Priekuļu selekcijas stacija: laikmeti, laiki un tās cilvēki

Dr. agr. Gunta Bebre, Priekuļu selekcijas stacijas Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Dr. agr. Uldis Miglavs, Priekuļu selekcijas stacijas direktors

Nolasīšanai sagatavotais ziņojums Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija izbraukuma sēdei Priekuļos 2001. gada 12. novembrī

Priekuļu selekcijas stacija savu praktisko darbību sāka 1913.gadā pēc Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības lēmuma. Tas bija īpašs laiks Latvijas lauksaimniecības attīstībā un liktenīgs Priekuļiem. Līdz 20. gadsimta sākumam Latvijā audzēja tikai Rietumeiropas šķirnes, bet lauksaimniecības attīstības tālākai veicināšanai radās nepieciešamība pēc nopietniem izmēģinājumiem un vietējiem apstākļiem piemērotām, ražīgām šķirnēm. Bija nobriedusi vajadzība pēc mācītiem cilvēkiem laukos, tehniskiem jauninājumiem augsnes apstrādē un ražas novākšanā.

Priekuļu selekcijas stacija izveidojās uz muižas zemes 44 ha platībā, un tās pirmais direktors J.Lūke, beidzot savu iepazīšanos ar selekcijas iestāžu darbu Krievijā un vairākās citās valstīs, rakstīja: “Pirmā laikā Priekuļu selekcijas nodaļa nodarbosies ar selekcijas priekšdarbiem, tas ir, izpētīs audzēšanas un uzlabošanas nolūkiem vietējās un ievestās stādu sugas…”. Viņš uzskatīja, ka “vajag audzēt ražīgas, izkoptas šķirnes, vai tās būtu vietējās vai ārzemju, viena alga. Bet lai neviens nedomā, ka šķirne pati par sevi vien dos zelta kalnus. Izkopta šķirne prasa attiecīgu kopšanu un attiecīgu mēslošanu. Neizkoptas šķirnes vieglāk panes sliktus apstākļus un sliktu kopšanu. Turpretī izkoptu, uzlabotu šķirņu vērtība izpaužas spējās labi izmantot un labi atmaksāt kopšanai ziedotās pūles un izdevumus”. Šī doma ir aktuāla arī pašreiz. Lai iegūtu augstas un stabilas ražas, nepieciešamas vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes un sēklas materiāls. Prakse pierāda, ka katra šķirne pēc kāda laika zaudē savas labās īpašības. Tāpēc ar katrai valstij svarīgāko laukaugu selekciju un šķirņu pārbaudi nodarbojas gandrīz visās lauksaimniecību attīstošās valstīs.

Visas pagājušā gadsimta sākumā dibinātās ar lauksaimniecību saistītās iestādes par spīti dažādām grūtībām joprojām darbojas, izvirzot Priekuļus par lauksaimnieciskās izglītības un zinātnes centru Vidzemē.

Priekuļi atrodas Vidzemes centrālās augstienes rietumu nogāzē 3 km no Cēsīm uz Piebalgas pusi. Tas nosaka arī meteoroloģiskos apstākļus, kas ir tik svarīgi lauksaimnieciskajā ražošanā un izmēģinājumu objektīvu rezultātu iegūšanā. Ja Kurzemē jau sēj graudaugus, tad Vidzemes pusē bieži vien vēl sniegs uz laukiem. Līdz ar to arī veģetācijas periods īsāks. Tas savukārt nosaka šķirņu un agrotehnikas izvēli. Laika gaitā stacija savā attīstībā ir pārdzīvojusi gan teritoriālas, gan darbības profila, gan organizatoriskas izmaiņas. Mainījušies zinātnieki un tēmas, pie kādām viņi strādājuši, taču galvenie darbības virzieni visus šos garos stacijas pastāvēšanas gadus bija un ir laukaugu selekcija, sēklaudzēšana, audzēšanas tehnoloģijas un agrotehniskie pētījumi. Priekuļos tika izvērsta selekcija miežiem, rudziem, zirņiem, āboliņam, daudzgadīgām stiebrzālēm, liniem. Te strādājuši tādi izcili ar lauksaimniecības zinātni saistīti speciālisti kā P.Pommers, E.Eglītis, V.Upmanis, A.Apinis, A.Rozentāls, V.Zeibots, R.Sniedze, A.Sniedze, A.Zirnītis, Ē.Knape, V.Gaujers, J.Lindermanis, M.Sovere un citi. Tagad iepriekšējo paaudžu darbu turpina nākamā. Selekciju grūti iesākt tukšā vietā. Tas ir radošs darbs, kura pamatā ir daudzu gadu pētījumos gūtā pieredze, intuīcija un mērķtiecīga darbība. Paralēli selekcijas darbam tika veidota materiāli tehniskā bāze — no dažiem zirgvilkmes arkliem sākuma gados līdz modernam tehnikas parkam, no nedaudzām saimniecības ēkām līdz plašām labiekārtotām laboratorijām ar siltumnīcām tā sauktajos padomju laikos.

Kāda Priekuļu selekcijas stacija ir tagad pēc daudzu gadu šūpošanās neziņā par ejamo ceļu un pēc četru gadu darbības jaunajā statusā.

Statuss. Šobrīd Priekuļu selekcijas stacija ir valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums. Tā darbojas patstāvīgi Zemkopības ministrijas pārziņā un, lai nodrošinātu savu lauksaimniecisko darbību, nomā no tās zemi 216,8 ha platībā, bet no apkārtējiem zemniekiem — vēl 94,4 ha. Par spīti nomāšanas grūtībām stacijas teritorija ir kompakta.Tomēr sēklaudzēšanas darba nodrošināšanai vēl jāizpērk 39,5 ha zemes.

Darbības mērķis. Laukaugu selekcija un sēklaudzēšana, agrotehniskie pētījumi.

Stacija realizē kartupeļu, miežu, rudzu, tritikāles, zirņu, āboliņa un stiebrzāļu bāzes un sertificēto sēklu.

Darbības bāze. Kadri. Selekcijas stacijā nodarbina 80 strādājošo. Pētniecības darbu vada pieci doktori un viens maģistrs. Četri zinātnieki mācās doktorantūrā. Sēklaudzēšanas darbu vada trīs agronomi, no tiem viens arī mācās doktorantūrā. Tas pierāda, ka paaudžu maiņa Priekuļu selekcijas stacijas zinātnieku vidū notiek sekmīgi.

Finanses. Stacijas darbības finansējumu veido:

• Latvijas Zinātnes padomes finansējums par valsts programmas izpildi ( 10,6%);

• Zemkopības ministrijas subsīdija par kultūraugu ģenētisko resursu uzturēšanu un sākotnējo sēklaudzēšanu (43,5% );

• maksa par līgumdarbiem ar dažādām firmām (1%);

• šķirņu autortiesību aizsardzības nodeva (1,8% );

• ienākumi no stacijā izaudzēto laukaugu sēklu realizācijas (41%).

Materiāli tehniskā bāze. Pēc iepriekšējā uzņēmuma reorganizācijas 1998. gadā Priekuļu selekcijas stacijas rīcībā ir divi laboratoriju ēku kompleksi ar stikla un plēves seguma siltumnīcām, kas paredzētas kartupeļu selekcijas un sēklaudzēšanas vajadzībām, kartupeļu pagrabs 2000 tonnām. No jauna uzcelta graudu kalte “Anti”, mehāniskās darbnīcas komplekss ar graudu noliktavu un graudu, zāļu sēklu šķirojamo telpu. Lai nodrošinātu zinātnes un sēklaudzēšanas uzdevumu izpildi, katru gadu iespēju robežās tiek papildināti vai atjaunoti pamatlīdzekļi, kā arī veikta rekonstrukcija. Pirmajos divos gados, kad pēc reorganizācijas uzņēmums palika bez jebkādām kaltēm un ar ieķīlātu kartupeļu pagrabu, pamatlīdzekļos, ņemot kredītu, bija jāiegulda vairāk nekā Ls 70 000. Līdzekļus prasa arī laboratoriju iekārtu modernizēšana, nolietotā tehnika, apkures sistēmas pārveidošana.

Zinātniskā darbība. Priekuļu selekcijas stacijas zinātnieku kolektīvs strādā lietišķo pētījumu jomā pie valsts programmas ”Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem un saimnieciskām prasībām atbilstošu laukaugu šķirņu veidošana un uzturošā selekcija“ un piedalās valsts nozīmes zinātniskā projekta “Ekoloģiski pamatotu nezāļu apkarošanas, augsnes strādāšanas un kultūraugu maiņas sistēmu izstrāde agrofitocenožu produktivitātes un augsnes auglības palielināšanai” izpildē. Selekcijas grupas veic kartupeļu, rudzu, tritikāles, miežu un zirņu selekciju. Līdz 2001. gadam stacijā tika veikta arī daudzgadīgo stiebrzāļu selekcija.

Ar izmēģinājumos gūtajiem rezultātiem zinātnieki aktīvi iesaistās dažādu konferenču un simpoziju darbā gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Savstarpējā pieredzes apmaiņa ir viens no zinātniskā darba veiksmīgiem priekšnoteikumiem. 2000. gadā zinātnieki ar referātiem piedalījušies 7 konferencēs ( Polijā, Vācijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Anglijā, Norvēģijā, Austrālijā un Latvijā, LLU). Pateicoties aktīvajam darbam konferenču materiālu sagatavošanā, Priekuļu selekcijas stacijas zinātnieku vārdi ir pazīstami Eiropā. Par to liecina regulārie uzaicinājumi piedalīties dažāda līmeņa starptautiskajās sanāksmēs. Par iespēju piedalīties ārzemju konferencēs lielā mērā jāpateicas Zinātnes padomes finansiālajam pabalstam.

Pētījumu rezultāti tiek apkopoti un parādīti arī publikācijās.Tā kā Priekuļos veikti galvenokārt lietišķie pētījumi, vairāk ir populārzinātnisko rakstu. Taču katru gadu tiek publicēti arī vairāki zinātniskie raksti gan Latvijas, gan ārzemju izdevumos. 2000. gadā publicēti 17 zinātniski raksti un 16 populārzinātniski.

Zinātnieki aktīvi iesaistās arī lekciju darbā. Izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālistiem dažādos Latvijas rajonos, lauksaimniecības tehnikumiem un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Stacijas zinātnieki veic plašu zemnieku, audzēkņu un studentu izglītošanu, gan iepazīstinot ar šķirņu īpatnībām, gan audzēšanas un augu aizsardzības prasībām, balstoties uz pašu ilggadējo pētījumu rezultātiem.

Vēl viena iespēja iepazīstināt interesentus ar savu darbu un pētījumu rezultātiem ir semināri un lauka dienas. Priekuļu selekcijas stacijā lauka dienas tiek rīkotas katru gadu divas reizes veģetācijas periodā. Tās pulcina zemniekus no visas Latvijas, un šeit iespējama tiešā domu un pieredzes apmaiņa starp selekcionāru un audzētāju. Ziemas periodā tiek rīkoti tematiskie semināri.

Šobrīd grūti iedomāties zinātnisko darbu bez sakariem ar citu valstu zinātniskajām iestādēm, firmām un atsevišķiem speciālistiem. Priekuļu zinātniekiem ir sadarbības partneri dažādās valstīs. Piemēram, kartupeļu selekcijas grupa sadarbojas ar Baltkrievijas Augu aizsardzības institūtu, kur tiek veikta mūsu kartupeļu hibrīdu testēšana uz izturību pret vēzi un nematodi, Baltkrievijas Kartupeļu saimniecības institūtu, ar kuru apmaināmies ar jaunākajām šķirnēm, Jegevas Augu selekcijas institūtu un Zemkopības institūtu Lietuvā, ar kuru selekcionāriem notiek apmaiņa ar hibrīdām sēklām, “Boreal” firmu Somijā un “Kartoffelfond” Dānijā, kas pārbauda mūsu jauno šķirņu saimniecisko noderību. Selekcijas izejmateriāls sēklu veidā iegūts arī no ASV. Regulāra informācija tiek saņemta no Centrālā kartupeļu pētniecības institūta Peru. Sadarbībā ar Zviedrijas Lauksaimniecības universitāti tika veikta kartupeļu lakstu puves ierosinātāja tipu noteikšana vietējos paraugos. Selekcionāri ir Eiropas kartupeļu audzēšanas savienības biedri un regulāri saņem jaunāko literatūru par kartupeļu audzēšanas problēmām. Līdzīga sadarbība ir arī citām selekcijas grupām.

