērtēšanas komisija šogad brauca lūkot sakoptākos Zemgales pagastus. Savukārt zemgalieši devās raudzīt Kurzemi, tā teikt, notika laukumu maiņa. Un par Zemgalē redzēto arī tapis šis skats no malas.

Kad dzimtene ieprogrammēta dvēselē
LAUKI11.JPG (21207 bytes)
Vecumnieku pagasta saimnieki ir skaistuma mīļotāji
LAUKI14.JPG (24588 bytes)
Šovasar Zemgali piemeklēja stipra vētra. Arī Vecumniekus
LAUKI10.JPG (16765 bytes)
Dace un Māris Slokas dod saskaņu un skaistumu dzīvei ar mūziku

Šovasar Zemgalei pāri brāzās spēcīga vētra. Arī iebraucot Vecumnieku pagastā, vietām koki bija sagāzti veselām joslām. Sastaptie mežstrādnieki bilda, ka tas neesot nekas, tālāk būšot vēl trakāk. Ar bažām domājām: varbūt pie laika griezties atpakaļ. Taču sastapām možus un enerģijas pilnus ļaudis, kas lieliski uzposuši savu pagastu.

Dziļu emocionālu baudījumu guvām novadpētniecības muzejā, kur tās vadītāja ar lepnumu stāstīja par sava pagasta ļaudīm, vairākkārt citējot komponista Emiļa Melngaiļa savulaik teikto: mēs neesam nomale. Jā, Vecumnieki nav nomale, Bauska nav nomale, Zemgale un Latvija nav nomale.

Mums viņa ir visskaistākā tik un tā. Šādu filozofiju Vecumnieku bērnos audzina muzeja vadītāja un, es teiktu, Skolotāja ar lielo burtu Aloīda Baķe. Esmu pārliecināts, ka jebkurš skolēns pateiks, ka vislabākais pagasts pasaulē ir Vecumnieku pagasts. Un patiešām ir ar ko lepoties. No 14 vidusskolas absolventiem visi (!) turpina mācīties. Šogad bijis pirmais mūzikas skolas izlaidums. Limbažos starptautiskā mūzikas festivālā pirmoreiz piedalījas arī Vecumnieku mūzikas skolas akordeonistu ansamblis. Savukārt vidusskolas konkursa “Gada skolēns” uzvarētāji Vita Zālīte un Agris Lungevičs rajona konkursā saņēma īpašu balvu par vispusīgām zināšanām. Kad atkal aizvadīts viens skolas gads un izskanējis zvans uz pēdējo mācībstundu, Vecumnieku vidusskolas dejotāji (visi seši kolektīvi) pulcējas uz skolas deju svētkiem. Patīkami, ka savu dejotprasmi rāda arī skolotājas. Skolēni dejo gan skolu deju programmu, gan pieaugušo repertuāru, pārstāvot gan skolu, gan pagastu, tā jūtot atbildību par vietu, kur dzimuši un auguši. Skolā rosīgi darbojas dramatiskais, vides izglītības, vizuālās un lietišķās mākslas pulciņš, debašu klubs, daiļrunas un tūrisma pulciņš, kā arī kori un ansambļi. Misas vidusskolā darbojas jaunsargi. Valsts svētkos pie karoga stāv vanadzēni. Veciem cilvēkiem no veikala viņi atnes pirkumus, ēdienu. Šeit darbojas Bauskas sporta skolas Vecumnieku nodaļa ar 237 bērniem, bērnu un jaunatnes volejbola sporta klubs ar 83 dalībniekiem. Ir pieņemts lēmums par sporta skolas izveidošanu. Sporta dzīve šeit sit augstu vilni. Ik gadu tiek rīkoti pagasta sporta svētki. Rajona skolu spartakiādē tikai dažās vecuma grupās spēcīgāki bijuši kaimiņu skolēni.

Iepriekšējā mācību gadā, startējot vairāk nekā 100 dažādās sacensībās, Vecumnieku vidusskola atkal izcīnījusi 1. vietu rajonā. Vairāki jaunieši ir valsts sacensību čempioni un Latvijas izlases dalībnieki. Eiropas junioru volejbola meistarsacīkstēs Latvijas izlases sastāvā startēja Kristīne Pačkājeva. Kārtējo reizi uz Somiju, uz Baltijas valstu jauno volejbolistu festivālu devās pagasta volejbolisti. Pasaules amatieru meistarsacīkstēs volejbolā, kas risinājās Francijā, Latvijas izlases sastāvā startēja Ivars Sproģis un Aivars Balcers. Eiropas policijas meistarsacīkstēs Spānijā Ivars kļuva par Eiropas čempionu. Vecumnieku volejbolisti ir arī pasaules veterānu čempionāta medaļnieki.

Pagastā pašu ļaudis un viesus aicina Vecumnieku tautas nams, Misas kultūras nams, 6 bibliotēkas, muzejs. Tautas namā darbojas 8 pašdarbības kolektīvi, lauku sieviešu klubs un Vitas modeļu aģentūra — tās vadītāja Vita Čepule piedalījusies jauno modeļu skolu un asociāciju asamblejā Itālijā. Tradīcijām bagātākā ir vecākās paaudzes deju kopa “Ozols”, kas nosvinējusi jau 40. jubileju. “Vidējiem” dejotājiem ir 15, bet jauniešiem — 5 gadu stāžs. Visi trīs kolektīvi piedalījušies Rīgas 800 gadu svinībās.

Vecumnieku pagasta vīru koris dzied 21 gadu, piedalījies visos rajona, novada un valsts dziesmu un deju svētkos. Šogad Helsinku starptautiskajā konkursā pierādīja, ka lauku kamerkoris var nostāties blakus slaveniem pilsētu koriem. Kora koncerti baznīcā radījuši sirsnīgu Ziemassvētku noskaņu. Tradīciju ansamblis “Kamenes” ir gaidīts viesis veco ļaužu pansionātā “Atvasara”, kuram, tāpat kā ansamblim, apritējuši pieci gadi. Kopīgi dziedātās Ziemassvētku dziesmas ļāvušas atcerēties bērnību tais tālajos Ziemassvētkos, kad pašas bijušas mazas un mīļotas. Asaras pansionāta sievu vaigos ziedējušas kā pateicības zvaigznes par veselības un miera vēlējumiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Gluži kā nemanot no maza darbinieku kolektīva ar nedaudziem iemītniekiem pansionāts šobrīd izaudzis par vērā ņemamu iestādi ar 42 iemītniekiem un 25 darbiniekiem. Šai laikā krasi mainījusies arī saimniekošanas sistēma. Vēl 1995. gadā ēdināšanu un apkuri nodrošināja slimnīca, bet šobrīd lomas ir mainītas. Pansionāta darbinieki veic slimnieku ēdināšanu, veļas mazgāšanu, telpu apkuri (kā kurināmo izmantojot zāģu skaidas), daļēji apkopjot blakusesošo slimnīcas teritoriju. Iegādātais mikroautobuss atvieglo gan tiešo darbu, gan ļauj sniegt transporta pakalpojumus skolām, sportistiem, pašdarbniekiem. Pansionāta iemītnieki dzīvo vienvietīgās un divvietīgās istabiņās un jūtas kā mājās, paši audzē dārzeņus un veic citus darbus. Par balto dvēselīti viņi dēvē mediķi Mairitu Bramani, kas pansionātā strādā no pirmās dienas.

Grūti laikam būs Vecumniekos atrast tādu, kas nedziedātu, nedancotu vai nesportotu. Tādēļ vēl pieminams Misas dāmu ansamblis, kam arī piecu gadu jubileja. Radies šis kolektīvs kā māmiņu un bērnu ansamblis, kas dziesmā veldzē dvēseli. “Šis laiks nav velti notrallināts, bet no visas sirds veltīts dziesmai,” tā atzīst Misas dāmas. Mīlestība pret dziesmu ļāvusi īstenot projektu par ASV zēnu kora koncertu jeb, kā minēts pagasta avīzītē, “pasaules dziedošo eņģeļu svētkus”. Mazie “šokolādes zēni” dziedājuši ar patiku, jutušies brīvi, nepiespiesti un laimīgi.

Maijā Vecumnieku pagasts atzīmēja pagasta dienu ar plašu programmu — pašdarbības koncertu, gājienu, tirgu, sportošanu, balli un diskotēku. Šai laikā paziņoja arī aptaujas “Mans pagasta cilvēks” rezultātus 12 nominācijās.

Pagastā darbojas luterāņu, katoļu un baptistu draudze un kristīgā draudze “Prieka vēsts”.

Nezinu, vai tā ir sakritība vai likumsakarība, bet labākajos pagastos arī baznīcu darbs tiek cienīts un godā turēts. Savukārt baznīcas pozitīvā ietekme pagasta ļaužu dzīvē ir nenoliedzama. Patīkami, ka daudzās konfesijas savstarpēji labi saprotas, piemēram, luterāņi atvēlējuši savu baznīcu katoļu dievkalpojumiem.

Kurzemes hercogistes uzplaukuma laikā Vecmuižā (tā līdz 1940.gadam sauca Vecumniekus) darbojās dzelzs manufaktūra, kurā apstrādāja purva rūdu. Te bija naglu kaltuve, zvanu lietuve, ieroču darbnīcas, linu austuve. Tai laikā gatavoto lielgabalu atrada melioratori, un tas tagad novietots pie pagasta ēkas.

Pēdējos desmit gados pagastā izveidoti vairāki privātuzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar kokapstrādi un tirdzniecību. SIA “Piebalgas “ var lepoties ar 50 gadu ilgām kokapstrādes tradīcijām. Pirmā produkcija bija jumta dēlīši, tara un grīdas dēļi. Ir gatavoti grozi, karotes un mucas, ražots terpentīns, kokogles un tecināta darva. Šobrīd uzņēmums strādā ar modernām somu un itāļu firmu iekārtām, pārstrādā zāģbaļķus no Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas. 2000.gadā pārstrādāti 73000 m3 apaļkoksnes, saražojot 30000 m3 zāģmateriālu un 54000 m3 celulozes šķeldas. Sadarbība ar Eiropas valstu koktirgotājiem radījusi ekonomisku stabilitāti un priekšnoteikumus uzņēmuma turpmākai attīstībai. Kurināšanai uzņēmums izmanto zāģu skaidas. Arī Misas un Vecumnieku ciematos paredzēta katlumāju modernizācija, pārejot uz bioloģisko kurināmo, t.i., koku un koksnes atkritumiem. Rezultātā septiņu skursteņu vietā dūmos tikai divi, kaitīgo izmešu daudzumu samazinot divkārt.

Daudzviet Vecumniekos esot tādas augsnes, ka jebkuru kurmju rakumu varot izmantot pat krāsns mūrēšanai. 1952. gadā šeit nodibināja Beibežu melioratīvo izmēģinājumu staciju, kuru vairāk nekā 20 gadus vadīja agronoms Ilmārs Kamaldiņš. Šobrīd viņa pārziņā ir 96 ha plaša zemnieku saimniecība “Aizkalni”, no kuras lauksaimniecībā izmantojami 45 ha. Ražo pienu un cūkgaļu. Profesionāli un prasmīgi saimniekojot, sasniegti augsti ražošanas rādītāji. Uz jautājumu, vai kādreiz iznāk nodarboties ar studijlaika aizraušanos — cīņas sportu, Ilmārs atbildēja: patlaban gan ne. Bet tad, it kā starp citu, piebilda: jā, pērn gan iznācis nolikt uz pleciem savu bijušo treneri — Eiropas veterānu čempionu brīvajā cīņā… Nu, ko teiksiet par Kamaldiņu?

Vecumniekos saglabājusies neliela kooperatīvā sabiedrība “Arāji”. Bez tradicionālajām nozarēm pagastā nodarbojas ar biškopību, audzē sēnes un dzērvenes. Tūristus savā mājā laipni uzņem Dace un Māris Slokas. Un, kad Māris piesēžas pie sintezatora, bet Dace paņem rokās vijoli… tad, nu tad jūtamies kā septītajās debesīs. Šis duets spēlē ne tikai tuvā apkārtnē, bet ir iecienīts visā Latvijā. Māra kompozīcijas ir ierakstītas arī kasetē, bet Dace vada Baldones mūzikas skolu.

Kopš 1995. gada reizi mēnesī iznāk “Vecumnieku Pagasta Ziņas”. Avīzīte ir bez maksas. Gan Vecumnieku, gan Misas vidusskolā tiek izdotas skolas iekšējās avīzes. Pagastā darbojas kabeļtelevīzija, kas galvenokārt domāta pagasta ziņām, paziņojumiem, aktuāliem notikumiem. Vecumnieku vidusskolā un pagasta padomē ir interneta pieslēgums. Pašlaik tiek veidots pagasta buklets un ģerbonis. Ir doma tajā attēlot lilliju — par godu šeit dzīvojošiem pasaules mēroga lilliju selekcionāriem. Viens no tiem ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Vasarietis. Pagasts lepojas ar saviem izcilajiem novadniekiem. Centra kapsētā atdusas divi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Rešnenieku kapsētā uzcelts piemineklis brīvības cīņās kritušajiem. Neatkarīgās Latvijas gados Latvijas Bankas priekšsēdis bijis Ādolfs Klīve, viņa dēls Visvaldis Klīve — tagad profesors Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātē. No Vecumniekiem nācis Arnolds Speke — Liepājas reālģimnāzijas un Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas dibinātājs, LU profesors, Latvijas sūtnis Itālijā, Grieķijā, Albānijā un Bulgārijā. Vecumnieku vidusskolu absolvējis rakstnieks Ēriks Hānbergs, Latvijas Satversmes biroja priekšnieks Lainis Kamaldiņš (Ilmāra Kamaldiņa dēls), Dailes teātra aktieris Aivars Siliņš. Visa informācija par pagastu — gan presē, gan televīzijā — apkopota un glabājas pagasta muzejā. Svarīgākie pasākumi tiek uzņemti videolentē, no tām veidojot videotēku — muzeja zelta fondu. Ir jau sakrāts prāvs skaits — kā liecība par pagastu tūkstošgades mijā. Šķiroties no Vecumnieku pagasta ļaudīm, esam pārliecināti, ka viņi spēj atbildēt uz Arnoda Spekes jautājumu: ko nozīmē ieprogrammēt dzimteni dvēselē?

Bet skaistais un labais cilvēku ceļ spārnos

Zaļenieku pagasts atrodas seno zemgaļu galvenajā dzīves telpā. Tālu izslavētām jaunavām tolaik bijušas savas raizes: jāmācās dažādu pagastu raksti, jo iepriekš taču nevar paredzēt, uz kurieni aizprecēs. Taču arī šajā — datoru — laikmetā nākotni paredzēt mums nav lemts… Toties tagadni varam apskatīt kā uz delnas. Pagasts mūs sagaidīja ar īstu Zemgales lauku plašumu un apkārtnes sakoptību. Pagasta padome ir izstrādājusi sociāli ekonomiskās attīstības plānu un daudz projektu, tai skaitā centrālās siltumapgādes sistēmas un katlumājas rekonstrukcija, kas paredz dabasgāzes vada izbūvi; ar Zviedrijas palīdzību — kanalizācijas tīkla un katlumājas rekonstrukcija; Sorosa fonda — Latvija ietvaros — tālvadības centra izveide bibliotēkā, ieviešot tajā datoru sistēmas; Lauku ceļa attīstības fonda projekts par asfalta seguma uzklāšanu; interneta pieslēgums Zaļenieku pamatskolā. 2000. gadā nodibināta sadarbības apvienība “Viduszemgale”, kurā ietilpst 4 rajona pagasti. Notiek regulāra sadarbība ar Bauskas rajona Svitenes, Tukuma rajona Zantes, Talsu rajona Dundagas un Krāslavas rajona Andrupenes pagastiem. Ir cieša sadarbība ar Idres komūnu un Idres draudzi Zviedrijā un Svētā Pētera draudzi Čikāgā. Pagasta izglītības iestādēm ir atsevišķi līgumi ar izglītības iestādēm Vācijā, Zviedrijā, Dānijā un Polijā.

