Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes priekšsēdētājs:- intervijā Latvijas Radio vakar, 29.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55110

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 29.oktobrī

No intervijas Latvijas Radio 29.oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Sāksim ar to, ka esam pārgājuši uz ziemas laiku un ar šodienu stājas spēkā ziemas režīms Rīgas pilsētā. Ko tas nozīmē — mēs dzīvosim gaišākās vai tumšākās priekšpilsētās?

Gundars Bojārs: — Ļoti daudzi rīdzinieki zvana un interesējas, vai sakarā ar pāriešanu uz ziemas laiku nebūs tā, ka kādu brīdi pilsēta grims tumsā. Es gribētu visus rīdziniekus nomierināt. Šodien “Rīgas gaisma” pāriet uz ziemas apgaismojuma režīmu, un pulksten 17.10 tiks ieslēgts apgaismojums Rīgas ielās.

— Tātad no tumsas nav pamata bīties, un tas būs nevis kaut kad, bet jau šodien.

G.Bojārs: — Jau šodien.

— Ja runājam par to, ka sadarbības līgums ar PCTVL varētu pārtapt koalīcijas līgumā domē, vai šādām runām ir pamats?

G.Bojārs: — Rīgas dome — gandrīz katrā raidījumā es atkārtoju, ka tā ir saimniecisks instruments un šeit šai līguma formai nav īpašas būtības. Mums ar “Tēvzemei un Brīvībai” bija koalīcijas līgums, tā bija koalīcijas partija, un jūs redzējāt, ar kādu vieglumu viņi no šīs koalīcijas izstājās. Tātad būtiskākais ir, kā tiek pildītas šīs savstarpējās saistības, nevis kādā formā šis līgums ir rakstīts.

— “Tēvzemei un Brīvībai” atkal ir pieprasījusi paskaidrot nostāju attiecībā uz PCTVL deputātu ignoranci pārbaudīt viņu valodas zināšanu līmeni .

G.Bojārs: — Domes priekšsēdētājam nav šādas tiesības deleģētas, viņš var aicināt, ko es esmu arī darījis, šos deputātus pēc pašu iniciatīvas šādu pārbaudi veikt. Katrā ziņā, ja viņi uzskata to par nepamatotu, tad — šos deputātus ir ievēlējuši viņu vēlētāji un viņiem ir jāatbild savu vēlētāju priekšā un, diemžēl vai paldies Dievam, nevis domes priekšsēdētāja priekšā. Līdz ar to šis “Tēvzemei un Brīvībai” pieprasījums ir tāds deklaratīvs, nepamatots un, varētu teikt arī, uztverts kā priekšvēlēšanu kampaņas elements.

— Pēc plāna ir redzams, ka rīt Vides komiteja izskatīs Janitas kunga atbilstību amatam, tātad šī epopeja tomēr turpinās. Kā šobrīd var prognozēt notikumu tālāku attīstību, ja viņi pieņems, teiksim, negatīvu lēmumu?

G.Bojārs: — Es gan tomēr gribētu, lai Vides komiteja nodarbojas ar savām lietām, tieši ar vides problēmām. Šobrīd Vides komiteja ir sagatavojusi tikai, ja es nemaldos, trīs nopietnus lēmumprojektus, kas tiek virzīti domes apritē. Es gribētu, lai viņi intensīvāk nodarbotos tieši ar šīm problēmām, nevis pēc Kalnozola kunga iniciatīvas nemitīgi ar kādas amatpersonas darbības izvērtēšanu.

— Pieminekļu padomes nesenā sēdē ir dzirdētas šaubas par tās likumību un arī pirmā lēmuma leģitimitāti.

G.Bojārs: — Redziet, tā kā Pieminekļu padome tika izveidota, tai bija pilnas tiesības sanākt uz šādu sēdi un arī apspriest konkrētus jautājumus. Tā kā nebija pieņemts Pieminekļu padomes nolikums, tad šādi lēmumi nav saistoši Rīgas domei, jo nevarēja vēl paredzēt šo procedūru. Katrā ziņā tiesības sanākt uz sēdi padomei bija un iekšējus lēmumus arī bija tiesības pieņemt. Es domāju, ka Pieminekļu padome varētu sanākt atkārtoti un arī atkārtoti pieņemt lēmumu tad, kad tiks pieņemts nolikums. Tas ir paredzēts rīt, šo otrdien tātad.

— Tas attiecas arī uz Kārļa Ulmaņa pieminekļa novietošanu pretī domes ēkai, uz Pētera Pirmā skulptūras dāvināšanu vai nedāvināšanu Sanktpēterburgai. Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Štrama kungs izteica vēlmi šonedēļ tikties ar atbildīgām amatpersonām un pārliecināt tās tomēr nesasteigt lēmumu par Ulmaņa pieminekļa izvietošanu pretī Rīgas domei; vai jūs esat šo amatpersonu vidū?

G.Bojārs: — Nē, es neesmu šo amatpersonu vidū. Šāds lēmums nav pieņemts, par to tiek diskutēts, arī par vietas izvēli, es gan īsti nesaprotu šīs vietas izvēles pamatotību. Tātad, ja kāds grib novietot to pretī Rīgas domei, tad jāatceras, ka nākamā gada nogalē Rīgas dome plāno pārcelties uz jauno Rātsnamu, un šajā ēkā tiks izvietota Ārlietu ministrija. Būtu vēlams pajautāt ārlietu ministram Bērziņa kungam, ko viņš domā par šī pieminekļa atrašanos pretī Ārlietu ministrijai.