Būtisks selekcijas darba popularizēšanas veids ir izstādes. Tā kā Priekuļu selekcijas stacija ir 13 laukaugu kultūru 32 šķirņu selekcionāru tiesību īpašniece, jebkurā pasākumā iespējams veidot daudzpusīgu šķirņu klāstu, iepazīstināt ar šo šķirņu audzēšanas un lietošanas iespējām. Katru gadu Priekuļu selekcijas stacija rīko un piedalās 10—12 lielākās vai mazākās izstādēs dažādās Latvijas vietās.

Selekcijas darba galvenais ieguvums ir jauna augstvērtīga šķirne, kas piemērota vienam vai otram izmantošanas veidam. Pēdējos trīs gados reģistrācijai pieteiktas piecas šķirnes:

• kartupeļiem — ‘Magda’ (1999), ‘Monta’ ( 2000);

• zirņiem — ‘Retro’, ‘Bruno’ (2001);

• pļavas skarenei — ‘Dore’ (2000).

Latvijas augu šķirņu katalogā no jauna ierakstītas sešas šķirnes:

• zirņiem — ‘Lāsma’ (Z—4), ‘Selga’ ( Z—6);

• kartupeļiem — ‘Bete’ ( K — 17);

• rudziem— ‘Kaupo’ ( RZ — 3);

• miežiem — ‘Gāte’ ( MV — 12).

Pēc sekmīgas izmēģinājumu pabeigšanas šķirņu salīdzināšanas iecirkņos iekļaušanai augu šķirņu katalogā 2003.gadam sagatavota miežu šķirne ‘Idumeja’ un zirņu šķirne ‘Zaiga’.

Šķirne ir arī neliels ienākumu avots selekcijas stacijai. Noslēgti 475 licenču līgumi par 22 mūsu šķirņu sēklu pavairošanu.

Latvijas augu šķirņu katalogā 2001.gadam bija iekļautas 30 Priekuļos izveidotās šķirnes.

Jāatzīmē, ka selekcijas darbs nav īslaicīgs projekts. Tas prasa ilggadēju pieredzi, kadru izaugsmi un to pēctecību, jo šķirnes izveidošana ilgst 10—12 gadus, bet tās ieviešana ražošanā turpinās vēl 3—4 gadus. Lai radītu konkurētspējīgas šķirnes, nepieciešams arī pietiekams finansējums un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana.

Priekuļu lauksaimniecības skolas nams, saukts arī par Priekuļu lauksaimniecības institūtu

Priekuļu izglītības un zinātnisko iestāžu veidotāji un vadītāji trīsdesmitajos gados

Ilggadējais Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas vadošais darbinieks, pašreizējais direktors Uldis Miglavs

Priekuļu vēstures krājēji, glabātāji un popularizētāji — pedagoģijas maģistrs Aleksandrs Lingarts, inženierzinātņu doktors Eduards Ciblis un zinātnieks un pašvaldību darbinieks Jānis Līpacis

Priekuļu lauksaimniecības skolas vadītājs un jaunatnes audzinātājs Pāvils Kreišmanis–Kvelde

Agronoms, skolas veidotājs un vadītājs Jānis Bickis

Priekuļu lauksaimniecības skolas nama iesvētīšanas afiša

Tā strādāja Priekuļu laukos XX gadsimta 20.gados

Foto: Sigizmunds Timšāns un viņa kolekcija