Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas ģenerālprokurors: - intervijā Latvijas Radio vakar, 6.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2001., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55365

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes lēmums Nr.12 izraksts

Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Vēl šajā numurā

07.11.2001., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 6.novembrī

Intervijā Latvijas Radio 6. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Sandra Ķirse

 

— Joprojām, protams, visus interesē jautājums — cik tālu šobrīd ir attīstījusies tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības lieta?

Jānis Maizītis: — Runājot par šīs lietas izmeklēšanu, man ir grūti par to runāt publiski, es jau iepriekš esmu to piezīmējis, jo visu laiku ir jāpasaka tas, ka mēs varam būt droši par to, ka izmeklēšana notiek iespējami kvalificēti, godprātīgi. Tai pašā laikā man ir ļoti grūti ko publiski pateikt par to, kas notiek. Bet es varu apliecināt to, ka tiešām tiek ieguldīts ļoti liels darbs, policija strādā godprātīgi, un tie cilvēki, kas ir ieslēgti šai izmeklēšanas grupā, veic ļoti lielu darbu. Es vēl pirms nākšanas uz Radio sazinājos ar uzraugošo prokuroru par to, kāds darbs notiek diendienā, jo nedēļā vienu reizi mēs gan Iekšlietu ministrijas vadība, Valsts policijas vadība, gan Ģenerālprokuratūras vadība, tiekamies un pārrunājam ļoti detalizēti, kas ir izdarīts. Tā ka es varu apliecināt to, ka notiek ļoti nopietns darbs. Bet, protams, visus interesē rezultāti, bet rezultāti būs tikai tad, kad kādai personai vai personām tiks uzrādītas apsūdzības.

— Šis darbs ir jūsu personiskā kontrolē. Vai jūs varat šobrīd teikt, ka esat apmierināts ar darbu?

J.Maizītis: — Jā, ja runāju par godprātīgu, saspringtu policijas darbu, tad tā arī ir, pretējā gadījumā es to tā nevērtētu vai nerunātu. Es varu teikt, ka visu šo laiku kopš tās traģiskās dienas darbs tiešām ir intensīvs. Bet ar ko raksturīga šīs krimināllietas izmeklēšana? Ar to, ka diendienā pieaug informācija un darāmā darba apjoms. Tā ka, ja pieaug un progresē darbs, kas ir jāizdara, tad es ļoti ceru uz rezultātiem. Runāt par termiņiem ir ļoti grūti, jo noziegums nav atklāts, žargonā runājot, “pa karstām pēdām”, un var būt vajadzīgs ļoti ilgs, ļoti pacietīgs darbs, bet es ceru, ka rezultāti būs.

— Sākumā tika izvirzītas divas versijas. Nupat masu medijos ir dzirdēts vismaz par trijām. Vai tiek strādāts pie visām trim vai varbūt ir pat vēl vairāk?

J.Maizītis: — Redziet, par versijām pareizāk būtu runāt tieši policijas darbiniekiem, jo viņi ir pašreizējie lietas saimnieki. Es varu teikt, ka pie visām publiskotajām versijām tiek strādāts un, protams, ne tikai, bet par to, kāda ir attieksme pret katru no versijām, es uzskatu, ka pareizi būtu runāt iekšlietu saimniekiem, tātad — policijai.

— Tad jūs šobrīd nevarētu teikt, kura no versijām tiek uzskatīta par svarīgāko, vai tādas nav?

J.Maizītis: — Tādas ir pat vairākas, bet es uzskatu, ka tas nu būtu tieši policijas darbinieku taktikas un stratēģijas jautājums — runāt par versijām publiski.

— Tātad tas ir jāvaicā tieši policijas darbiniekiem. Starp citu, tieši policija arī nāca klajā ar paziņojumu, ka ir lūgusi palīdzību piecām ārvalstīm — Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Baltkrievijai un Ukrainai, lai tās apkopotu operatīvo informāciju par šī nozieguma iespējamo sagatavošanu, veikšanu un par personām, kas varētu būt līdzīgas izveidotajam fotorobotam, kā arī par slepkavības ieroci. Vai tas nozīmē, ka ir arī versija, ka noziedznieks varētu slēpties kādā no šīm kaimiņvalstīm?

J.Maizītis: — Tas tikai liecina par to, kādā veidā ir iespējams vākt šajā krimināllietā pierādījumus, un, protams, mūsu kaimiņvalstu vispirms tiesiskā palīdzība ir ļoti nepieciešama vairākos virzienos, un mēs ceram, ka tā arī kvalificēti tiks saņemta. Tas arī apstiprina to, kāds darba apjoms ir šajā krimināllietā jāpaveic. Un tas arī apstiprina to, ka ir cerības, es tā gribētu teikt.

— Bet runa nav par kādu konkrētu personu, lai, piemēram, izsludinātu starptautisku meklēšanu?

J.Maizītis: — Tās ir detaļas, kaut vai fakts, ka arī Latvijā tika publiskots konkrēts fotorobots; protams, par šiem jautājumiem un ne tikai šiem policija sazinās ar mūsu kaimiņvalstu attiecīgiem dienestiem, darbs notiek roku rokā.

— Pašā sākumposmā ļoti aktīva bija arī sabiedrība, kas iesaistījās ar savu informāciju. Vai arī šobrīd tas ir tā, vai ir jau aptaujāta lielākā daļa…?

J.Maizītis: — Liels darbs aptaujāšanā ir paveikts. Bet attiecībā uz sabiedrības atbalstu es vēlreiz aicinātu tomēr novērtēt valdības atbalstu šīs krimināllietas izmeklēšanā, atgādinot par prēmiju, ko valdība ir izsludinājusi par nozīmīgas informācijas sniegšanu, tātad 10 000 latu. Šī prēmija izmaksāta nav, tā ka joprojām spēkā ir aicinājums sabiedrībai vai cilvēkiem, kuriem ir informācija par šo noziegumu, un noteikti tādi cilvēki Latvijā ir.

— Pēdējā laikā ļoti daudz runā par kontrabandas lietām, gandrīz katrā ziņu izlaidumā, it īpaši ir saasinājies gaļas kontrabandas jautājums. Arī šajā sakarā daudz kritizēts Kontrabandas apkarošanas centrs. Arī jūsu izteikumi šajā sakarā, ka darbs centrā ir neefektīvs un nepilnīgs un ka varbūt daļa funkciju būtu jāpilnvaro kādai citai institūcijai.

J.Maizītis: — Jā, es savus izteikumus par Kontrabandas apkarošanas centru esmu vairāk vērsis tieši uz visu centra darbu kopumā. Bet attiecībā uz krimināllietu izmeklēšanu es mazāk runāju par to visu veidu — gan administratīvo, gan preventīvo — praksi, ko veic Kontrabandas apkarošanas centrs, un ir atsevišķas lietas, kas šajā gadā, vismaz kontrabandas fiksēšanas gadījumu skaita ziņā, varbūt pat ir uzlabojušās. Taču mans uzdevums un pienākums ir runāt par krimināllietu izmeklēšanu un tālāko virzību uz prokuratūru, un tā situācija nav būtiski mainījusies, tā neuzlabojas. Tādēļ es esmu runājis par to, ka tas virziens un stratēģija, kas ir pašā Kontrabandas apkarošanas centra uzraudzības padomē jau kā stratēģija apstiprināta, kad šo izziņu pārņem no Kontrabandas apkarošanas centra muita, ka tas ir pareizais ceļš. Runājot par to, es uzskatu: ja jau šī stratēģija ir noteikta, tad ir jādomā, kas un kā nodarbosies muitā ar šo izmeklēšanu visās situācijās. Kontrabandas apkarošanas centrs ir tāds pārejas posms, un labāk ja visi pārejas posmi, protams, beidzas ātrāk.

— Šobrīd mums ir daudz pārmetumu Kontrabandas apkarošanas centram, arī muitai, ir arī viņu pārmetumi, ka nepietiek līdzekļu, nepietiek novērošanas kameru un ka, lai veiktu izziņu, cilvēkiem ir jāsaņem arī zināma apmācība. Tātad investīcijas. Ja mēs to visu veiksim, kad sagaidīsim reālus rezultātus?

J.Maizītis: — Noteikti pēc pāris gadiem. Tas nenotiks ne pēc pusgada, ne pēc gada. Ja runājam par šīm investīcijām, tad tām ir jābūt visā šajā milzīgajā mehānismā, kas ir policija, finansu policija, muita, Kontrabandas apkarošanas centrs, prokuratūra, tiesa, tajā visā ir jāiegulda, un nebūs jau tā, ka prokuratūra vai tiesa, vai policija saņems vienā gadā ievērojami lielāku finansējumu, mainīsies arī šo darbinieku atalgojums, vienā vai divos gados uzreiz atrisināsies tās problēmas, kas šodien tik daudz aizņem mūsu prātus. Tas viss būs pakāpeniski, bet jo drīzāk šie procesi sāksies — tā iekšējā drošība, par ko mēs runājam,— jo ātrāk un labāki būs rezultāti.

— Vai tas nozīmē, ka mums ir jābūt pacietīgiem un jāgaida vismaz šos pāris gadus un ka šobrīd vienas atsevišķas konkrētas institūcijas, no kuras prasīt ātru, efektīvu darbību un atbildību, nav?

J.Maizītis: — Nu, tā tas nav, jāprasa ir no visiem, jo rezerves ir prokuratūrā, rezerves ir visās iestādēs. Protams, jāsāk gan ir ar vadītājiem, gan ar prasīgumu, gan, protams, reālo darbu veicēju. Bet visu laiku ir jājūt, lai nebūtu negodīgi cilvēki šajās iestādēs, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atklātas šīs personas, jo arī pāris tādu amatpersonu nodara pamatīgu kaitējumu visām iestādēm — gan policijai, gan prokuratūrai.

— Jūs esat uzdevis izveidot prokuratūras darba grupu, kas nodarbosies ar kontrabandas lietu izmeklēšanu, esat arī teicis, ka ir aptuveni desmit tās pašas amatpersonas, kas figurē dažādās lietās. Pirmkārt, vai jūs varat nosaukt kādu no šīm amatpersonām, un, otrkārt, kas notiks pēc šīs izmeklēšanas, vai kāds tiks atlaists no amata, kāds tiks saukts pie atbildības?

J.Maizītis: — Te ir jāatgriežas pie jūsu jautājuma par tā saucamajām gaļas kontrabandām, kas ir ļoti publiskotas. Un noteikti ir ļoti labi, ka publiski daudz tiek runāts, galu galā ir bijusi arī Valsts prezidentes organizētā Nacionālā drošības padomes sēde, kur šos jautājumus izskatīja, citur, tā teikt, autoritatīvāk vienkārši nav kur šādus jautājumus apskatīt. Būtība ir tā, ka tiešām ļoti daudzas personas un vairākas firmas parādās dažādos nelikumīgos darījumos, un dažādās iestādēs — Valsts policijā, Finansu policijā, dažādās policijas nodaļās, struktūrvienībās — ir materiāli izlemti un neizlemti, krimināllietas ierosinātas, nepabeigtas, neizmeklētas, kuras aptver zināmu firmu loku un zināmu personu un amatpersonu loku. Mēs jau pagājušajā nedēļā publiskojām to, ka ir atcelta konkrētā krimināllieta, kas bija izbeigta, atcelts ir lēmums krimināllietā, kas bija izbeigta par policijas amatpersonu rīcību Meža prospektā 52. Mēs uzskatījām, ka lieta ir neizmeklēta, un tas vien jau liecina, ka vai nu Valsts policijas, vai Pašvaldības policijas amatpersonas ir saistītas ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, un izmeklēšanas uzdevums ir noskaidrot to. Šai sakarā ceturtdien Ģenerālprokuratūrā notiks sanāksme, uz kuru būs uzaicināta Valsts ieņēmumu dienesta vadība, Finansu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas vadība, Valsts policijas vadība, sanāksmes jēga un uzdevums ir apkopot pilnīgi visu šīs gaļas kontrabandas sakarā, un, pirmkārt, ir jāapzina visi šie materiāli. Faktiski visu šo nedēļu prokuratūras darbinieki ar to arī nodarbojas, un tad ir jāveido izmeklēšanas grupa un jātiek skaidrībā gan ar amatpersonām, gan arī ar personām, kas nodarbojas ar šo kontrabandu. Es uzskatu, ka tas ir loģisks solis situācijā, kad ir ļoti daudz par daudz ko, tie ir zināmi cilvēki, ir zināmas firmas.

