Par bezdarba līmeni

Līdz 2000.gada 1.aprīlim valstī reģistrēti 111 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (2000.gada 1.martā — 111,6 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 108,5 tūkstoši cilvēku jeb 9% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (2000.g. 1.martā — attiecīgi 109,1 tūkst. un 9,1%). 1999.gada 1.aprīlī valstī reģistrēti 123,3 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 120,5 tūkstoši. 2000.gada 1.aprīlī, salīdzinot ar gada sākumu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1 tūkstoti cilvēku.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (56%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 33,2 tūkstoši (1999.gada 1.aprīlī — attiecīgi 30,5 tūkst.).

2000.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,7 tūkstošiem cilvēku, februārī — 9,3 tūkstošiem, martā — 9,5 tūkstošiem. Bezdarbnieka statusu martā zaudējis 10,1 tūkstotis cilvēku, no tiem 39% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 57,3% to zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus.

Visaugstākais bezdarba līmenis 2000.gada 1.aprīlī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,5%, Balvu — 22,7%, Krāslavas — 22,1%, Preiļu — 21,9%, Daugavpils — 21,3%, Ludzas — 19,2%, Liepājas — 15%.

Tāpat kā iepriekš, arī 2000.gada 1.aprīlī vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Gandrīz katrs septītais bezdarbnieks bija jaunietis līdz 25 gadiem.

Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Joprojām visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir pieaudzis — 28,8 tūkstoši cilvēku jeb 26,5% no kopskaita (1999.gada 4.cet. — attiecīgi 28,6 tūkst. un 26,1%). Nedaudz pieaudzis arī speciālistu skaits bezdarbnieku vidū — tie veido 7,4% no bezdarbnieku kopskaita (1999.gada 4.cet. — 7,1%).

Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākas kvalifikācijas profesiju grupu — dažādu līmeņu vadītājus — to skaits ir tikai 3 tūkstoši, kas veido 2,7% no bezdarbnieku kopskaita.

Bez izmaiņām saglabājies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa — tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 30% — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai ar nepabeigtu pamatizglītību — 23%.

2000.gada I ceturksnī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos tika nosūtīti 2,8 tūkstoši cilvēku jeb 3% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīti 2,7 tūkstoši.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 2000.gada martā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 42 tūkstošiem cilvēku jeb 39% no bezdarbnieku kopskaita. 2000.gada martā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 2,068 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 49,25.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa