Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu valstu nākamā gada plāni saskan. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.2001., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55568

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nākotne aug no varoņu dvēselēm

Vēl šajā numurā

14.11.2001., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu valstu nākamā gada plāni saskan

Vakar oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Igaunijas ārlietu ministrs

Sarunā ar Latvijas ārlietu ministru:

AM1.JPG (17995 bytes)
Vakar, 13.novembrī, tikšanās laikā Ārlietu ministrijā: Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 13.novembrī, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Tomasu Henriku Ilvesu, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Igaunijas divpusējā sadarbība, ar EDSO misiju slēgšanu un darbību saistītie jautājumi, kā arī NATO paplašināšanās un reģionālā sadarbība.

Apspriežot valstu divpusējo sadarbību, galvenā uzmanība pievērsta iespējām uzlabot un optimizēt robežšķērsošanu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Ministri atzīmēja nepieciešamību aktivizēt “Via Baltica” projekta pabeigšanu.

Tikšanās gaitā ministri pārrunāja EDSO misijas slēgšanas jautājumu abās valstīs un uzsvēra, ka misiju slēgšana šī gada beigās būtu uzskatāma par apliecinājumu abpusēji veiksmīgai sadarbībai ar minēto organizāciju.

Sarunā skarti arī drošības politikas jautājumi. Ministri atzīmēja pieaugošo pozitīvo attieksmi pret Baltijas valstu uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē un uzsvēra, ka Baltijas valstis tiek uzskatītas par nopietniem kandidātiem uzaicināšanai iestāties NATO Prāgas sammita laikā.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu sadarbība ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā ar Krieviju. Ministri atzīmēja gatavību veidot labas un konstruktīvas attiecības ar Krieviju, kā arī pozitīvi novērtēja Krievijas un Rietumu dialoga aktivizēšanos.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Tiekoties ar Valsts prezidenti

AM2.JPG (16107 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 13.novembrī, Rīgā: Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 13. novembrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu.

Sarunās pārrunāti abu valstu divpusējo attiecību jautājumi, Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona sadarbība, kā arī NATO un ES paplašināšanās gaita.

V.Vīķe-Freiberga un T.H.Ilvess pauda pārliecību, ka abu valstu attiecības ir lieliskas, aktīva ir sadarbība dažādos līmeņos un jomās, šobrīd īpaši efektīvi tā noris aizsardzības sfērā. V.Vīķe-Freiberga un T.H.Ilvess viens otram apliecināja, ka arī turpmāk starptautiskos forumos visai enerģiski atbalstīs otru valsti.

Pārrunājot dažādas NATO un ES paplašināšanās aktualitātes, prezidente un Igaunijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Baltijas valstis paplašināšanās procesā iezīmējas ar skaidru un pārliecinošu progresu.

Apspriestas Latvijas un Igaunijas iekšpolitiskās aktualitātes. V.Vīķe-Freiberga un T.H.Ilvess uzsvēra valsts valodas statusu un lomu Latvijas un Igaunijas attīstībā, stiprinot tautu pašapziņu un pilsoniskas nācijas izveidi, kas ir viens no demokrātisku valstu balstiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Igaunijas Republikas ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par abu valstu parlamentu veiksmīgo sadarbību, kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, kas veidojas uz savstarpējas izpratnes pamatiem. Viņš arī sacīja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgie ārpolitiskie mērķi – integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO – ir skaidri un sasniedzami.

Tikšanās laikā abas puses padziļināti pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Igaunijas virzību uz ES un NATO, EDSO misijas slēgšanu, kā arī Krievijas attieksmi pret NATO paplašināšanos.

Pārrunājot NATO paplašināšanās procesa norisi, T.H.Ilvess atzinīgi novērtēja paveikto pēdējā gada laikā un sacīja, ka Igaunijai un Latvijai ir labas izredzes kļūt par alianses dalībvalstīm. Viņš arī norādīja, ka sekmīgi tiek īstenots katras valsts rīcības plāns dalībai NATO. Spriežot par Krievijas attieksmi pret alianses paplašināšanos, T.H.Ilvess pauda viedokli, ka Igaunijas divpusējās attiecības ar Krieviju varētu būtiski mainīties pēc tās iestāšanās ES un NATO.

Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja ar EDSO misijas slēgšanu saistītos jautājumus abās valstīs. T.H.Ilvess informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka nākamajā nedēļā Igaunijas parlamentā gaidāma vēlēšanu likuma grozījumu izskatīšana galīgajā lasījumā, viņš izteica cerību, ka Rīgikogu ar nepieciešamo 51 balss vairākumu tos arī pieņems. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka Latvijā “šis jautājums nav tiešā parlamenta redzeslokā” un vēlēšanu likumā noteikto valsts valodas zināšanu prasmju Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem detalizētu regulējumu nosaka Ministru kabinets.

Igaunijas ārlietu ministrs un Saeimas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka arī turpmāk jāpadziļina abu valstu sadarbība starptautiskajās institūcijās.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

Vakar, 13.novembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Igaunijas Republikas ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš Rīgā ieradies oficiālā vizītē.