— Tātad konkrētas atbildes mēs varam gaidīt ne agrāk kā ceturtdien un pat varbūt vēl vēlāk.

J.Maizītis: — Konkrētas atbildes būs situācijā, ja krimināllietās būs pierādīts, ka kāds policijas darbinieks ir izdarījis...

— Aizdomās turētos mēs šodien nevaram saukt.

J.Maizītis: — Pašreiz ne.

— Korupcijas novēršanas likuma autors Jānis Lagzdiņš ir sagatavojis priekšlikumus grozījumiem likumā, kas paredz aizliegt valsts amatpersonām tieši vai ar citu personu starpniecību piedalīties naudas līdzekļu vai mantas vākšanā. Savukārt prokuratūra jau uzreiz pēc Repšes darbības pārbaudes iesniegusi komisijai priekšlikumus. Vai šie priekšlikumi ir tik atšķirīgi no tiem, par kuriem runā Lagzdiņa kungs?

J.Maizītis: — Priekšlikumi par to, ko runā gan Lagzdiņa kungs komisijas vārdā, gan prokuratūras iesniegtie pēc savas būtības ir ļoti līdzīgi. Prokuratūra jau no pārbaudes pabeigšanas brīža runā par to, ka šajā situācijā Korupcijas novēršanas likuma jēga neatbilst šim saturam, tātad būtībā formulējumiem jēga ir cita, un vismaz es kā ģenerālprokurors iestātos noteikti par vēl radikālākiem soļiem attiecībā uz amatpersonām. Protams, būtu jānorobežo, kas tās ir par amatpersonām — deputāti, ģenerālprokurors, valsts prezidents, bankas prezidents, man vismaz būtu pieņemama arī tāda situācija, ja bankām būtu pienākums ziņot par visu amatpersonu kontiem, par šo kustību kontos, tad arī būtu īstā caurskatāmība, varētu redzēt, kā amatpersonas pilda savus pienākumus, kādus deputātus mēs esam ievēlējuši. Tas būtu tas pats radikālākais solis, bet šajā situācijā likuma saturs neatbilst jēgai, tādēļ arī prokuratūra ir griezusies pie Saeimas komisijas ar priekšlikumiem, kā būtu jāgroza Korupcijas novēršanas likums, un tur nav pretrunu ar Saeimas komisijas nostādnēm. Mēs arī esam gatavi papildus vērtēt jautājumus, kas ir izskanējuši publiski no Saeimas deputātiem. Es gan neesmu līdz šim brīdim saņēmis konkrētu iesniegumu, par ko tad ir runa, izņemot publiskus paziņojumus vai preses centra paziņojumu “Latvijas Vēstnesim”.

— Vēl viens nobeiguma jautājums: ja visas jūsu ierosinātās izmaiņas tiks īstenotas, kāds tad būs rezultāts — vai Repšes kungs būs izņēmuma statusā, vai viņam būs jāatmaksā visi saņemtie ziedojumi?

J.Maizītis: — Parasti likumiem nekad nav atpakaļejoša spēka, tātad robeža tiks novilkta, un pārējais jau ir morāle, politiskā diskusija, kas attiecas uz mūsu vispārējo priekšstatu, bet neattiecas uz likuma kalpu — prokuroru.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!