“Un uzdevums dižens ir katrai tautas audzei”

— Anna Brigadere

Apgāds “Valters un Rapa” laidis klajā jaunatnei adresētu latviešu patriotiskās dzejas izlasi

Tie ir pazīstamu dzejnieku un rakstnieku veltījumi Latvijas zemei, valstij un tautai. Kā moto skan Kārļa Skalbes rindas: “Es piesaucu svētos Latvijas kalnus, upes un ezerus, puķes uz ežmaļiem, graudus vagās, kas glabā auglības domas, pacietīgās skudras tikumu un brīvo vanaga skrējienu!” Tēlojumā “Dzimtene” dzejnieks atgādina: “Nav nevienas vietiņas mūsu zemē, kura kādam nebūtu dārga. Brīvības cīņās ir saistītas kopā mūsu dzimtenes ežas. Katram no mums pieder kāds stūrītis, bet visiem — mūsu kopējā tēvzeme. Kopējās vēstures gaitas — cīņas pie Daugavas, Ventas un Gaujas mūs sakausējušas par dziļu iekšēju vienību.” Un mūsu acis dažkārt redz vairāk, nekā mēs apzināmies: “Varbūt tāpat kā valodas atmiņa mums ir jau iedzimta, no senčiem mantota dabas izjūta?” Andreja Eglīša poētiskais veltījums Latvijas dabai ar tās spožajiem pavasariem, kad pūpoli plaukst un “līdzi saulei raujas upju pali”, sasaucas ar Annas Brigaderes “Neizpētīto Latviju” un Jāņa Akuratera “Latvijas sonetām”.

Tautas likteņgaita cauri neatkarības cīņām un kara ceļiem atbalsojas Raiņa, Aspazijas un Edvarta Virzas dzejoļos un Leonīda Breikša “Latvieša lūgšanā”, Jāņa Poruka, Viļa Veldres un Zinaīdas Lazdas lirikā, Arveda Švābes un Aleksandra Čaka dzejā. Šo loku vainago Jāņa Jaunsudrabiņa tēlojums “Piemini Latviju!”, kas pēckara gados tik spēcinoši uzrunāja pasaules vējos klaidēto latviešu tautu.

Krājumā iekļauti tādi hrestomātiski Latvijas okupācijas gados tapuši dzejoļi kā Ojāra Vācieša “Pūt, vējiņi!”, Māras Zālītes “Tik un tā”, Imanta Ziedoņa “Svētvakars” un Māra Čaklā “Tautas acis”. Jaunākā starp 28 grāmatā pārstāvētajiem autoriem ir Liāna Langa ar savu dzimtenes redzējumu: “Vārds/ TĒVZEME/ krusta dūrienā/ piešūts/ pie manas/ mēles/ un lokās/ un lokās/ kā ceļš/ no kura/ nogriezties nevar.”

“LV” informācija