Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 7.novembrī

Intervija Latvijas Radio 7.novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Jānis Siksnis

— Eiropā šonedēļ notiek lieli starptautiski pretterorisma cīņai veltīti forumi, kuros piedalās arī Latvijas augstākās amatpersonas. Vispirms par vakar Varšavā notikušo konferenci, kurā piedalījās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vai šī sammita galvenā nozīme bija praktisku pretterorisma pasākumu apspriešana, vai arī galvenais bija šī politiskā vienošanās par Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vienotību terorisma apkarošanā?

Māris Riekstiņš: — Es domāju, ka patiesa atbilde acīmredzot būtu gan šī te Vidseiropas un Austrumeiropas valstu vadītāju solidaritātes izpausme šai pretterorisma koalīcijai, bet tajā pašā laikā arī valstu vadītāji apmainījās ar informāciju un domām par to, kādā veidā šī sadarbība varētu tikt stiprināta nākotnē un arī ko katra valsts konkrēti jau ir pasākusi un konkrēti dara, lai dotu savu ieguldījumu šajā terorisma apkarošanas kampaņā. Arī Latvijā pirms vairāk nekā trijām nedēļām tika izveidota valdības darba grupa, kuru vada Ministru prezidents. Darba grupa izstrādāja, un Ministru kabinetā pēc tam tika akceptēts speciāls rīcības plāns, kas paredz gan pasākumus attiecībā uz aviācijas drošību, gan pasākumus attiecībā uz iespējamu nelegālo finansu plūsmu novēršanu, gan pasākumus attiecībā uz stratēģisko preču vai bruņojuma kontroles jautājumiem un daudzas citas lietas. Par tiem arī prezidentei bija iespēja runāt šajā ļoti augsta līmeņa forumā.

— Vai šobrīd notiek kādas regulāras konsultācijas ar citām valstīm šīs pretterorisma kampaņas ietvaros?

M.Riekstiņš: — Faktiski šī tēma ir viena no pirmajām, ja ne pati pirmā, jebkurās sarunās, kuras notiek šobrīd gan Ārlietu ministrijas līmenī, gan valdību vadītāju līmenī, gan arī valstu vadītāju līmenī. Arī nesen Kopenhāgenā notikušajā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sammitā šī terorisma tēma bija viena no galvenajām, un es domāju, ka tā arī paliks viena no centrālajām tēmām līdz tam brīdim, kamēr vismaz šī akūtā situācija un arī situācija Afganistānā, valstī, kura faktiski atbalsta valsts līmenī teroristus, nebūs guvusi kādu noregulējumu. Kad tas notiks, to, protams, ir ļoti grūti prognozēt.

— Šobrīd, kad pretterorisma kampaņa, vismaz karadarbība Afganistānā, kļūst aizvien sarežģītāka — kā zināms, vairākas Eiropas valstis, piemēram, vakar Vācija, paziņoja par sava karaspēka sūtīšanu uz Afganistānu, — vai arī Latvija pēdējā laikā ir saņēmusi kādus signālus no ASV par ciešāku atbalstu kādiem praktiskiem pasākumiem?

M.Riekstiņš: — Ja ir runa par mūsu militārpersonu sūtīšanu uz šo krīzes reģionu, tad šāda aicinājuma nav bijis, un arī par šādu lietu nav nopietni diskutēts, es arī par to izteicos vienā rakstā laikrakstā “Diena”, ka, manuprāt, ir diezgan vieglprātīgi diskutēt vai, teiksim, veidot lasītāju vai klausītāju aptaujas par tēmu “Ko jūs domājat par Latvijas puišu dienēšanu Afganistānā?”, teiksim, situācijā, kad par šo tēmu tādā plāksnē netiek diskutēts ne valdībā, ne Nacionālās drošības padomes līmenī, ne Aizsardzības un Ārlietu ministrijā, bet ir virkne pasākumu, kurus Latvija var veikt un jau dara, lai padarītu dzīvi teroristiem vai viņu atbalstītājiem jebkurā pasaules vietā nepanesamu. Un tie ir manis minētie daži piemēri gan par finansu plūsmām, gan arī par robežšķērsošanas kvalitātes uzlabošanu un daudzas citas lietas; tas ir tas, ko Latvija tiešām var darīt un dara.

— Šodien Strasbūrā sākās Eiropas Padomes Ministru komitejas sēde, kurā piedalās arī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Kāds var būt tieši Eiropas Padomes ieguldījums cīņā pret starptautisko terorismu?

M.Riekstiņš: — Es domāju, ka jebkura no starptautiskajām organizācijām tagad izvērtē, kādas ir tās iespējas dot ieguldījumu visā šajā lietā. Eiropas Padome, kā zināms, ir tā institūcija Eiropā, kura tiešām ir slavena ar ļoti labas kvalitātes juridisko ekspertīzi, un, kā es saprotu, Eiropas Padomes eksperti patlaban arī tiek piesaistīti jaunas visaptverošas Apvienoto Nāciju pretterorisma konvencijas izstrādē. Pat pašā Eiropas Padomē ir jau darbojošās konvencija, kas attiecas uz cīņu pret terorismu Eiropas ietvaros, Latvija arī ir šīs konvencijas dalībvalsts, tā ka, manā ieskatā, Eiropas Padomes pienesums šajā lietā tiešām varētu būt vispirms starptautisko tiesisko instrumentu pilnveidošanas jomā.

— Šonedēļ radušās bažas par Eiropas Savienības valstu šķelšanos, kad lielās Eiropas valstis — Lielbritānija, Vācija un Francija — īstenotu vairāk individuālu ārpolitiku. Kā jūs domājat, vai šīs iespējamās nesaskaņas starp lielajām un mazajām Eiropas valstīm nevar negatīvi ietekmēt turpmāko Eiropas integrāciju, gatavojoties Eiropas Savienības paplašināšanai?

M.Riekstiņš: — Mēs patlaban nesaskatām kādas briesmas, teiksim, šajās sanāksmēs, kuras notiek dažās Eiropas galvaspilsētās un kurās piedalās atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai gan spekulāciju arī starptautiskos masu medijos ir diezgan daudz. Ko tas viss varētu nozīmēt — vai tā ir, kā jūs minējāt, kāda briestoša šķelšanās lielo un mazo Eiropas Savienības valstu vidū, vai kā savādāk. Manuprāt, visveiksmīgāk uz vienu no žurnālistu jautājumiem par šo tēmu atbildēja Francijas prezidents Žaks Širaks, viņš minēja, ka tā nu esot sanācis, — un, kā zināms, vienmēr ir bijusi prakse, ka Vācijas un Francijas vadītāji pirms nozīmīgām Eiropas Savienības sanāksmēm tiekas un izrunā šīs sanāksmes dienaskārtību un varbūt cenšas fiksēt, kāda ir vienas vai otras valsts pozīcija, — un tad, kad šīs divas valstis vienojas, tad tām dažkārt tiek pārmests arī masu medijos, ka, lūk, tās mēģina uzspiest pārējām kādu savu viedokli. Tad, kad tās nevienojas, tad tiek pārmests, ka, lūk, sākusies šķelšanās Eiropā. Širaks tādā veidā mēģināja aprakstīt to situāciju: dari, kā gribi, bet vienmēr tev mēģinās atrast varbūt kādas domas, kādu īstenībā nemaz nav. Manuprāt, šo tikšanos iemesls gan Ģentē, gan arī pēcāk visupirms bija apspriesties par konkrēto valstu iespējamu konkrētu militāro ieguldījumu šīs krīzes risināšanā. Bet, manuprāt, mums nav ko uztraukties un nav ko arī pārspīlēt šos pasākumus tiktāl, kamēr Eiropas Savienībā darbojas princips, ka lēmumu pieņem visas dalībvalstis.

— Ja pievēršamies vairāk notikumiem Latvijā — Latvijas valdība šonedēļ piedzīvoja neveiksmi sarunās ar Starptautisko valūtas fondu. Kā jūs uzskatāt, vai šie sarežģījumi nevar apgrūtināt Latvijas ārpolitiskos mērķus laikā, kad tuvojas konkrētāki lēmumi par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanu?

M.Riekstiņš: — Es domāju, ka attiecībā uz Starptautiskā valūtas fonda misiju Latvijā varbūt vairāk ir parādījušās tās ziņas, ka netika panākta vienošanās attiecībā uz deficīta līmeni. Tajā pašā laikā Starptautiskais valūtas fonds ļoti atzinīgi novērtēja tos valdības plānus un arī līdzšinējo darbību šajā gadā, kas attiecas gan uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, gan uz atlikušajiem jautājumiem privatizācijas procesā, gan uz fiskālo politiku. Tātad vienīgā atšķirība viedokļos ir par deficīta līmeni — pašreizējā budžeta projektā tas ir 2,46 procenti no iekšzemes kopprodukta, kamēr Starptautiskais valūtas fonds uzskata, ka tam būtu jābūt 1,4 procentu līmenī. Mūsu finansu eksperti no Finansu ministrijas uzskata, ka pašreizējā valsts ekonomiskā attīstība ir pietiekami pozitīva, lai šis deficīts neradītu problēmas tautsaimniecībā. Arī lielākajai daļai citu Eiropas Savienības kandidātvalstu šis budžeta deficīts ir lielāks nekā Latvijā plānotais uz nākamo gadu. Attiecībā uz ārpolitiskām prioritātēm — es domāju, ka šeit nav nekādas tiešas sasaistes ar ārpolitiskām prioritātēm, ja mēs vispirms domājam par integrāciju Eiropas Savienībā un arī NATO, jo, piemēram, Eiropas Savienības ietvaros ir tā sauktais Māstrihtas kritērijs, kurš runā par triju procentu nepārsniegšanu no iekšzemes kopprodukta, tā ka Latvijas patlaban plānotais nākamā gada deficīts ir mazāks nekā Eiropas Savienības noteiktais kritērijs. Kā es saprotu, ar Starptautisko valūtas fondu ir panākta vienošanās, ka viņi atgriezīsies Latvijā pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa, tad arī būs redzams, kā Latvijas tautsaimniecībai ir veicies šī gada beigās un nākamā gada sākumā, ciktāl mūsu ekspertu veiktās prognozes ir atbilstošas reālajai situācijai, un es pilnībā neizslēdzu, ka arī vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu varētu tikt panākta nākamā gada pavasarī.

— Jūs šonedēļ vadīsit Latvijas delegāciju Pasaules tirdzniecības organizācijas ministru konferencē Katarā. Kādi Latvijai svarīgi jautājumi tiks apspriesti šajā forumā?

M.Riekstiņš: — Lai gan mēs bijām pirmā Baltijas valsts, kas tajā iestājās, mēs joprojām tiekam uztverti šajā organizācijā kā jauna dalībvalsts, un šī organizācija savā attīstības gaitā ir saskārusies ar reālajiem dzīves izaicinājumiem, ar to, ka situācija ekonomikā un dažādās politikas jomās, kas tiek piemērotas dažādās valstīs attiecībā uz ekonomisko jomu, piedzīvo izmaiņas. Galvenais uzdevums šajā konferencē Katarā ir tāds — tiks mēģināts sākt jaunu, visaptverošu sarunu raundu par jauniem tirdzniecības noteikumiem, par tālāku tirdzniecības liberalizāciju, tiks diskutēts par tiem jautājumiem, kas saistās gan ar pakalpojumu sektoru, gan ar preču sektoru, kas saistās ar konkurences politiku, kas saistās ar intelektuālo īpašumu, kas saistās, teiksim, ar tiem jautājumiem, kas īpaši svarīgi ir vāji attīstītajām valstīm gan Āfrikas kontinentā, gan citās vietās pasaulē. Tā vienkāršoti aprakstot šo galveno domu konferencē — tiks mēģināts veidot jaunus noteikumus starptautiskajā tirdzniecībā, lai to padarītu savstarpēji godīgu vai godīgāku.