Pagastā atrodas 17 valsts un 39 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi. Dabas parks aizņem 80 ha lielu platību, no tā 21 ha ir valsts nozīmes Zaļenieku muižas parks. Patīkami sakopts ir daudzdzīvokļu māju ciemats. Visas ielas asfaltētas. Rosīgi darbojas dažādas sabiedriskās organizācijas. Sieviešu klubiņā bijuši pārdomu un meklējumu pilni vakari sevis izpratnei, apzinoties savu vērtību sev un tuvākajam, tas dod spēku pacelties pāri ikdienas sīkumiem. Darbojas Jauno zemnieku klubs, lauku uzņēmēju un zemnieku klubs “Zemgalietis”, pensionāru padome, kas apvieno 480 pensionārus, invalīdu biedrība. Brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības biedri regulāri startē ugunsdzēsēju sacensībās, šogad izcīnot rajonā 2. vietu.

Lauksaimniecībā izmantojamas ir 78% no visām zemēm ar vidējo novērtējumu 238 Ls/ha jeb 90 balles, tā teikt, zied kaut uz maizes. Trīs ceturtdaļas no platības aizņem aramzeme. Sējumu struktūrā dominē labība, lielākoties kvieši. Vēl audzē cukurbietes, kartupeļus un lopbarības kultūras, arī ziemas rapsi. Pēdējos gados, pateicoties labvēlīgai valsts subsīdiju politikai, vairākās zemnieku saimniecībās ir iegādāta jauna jaudīga tehnika. Šobrīd zemniekiem pieder 5 “John Deer” un 7 “Valmet” traktori. Kopš zemniecības atjaunošanās traktoru skaits dubultojies. 282 saimniecības nodarbojas ar lopkopību. Ievērojamākā no tām — divkāršējā “Sējēja” laureāte zemnieku saimniecība “Mežacīruļi”, kurā saimnieko Vija un Juris Cīruļi. Pateicoties investīciju piesaistei, ieviesta moderna, Eiropas prasībām atbilstoša slaukšanas zāle. Ganāmpulkā ir gan Latvijas brūnās, gan melnraibās govis, katrai savas priekšrocības. Šī saimniecība kalpo kā bāze jauno atziņu propagandā apkārtējiem zemniekiem.

Čakli strādā “Vilciņu” saimnieki — Burmistru ģimene. 1992. gadā sākuši klajā vietā ar 74 ha mantotās zemes, tagad izveidojuši modernu graudu pārstrādes uzņēmumu, apsaimniekojot desmitkārt lielāku platību, ar cerībām aiziet līdz 1000 ha. Arī šī ģimene saņēma atzinības rakstu par centību un uzticību laukiem un augstiem sasniegumiem augkopībā. Uzteicama ir Madlēnas un Tālivalža Bratkusu apņemšanās atjaunot Aspazijas dzimtās Daukšu mājas, kurās 1985. gadā notika memoriālās muzejmājas oficiāla atklāšana. Taču īpašo gaisotni iespējams izjust tikai atjaunotajā Aspazijas jumtistabiņā. Pārējā ēkā vēl daudz darāmā. Bratkusu ģimenes veikums un jaunības enerģija vieš optimismu, ka dzejnieces dzimtās mājas drīz atgūs pienācīgu izskatu.

Zaļenieku kokaudzētavas īpašnieks Imants Parfenovičs savu zemnieku saimniecību “Aptiekas” esot dibinājis pagājušā gadsimtā — 1995.gadā. Veiksmīgi piedalījies un guvis atbalstu vairākos nozīmīgos projektu konkursos. Tagad izveidota moderna franču firmas siltumnīcu saimniecība, pagaidām vienīgā Baltijā. Te vasarā strādā 20 pagasta iedzīvotāji. Kokaudzētavā var iegādāties dekoratīvos kokus, skujkoku zemās formas, augus dzīvžogiem, meža stādāmo materiālu, pārsvarā visu konteineros. Tas nozīmē, ka stādīt var jebkurā laikā. Kokaudzētavas piedāvājumā ir ap 250 taksonu. Tās īpašnieks ir diplomēts inženieris un diplomēts dārznieks. Ar aizrautību un mīlestību viņš stāsta par savu dārzu. Imants ir pārliecināts, ka skaistais un labais cilvēku audzina, paceļ spārnos, rada stabilitāti un harmoniju. Cilvēks kļūst labestīgāks un smaidīgāks, tam veidojas cita vērtību sistēma. Var tikai apskaust to līgavu, kam tiktu dāvāta tāda pati mīlestības deva.

Pie netradicionālās nozares būtu pieskaitāms arī Kārļa Buivida devums miežu šķirnes ‘Gāte’ un vairāku zālieniem paredzēto zālāju formu izveidē. Jau tagad tiek piedāvātas triju variantu ieklājamās velēnas. Patlaban norit izmēģinājumi ar Latvijas zemo skābo ķiršu sešiem kloniem, dižaugļu pīlādžiem, notiek ābeļu potcelmu un formu saderības salīdzinājums un eksperimenti ar bumbierēm un citām kultūrām. Turpmāk paredzēts izveidot ar saules enerģiju darbināmu kalti.

Lai gan Zaļenieku nosaukums esot cēlies no tā, ka šeit dzīve ritot zaļi, šīs puses zemnieki ilgi vēl atcerēsies šā gada savādo vasaru un teiciena “līst kā pa Jāņiem” īsto jēgu, jo tieši Jāņu lietus Svētes upes līmeni pacēlis par vairākiem (!) metriem, nodarot lielu postu apkārtējo saimniecību sējumiem.

SIA “Neolat – R” sekmīgi nodarbojas ar metāla cauruļu ražošanu, lauksaimniecības un metālapstrādes tehnikas remontu. Šādi uzņēmumi ir tikai divi Baltijas valstīs. Zemnieku saimniecības “Rosība” pārstrādes cehā ražo dažādus gaļas izstrādājumus. Zemnieku saimniecība “Zemzari” pārstrādā gaļas subproduktus, no tiem gatavojot suņu barību. SIA “Magone” pieder maizes un konditorejas izstrādājumu ceptuve, kas pilnībā apgādā pagasta iedzīvotājus. Turklāt tā rīko atpūtas vakarus, klāj galdus viesībām un piedāvā transporta un viesnīcas pakalpojumus.

Zaļenieku pagasta bērnudārzs dibināts 1964. gadā. Šobrīd bērnu balsis skan trijās grupiņās. Bērni ir lieli zīmētāji. Pagasts še naudu nežēlo, jo uzskata, ka bērniem jāaug estētiskā vidē. Pie uzdotās tēmas strādā vienu divas nedēļas. Kultūras namā tiek rīkotas šo darbu skates. Bērni regulāri sniedz koncertus gan pašu ļaudīm, gan viesojas kaimiņu skolās un pagastos. Pirms Ziemassvētkiem tiek rīkotas labdarības akcijas. Repertuārā ir muzikālā opera “Pelnrušķīte” un operete “Sarkangalvīte un vilks”. Jau ilgus gadus bērnudārzs “Zvaniņš” sadarbojas ar Idres draudzi Zviedrijā un Svētā Pētera draudzi Čikāgā.

Pirmā skola Zaļeniekos iesvētīta 1881.gadā. Šogad tai nosvinēja 120 gadu jubileju. Tā ir sestā lielākā lauku skola, kur mācās 191 bērns. Katra darba nedēļa sākas ar svētrītu. Skolā māca kristīgo ētiku, bet no 5. klases — datorzinības. Ir izveidojusies stabila sadarbība ar skolēnu vecākiem, sabiedrību un pašvaldību. Regulāri notiek vecāku dienas, kopīgi dievkalpojumi, talkas un koncerti pagasta ļaudīm. Reizi ceturksnī iznāk “Zaļenieku Pamatskolas Vēstis”, bet ik mēnesi — pašvaldības “Mūsu Avīze”. Ar 1998. gadā dibinātā skolas attīstības fonda palīdzību tiek rasts papildu finansējums. Jaukas ir skolotāju kolektīva tradīcijas: tikšanās ar skolotājiem pensionāriem, 1. septembra un pēdējas mācību gada dienas ekskursijas. Skola lepojas ar skolotājas Elizabetes Leites darbu, kura uzrakstījusi literatūras mācību grāmatas 5., 6., 7. un 8. klasei. Olimpiāžu uzvarētājus un labākos sportistus aicina uz pagasta padomi un izsaka pateicību. Vasarā solēni piedalās dažādās nometnēs. Rajona konkursā “Iepazīsti Ungāriju” 10 skolēni uzvarēja un šo zemi iepazina ekskursijā. Skolā darbojas deviņi pulciņi. Bērni piedalījušies valsts mēroga zīmēšanas, domrakstu un veselības konkursos. Skolā darbojas svētdienas skola un gaidu vienība.

Pagastā ir izkoptas sporta tradīcijas. Iedzīvotāji izmanto arodvidusskolas stadionu un sporta halli. Bagāta un interesanta ir Zaļās muižas pils vēsture. Tā ir viena no vecākajām Jelgavas ordeņa muižām Zemgalē. Pēc Jelgavas un Rundāles šī ir trešā pils Latvijā, kuras pārveide notikusi pēc Rastrelli projekta. Savulaik te bijusi pirmā ķīmisko izmēģinājumu stacija. Pašlaik šeit izvietota arodvidusskola ar plašu profesiju loku. Par audzēkņu meistarību pārliecinājāmies paši, nobaudot viņu brīnišķīgo torti. Brīvajā laikā audzēkņi nodarbojas ar sportu un māksliniecisko pašdarbību.

1894. gadā Zaļeniekos uzceļ jaunu biedrības namu. Tā iesvētīšanas dienā atklāšanas runu saka J.Rainis. Šobrīd šai ēkā atrodas bibliotēka un kultūras nams, kuru kopš 1953. gada vada Uldis Neibergs. Vissenākās tradīcijas un panākumi ir amatierteātrim. Teātra pirmssākumi saistīti ar 1873.gadu, kad laukos Latvijā tika izrādītas pirmās lugas: Ādolfa Alunāna “Icigs Mozes” un “Bagātā brūte”. Republikas skatē ar Ērika Hānberga “Grēka līci” teātris ieguva 2. vietu. Aktieri visi vietējie, bet režisors Guntis Krūmiņš to vada jau 26 gadus.

Lielu kultūrvēsturisku darbu pagastā veic Ūziņu bibliotēka, kuras pirmssākumi saistās ar 1922.gadu. 2000. gadā tās projekts uzvarēja ASV Pasaules Brīvo latviešu apvienības rīkotajā novadpētniecības konkursā “Pagasts cauri gadsimtiem”. Bibliotēka vāc, apkopo un glabā materiālus par novada vēsturi, kultūru, izglītību, biedrībām, saimniecisko dzīvi un novada izcilajiem cilvēkiem. Un tādu nav mazums. Jurists, valodnieks un skolotājs Andrejs Stērste it kā savieno pirmo un otro latviešu tautas atmodu. Viņa mājas ir savdabīgs ekonomiskais un kultūras centrs. Andreja meita ir pazīstamā dzejniece Elza Stērste, znots Edvards Virza, bet mazmazmeita — bijusī Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure. Zaļenieku ļaudis lepojas, ka tieši te ir Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas”. Zaļeniekos biežs viesis bijis Ēriks Ādamsons. Te dzimusi un mācījusies mums visiem labi pazīstamās dziesmiņas “Ciku, caku, caku, šuju lellei jaku …” autore Antonija Āre. Šeit dzimis agronoms Jānis Bergs, laikraksta “Zemkopis” redaktors, Bērzmuižas paraugsaimniecības vadītājs, kas kopā ar Kārli Ulmani 1902. gadā rīkojis pirmos piensaimniecības kursus, Latvijas Universitātē nodibinājis Lauksaimniecības fakultāti, bijis tās pirmais dekāns, tad profesors. Ar Zaļeniekiem saistīts izcilā dzejnieka Andreja Eglīša mūžs. Te dzimis Zentas Mauriņas tēvs, te kārts šūpulis dzejniekam, prozaiķim, dramaturgam Valdim Grēviņam, arī literatūras un teātra zinātniekam, filoloģijas zinātņu doktoram Viktoram Hausmanim. Klāra Hibšmane — pirmā latviešu sieviete, kas 1916.gadā ieguvusi ārsta diplomu. Aleksandrs Neibergs — pirmās medicīnas māsu skolas dibinātājs Latvijā un ilggadējs tās direktors. Vilis Bergmanis — muzikālās komēdijas teātra direktors. Pāvils Rozītis — rakstnieks. Un vēl un vēl. Materiāli apkopoti vairāk nekā 60 mapēs. Liliāna Štauere izdevusi grāmatiņu “Literāti Zaļeniekos”. Bibliotēka rīko novadnieku sarīkojumus kapu svētku dienās. Ir izveidota kapu kartotēka. Rajonā visplašāk pārstāvētai internetā bibliotēkai ir sadarbība ar latviešiem Kanādā.

2000.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pagastā pieaudzis laulību un jaundzimušo skaits. Gan jaunlaulātiem, gan jaundzimušajiem pagasts sniedz materiālu pabalstu. Palīdzību saņem arī vientuļi, veci cilvēki, skolēni un invalīdi. Labi strādā pagasta padomes sociālā komiteja, kuru vada ārsta palīdze, deputāte Sarmīte Švēde. Par sociālās palīdzības dienesta vadītāju strādā ilggadējā pedagoģe Valentīna Vjatere. Sadarbībā ar vietējo draudzi daudzdzīvokļu mājā viņa iekārtojusi veco ļaužu aprūpes centru. Tas izveidots par pagasta ziedojumiem un dāvinājumiem un pašu iemītnieku atnesto mantu. Iemītnieces dzīvo vienvietīgās un divvietīgās istabiņās. Viesistabā ir iekārtots altāris. Un katru svētdienu aicina svētrīts, ko vada draudzes locekle Emīlija Hišova. Te notiek arī svētku un jubileju atzīmēšana, koncerti, kurus sniedz bērnudārza audzēkņi, pamatskolas un arodskolas skolēni, Rīgas Svētā Pāvila draudzes mākslinieki. Vadītāja raksta šī aprūpes centra hroniku, kurā ievieto katras iemītnieces jaunības dienu un tagadējo fotogrāfiju. Laba sadarbība aprūpes centram ir ar Zaļo evaņģēliski luterisko draudzi, ar misiju “Pakāpieni” un Idres draudzi Zviedrijā.

Īpaši atzīmējama Zaļenieku Evaņģēliski luteriskā baznīca un Zaļā draudze, kuru vada gados jaunais draudzes vecākais Indulis Balodis. Tik staltu un sakoptu no ārpuses un tik mājīgu baznīcu no iekšpuses var reti kur sastapt. Tā prasīt prasās, lai atkal to apmeklētu. Draudze lepojas ar to, ka kopš 1571. gada tā savu darbību nav pārtraukusi. Draudzei ir sadarbība ar visām skolām. Pie baznīcas darbojas svētdienas skola, kas ik gadu rīko kristīgo nometni. Jau astoņus gadus to vada Inita Soika. Pamatskolā viņa pasniedz kristīgās ētikas stundas, bet katru pirmdienu skolēniem un darbiniekiem notur kopēju svētbrīdi. Draudzes paspārnē darbojas 41. gaidu vienība. Draudzei ir savs sieviešu ansamblis, kas kuplina vietējos un māsu draudžu dievkalpojumus kaimiņu draudzēs. Ir notikuši vairāki pieredzes apmaiņas braucieni uz Zviedriju. 1977. gadā rīkots visos kontinentos dzīvojošo novadnieku salidojums un draudzes pastāvēšanas 425 gadu jubileja. Arī šī draudze savas telpas laipni atvēl Romas katoļu draudzes dievkalpojumiem.

LAUKI15.JPG (23189 bytes)
Zemgales novada komisija vērtēja gan pagastu skaistumu un sakoptību, gan apkārtnes ozolu diženumu
LAUKI04.JPG (21989 bytes)
Zaļenieku pagasta sociālās palīdzības dienesta vadītājai Valentīnai Vjaterei (vidū) ir daudz ziņu par aprūpes centra iemītniecēm
LAUKI03.JPG (17642 bytes)

Zaļenieku pagasta ļaudis lepojas, ka tieši te ir Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas”, kas mūs sagaidīja ar šādu krūžu parādi

Cik bagāts pūrs Pūrei

Iebraucot Pūrē, acis priecē jaukais vietas nosaukums. “Gribējām dalīties priekā ar citiem ceļa braucējiem” — tā pagasta priekšsēdētājs Aivars Volfs. Un tas Pūrei ir izdevies.

Čakla meitene Pūre.

Kas par pūru Pūrei ?

Ābeles, bumbieres, upenes, zemenes.

Daudz, daudz, daudz precinieku

Pūres pūru skatīties no visas Latvijas brauc.

Pūre nav skopa, no sava pūra katram kaut ko dala…

Tā par Pūri raksta Vitauts Ļūdēns. Un taisnība vien ir.

Pūres vārds rakstos minēts jau 1230. gadā. 1999.gadā apstiprināts pagasta ģenerālplāns, attīstības programma, teritorijas plānojums, apbūves noteikumi.

Kam vajadzīga šī “sapņu grāmata”? — sākotnēji domājis pagastvecis. Taču drīz vien pierādījies, ka bez šāda plāna nav iespējama attīstība. Šobrīd jau izstrādāti trīs detālplānojumi, kurus izstrādā plānošanas speciāliste, pagasta galvenā arhitekte Iveta Vistapole. Sadarbības partneri — Zentenes, Sēmes un Jaunsātu pagasti. Ir kultūras apmaiņas projekti ar Rīgas rajona Baložu pilsētu, Ķekavas, Vecumnieku, Smārdes un citiem pagastiem. Ir izveidots un apstiprināts sadarbības apvienības “Pūre” nolikums. Ir izstrādāts un apstiprināts Pūres pagasta ģerbonis un pagasta karoga mets. Goda vietā ierīkoti un naktī apgaismoti valsts karogu masti. Pūrē domā par vides aizsardzību. Sadzīves atkritumi tiek šķiroti, sargs tos reģistrē un kontrolē ievesto kravu daudzumu. SIA “Pūres cehs” ieviesta saimnieciskā ūdens otrreizējā izmantošana. Kvalitatīvu dzeramo ūdeni nodrošina ūdens atdzelžotājs.

Pašvaldībā regulāri strādā pie naudas līdzekļu piesaistes no dažādiem fondiem. Projekta “Speciālistu apmācība darbam ar problēmgrupām” ietvaros Pūres delegācija viesojās Vācijā. Pūres pamatskolai un partnerskolai no Vācijas paredzēta vācu valodas apgūšanas nometne. Kultūras apmaiņas projekta ietvaros paredzēti sieviešu kora “Abava” koncerti Vācijā.

Pagasts bagāts ar krāšņām dabas ainavām. Nozīmīga ir Abavas upes ieleja. Mūļu kalns iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, saņemot ES kultūras mantojuma karogu. Ir izstrādāts Pūres parka rekonstrukcijas projekts. Pagastā aktīvi darbojas invalīdu biedrība. Tā rīko ekskursijas, braucienus uz teātri, Ziemassvētku un citus pasākumus. Sporta kluba pārziņā viss sporta darbs. Pagastā darbojas “Daugavas Vanagu” apvienība un krājaizdevu sabiedrība. Jānis Medisons skolotājas D.Melnes vadībā izstrādājis zinātniskās pētniecības darbu par Pūres upi, iegūstot 3. vietu Tukuma rajona skolēnu zinātnisko darbu konkursā un 2. vietu 10. Jauno vides pētnieku konkursā valstī. Realizējot projektu, pagasta bibliotēka izveidota par sabiedrības informācijas aprites centru un sabiedriskā interneta pieejas punktu ar četrām darba stacijām. Pagastā darbojas Lauksaimnieku pašpārvalde un Privāto mežīpašnieku asociācija.

Ne tikai Pūres, bet visas Latvijas lepnums ir ogu un augļu pārstrādes cehs, kas atbilst augstajiem ISO 9001 Eiropas kvalitātes standartiem. Izejvielu mazgāšanas, saldēšanas un pārstrādes process te pilnīgi datorizēts. Izejvielas ceham piegādā gan Tukuma, gan kaimiņu rajonu ogu audzētāji. Ap 30% produkcijas eksportē Austrumu un Rietumu tirgū. Pēdējā laikā saldē arī sēnes. Uz Austrāliju eksportē gurķus. Sezonā iesaldē ap 100 tonnu zemeņu, 20 —30 t upeņu, 20 t jāņogu. Četrās minūtēs sasaldētās ogas saglabā vitamīnus, garšu un smaržu. Uzņēmums ražo ievārījumus, džemus, sīrupus, augļu un ogu jogurtu piedevas, tomātu mērces, kečupus. Ik gadu tiek pārvestas starptautisko izstāžu medaļas.

Zemnieku kooperatīvā sabiedrība “Pūres grauds” apsaimnieko ap 1000 ha platību, kurā aptuveni 400 hektāros audzē labību sēklai un pārtikai. Audzē arī rapsi un ķimenes. A/s “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija” nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, propagandē intensīvo augļu dārzu ieviešanu Latvijā. Zemnieku saimniecības “Kažociņi” un “Gulbji” labus panākumus gūst, sadarbojoties zemeņu audzēšanā. Kaut arī šogad zemenes gan nosala, gan nokalta un noslīka, lielaugļu kazeņu audzēšana un augļu koku stādu tirdzniecība samazinājusi šā gada klimata nelabvēlīgo ietekmi. Zemeņu laukā ierīkota modernā, bet dārgā pilienveida laistīšana, kas ļaus iegūt lielāku ogu ražu un izturēt pieaugošo tirgus konkurenci. Pagastā audzē gaļas lopus kopā ar teļiem, kopj bites, audzē sēnes un pat papagaiļus. Zemnieku saimniecībā “Sumbrķīri” var izīrēt naktsmājas. SIA “R SOFT ražotājs” zivju atkritumus pārstrādā miltos un eksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu.

2000.gadā pieaudzis laulību skaits. Jauno pūrenieku kārtā svinīgos apstākļos piereģistrēti 14 jaundzimušie. Bērnudārzu “Zemenīte” apmeklē 40 bērni. Šis ir vienīgais dārziņš rajonā, kurā ir rinda. Par to nebūtu jābrīnās, jo darbs šeit norit interesanti un saturīgi. Dārziņā notikuši koncerti, teātru izrādes, vecmāmiņu dienas, vitamīnu karnevāls, spilvenu balle, rīkotas ziedu kompozīciju, sveču un svečturu, Ziemassvētku kartīšu izstādes. Pamatskolā darbojas 705. mazpulks ar augkopības un mājturības novirzienu. Skolotājas Gunitas Siljānes vadībā tie piedalījušies mazpulcēnu darba skatēs, pavasara projektu konkursā, Latvijas mazpulku 6. sporta spēlēs, laikraksta “Mazpulks” preses ballē, Latvijas mazpulku vasaras nometnē. Pašmājās rīkota ābolu balle, Ziemassvētku sarīkojums, mācību gada noslēguma ugunskurs, vairākdienu pārgājiens. Skolā darbojas tautisko deju, vizuālās mākslas, teātra, datoru, galdnieku, veselības mācības un angļu valodas, sporta un ritmikas pulciņš, koris un ansamblis. Pulciņos iesaistījušies 98% skolēnu. Skolas (un arī pārējo pagasta iestāžu ) sanitārie mezgli — mūsdienu prasībām atbilstoši. Ne velti daži zobgaļi pūreniekus nodēvējuši par ateistiem. Taču viņiem derētu ielāgot, ka visgardāk smejas tas, kas smejas pēdējais. Un šai ziņā pūrenieki var lepoties. Sakārtotība ļauj skolas telpas izīrēt vasaras nometnēm un pelnīt naudiņu.

Plašs ir kultūras nama pasākumu klāsts. Te darbojas amatierteātris, estrādes orķestris, sporta deju grupa, dziesmu un deju ansambļi — pavisam 5 pieaugušo un 10 bērnu pašdarbības kolektīvi. Sieviešu koris “Abava” izcīnījis tiesības piedalīties Rīgas 800 gadu svinībās. Kā neapšaubāms kultūras dzīves katalizators ir pats pagasta vadītājs. Nemaz nebūs tik daudz pagastveču, kuri ar akordeonu plecā Jāņu dienā sveiktu Jāņus, spēlētu mednieku svētkos un citos pasākumos. Pūres pagasta tautas bibliotēka darbojas kopš 1945.gada, bet kā informācijas un novada izpētes centrs izveidota 2000.gadā, kad pēc vairāku projektu finansējuma iegādāts mūsdienīgs aprīkojums: pieci datori, viens no tiem pieslēgts internetam, kopētāji, skeneris. Internetā ir pagasta mājaslapa. Bibliotēkā notiek informācijas sagatavošana tūrisma ceļvežiem, jaunai Latvijas enciklopēdijai, bukletam “Ceļojums pa 57. paralēli”. Te vāc atmiņu pierakstus novada vēstures izpētei, 1997.gadā izdotās grāmatas “Pūres pagasts” papildināšanai. Tiek vākti materiāli par šodienu un veidota notikumu kartotēka. Te notikuši Pūrē dzīvojošās rakstnieces Stellas Krustkalnes grāmatas “Baltais margrietiņu lauks” atvēršanas svētki, pūrenieka Viļņa Jēkabsona seno rotu izstāde. Bibliotēka rīko ekskursijas pa Pūri un Latviju, organizē braucienus uz koncertiem un teātra izrādēm. Pūrē dzīvo vadošā augļkoku pomoloģe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, bioloģijas zinātņu doktore Māra Skrīvele. Pūre lepojas ar agronomiem, bijušajiem Pūres Dārzkopības un izmēģinājumu stacijas vadītājiem Pauli Gailīti, Eiženu Pētersonu, direktora vietnieku Juri Ūdri, dārznieku selekcionāru Mārtiņu Jansonu. Te dzimuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Fricis Avotiņš un pulkvežleitnants Jānis Valdis Bekmanis, pulkveži Ansis un Fricis Birkenšteini, teoloģijas doktors Jānis Sanders. Pūres skolā mācījies pirmskara Latvijas iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, arī dzejniece Laima Līvena.

Ar ļoti lielu sirsnību par savu baznīcu stāstīja Lutera akadēmijas klausītājs evaņģēlists Guntis Apriķis, kurš šai darbā izjūt lielu piepildījumu. Draudzes darbs norit ļoti aktīvi, un tās devums pagasta dzīvē ir jūtams. Pagasta sporta svētkos draudzi pārstāvēja divas sieviešu un vīriešu komandas, izcīnot daudz godalgotu vietu, par ko liecina baznīcā izliktie diplomi. Dievkalpojumi notiek ik nedēļu. Ir svētdienas skola ar divām skolotājām. Ar pateicību Guntis piemin arī padomju laika ciema vadības nopelnus baznīcas saglabāšanā, augstajiem partijas vīriem pierādot, ka ēka ciemam vajadzīga kā kapliča. Diemžēl tā krietni cieta kinofilmas “Kad lietus un vēji sitas logā” uzņemšanas laikā. To atgādināja nesen televīzijā redzētais šajā filmā atainotais grautiņš. Pēc filmas uzņemšanas pašmāju “varoņi” piebeiguši to, kas vēl pāri palicis.

Taču reizē ar atmodu draudze šīs brūces ir sadziedējusi, un, kaut iekšienē daudz vēl darāmā, baznīca pilnā mērā pilda tai uzticēto misiju.

LAUKI13.JPG (17318 bytes) LAUKI12.JPG (16869 bytes)
Vērtēšanas komisija savam darbam Pūrē piegāja ar lielu dzīvesprieku
LAUKI16.JPG (14357 bytes)
Pūres augļu un ogu pārstrādes kombinātā jau ir Eiropas līmenis, ieeja tajā gluži kā slimnīcā — tikai baltos virsvalkos

Pagastvecis un muzikants vienlaikus — tāda nav daudzos pagastos.
Bet Pūrei tāds ir — Aivars Volfs

No seno sēļu dzidrā svētavota

Mūs priecē, ka pa rīta rasu

No Kurzemes ir braukuši uz Zasu.

Ar šādiem vārdiem mūs sagaidīja senais Sēlijas novads Zasa. Mazs bij’ tēva novadiņis, bet turējās, kā varēja, — tā savukārt sveica dziedātāji. Tūdaļ jāteic, ka šāds pašvērtējums bija krietni pieticīgs, jo dienas beigās varējām konstatēt, ka diženi turējās.

Pagasta dvēseli muzejā mums atslēdza skolotāja Sarmīte Upeniece. Redzējām, kādu milzīgu kultūrvēsturisko un patriotisko audzināšanu viņa veic. Skolotājai liekas dīvaini, ka skolēni labi zina, kas ir sfinksas un Ēģiptes piramīdas, bet, kā sauc vecmāmiņu un ko darījis vectētiņš, — to nezina. Tāpēc viņa pūlas šo robu aizpildīt. Sākuši ar ciltskoku: kad dzimuši, ko darījuši. Tad izzināti apvidus vārdi, mājvārdi, kādi bijuši cilvēku likteņi šais mājās. Beidzot zīmēts Austras koks. Meitenes izauž prievīti ar vēlējumu savam bērnam, zēni darina pūra lādes. Bērni vāc atmiņas par karu, par savu tuvinieku likteņiem tajā. Bijusi akcija “Mana vectētiņa un vecmāmiņas darbarīki”. Tajā varēja iepazīties ar sviesta kūlēju, sviesta cibiņu, pletīzeri. Ekspozīciju regulāri maina. Tobrīd “uzlikts” bija padomju laiks, vēstules no Sibīrijas. Citreiz izstādītas latviešu, krievu un vācu zaldātu ķiveres, knaibles, ar kurām pārknieba dzeloņdrātis Tīreļpurvā. Tā vēsture nav vis sausa mācībviela, bet dzīva realitāte, kas ļauj precīzāk apjaust šīsdienas vērtību.

Izmantojot valsts mērķdotāciju, sākts izstrādāt pagasta teritorijas attīstības plānu. Zasas pagastam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Ar apkārtējiem pagastiem noslēgts nodomu protokols, ka jārada pašvaldību savienības apvienība. Izveidots pašvaldību vienotās informācijas projekts. Radīts Ziemeļsusējas baseina pašvaldību ūdenssaimniecības restrukturizācijas projekts. Interesanti, ka pagasts atrodas uz divu upju — Daugavas un Lielupes — ūdensšķirtnes robežas. 2000.gadā par projekta “Eiropa — kopīgs mantojums. Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava” objekts “Zasas lielciema kultūrvēsturiskā ainava” tika atzīmēts ar zilo Eiropas Padomes kultūras mantojuma karogu.

Komunālo saimniecību pagastā pārzina pašvaldības uzņēmums “Jauda”. Te joprojām saglabāta centrālā apkure. Kopš 1998.gada nav mainīti apkures tarifi. Ir savs ugunsdzēsēju depo ar automašīnu un inventāru. Taču nevarējām atbildēt uz jautājumu, kāpēc laukos tas uzturams no pašvaldību budžeta, kamēr pilsētnieku īpašuma aizsardzību finansē valsts. Zasas skolēni pētījuši piesārņojumu pagastā, vides stāvokli, sadarbojas ar bērnu vides skolu Rīgā.

Pagastā darbojas kooperatīvās sabiedrības “Zasas vārpa” un “Zasas piens”, kas nodarbojas ar piena savākšanu, tām ir savs veikals. Ir pārstāvji Jēkabpils lauksaimnieku biedrībā, kooperatīvā sabiedrībā “Jēkabpils druva”, Latvijas šķirnes lopu asociācijā un Zemnieku saeimā. Zemnieku saimniecībā “Noviki” audzē graudus, iznomā transportu labības novākšanā. Tai pieder veikals, kurā var norēķināties ar kredītkarti. “Viesuļos” audzē labību un cūkas. Uzpērk lopus arī no iedzīvotājiem, produkciju tirgo plašā apkaimē. Sniedz zemes apstrādes un citus pakalpojumus. Pašvaldības uzņēmumā “Zasas aptieka” par pieņemamām cenām var dabūt zāles gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem.

“Lauku aptieka nav bizness. Vasarā strādājam ar zaudējumiem. Tos piesedz ziema. Mēs strādājam cilvēkiem” — tā aptiekas vadītāja. Viesu māja “Bērzzemnieki” uzņem tūristus. A.Svarāns apsaimnieko ap 100 bišu saimju. P.Kursītis audzē austersēnes. “Raiņos” apsaimnieko zivju dīķus. Mednieku klubs “Rūcāni” audzē briežus. “Ziemeļniekos” 2000.gadā iestādījuši 8, 2001.gadā — 16 ha meža. Tā kā pagasts nav bagāts ar ūdeņiem, “Latvijas valsts meži” nolēmuši izveidot medību un makšķerēšanas objektu, uzplūdinot 16 ha lielu ūdenskrātuvi, kurā audzētu medījamus ūdensputnus. Padomā izveidot līdzīgu ūdenskrātuvi arī zivīm. Mežniecības ēkā darbojas diennakts bērnudārzs. Mežiniekiem Zasas pagastā ir savs muzejs ar plašu un interesantu eksponātu klāstu. Muzeja ēka celta 1832.gadā. No 1921. līdz 1945.gadam par virsmežzini te strādājis Pēteris Vītols. Atsevišķos albumos sastopami visi pagastā represētie, visi leģionāri, visi apcietinātie, albums par mežniecības cilvēkiem, kāzām, medībām, zirgiem, dabu. Apskatāmas meža dzīvnieku ragu, ilkņu, ādu un putnu olu kolekcijas.

Pagastā izveidots vienots informācijas centrs, kam tiek piepulcēti arī kaimiņpagasti ar domu aptvert visu rajonu. Centra bibliotēkā darbojas sabiedriskais interneta pieejas punkts ar vairākiem datoriem. Tobrīd pie tiem sēdēja meitenes un “balsoja” par viņu iemīļotām dziesmām radio SWH. Interneta pieslēgums un 14 datori ir arī skolai. Zasas vidusskolā 2000./2001. mācību gadā mācījās 260 skolēni. Te darbojas Jēkabpils mākslas skolas filiāle. Ir sporta treniņu grupas. Pagastā darbojas novusa un volejbola sekcija. Bez rajona pasākumiem skolēni piedalījušies Skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētkos, sporta deju konkursā Višķos, deju svētkos “Rīgai 800”, volejbola festivālā Holandē. Skolā tiek rīkotas “Daugavas Vanagu” bērnu atpūtas nometnes. Pagastā un apkārtnē aktīvi koncertē meiteņu estrādes grupas “Vētra” un “Velniņi”, meiteņu vokālais ansamblis “Avotiņš”, sieviešu vokālais ansamblis, vidējās paaudzes deju kolektīvs, dramatiskā kopa, vokāli instrumentālā grupa “Sieri”. Pagastā ir 4 bibliotēkas, kas savstarpēji apmainās ar materiāliem. Amerikas latvieši sūta grāmatas angļu valodā. “Zasas Pagasta Ziņas” bez maksas var saņemt veikalos, aptiekā, palīdz arī pasta darbinieki. Vidusskolēni izdod un paši izplata savu avīzīti “Baltais Ceļš”. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdots buklets “Zasas parks”. Par pagastu ir informācijas mājaslapa. Latvijas radio veidoja divus ierakstus raidījumā “Vakarstunda” par Āriju Rāviņu un Māru Markoti. Ierakstīts raidījums “Tēvu laipa šai zemē” un televīzijā — “Province”. Ar zasiešu savāktajiem materiāliem tapusi grāmata “Tava vieta zem saules” — par mežkopi Pēteri Vītolu. Zasieši ir sekmējuši arī Valdemāra Ancīša “Sēlijas grāmatas” izdošanu, kurā ir informācija par Zasu.

Zasā sastapām daudz lielisku cilvēku. Vieni no tiem — Vībānu ģimene. Ne tāpēc, ka viņu māja “Lūcāni” ieguvusi sakoptākās sētas titulu Latvijā, kur katra lieta atrodas savā vietā, bet gan tādēļ, ka tā, ievērojot sentēvu tradīcijas, radījusi harmoniju un mājas sajūtu, starojošu labestību un sirsnību savā vidē. Dārzā no vīratēva mājām novietots akmens. “Uz šī akmens ir sēdējis mans vīratēvs, tagad sēž mans vīrs, un sēdēs mans dēls,” ar godbijību un lepnumu bilst namamāte Skaidrīte. (Es padzeros no avota, kur mūžam dzēris vectēvs mans…Liekas, ka ausī ieskanējusies dziesmiņa ir tieši par šo ģimeni.)

Pagastā darbojas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Pērn tā svinēja 250 gadu jubileju. Arhibīskaps Jānis Vanags bijis patīkami pārsteigts, ka dievkalpojumus šeit notur arī katoļu draudze. Baznīcā vizitējis arī katoļu bīskaps Antons Justs. Draudžu mācītāji piedalās pagasta svinīgajos pasākumos (Eiropas zilā karoga pacelšana, 1.septembris, skolas salidojumi). Saviļņojošs svētbrīdis ar brīnišķīgiem ceļamaizes vēlējumiem bijis vidusskolas izlaidumā, turklāt šādu izvēli izteikuši paši skolēni. Baznīcā bieži notiek kristības.

Pagasta lepnums ir nostāstiem un teikām apvītais Zasas parks. Tas veidots 18. gadsimtā abpus Dzirnupītes kā Gatčinas parka miniatūra. Parks un arī pagasts savu nosaukumu ieguvis no vācu barona Zasa uzvārda. Viņam piederēja zeme arī Rīgā — tagadējais Zasulauks. Ik stāstā sajutām skolotājas Sarmītes Upenieces plašās zināšanas, mīlestību un lepnumu par savu parku, skolu un pagastu. Parkā pie baznīcas sakopti Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Skolotājas pavadīti, mēs pārbaudījām, kā enerģiju izstaro trīs āderu krustpunktā novietotais upurakmens, padzērāmies no seno sēļu svētavota. Šī ūdens lietotājas kļūstot jaunākas un skaistākas. Vērojot zasietes, jāsecina, ka taisnība vien būs. Un kur tad vēl pusnakts pelde flīzēm izliktā baronlaika peldvietā! Daži vēlāk pārpeldēja arī uz Mīlestības saliņu… Jā, vai nu visu var izstāstīt. Vislabāk tur aizbraukt katram pašam (un pašai) un izbaudīt šīs vietas burvību un zasiešu viesmīlību.

Bet kas tad tas!? Vīzija vai īstenība?

Ir skaista rudens nakts. Lēnām krīt lapas. Vējā tās aizvirpuļo līdz baltajam pils balkonam, kur valda prieks un līksmība. Bet te, parka lapenē, mūs sagaida senās baronu dzimtas viešņas no Pēterburgas. Ar saviem tērpiem, dziesmām un manierēm viņas lieliski uzbūra seno dienu vīziju. Kaut arī dziesmas skanēja vāciski, dāmām par godu jāteic, ka “Viss nāk un aiziet tālumā” dzirdējām valsts valodā. Tonakt ilgi domāju par, par… nu — par vācu baronu ietekmi uz latvju likteņiem. Bet otrā rītā… gribat — ticiet, negribat — ne: atvadu brokastis mums uzrīkoja jauniņā grāfiene no Pēterburgas freilenēm. Bet tas jau tikai sapnis vien…Un varbūt, ka tikai izlikās…

LAUKI20.JPG (16073 bytes)
Ar savu iznesību mūs Zasā apbūra šarmantās barona draudzenes — freilenes no Pēterburgas
LAUKI06.JPG (27443 bytes) LAUKI02.JPG (17167 bytes)
Cel mani pāri par Daugavu! Vērtēšanas komisija ar šādu transportu dodas no Zasas uz Koknesi

Zasas parks dod spēku katram, kas tur kaut brīdi kavējies

Kur Pērse ar Daugavu tiekas

“Tauta zied, ja tā tēvu dziesmas dzied” — šādu Andreja Pumpura atziņu, plāksnē iekaltu, redzam pie savulaik jaunuzceltā dziedāšanas biedrības nama. Tā nav nejaušība, jo tieši šeit sākās Lāčplēša drauga Kokneša ceļi pasaulē.

Jau 12. gadsimtā Koknese bija feodālās valsts centrs, kuru vēlāk iekaroja vācu krustneši. 1209.gadā bīskaps Alberts tur sāka celt mūra pili, ap kuru izauga pilsētiņa ar savu rātsnamu, 5 baznīcām un 100 dzīvojamām mājām, kas izvērtās par rosīgu tirdzniecības centru un kopš 14.gs. bija Hanzas savienības locekle. Kopš 1991.gada Koknese atkal piedalās Hanzas savienības rīkotajos pasākumos. Pašdarbnieki bijuši Vācijā, Igaunijā, Polijā, Norvēģijā un Holandē. 1688.gadā mācītājs Ernsts Gliks dibina pirmo latviešu skolu Koknesē — luterāņu draudzes skolu. Šī notikuma 300 gadu atcerei vidusskolas pagalmā atklāts piemiņas akmens. Šai skolā strādājis Valdemārs Zālītis — rakstnieks Valdis, “Staburaga bērnu” autors. Koknesieši ļoti lepojas ar saviem ievērojamiem ļaudīm.

Ar Latvijas Kultūras fonda atbalstu Daugavas programmas ietvaros izveidota kultūrvēsturiskā taka, par kuru izdots buklets “Pa Pērses un Daugavas krastiem Koknesē”. Te minēti 41 kultūrvēsturiskais objekts un 11 dabas aizsardzības objekti. Muižas ansambli veido muižkunga māja, mūra klēts, t.s. vešerienes māja, staļļa vieta un dīķu sistēma. Muižkunga mājā kā māceklis no 1885. līdz 1887.gadam dzīvojis rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Koknesē gūtie vērojumi un prototipi izmantoti daudzos darbos (“Purva bridējs”,”Ugunī” u.c.). Koknesē savulaik dzīvojusi aktrise, latviešu “teātra māmuļa” Berta Rūmniece, aktrise Alma Ābele, valodnieks Jānis Endzelīns, gleznotājs Konrāds Ubāns, ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Kokneses vidusskolu absolvējuši trīssoļlēcējs Māris Bružiks, radio “Brīvā Eiropa” latviešu nodaļas vadītāja Inese Zinovska, starptautiskais komentētājs Āris Jansons. Kultūrvēsturisko objektu sarakstā ietilpst arī Kokneses luterāņu baznīca, Kokneses pilsdrupas, zviedru lielgabali un kapu krusti. Pagastā iekārtotas piemiņas vietas 1905.gada cīnītājiem, Otrajā pasaules karā kritušajiem, represētajiem, ir arī Pērses ūdenskrituma piemiņas vieta. Dabas aizsardzības objektu sarakstā ietilpst Kokneses ainavu parks, melnā stārķa ligzdošanas vietas (kas norāda uz sevišķi veselīgu vidi), medņu riesta vietas, dižkoki un aizsargājamie augi. Ar visiem zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas dabas un vēstures pieminekļi, ir noslēgti līgumi par objektu sakārtošanu un uzturēšanu kārtībā.

Arī mūsdienu koknesieši turpina “dziedāt tēvu dziesmas”. 1998.gadā tika izstrādāts un apstiprināts pagasta attīstības plāns. Šobrīd notiek darbi: centra apkures sistēmas rekonstrukcija, pārejot uz vietējo kurināmo — šķeldu, bet nākotnē uz dabas gāzi; attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Ekspluatācijā nodota sporta halles pirmā kārta. Noslēgta vienošanās ar kaimiņu pagastiem un izveidota darba grupa par sadarbību teritorijas attīstības plāna izstrādāšanā. Tas ietver skolēnu apmācību, mūzikas skolas un transporta jautājumus, tūrisma informācijas centra darbību.

1995.gadā parakstīts sadarbības līgums ar Vitingenes pilsētu Vācijā. Sadarbība ir cieša un regulāra, kultūras grupu apmaiņa, pašvaldību darbinieku pieredzes apmaiņa, skolu sadarbība, vizuālās mākslas skolotāju piedalīšanās mākslas nedēļā Vitingenē, lauksaimnieku u.c. nozaru darbinieku prakses. 2000.gadā iesniegts “Phare” pierobežu projekts par notekūdeņu un vides sakārtošanu. Vitingenes pilsēta un Kokneses pagasta padome katru gadu vienojas par konkrētām sadarbības formām.

Pagasta darbu veicina vairākas sabiedriskās organizācijas. Sabiedriskajai organizācijai “Fonds Koknesei” uzticēta parka un pilsdrupu apkārtnes sakopšana. Tā kā Daugavas uzplūdinājums skar Kokneses pilsdrupas un vājina to pamatu drošību, Daugavas līmenis tobrīd bija pazemināts un notika pilsdrupu pamatu nostiprināšana. Veicot rakšanas darbus, atrasti vairāk nekā 300 gadus veci metāla kalumi, akmens lodes, rotaslietas, karavīru bruņu fragmenti un citas mantas. Par fonda piesaistītiem līdzekļiem izremontētas mūzikas skolas, bibliotēkas un tūrisma informācija centra telpas. Fonds apmaksā bukletu un kartogrāfisko materiālu izdošanu. Kā šī fonda struktūrvienība darbojas Kokneses tūrisma un informācijas centrs. “Mēs Koknesei” piedalījās tūrisma attīstības stratēģijas izstrādāšanā, sponsorē informatīvo materiālu izdošanu. Sporta klubs “Koknese” organizē sporta darbu pagastā. Darbojas arī pagasta lauksaimniecības biedrība.

Savulaik Koknesē strādāja viena no spēcīgākajām agrofirmām rajonā. Patīkami konstatēt, ka visi privatizētie objekti darbojas. To labi varējām pārliecināties SIA “Velēna”, kuru vada agronoms Ernests Skopāns. Jau savas darbības sākumā izgaisinājis mītu, ka Koknesē neaugot kvieši. Bez pašu ražotās labības uzņēmums to pieņem arī no apkārtējiem audzētājiem un pēc klientu vēlmes sagatavo sēklu, lopbarību vai arī uzpērk, ar klientiem norēķinoties laikus. Pateicoties sadarbībai ar Vāciju, uzstādītas modernas datorvadāmas dzirnavas, kuru maluma kvalitāte griež ārā pogas pat “tīrasiņu” dzirnavniekiem, un pēdējā laikā miltu ražošana pieaugusi pieckārt. Pārstrādes jauda ir 6000 tonnu gadā, jau jādomā par vēl vienu graudu glabātavu. Maizes kombināti pēc miltiem brauc no plašas apkārtnes, ieskaitot pat Vidzemi un Latgali. Vienā ceptuvē ieguldīti 60% sava kapitāla. Tātad noslēgts loks, kas liecina par stabilitāti. “Latvijā daudz runā, bet dzīve iet savu ceļu” — tā Ernests Skopāns. Zemnieku saimniecības “Briģi” zirgaudzētavā audzē un pārdod sporta zirgus. Daži no tiem piedalījušies Pasaules kausa izcīņā. Bez tradicionālās lauksaimniecības pagastā nodarbojas ar biškopību, lauku tūrismu, zemeņu, austersēņu un ārstniecības augu audzēšanu. “Sidrabu” un “Bērziņu” īpašnieces ir ieguvušas Vācijas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, kas liecina par veselīgas pārtikas ražošanu. SIA “Kūdras enerģija” ir modernākais kūdras ieguves uzņēmums Latvijā. Te nodarbināti 80 cilvēki. Uzņēmums ar dedzināmo kūdru apgādā Rīgas TEC. Dārza kūdru eksportē uz astoņām Eiropas valstīm. Ir nodomi iespiesties arī arābu tirgū.

“Kad Latvijā būs vajadzīga lauksaimniecība, tirgosim arī Latvijā,” tā SIA direktors Valērijs Kozlovs. Skumji, bet fakts.

Turpmāk — vēl

LAUKI18.JPG (39799 bytes) LAUKI21.JPG (20734 bytes)
Tobrīd Daugavā bija pazemināts ūdenslīmenis — lai stiprinātu pilsdrupu pamatus
LAUKI01.JPG (21864 bytes)
Piemiņas zīme Pērses ūdenskritumam — arī padomju upurim

Piemiņas akmens represētajiem koknesiešiem stacijas laukumā

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!