Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 13. novembra noteikumi Nr. 479 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2001., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55650

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.548

Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2002.-2005.gadā

Vēl šajā numurā

16.11.2001., Nr. 166

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 479

Pieņemts: 13.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.479

Rīgā 2001.gada 13.novembrī (prot. Nr.55, 10.§)

Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas fiziskās un juridiskās personas veic rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, bet ārvalstu juridiskās personas — Latvijas Republikas Baltijas jūras (izņemot Rīgas jūras līci) ekonomiskās zonas ūdeņos.

2. Jūras ūdeņi ir ūdeņi, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) — ūdeņi, kas atrodas jūras pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet ostās — to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus (turpmāk — jūras ūdeņi), un šie ūdeņi ietver teritoriālos jūras ūdeņus un ekonomiskās zonas ūdeņus, kuros Latvija realizē savu jurisdikciju.

3. Jūras ūdeņus atkarībā no rūpnieciskās zvejas (turpmāk — zveja) veida, zvejas vietas un zivju aizsardzības un zvejas regulēšanas īpatnībām iedala šādi:

3.1. piekraste — Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa, kas atrodas ne tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta un kuras dziļums nepārsniedz 20 metru;

3.2. Rīgas jūras līcis — šo noteikumu 2.punktā minētie ūdeņi Rīgas jūras līcī, kurus jūras pusē norobežo līnija, kas noteikta saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā” un savieno Loades raga dienvidu daļu (57° 57,4760 ‘N; 21° 58,2789 ‘E) ar Ovišu bāku (57° 34,1234 ‘N; 21° 42,9574 ‘E), un abu valstu jūras robežas līnija Rīgas jūras līcī saskaņā ar līgumu;

3.3. jūra — Latvijas Republikas teritoriālie (arī Rīgas jūras līča) ūdeņi aiz piekrastes ūdeņu joslas un ekonomiskās zonas ūdeņi.

4. Lai veiktu zvejas uzskaiti un zivju resursu izpēti, jūras ūdeņi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām robežām un numerāciju tiek dalīti apakšrajonos, zonās un zvejas kvadrātos.

5. Zvejot jūras ūdeņos ir atļauts, ja ir noformēti šādi dokumenti:

5.1. juridiskajām personām ir speciālā atļauja (licence) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai, bet fiziskās personas ir reģistrējušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldē (turpmāk — Jūras vides pārvalde);

5.2. fiziskās un juridiskās personas (turpmāk — zvejnieki) ir noslēgušas zvejas tiesību nomas līgumus, tām ir noteikti nozvejas vai zvejas rīku skaita limiti (turpmāk — zvejas limiti) un ir saņemta zvejas atļauja (licence), ko izsniedz Jūras vides pārvalde, bet šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcija (turpmāk — Vides valsts inspekcija), izņemot gadījumus, ja zveja notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.359 “Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība”. Šādā gadījumā ir nepieciešams izņemt tikai zvejas licenci un nav jāslēdz zvejas tiesību nomas līgums.

6. Ārvalstu juridiskās personas drīkst zvejot un pārkraut zivis Latvijas Republikas Baltijas jūras (izņemot Rīgas jūras līci) ekonomiskās zonas ūdeņos, pamatojoties uz kārtību, kas noteikta kārtējā gada vienošanās protokolā, kurš parakstīts saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī ievērojot šo noteikumu normas.

7. Zveja jūras ūdeņos ir atļauta:

7.1. saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ņemot vērā Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, kā arī Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas, nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde);

7.2. ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu atbilstoši zvejas vietām jūrā un zvejā iegūstamajām zivju sugām katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.

8. Zveju jūras ūdeņos zinātniskos un citos īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un pēc Vides valsts inspekcijas attiecīgas zvejas atļaujas (licences) saņemšanas veic specializēti pētniecības kuģi vai citi zvejā izmantojami kuģi un peldošie līdzekļi.

 

 

II. Zvejnieku pienākumi

9. Zvejnieku pienākumi:

9.1. zvejot ar kuģiem, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajos sarakstos, un nepārsniegt zvejas limitus;

9.2. nodrošināt dalītu nozvejas un zivju izkraušanas datu uzskaiti pa zivju sugām pēc to svara (ja nepieciešams, — pēc skaita), piekrastes zvejā — arī pa zvejas rīku veidiem;

9.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:

9.3.1. piekrastes zvejā — pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

9.3.2. jūras zvejā — pēc katras zvejas operācijas (tralējuma pabeigšanas, tīklu vai āķu jedas pacelšanas) saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Ārvalstu juridiskās personas zvejas datu reģistrācijai var izmantot arī attiecīgo savas valsts zvejas žurnālu;

9.4. augošā secībā apkopot datus par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu iesniegt attiecīgās ziņas Jūras vides pārvaldē ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam, bet ārvalstu juridiskajām personām — ne vēlāk kā līdz minētā mēneša divdesmitajam datumam;

9.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes, Vides valsts inspekcijas vai Jūras vides pārvaldes pieprasījuma sniegt informāciju, kas raksturo zveju jūras ūdeņos, un ziņas, kas attiecas uz kuģu un laivu identifikāciju un raksturojumu;

9.6. marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu;

9.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties veikt zivju šķirošanu un, ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 24.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo zivju daudzumu atlaist jūrā;

9.8. nepieļaut tādu ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītu darbību veikšanu, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā;

9.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm, noslēdzot attiecīgus līgumus, veikt zivju bioloģiskās analīzes. Bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskajiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja līgumā nav noteikts citādi;

9.10. ziņot Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam par iezīmētu vai retu zivju un putnu, kā arī par jūras zīdītāju (piemēram, roņu) noķeršanu;

9.11. ievērojot Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā Latvijai iedalītās nozvejas kvotas un zvejniekiem noteiktos zvejas limitus, saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu iegādi un jaunu zvejas kuģu būvi;

9.12. atļaut Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonām pārbaudīt visas kuģa telpas, uzrādīt pārbaudei zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut veikt izrakstus no tiem, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

9.13. uzstādīt satelītraidītāju (turpmāk — raidītājs) uz zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 24 m un kuri veic zveju ārpus teritoriālajiem ūdeņiem vai atrodas zvejā ilgāk par 24 stundām, un nodrošināt datu pārraidi no zvejas kuģa uz zvejas kuģu satelīta monitoringa centru Jūras vides pārvaldē (turpmāk — monitoringa centrs), ievērojot šādu kārtību:

9.13.1. 24 stundu laikā rakstiski informēt monitoringa centru par raidītāja pieslēgšanu, atslēgšanu vai demontāžu;

9.13.2. raidītāja atslēgšanu vai demontāžu uzsākt tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar Jūras vides pārvaldi;

9.13.3. vismaz reizi divās stundās automātiski pārraidīt uz monitoringa centru datus par kuģa pozīciju (norādīt kuģa identifikāciju, atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas ar precizitāti līdz 500 m, raidījuma datumu un laiku);

9.13.4. papildus automātiski pārraidīt uz monitoringa centru šo noteikumu 9.13.3.apakšpunktā minētos datus, ja kuģis ieiet aizliegtā zvejas zonā vai citu valstu ūdeņos;

9.13.5. zvejojot citu valstu ūdeņos, vienlaikus pārraidīt datus uz monitoringa centru un attiecīgās piekrastes valsts zvejas kuģu satelīta monitoringa centru;

9.13.6. ja raidītājs ir bojāts, paziņot par to monitoringa centram un mēneša laikā nodrošināt tā salabošanu vai nomaiņu;

9.13.7. pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Jūras vides pārvaldē līguma kopiju par datu pārraidi uz monitoringa centru;

9.14. atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem šo noteikumu pārkāpumu dēļ, saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā paredzētajām taksēm un neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētās un uzliktās soda sankcijas;

9.15. pēc Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonu pieprasījuma nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, neievērojot šos noteikumus, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis.

10. Kuģu kapteiņu un kapteiņu palīgu (sardzes stūrmaņu) pienākumi zvejojot, kā arī veicot zivju apstrādi un transportēšanu:

10.1. uzņemt uz kuģa un pārcelt uz citiem kuģiem Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonas, kas pilda dienesta pienākumus, pēc viņu pieprasījuma;

10.2. ļaut Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus, bez maksas uzturēties uz jūrā esošiem kuģiem;

10.3. bez maksas pārraidīt no kuģa raidstacijām Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonu dienesta ziņojumus;

10.4. glabāt uz kuģa šos noteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē zveju;

10.5. nodrošināt, lai kuģa vai peldošā līdzekļa identifikācijas zīmes būtu skaidri salasāmas;

10.6. divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā ziņot ostas dienestam par kuģa kravu — jūras ūdeņos nozvejotām zivīm — un paredzamo ienākšanas laiku ostā;

10.7. nodrošināt šo noteikumu 9.13.apakšpunktā minētā raidītāja netraucētu darbību un tā uzturēšanu tehniskā kārtībā. Ja raidītājs ir bojāts, par to nekavējoties informēt monitoringa centru, kā arī reizi divās stundās, izmantojot faksu, tālruni vai kuģa raidstaciju, nodrošināt regulāru ziņojumu nosūtīšanu uz monitoringa centru, sniedzot šo noteikumu 9.13.3.apakšpunktā minētos datus.

 

 

III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi

11. Zvejniekiem aizliegts:

11.1. turēt uz kuģa klāja vai peldošajos līdzekļos zvejas rīkus, kas nav minēti šo noteikumu 5.pielikumā, kā arī atrasties jūras piekrastē un tauvas joslā ar izmantošanai sagatavotiem zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts. Atļautie rezerves zvejas rīki jāglabā atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem;

11.2. izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ja to marķējums neatbilst šo noteikumu 17. un 18.punktā noteiktajām prasībām;

11.3. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot šo noteikumu 13. un 14.punktā paredzētos gadījumus;

11.4. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;

11.5. izvietot piekrastes zvejā:

11.5.1. tīklus un tīklu jedas tuvāk par 100 m vienu no otras jebkurā virzienā, kā arī tuvāk par 100 m no krasta;

11.5.2. āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 m vienu no otras jebkurā virzienā;

11.5.3. reņģu stāvvadus, zivju murdus un zušu (sīkzivju) murdus tuvāk par 700 m vienu no otra sānu virzienā un tuvāk par 100 m pārējos virzienos;

11.6. izmantot zvejā eksplozīvas, toksiskas vai narkotiskas vielas, elektrozveju, kā arī pneimatiskos ieročus un duramos rīkus;

11.7. izmantot zvejai ēsmas zivtiņu vadu, ja iedalītais āķu limits ir mazāks par 300 āķiem un Jūras vides pārvaldē nav saņemta licence zvejai ar ēsmas zivtiņu vadu.

12. Šo noteikumu 11.punktā un 5.pielikumā minētie zvejas rīki netiek uzskatīti par izmantošanai sagatavotiem, ja:

12.1. traļu durvis ir cieši nostiprinātas pie margsienas (falšborta) iekšējās vai ārējās puses vai traļa lokiem un veijeri un kabeļi atvienoti no traļa durvīm vai spolēm;

12.2. vadu apakšējā grunts kārta ir atvienota no vada tīkla daļas;

12.3. tīkli ir ievietoti pārvalkos;

12.4. āķu jedas un āķi ir novietoti aizvērtās kastēs.

13. Lai novērstu tīklu materiāla priekšlaicīgu nolietošanos, atļauts:

13.1. piestiprināt traļa āmja apakšējai daļai buru audeklu (brezentu), tīkla audumu vai citu materiālu;

13.2. traļa āmja, tā piltuvveida un cilindriskās daļas izturības palielināšanai izmantot maisus, kurus pagatavo no līdzvērtīga vai rupjāka materiāla, nekā izmantots āmja izgatavošanai, ar linuma acs iekšējo izmēru, kas vismaz divas reizes pārsniedz linuma acs iekšējo izmēru āmī, bet ne mazāku par 80 mm, ja linuma acs iekšējais izmērs āmī ir mazāks par 40 mm. Maisu var piestiprināt gar āmja priekšējo un aizmugurējo malu vai arī starp tām, piešujot pa vienu āmi aptverošu loku vai piešujot pa vienu līniju āmja garumā.

14. Traļos un velkamajos vados atļauts izmantot vārstuli (aizsprosta tīklu) ar mazāku linuma acs iekšējo izmēru nekā traļa āmī. Vārstuli piestiprina āmja iekšpusē un tā priekšpusē. Attālumam starp vārstuļa piestiprināšanas priekšējo līniju un āmja pakaļējo galu jābūt vismaz trīs reizes lielākam par vārstuļa garumu.

 

 

IV. Zvejas rīku parametri

un pieļaujamais skaits

15. Zvejojot aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem pieļaujamajiem parametriem, to skaitā:

15.1. traļus mencu zvejai, ja to linuma izgatavošanai izmantotās auklas vai to linuma acs iekšējais izmērs specializētajā zvejā neatbilst šādiem izmēriem:

15.1.1. traļus, kuru āmis un āmja pagarinājuma daļa izgatavota no vītas poliamīda auklas, kas nav resnāka par 4,5 mm, un kuru linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 125 mm, ja zveju veic tikai šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdeņos;

15.1.2. traļus, kuru āmis un āmja pagarinājuma daļa izgatavota no vītas cita materiāla (izņemot poliamīdu) auklas, kas nav resnāka par 6 mm, vai divām vītām auklām, kas nav resnākas par 4 mm, un kuru linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 130 mm;

15.1.3. traļus, kuri ir aprīkoti ar Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas rekomendācijā paredzētās konstrukcijas 120 mm selektīvajiem logiem un kuru linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 105 mm;

15.2. aktīvos zvejas rīkus plekstu zvejā, ja to linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par šādiem specializētajai zvejai noteiktiem izmēriem:

15.2.1. zvejai ar traļiem un velkamajiem vadiem 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.2.2. zvejai ar traļiem un velkamajiem vadiem 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.3. tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par šādiem izmēriem:

15.3.1. mencu zvejai — 105 mm;

15.3.2. plekstu zvejai 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.3.3. plekstu zvejai 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.3.4. akmeņplekstu zvejai 26. un 28.apakšrajonā — 240 mm;

15.4. zivju tīklus, ja to linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 80 mm vai lielāks par 180 mm;

15.5. traļus, ja to linuma acu solis ir mazāks par šādiem specializētajai zvejai noteiktiem izmēriem:

15.5.1. reņģu zvejai 26.apakšrajonā — 16 mm;

15.5.2. reņģu zvejai 28.apakšrajonā — 14 mm;

15.5.3. brētliņu zvejai 26. un 28.apakšrajonā — 8 mm;

15.6. specializētajā zvejā — zvejas rīkus, ja to linuma acu solis neatbilst šādiem izmēriem:

15.6.1. reņģu un salaku zvejai ar tīkliem un stāvvadiem — no 14 līdz 25 mm;

15.6.2. brētliņu zvejai ar tīkliem — no 10 līdz 15 mm;

15.6.3. lucīšu zvejai ar lucīšu murdu — no 18 līdz 20 mm (izņemot izberamo asti);

15.7. lašu un taimiņu specializētajā zvejā jūrā:

15.7.1. izmantot dreifējošus tīklus un peldošus noenkurotus tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 157 mm;

15.7.2. izmantot vienam zvejas kuģim vairāk par 600 dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem, ņemot vērā, ka katra tīkla garums nepārsniedz 35 m, mērot pa augšviru;

15.7.3. no viena zvejas kuģa vienlaikus izmantot dreifējošās vai noenkurotās āķu jedas, kurām kopā ir vairāk par 2000 āķiem;

15.7.4. glabāt uz viena kuģa vairāk par 100 rezerves tīkliem, ņemot vērā, ka katra tīkla garums nepārsniedz 35 m, mērot pa augšviru, un vairāk par 200 rezerves āķiem;

15.7.5. izmantot āķus, kuriem īsākais attālums no smailes līdz kātiņam ir mazāks par 19 mm;

15.8. piekrastes zvejā:

15.8.1. atsevišķus tīklus, ja to garums pārsniedz 100 m, un tīklu jedas, ja to kopējais garums pārsniedz 300 m Rīgas jūras līča piekrastē un 800 m pārējā jūras piekrastē;

15.8.2. zivju un zušu (sīkzivju) murdus, reņģu stāvvadus, ja to sētas garums pārsniedz 600 m;

15.8.3. zivju murdus un zivju velkamos vadus, ja to linuma acu solis jebkurā no uzbūves elementiem, izņemot āmi, ir mazāks par 30 mm;

15.8.4. lucīšu murdus, ja to augstums pārsniedz 2 m vai sētas garums pārsniedz 30 m;

15.8.5. zušu (sīkzivju) murdus, ja to linuma acu solis ir mazāks par 16 mm vai lielāks par 18 mm, bet sētā — mazāks par 18 mm vai lielāks par 30 mm;

15.8.6. ēsmas zivtiņu velkamos vadus, ja to spārna garums pārsniedz 10 m un linuma acu solis ir mazāks par 6 mm vai lielāks par 12 mm;

15.8.7. āķu jedas, kurām ir vairāk par 200 āķiem.

16. Specializētajā mencu zvejā aizliegts turēt uz kuģa zvejas rīkus, kuru acu izmēri ir mazāki par mencu zvejā atļauto zvejas rīku acu izmēru.

 

 

V. Zvejas rīku marķēšana

17. Zvejniekiem jūrā aiz piekrastes ūdeņu joslas jānodrošina šāds zvejas rīku aprīkojums:

17.1. stoderi rietumu sektorā (no dienvidiem cauri rietumiem līdz ziemeļiem ieskaitot) aprīko ar diviem karodziņiem un divām luminiscējošām lentveida svītrām, bet, ja ir ierobežota redzamība, — arī ar divām baltām gaismām. Stoderi austrumu sektorā (no ziemeļiem cauri austrumiem līdz dienvidiem ieskaitot) aprīko ar vienu karodziņu un vienu luminiscējošu lentveida svītru, bet, ja ir ierobežota redzamība, — arī ar vienu gaismu;

17.2. zvejas rīkus, kuru garums pārsniedz vienu jūras jūdzi, aprīko ar starpstoderēm ik pēc vienas jūras jūdzes. Stoderes aprīko tāpat kā stoderi austrumu sektorā, bet karodziņam jābūt baltam;

17.3. dreifējošās tīklu un āķu jedas abos galos aprīko ar stoderēm, tāpat kā stoderi austrumu sektorā. Ar stoderi neaprīko zvejas rīka galu, kas savienots ar kuģi;

17.4. ja zvejas rīki atrodas tuvu ūdens virsmai, to stoderes aprīko ar virsūdens sfēriskām zīmēm un gaismām;

17.5. auklai, kas savieno zvejas rīkus un stoderes, jābūt no grimstoša vai svaru nesoša materiāla;

17.6. stoderei jāatrodas vismaz 1,5 m virs ūdens līmeņa, un tās aprīkojumam jānodrošina šādu prasību ievērošana:

17.6.1. jābūt taisnstūrveida karodziņiem, kuru katra mala nedrīkst būt īsāka par 40 cm. Attālums starp diviem karodziņiem pa vertikāli nedrīkst būt mazāks par 20 cm. Attālums starp karodziņu un ūdens virsmu nedrīkst būt mazāks par 80 cm;

17.6.2. karodziņiem, kuri ir zvejas rīku abos galos, jābūt vienādā krāsā (izņemot baltu) un ar vienādiem izmēriem;

17.6.3. augšējai zīmei jābūt sfēriskai (apaļai) 25 cm diametrā un ar luminiscējošu lenti, kura ir vismaz 6 cm plata. Augšējās zīmes vietā var izmantot arī sfērisku radarreflektoru;

17.6.4. radarreflektora gaismai jābūt dzeltenai un mirgojošai ar piecu sekunžu intervālu un redzamību vismaz divu jūras jūdžu attālumā. Radarreflektora atstarotā signāla redzamībai kuģa radarā jābūt vismaz divas jūras jūdzes;

17.6.5. stodere vai stoderes augšējais signāls nedrīkst būt sarkanā vai zaļā krāsā;

17.6.6. uz stoderes vai karodziņa jābūt kuģa numuram vai vārdam.

18. Zvejniekiem piekrastē jānodrošina šāds zvejas rīku marķējums:

18.1. marķēšanas zīmei jābūt izgatavotai no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 5 x 10 cm, vai tā jāizgatavo no baltmetāla (alumīnija vai cita gaiša metāla) ar plāksnītes izmēru 3 x 6 cm;

18.2. uz marķēšanas zīmes jānorāda šādas ziņas:

18.2.1. zvejas atļaujas (licences) numurs;

18.2.2. juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārda iniciāļi un uzvārds. Burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi būtu skaidri salasāmi;

18.3. marķēšanas zīmes piestiprina:

18.3.1. tīkla abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīklu linuma katra gala;

18.3.2. murdam un stāvvadam — pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;

18.3.3. lucīšu murda abos galos pie enkuru bojām;

18.3.4. āķu jedai — pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

18.4. marķēšanas zīmēm jābūt arī pie vienas no tīklu enkuru vai mērķa bojām. Šīm bojām jābūt atzīmētām ar tumši zilu vai melnu taisnstūrveida karodziņu, kas atšķiras no citu boju karodziņiem. Karodziņu izmēri nedrīkst būt mazāki par 20 x 30 cm. Vietās, kur to pieļauj dziļums, karodziņus boju vietā var piestiprināt pie iespraustām kārtīm;

18.5. zvejas rīki, kas saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti pētnieciskiem nolūkiem, papildus tiek marķēti arī ar pētniecības iestādes zīmi.

 

 

VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

19. Aizliegta:

19.1. specializētā plekstu zveja — no 15.februāra līdz 15.maijam;

19.2. jebkāda akmeņplekstu zveja, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem un citiem peldošajiem līdzekļiem — no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;

19.3. reņģu zveja Rīgas jūras līcī ar traļiem — no 12.maija līdz 10.jūnijam;

19.4. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem — visu gadu Salacas, Gaujas, Daugavas, Lielupes un Ventas grīvas rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā — 200 m rādiusā no ietekas;

19.5. zveja piekrastē ar visu veidu zvejas rīkiem:

19.5.1. no 1.maija līdz 31.maijam, izņemot akmeņplekstu, reņģu un lucīšu specializēto zveju. Minētā lieguma laikā plekstu specializētā zveja ar plekstu vadiem atļauta, sākot no 16.maija;

19.5.2. no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem un reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem;

19.6. lucīšu zveja:

19.6.1. ar traļiem — visu gadu;

19.6.2. specializētā zveja ar murdiem — no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;

19.7. zveja ar velkamajiem vadiem visu gadu Rīgas jūras līča piekrastē, izņemot plekstu zveju rajonā no Ovišu raga līdz Kolkasragam un zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;

19.8. plekstu zveja ar velkamajiem vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5 m;

19.9. specializētā brētliņu zveja Rīgas jūras līcī ar traļiem visu gadu;

19.10. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20 m, kā arī Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovišu bāku (57° 34,1234 ‘N; 21° 42,9574 ‘E) ar Loades bāku (57° 57,4760 ‘N; 21° 58,2789 ‘E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60 ‘N; 22° 36,40 ‘E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95 ‘N; 22° 11,77 ‘E) austrumos, un 187., 194. un 201.zvejas kvadrātā (1.pielikums);

19.11. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, Rīgas jūras līcī — visu gadu;

19.12. specializētā zivju zveja tehniskām vajadzībām un dzīvnieku barībai, kā arī aizliegts bez saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un Vides valsts inspekciju nodot šiem mērķiem vairāk par 10 % no kopējās nozvejas. Aizliegums neattiecas uz brētliņu un reņģu zveju jūrā, bet attiecas uz šo zivju zveju piekrastes un jūras ūdeņos Rīgas jūras līcī;

19.13. mencu un akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem vai peldošajiem līdzekļiem.

20. Lašu un taimiņu specializētā zveja aizliegta:

20.1. ar dreifējošiem tīkliem un peldošiem noenkurotiem tīkliem jūrā — no 1.jūnija līdz 15.septembrim, bet Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas ūdeņiem — visu gadu;

20.2. ar dreifējošām un noenkurotām āķu jedām jūrā — no 1.aprīļa līdz 15.novembrim, bet Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas ūdeņiem — visu gadu;

20.3. ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastē — no 1.oktobra līdz 15.novembrim, bet ar dreifējošiem tīkliem, dreifējošām āķu jedām piekrastē — visu gadu.

21. Šo noteikumu 15., 16., 19. un 20.punktā minētā zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja:

21.1. tiek veikta kādas noteiktas zivju sugas zveja ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē);

21.2. kādas zivju sugas nozvejas svars atkārtoti pārsniedz 50 % no attiecīgajā tralēšanā vai tīklu izlikšanā iegūtās nozvejas kopējā svara, ja zvejo ar tiem pašiem zvejas rīkiem, nemainot zvejas vietu, vai attālumā, kas nepārsniedz piecas jūras jūdzes no jebkura tajā pašā dienā izdarītās tralēšanas trases vai tīklu izlikšanas līnijas punkta.

 

 

VII. Zivju minimālie garumi

un piezvejas apjomi

22. Zvejojot aizliegts pārsniegt šo noteikumu 24.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas neapstrādātas zivis ir mazākas par šādiem izmēriem:

22.1. brētliņai (Sprattus sprattus balticus) — 10 cm;

22.2. salakai (Osmerus eperlanus) — 11 cm;

22.3. reņģei (Clupea harengus membras):

22.3.1. Rīgas jūras līcī un tā piekrastē — 11 cm;

22.3.2. jūrā un tās piekrastē — 13 cm;

22.4. asarim (Perca fluviatilis) — 17 cm;

22.5. lucītim (Zoarces viviparus) — 20 cm;

22.6. plekstei (Platichthys flesus trachurus) — 21 cm;

22.7. vimbai (Vimba vimba) — 29 cm;

22.8. plaudim (Abramis brama) — 29 cm;

22.9. ālantam (Leuciscus idus) — 29 cm;

22.10. akmeņplekstei (Psetta maxima) — 30 cm;

22.11. sīgai (Coregonus lavaretus) — 35 cm;

22.12. mencai (Gadus morhua callarias) — 35 cm;

22.13. zutim (Anguilla anguilla) — 45 cm;

22.14. zandartam (Stizostedion lucioperca) — 45 cm;

22.15. līdakai (Esox lucius) — 45 cm;

22.16. taimiņam (Salmo trutta) — 50 cm;

22.17. lasim (Salmo salar) — 60 cm.

23. Šo noteikumu 22.punktā minēto zivju izmēru nosaka, mērot zivi no purna gala (mute aizvērta) līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais izmērs tiek samazināts par 4 %, bet ķidātu mencu faktiskās nozvejas apjoma noteikšanai izmanto koeficientu 1,19 un ķidātiem lašiem — koeficientu 1,1.

24. Pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:

24.1. mencas piezveja reņģu un brētliņu zvejā nedrīkst pārsniegt 10 % no loma kopējā svara, izņemot šo noteikumu 24.8.apakšpunktā minēto gadījumu. Mazizmēra mencu nedrīkst būt vairāk par 5 % no mencu piezvejas;

24.2. mazizmēra mencu un plekstu piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas viena tralējuma vai tīklu nozvejas svara;

24.3. mazizmēra salaku, reņģu un brētliņu piezveja katras minētās sugas nozvejā nedrīkst pārsniegt 15 % no to skaita vienā tralējumā, izņemot pirmo tralējumu, pēc kura, ja piezveja pārsniedz noteiktos procentus, zveja jāpārtrauc vai jāmaina zvejas vieta, zivis neizmetot jūrā;

24.4. mazizmēra lucīšu piezveja zvejā ar lucīšu murdiem nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lucīšu nozvejas svara;

24.5. mazizmēra sīgu, vimbu, ālantu un zandartu piezveja zvejā ar murdiem un tīkliem nedrīkst pārsniegt 5 % pēc skaita no attiecīgās sugas zivju nozvejas;

24.6. mencu zvejā plekstu piezveja to zvejas aizlieguma laikā nedrīkst pārsniegt 28.apakšrajonā — 10 %, 26.apakšrajonā — 30 % no mencu kopējās nozvejas svara, izņemot šo noteikumu 24.8.apakšpunktā minēto gadījumu;

24.7. pārējo mazizmēra zivju, kuras nav minētas šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.3., 24.4., 24.5., 24.6. un 25.1.apakšpunktā, kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās nozvejas svara;

24.8. pēc kādas zivju sugas zvejas limita pilnīgas apguves, veicot citu zivju sugu specializētu zveju, attiecīgās apgūtās zivju sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas kopējā svara.

25. Nav atļauta:

25.1. mazizmēra akmeņplekstu, lašu un taimiņu piezveja, kā arī mazizmēra sīgu piezveja, ja sīgas tiek iegūtas ar zvejas rīkiem, kas nav minēti šo noteikumu 24.5.apakšpunktā;

25.2. akmeņplekstu un lašu piezveja to zvejas aizlieguma laikā;

25.3. šo noteikumu 22.punktā minēto zivju sugu (neatkarīgi no to izmēra) piezveja ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.

26. Ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 24. un 25.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo daudzumu zivju nekavējoties atlaiž jūrā, izņemot reņģes, brētliņas un salakas, kuras patur, ievērojot šo noteikumu 24.3.apakšpunktu. Visos gadījumos izdara attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā.

27. Nosakot piezveju, ņem vērā, ka:

27.1. par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikposmā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un zivis, kuru zveja nav paredzēta zvejas atļaujā (licencē);

27.2. piezvejas noteikšanai, ja loms ir liels (1 tonna un vairāk), no vairākām vietām tiek ņemti vismaz trīs paraugi un piezvejas procentu nosaka kā vidējo lielumu no atsevišķu paraugu procentu summas.

 

 

VIII. Zivsaimniecības pārvaldes

un zvejas kontroles institūciju tiesības

un pienākumi

28. Zivsaimniecības pārvaldei, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju:

28.1. ir šādi pienākumi:

28.1.1. atbilstoši Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas rezolūcijām un rekomendācijām par izmaiņām starptautiskajos zvejas noteikumos attiecīgajā gadā noteikt kārtējos pasākumus zvejas regulēšanā;

28.1.2. noteikt papildpasākumus zvejas regulēšanā, apturēt zveju atsevišķās vietās jūras ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;

28.2. ir šādas tiesības:

28.2.1. atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, bet saglabājot tos aizlieguma laikus, kurus noteikusi Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija;

28.2.2. ievērojot Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un zivju nozvejas apmaiņas apjomus ar citām Baltijas jūras valstīm, kurus var paredzēt protokolos, kas tiek parakstīti saskaņā ar starpvaldību līgumiem, kā arī noteikt pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un tipu zvejai jūras ūdeņos, un sadalīt zvejas limitus zvejniekiem.

29. Zivsaimniecības pārvaldei ir tiesības neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī tiesības nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt jaunu zvejniecības uzņēmējdarbības speciālo atļauju (licenci), ja nav ievērota šo noteikumu 9.11.apakšpunktā noteiktā prasība.

30. Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonām:

30.1. ir šādas tiesības:

30.1.1. izsniegt zvejas žurnālus, kā arī pārbaudīt zvejniekiem zvejas noteikumu zināšanas pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas un reģistrēt zvejniekus;

30.1.2. uzturēties uz zvejas kuģiem un peldošajiem līdzekļiem, veikt kuģu telpu, nozvejoto un apstrādāto zivju, gatavās produkcijas, zvejas rīku, zvejas vietu un ar zveju saistīto dokumentu pārbaudi, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;

30.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju;

30.1.4. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;

30.1.5. neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētās soda sankcijas šo noteikumu pārkāpumu gadījumos uz laiku apturēt, anulēt vai atteikt zvejas atļaujas (licences) izsniegšanu;

30.1.6. ja ir pārkāpti šie noteikumi, lūgt Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību izskatīt jautājumu par zvejas limitu piešķiršanas atteikumu nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanu;

30.1.7. pieprasīt noteikumu pārkāpējam nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, neievērojot šos noteikumus, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis;

30.2. ir šādi pienākumi:

30.2.1. apkopot no zvejniekiem saņemtās ziņas par kārtējā mēneša nozveju un līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā pārskatu par zivju nozveju iepriekšējā mēnesī;

30.2.2. ja tiek apturēta vai anulēta zvejas atļauja (licence), informēt par to Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;

30.2.3. izmantot informāciju, kura ir saņemta un atrodas monitoringa centra datu bāzē, tikai šo noteikumu ievērošanas kontrolei;

30.2.4. ieskaitīt zvejnieka nozvejas limitā nozvejoto zivju apjomu, kas iegūts, neievērojot šos noteikumus, kā arī zivju apjomu, kas konfiscēts par šo noteikumu pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas.

31. Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde izsniedz zvejas atļaujas (licences) jūras zvejai saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu un piekrastes zvejai — saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu.

32. Jūras vides pārvaldei ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 9.13.apakšpunktā minētā monitoringa centra darbību.

 

 

IX. Noslēguma jautājumi

33. Šo noteikumu 15.1. un 15.6.3.apakšpunkta nosacījumi un 6.pielikuma I nodaļas “Aktīvie zvejas rīki” 1.punkts un II nodaļas “Pasīvie zvejas rīki” 4.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri, bet līdz 2001.gada 31.decembrim zvejā var izmantot šādus zvejas rīkus:

33.1. parastos mencu traļus, ja to linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 120 mm;

33.2. mencu traļus, kas aprīkoti ar selektīvajiem logiem vai citām konstrukcijām, kuras nodrošina 38 cm garu mencu 50 % aizturi, ja to linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 105 mm;

33.3. lucīšu murdus, ja to linuma acu solis atbilst izmēram, kas ir robežās no 16 līdz 20 mm (izņemot izberamo asti).

34. Šo noteikumu 9.13.apakšpunkta nosacījumi stājas spēkā:

34.1. attiecībā uz kuģiem, kuri veic zveju saskaņā ar šiem noteikumiem un kuriem saskaņā ar attiecīgo valstu prasībām vienlaikus ir atļauts veikt zveju arī citu valstu ūdeņos Baltijas jūrā, — ar šo noteikumu spēkā stāšanos un ievērojot šo noteikumu 35.punktā paredzēto monitoringa centra darbības uzsākšanas termiņu;

34.2. attiecībā uz kuģiem, kuri veic zveju tikai saskaņā ar šiem noteikumiem un kuru garums pārsniedz 24 m, — ar 2003.gada 1.janvāri.

35. Jūras vides pārvalde līdz 2002.gada 1.jūnijam nodrošina šo noteikumu 9.13.apakšpunktā paredzētā monitoringa centra izveidošanu un darbības uzsākšanu.

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra noteikumus Nr.55 “Noteikumi par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 44./45.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 17.novembri.

11479 COPY.GIF (140902 bytes)

12479 COPY.GIF (83951 bytes)

21479 COPY.GIF (68672 bytes)

22479 COPY.GIF (109386 bytes)

23479 COPY.GIF (58068 bytes)

23479 COPY.GIF (58068 bytes)

32479 COPY.GIF (68371 bytes)

41479 COPY.GIF (98001 bytes)

42479 COPY.GIF (74582 bytes)

43479 COPY.GIF (108670 bytes)

Paskaidrojumi žurnāla aizpildīšanai Explanatory Notes on Completion of Logbook

1. Lapu noformējums:

General requirements:

1.1. Žurnāla lapas pa trim (oriģināls un divas kopijas) numurē ar vienu un to pašu numuru. Lapu pirmos eksemplārus (oriģinālus) par iepriekšējo mēnesi nodod Jūras vides pārvaldes Jūras kontroles daļā reizē ar mēneša pārskatiem par zveju. Otrie eksemplāri (kopijas) paliek žurnālā, bet trešos (angļu valodā) — nodod attiecīgās valsts zivju aizsardzības inspektoram, ja ir pārkāpti zvejas noteikumi ārvalstu ekonomiskajās zonās.

The every three logbook sheets (original and two copies) are to be paginated with the same number. The first sheets (originals) for the proceeding month should be given to the Marine Control Division of the Marine Environmental Board together with the monthly catch reports. The second sheets (copies) are kept in the logbook, but the third sheets (in English) in the event of infringement of the fishery rules in the economic zones of foreign countries should be given to the fisheries inspector.

1.2. Ierakstiem žurnālā jābūt skaidri salasāmiem. Izdarītie labojumi skaidri saskatāmi (pārsvītroti) un apstiprināti ar žurnāla aizpildītāja parakstu.

The logbook recordings should be legible. The amendments should be distinguishable (strikethrough) and affirmed by the signature of the person filling in the logbook.

1.3. Jaunu žurnāla lapu aizpilda pēc visa loma izkraušanas/nodošanas vai mainot zvejas veidu, vai sākoties jaunam kalendāra mēnesim.

A new logbook sheet should be filled in after complete catch landing/delivery or when another fishing method started or on the first day of the new month.

 

2. Informācija par zvejas kuģi:

Information on the vessel

2.1. Norāde (1) — kuģa vārds, borta numurs, pazīšanas signāls un licences numurs.

Reference (1) — the name of vessel, the external identification, the radio call sign and the number of licence.

2.2. Norāde (2) — kuģa reģistrācijas numurs.

Reference (2) — the official registration number of the vessel.

2.3. Norāde (3) — kuģa kapteiņa uzvārds, personas kods.

Reference (3) — the name of master, the personal identification number.

2.4. Norādes (1–3) — dvīņu traļu zvejā papildus ieraksta pārinieka kuģa vārdu, borta numuru, pazīšanas signālu, licences numuru, kuģa reģistrācijas numuru, kapteiņa uzvārdu un personas kodu. Pārinieks tāpat aizpilda zvejas žurnālu.

References (1–3) — in the event of twin trawl fishing — the name of twin vessel, the external identification number, the radio call sign, the number of licence, the official registration number of the vessel and the master’s name and personal identification number. The twin vessel has also to complete the logbook.

2.5. Norāde (4) — atiešanas datums, laiks un osta.

Reference (4) — exit date, time and port.

2.6. Norāde (5) — atgriešanās datums, laiks un osta.

Reference (5) — entry date, time and port.

2.7. Norāde (6) — izkraušanas laiks un vieta.

Reference (6) — landing time and landing place.

 

3. Informācija par zvejas rīkiem:

Information on the fishing gear:

3.1. Norāde (7) — zvejas rīka nosaukums un galvenie raksturojumi (tīkliem — garums, augstums; traļiem — vertikālais atvērums, selektīvais logs u.c.).

Reference (7) — the fishing gear name and the main details (for nets — the length, the height; for trawls — the vertical opening, the selectivity window and others).

3.2. Zvejas rīkiem lieto šādus apzīmējumus:

For the fishing gear the following designations should be used:

3.2.1. OTB — grunts tralis

OTB — the bottom trawl

3.2.2. PTB — grunts dvīņu tralis

PTB — the bottom twin trawl

3.2.3. OTM — pelaģiskais tralis

OTM — the pelagic trawl

3.2.4. PTM — pelaģiskais dvīņu tralis

PTM — the pelagic twin trawl

3.2.5. GNS — noenkurota tīklu jeda

GNS — the anchored net line

3.2.6. GND — dreifējoša tīklu jeda

GND — the drifting net line

3.2.7. LLS — noenkurota āķu jeda

LLS — anchored longline

3.2.8. LLD — dreifējoša āķu jeda

LLD — drifting longline

3.3. Norāde (8) — zvejas rīku minimālais linuma acs izmērs vai āķu izmērs (mm).

Reference (8) — the fishing gear minimum mesh-size or hook-size (mm).

3.4. Norāde (9) — zvejas rīku (tīklu, āķu) skaits.

Reference (9) — the number of fishing gear (nets, hooks).

 

4. Informācija par zvejas operācijām un zivju pārkraušanu jūrā:

Information on fishing operations and fish transshipment at sea:

4.1. Norāde (10) —, ja kuģis nodod zivis citam kuģim jūrā, norāda pieņemšanas kuģa vārdu, borta numuru, pazīšanas signālu, datumu un valsts piederību.

Reference (10) — in the event of fish transshipment to another vessel at sea the name of recipient vessel, the external identification number, the radio call sign, the date and the vessel flag country have to be indicated.

4.2. Norāde (11) — zvejas operācijas sākuma datums.

Reference (11) — the commencement date of the fishing operation.

4.3. Norāde (12) — zvejas operācijas sākuma laiks (traļu, tīklu vai āķu jedu izlaišanas laiks) pēc kuģa pulksteņa.

Reference (12) — the time of fishing operation started (casting time of trawls, nets or longlines) by vessel time.

4.4. Norāde (13) — zvejas ilgums stundās un minūtēs no zvejas rīka nolaišanas sākuma laika jūrā līdz pilnīgai zvejas rīka izcelšanai.

Reference (13) — duration of fishing in hours and minutes since the beginning of the fishing gear cast time on sea until the complete lift of fishing gear.

4.5. Norāde (14) — zvejas vietas koordinātas grādos un minūtēs.

Reference (14) — the coordinates of the fishing ground in degrees and minutes.

4.6. Norāde (15) — zvejas vietas kvadrāts, kurā iegūts loms. Uzrāda kvadrātu numurus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktu, bet ārvalstu ekonomisko zonu ūdeņos — saskaņā ar minētā pielikuma 2.punktu.

Reference (15) — the rectangles of the fishing ground where the catch obtained. The numbers of the rectangles should be shown in accordance with the paragraph 1 of the Annex 1 of these regulations, but in economic zones of foreign countries in accordance with paragraph 2 of the Annex 1.

4.7. Norāde (16) — valsts ekonomiskā zona (saīsinājums), kurā notiek zveja:

Reference (16) — abbreviation of the economic zone of the country where the fishing operation performed:

4.7.1. LV — Latvijas ekonomiskā zona

LV — the economic zone of Latvia

4.7.2. EE — Igaunijas ekonomiskā zona

EE — the economic zone of Estonia

4.7.3. LT — Lietuvas ekonomiskā zona

LT — the economic zone of Lithuania

4.7.4. RU — Krievijas ekonomiskā zona

RU — the economic zone of Russia

4.7.5. PL — Polijas ekonomiskā zona

PL — the economic zone of Poland

4.7.6. EC — Eiropas Kopienas zona (Zviedrijas — ECS, Dānijas — ECD, Somijas — ECF, Vācijas — ECG)

EC — the European Community zone (ECS — Sweden, ECD — Denmark, ECF — Finland, ECG — Germany)

4.8. Norādes (11–17) — katras zvejas operācijas datus norāda atsevišķā ailē pēc kārtas. Nozveju norāda pa zivju sugām un kilogramos. Lašu un taimiņu nozveju norāda gabalos un kilogramos.

References (11–17) — the data of each fishing operation should be filled in a separate line. The catch should be shown by fish species and kilograms. The catch of salmon and sea trout should be shown by pieces and kilograms.

4.9. Norāde (18) — izmesto zivju daudzums pēc svara kilogramos vai skaita, kā tas tiek prasīts norādē (17). Šī informācija domāta tikai pētniecībai. Attiecīgo daudzumu neieskaita faktiskajā nozvejā un limitu izmantošanā.

References (18) — the amount of discarded fish should be shown by weight in kilograms or number as it is required in reference (17). This information is only meant for research purposes and is not included in the actual catch and in the utilisation of allocated limits.

 

5. Informācija par zivju izkraušanu/nodošanu:

Information on fish landing/delivery:

5.1. Nododot zivis vairākiem pieņēmējiem, žurnāla norādes (19), (20) un (21) aizpilda par katru zivju izkraušanas/nodošanas reizi, ierakstot katru atsevišķā ailē.

When the fish delivered to several agents (recipients), the logbook reference (19), (20) and (21) should be filled in per each fish landing/delivery in a separate line.

5.2. Norāde (19) — norāda nodoto zivju apstrādes veidu (ķidātas, bez galvām, fileja utt.). Ja nav apstrādātas, ieraksta “veselas”.

Reference (19) — the type of fish processing should be written (gutted, headed off, fillets, etc.). If the fish unprocessed, the “whole” should be written.

5.3. Norāde (20) — nodotais zivju daudzums kilogramos. Lašiem un taimiņiem — gabalos un kilogramos.

Reference (20) — the quantity of fish delivered in kilograms. For salmon and sea trout in pieces and kilograms.

5.4. Norāde (21) — kuģa kapteiņa paraksts, zivju pieņēmēja uzvārds, firmas nosaukums un zivju nodošanas kvīts numurs.

Reference (21) — the master’s signature, the name of agent (fish recipient), the name of company and the number of fish delivery bill.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479

Atļautie zvejas rīki

1. Tralis — aktīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no trošu vai virvju konstrukcijas, pie kuras piestiprināts konusveida tīkla linuma maiss ar āmi un kuru velk viens vai divi kuģi:

1.1. gruntstralis — tralis ar īpaši aprīkotu papildu trosi — gruntropu traļa un tā apakšējās virves aizsardzībai un svara palielināšanai zvejā uz grunts;

1.2. pelaģiskais tralis — tralis bez gruntropa;

1.3. dvīņu tralis — pelaģiskais tralis, kuru velk divi kuģi.

2. Velkamais vads — aktīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no tauvām, linuma spārniem un linuma maisa (astes):

2.1. plekstu vads — velkamais vads specializētai plekstu zvejai;

2.2. ēsmas zivtiņu vads — neliela izmēra smalkacaina linuma velkamais vads ēsmas zivtiņu ieguvei āķu zvejā.

3. Tīkls — pasīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no viensienas vai trīssienu linuma un ir piesiets (uzsēdināts) pie auklām (virām):

3.1. dreifējošs tīkls — tīkls, kas brīvi pārvietojas vēja vai straumes ietekmē;

3.2. peldošs noenkurots tīkls — tīkls, kas noenkurots pie grunts;

3.3. tīklu jeda — pie virām savstarpēji savienotu tīklu rinda.

4. Reņģu stāvvads — stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, aploka un vienas vai divām augšpusē vaļējām kastēm ar piltuvi (pacēlumu) bez iedzirkņiem.

5. Murds — stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, kuras vienā galā ir aploks un viena vai divas augšpusē slēgtas, ar iedzirkņiem aprīkotas kastes ar āmjiem to galos:

5.1. zivju murds — murds, kura linuma acs solis nav mazāks par 30 mm;

5.2. zušu (sīkzivju) murds — murds, kura linuma acs solis ir no 16 līdz 18 mm;

5.3. lucīšu murds — murds bez aploka specializētai lucīšu zvejai, kas sastāv no sētas un diviem āmjiem (izberamajām astēm);

5.4. lucīšu murdu jeda — savstarpēji savienotu lucīšu murdu rinda.

6. Āķu jeda — pie pamatauklas ar pavadiņām piestiprinātu āķu rinda, kas dreifē vai ir noenkurota.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479

Rūpnieciskās zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri

I. Aktīvie zvejas rīki

Nr.

Nosaukums

Spārna garums (m)

Linuma acs

p.k.

izmērs (mm)

1.

Mencu tralis:

1.1.

no 4,5 mm poliamīda auklas

ne mazāks par 125*

1.2.

no cita materiāla (izņemot poliamīdu)

ne mazāks par 130*

6 mm auklas vai divām 4 mm auklām

1.3.

ar BACOMA tipa 120 mm selektīvo logu

ne mazāks par 105*

2.

Plekstu tralis:

2.1.

26.apakšrajonā

ne mazāks par 120*

2.2.

28.apakšrajonā

ne mazāks par 110*

3.

Reņģu tralis:

3.1.

26.apakšrajonā

ne mazāks par 16**

3.2.

28.apakšrajonā

ne mazāks par 14**

4.

Brētliņu tralis

ne mazāks par 8**

5.

Plekstu velkamais vads:

5.1.

26.apakšrajonā

ne lielāks par 20

ne mazāks par 120*

5.2.

28.apakšrajonā

ne lielāks par 20

ne mazāks par 110*

6.

Zivju velkamais vads

ne lielāks par 20

ne mazāks par 30**

7.

Ēsmas zivtiņu velkamais vads

ne lielāks par 10

no 6 līdz 12**

 

II. Pasīvie zvejas rīki

Nr.

Nosaukums

Sētas vai tīkla

Sētas vai tīkla

Konstrukcijas linuma

p.k.

garums (m)

acs izmērs (mm)

acs izmērs (mm)

1.

Reņģu stāvvads

ne lielāks par 600

no 16 līdz 30**

no 14 līdz 25**

2.

Zivju murds

ne lielāks par 600

no 30 līdz 120**

ne mazāks par 30**,

izņemot āmi vai

izberamo asti

3.

Zušu (sīkzivju) murds

ne lielāks par 600

no 18 līdz 30**

no 16 līdz 18**

4.

Lucīšu murds

ne lielāks par 30

no 18 līdz 20**

no 18 līdz 20**, izņemot

āmi vai izberamo asti

5.

Zivju tīkls

ne lielāks par 100

no 80 līdz 180*

6.

Reņģu un salaku murds

ne lielāks par 100

no 14 līdz 25**

7.

Brētliņu tīkls

ne lielāks par 100

no 10 līdz 15**

8.

Mencu tīkls

ne lielāks par 100

ne mazāks par 105*

9.

Plekstu tīkls:

9.1.

26.apakšrajonā

ne lielāks par 100

ne mazāks par 120*

9.2.

28.apakšrajonā

ne lielāks par 100

ne mazāks par 110*

10.

Lašu un taimiņu tīkls

ne lielāks par 35

ne mazāks par 157*

11.

Lašu un taimiņu āķu

āķa izmērs ne

jeda

mazāks par 19

12.

Akmeņplekstu tīkls

ne lielāks par 70

ne mazāks par 240*

 

Piezīmes.

* Linuma acs iekšējo izmēru nosaka, izmantojot plakanu 2 mm biezu taustu (spraugmēru), kurš izgatavots no materiāla, kas izturīgs pret dilšanu, ar iedaļām milimetros un slīpņu kritumu 2 cm uz katriem tausta 8 cm. Taustu ar roku iespiež linuma acs atvērumā un nolasa mērījumu. Mēra izstieptas linuma acis perpendikulāri iesējuma virvei, šuvei vai stropei. Mērījumus veic tikai slapjam linumam, izvēloties vienu no zvejas rīka garenass 20 acīm ne tuvāk par 50 cm no linuma savienojuma šuves, iesējuma virves vai stropes.

** Linuma acs soli nosaka, izmērot attālumu slapjam zvejas rīkam starp grīstē saņemta linuma 11 vienas rindas mezgliem un dalot to ar 10. Par pamatu ņem 20 linuma acu (vienā rindā) mērījuma vidējo lielumu, mērot paralēli zvejas rīka garenasij ne tuvāk par 10 linuma acīm (bet ne tuvāk par 50 cm) no linuma savienojuma šuvēm, iesējuma virvēm vai stropēm.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

71479 COPY.GIF (88019 bytes)

72479 COPY.GIF (30749 bytes)

8479 COPY.GIF (89041 bytes)

9.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas Republikas jūras ūdeņos

Nr.p.k.

Zivju suga

Zaudējuma atlīdzība latos

Mērvienība

1.

Brētliņa, reņģe, salaka

0,5

1 kg

2.

Lucītis, plekste, vimba, plaudis, ālants, asaris

0,5

1 gab.

3.

Līdaka

1,5

1 gab.

4.

Menca, akmeņplekste, sīga, zutis, zandarts

5,0

1 gab.

5.

Lasis, taimiņš

25,0

1 gab.

 

6. Citu sugu zivis, kas minētas šo noteikumu 22.punktā 1,0 1 kg

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!