Sarunas gaitā apspriesta abu valstu integrācija ES un NATO. Abas amatpersonas atzīmēja, ka integrācijas procesi noris visnotaļ sekmīgi, īpaši atzīmējot ievērojami augošo atbalstu Igaunijas un Latvijas dalībai NATO.

Apspriests visam reģionam svarīgs infrastruktūras projekts — “VIA Baltica”, kura īstenošanā abas valstis ieguldījušas daudz līdzekļu. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka jāsekmē šī projekta realizācija visa šī ceļa posmos, tai skaitā arī Polijā.

Pārrunāti vairāki divpusējo attiecību jautājumi, kā arī paredzamā EDSO misijas slēgšana Latvijā un Igaunijā.

 

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses konferencē

Vakar, 13. novembrī, notika Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Igaunijas Republikas ārlietu ministra Tomasa Hendrika Ilvesa preses konference. Tās ievadā I. Bērziņš uzsvēra, ka abām valstīm tuvākā gada laikā veicami divi aktuāli uzdevumi — jāsaņem ielūgums iestāties NATO un jāpabeidz iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Abi ministri pārrunājuši arī dažus citus jautājumus, piemēram, mērķi panākt EDSO misiju slēgšanu Latvijā un Igaunijā. “Latvijas un Igaunijas nākamā gadadienas kārtība saskan, un abām mūsu valstīm ir iespējams šos mērķus nākamā gada laikā izpildīt, kļūstot par abu starptautisko organizāciju — NATO un ES — atbildīgām loceklēm, “ uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs un piebilda, “ja abām valstīm ir kopīgi mērķi, tad labākais ir sadarboties, un to mēs arī darām.”

Igaunijas ārlietu ministrs savu uzrunu žurnālistiem sāka netradicionāli, pastāstot, ka viņa lauku mājas atrodas tikai sešus kilometrus no Latvijas robežas un līdz ar to viņš Latvijā ciemojas bieži. “Taču šī ir oficiāla vizīte, kurā man ir ļoti patīkami atkal tikties ar manu labo draugu un kolēģi Induli Bērziņu,” uzsvēra T.H.Ilvess. Viņš pilnībā pievienojās Latvijas ārlietu ministra teiktajam, tuvāk pakavējoties pie Baltijas valstu savstarpējās sadarbības aspektiem. Kā specifisku mūsu labās sadarbības piemēru kaimiņvalsts ārlietu ministrs minēja kopīgo radara iegādāšanos, uzsverot, ka pasaules praksē kopīga bruņojuma iegāde līdz šim šķitusi neiedomājama. T.H.Ilvess plašāk pakavējās pie Baltijas valstu gatavošanās iestājai NATO. Viņš izteica viedokli, ka Latvija, Lietuva un Igaunija šo uzdevumu pilda visnotaļ sekmīgi. “Taču ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kā mūsu valstis turpmāk pildīs savus mājas darbus, jo NATO ļoti rūpīgi vērtēs kandidātvalstu rīcības plānus dalībai NATO, kā arī aizsardzības budžeta palielināšanu un citus aspektus.” Runājot par Baltijas valstu centieniem iestāties ES, T.H.Ilvess akcentēja pašas ES atbildību par savu lēmumu jau Kopenhāgenas galotņu apspriedē uzaicināt pirmās kandidātvalstis iestāties ES. Pēc Igaunijas ārlietu ministra domām, Latvijai un Igaunijai ir visas iespējas līdz 2002. gada beigām pabeigt iestāšanās sarunas ar ES.

 

“Latvijas Vēstneša” jautājums

Vai jūs piekrītat viedoklim, ka 11. septembra terora akti ASV un ar tiem saistītā turpmākā situācijas attīstība ir palielinājusi Baltijas valstu izredzes nākamgad Prāgas apspriedē tikt uzaicinātām iestāties NATO?

Indulis Bērziņš: — Es varu tikai pievienoties NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona teiktajam: “Šobrīd mums ir jauna prioritāte, un tā neapšaubāmi ir cīņa pret terorismu. Bet arī tā sauktās vecās prioritātes — miers Balkānos, sadarbība ar trešajām valstīm un citiem partneriem — paliek tikpat aktuālas kā iepriekš. Pretējā gadījumā, ja tā nebūtu, varētu uzskatīt, ka teroristi ir uzvarējuši.” Bet tā nav. Es uzskatu, ka teroristi nav uzvarējuši un NATO paplašināšanās ir spēkā. Tā bija un ir spēkā. Mēs esam reāli kandidāti, un mums ir visas iespējas saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Es nedomāju, ka 11. septembra notikumi ir tiešā veidā ietekmējuši NATO paplašināšanās procesu. Bet netieši ir, un šajā gadījumā labā sadarbība starp ASV un Krieviju mums varētu tikai palīdzēt.

Tomass Hendriks Ilvess:

— Es pilnībā piekrītu savam kolēģim. Tikai gribētu piebilst, ka 11. septembra notikumi ir vēl vairāk pasvītrojuši mūsu kopējo vērtību nozīmīgumu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!