— Igaunijas parlaments šodien sāka izskatīt valdošās koalīcijas deputātu iesniegtos grozījumus valodas likumā, kas paredz atcelt valodas prasības parlamenta un vietējo pašvaldību deputātu kandidātiem. Kā zināms, Latvijas Saeima jau noraidīja līdzīgus grozījumus, taču kā uzskata Ārlietu ministrija — vai Latvijā šādi grozījumi tomēr būtu vajadzīgi?

M.Riekstiņš: — Jā, Igaunijas parlamentā šodien varētu būt debates par šo jautājumu. Protams, diskusijas par šo tēmu Igaunijā un Latvijā varbūt nedaudz atšķiras, man ir grūti prognozēt, kāds būs iznākums šodienas debatēs Igaunijas parlamentā. Jebkurā gadījumā, es domāju, galvenais, kas vienmēr ir bijis mūsu pozīcijas pamatā, ir tas, ka Latvijas likumdošanai — un tā ir bijusi Latvijas visu valdību apņemšanās un arī parlamenta apņemšanās — ir jāatbilst mūsu pašu pieņemtajām starptautiskajām saistībām. Kā varbūt radioklausītāju daļa būs dzirdējuši, ka Eiropas cilvēktiesību tiesā ir iesniegta viena konkrēta prasība pret Latvijas valsti, to ir iesniegusi sieviete, kura tika svītrota no vēlēšanu saraksta dēļ tā, ka viņai nebija attiecīgu valsts valodas zināšanu. Viņa ir iesniegusi šo prasību, un mēs gaidām Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmumu. Ja Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmums skaidri norādīs, ka Latvijas likumdošana neatbilst starptautiskajai likumdošanai, tad acīmredzot Latvijai kā valstij, kura ir parakstījusi attiecīgas konvencijas un kurai jāakceptē Eiropas tiesu lēmumi, nāksies attiecīgas izmaiņas veikt. Bet man negribas patlaban skriet notikumiem pa priekšu un prognozēt, kāds tad šis lēmums būs. Pagaidīsim līdz šim lēmumam, es varu vienīgi vēlreiz atkārtot tikai to, ko jau teica Latvijas Ministru prezidents pirms pāris nedēļām, izsakoties par šo Potkozinas lietu: Latvijas valdība respektēs savas starptautiskās saistības un sekos starptautiskās tiesas lēmumiem.

— Bet Igaunijas ārlietu ministrs ir izteicies, ka Igaunija izjūt Eiropas amatpersonu spiedienu šajā jautājumā. Vai Latvija arī nav izjutusi šādu spiedienu pēc tam, kad Saeima noraidīja šos grozījumus?

M.Riekstiņš: — Nē, es nekādā gadījumā to negribētu akcentēt kā kādu spiedienu. Tajā pašā laikā man ir jāsaka, ka diplomātiskais korpuss interesējas par šo tēmu, interesējas arī par tiesvedību konkrētajā, jau manis minētajā lietā. Bieži vien — vai tas ir mums gribot vai negribot — arī situācija Latvijā tiek salīdzināta ar situāciju Igaunijā, tā ka es varu tīri teorētiski prognozēt: ja Igaunijas parlaments pieņems šo lēmumu, tad interese vai jautājumi par to, ko tad nu jūs, latvieši, darīsit šajā situācijā, varētu pieaugt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā