Par Saeimas priekšsēdētāja biedra tikšanos ar EDSO misijas vadītāju

Vakar, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar EDSO misijas Latvijā vadītāju Pīteru Semnebiju.

Abas puses izvērtēja Latvijas un EDSO misijas kopīgi paveikto kopš misijas atvēršanas 1993.gadā, kā arī pārrunāja šīs organizācijas lomu nākotnē. Īpašu uzmanību sarunas dalībnieki pievērsa jautājumam par vēlēšanu likumos noteiktajām valsts valodas zināšanu prasībām Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem.

EDSO misijas vadītājs atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus likumdošanā attiecībā uz pilsonības un naturalizācijas jomu un atzīmēja veiksmīgo valsts valodas mācību programmas īstenošanu. P.Semnebijs bija pārliecināts, ka misiju būs iespējams slēgt šā gada beigās, jo slēgšanas vadlīnijas tiek veiksmīgi pildītas. EDSO pārstāvis pauda cerību, ka Latvijas un EDSO sadarbība turpināsies arī nākotnē, jo mērķi, kurus mūsu valsts tiecas sasniegt, nav statiski. Tad EDSO uzdevums būs nevis veikt uzraudzības funkcijas, bet gan sniegt institucionālu atbalstu, piemēram, tādu jautājumu risināšanā kā sabiedrības integrācija un mazākumtautību tiesību aizsardzība.

EDSO misijas vadītājs izteica bažas, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma par valsts valodas prasmes prasībām deputātu kandidātiem varētu radīt problēmas Latvijai svarīgajā laikā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Šāds iespaids viņam radies, par šo jautājumu runājot ES dalībvalstīs. P.Semnebijs uzskata, ka kompromisa variants varētu būt — atcelt valsts valodas prasības tiem deputātu kandidātiem, kuri pilsonību ieguvuši pēc 1991.gada. Latviešu valodas zināšanu prasības deputātu kandidātiem nedrīkstētu būt stingrākas, nekā iegūstot pilsonību.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzina, ka sabiedrības integrācija ir process, kas nav paveicams īsā laika sprīdī. Integrācijai jānotiek pakāpeniski, lai tās dalībnieki nesajustu politisku spiedienu. Latvija izprot situāciju un ir gatava veikt grozījumus vēlēšanu likumdošanā, taču uzskata, ka šajā jautājumā nevajadzētu steigties. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems mūsu valstij negatīvu spriedumu saistībā ar tā saukto Podkolzinas lietu, tad ar šo jautājumu varētu strādāt, pieaicinot ekspertus, kā arī apspriežot to parlamentā, sacīja R.Pīks.

Saeimas preses dienests