— Par Pētera Pirmā skulptūras nedāvināšanu Sanktpēterburgai — vai pieļaujat, ka padomes lēmums šai lietā varētu tikt pieņemts arī šādā virzienā?

G.Bojārs: — Šis ir tikai padomes kompetences jautājums, un, protams, Rīgas domei būs jādomā, kā rīkoties. Jāsaka, ka mēs varam sagaidīt arī tādus momentus kā aizliegumu izvest šo skulptūru no valsts, jo tas varētu būt valsts nozīmes, tātad vēsturisks piemineklis, bet atzinumu atbildīgās iestādes šajā jomā vēl nav sniegušas. Tāpat mēs zinām, ka ir no Pēterburgas gubernatora Jakovļeva kunga bijusi vēstule UNESCO ņemt šo pieminekli savā aizsardzībā, tā ka šis process nebūt nav atrisināts un nebūt nav viennozīmīgs.

— Okupācijas muzejs. Komiteja tuvākajā laikā grasās atcelt iepriekšējās domes lēmumu par tā nojaukšanu. Jūs esat izteicies, ka, jūsuprāt, tas tomēr ir jānojauc...

G.Bojārs: — Gluži tā ne, gribu izteikt tīri personīgo viedokli kā rīdzinieks. Manuprāt, šī ēka no arhitektūras viedokļa tādā izskatā, kādā ir šobrīd, neiederas Vecrīgas apbūvē un arī Rātslaukuma apbūvē. Taču saistībā ar Rātslaukuma apbūvi ir vairāki attīstības projekti, un es domāju, ka mēs varētu nesteigties ar lēmumu par šo Okupācijas muzeju, bet paskatīties, kā tad izskatīsies jaunais Rātslaukums, un tad, konsultējoties ar arhitektiem, ar pilsētplānošanas speciālistiem, ar vēsturniekiem un citām kompetentām personām, arī ar valsts institūcijām, mēs varētu atrast labāko risinājumu. Bet katrā ziņā šīs ēkas atrašanās vai neatrašanās šajā vietā ir tāds ilgstošs un nopietni izsverams pasākums.

— Ēka Kaļķu ielā 1, Tehniskās universitātes šīsdienas izbraukuma sēde, kādēļ ēka bija slēgta, un kāds varētu būt šīs ēkas tālākais izmantojums?

G.Bojārs: — Iepriekšējais domes sasaukums ir noslēdzis trīspusējās saistības domes, Tehniskās universitātes un iespējamā investora SIA “Merks” personā par ēkas Kaļķu ielā 1 turpmāko izmantošanu. Pēc šī projekta ir paredzēts tehniskās universitātes rektorāta ēku pārcelt uz Ķīpsalu, investors varētu par saviem līdzekļiem arī šo ēku izbūvēt, un, protams, Rīgas domei un visiem rīdziniekiem būtu interesanti, lai šajā vietā atrastos kāds pievilcīgs objekts, arī tāds, kas pie šīm pietiekami augstajām zemes kadastra vērtībām varētu nest pienācīgu peļņu pilsētas budžetā. Darbs nav pabeigts, ir radušās zināmas problēmas, bet tas arī netiks sasteigts. Vienkārši tiek meklēts labākais risinājums, un tas tiks panākts, es ceru, visām pusēm vienojoties.

— Bet kas tur funkcionāli varētu būt — viesnīca?

G.Bojārs: — Arī viesnīca tai skaitā, ne tikai Kaļķu iela 1, šeit ir ēku komplekss, kurā varētu atrasties gan viesnīca, gan zināmas Rīgas domes institūcijas, tātad kontekstā ar jauno Rātsnamu un tā tālāk.

— Tāda patīkama vēsts kā starptautiskās reitinga aģentūras “Standard and Poors” lēmums mainīt Rīgai piešķirto kredītreitingu attīstības prognozi no stabilas uz pozitīvu. Tas, protams, ir ļoti būtiski pilsētai, tātad Rīgā turpinās veselīga finansu attīstība, un pilsētas parādu līmenis ir zems, tomēr tiek uzsvērts, ka pilsētai ir nepieciešami lieli uzlabojumi gan infrastruktūrā, ir arī problēmas ar sistēmu pārskatāmību; jūs pats piekrītat šiem vērtējumiem?

G.Bojārs: — Jā, protams, piekrītu, man bija tikšanās, pirms šī izvērtēšana sākās, tā bija ikgadējā izvērtēšana. Un šajā ziņojumā, kam gan ir zināma konfidencialitāte, ir uzsvērts, ka tieši šajās jomās ir ļoti lieli uzlabojumi, protams, tie nav pietiekami, protams, vēl mums ir ārkārtīgi daudz ko darīt, un tomēr šīs pozitīvās tendences ir atzīmētas šajā kredītreitingā, tātad — stabils un pozitīvs, tā ir diezgan liela atšķirība.

— Cik jūs varat atļauties pateikt, kuri ir tie izceltie mīnusi infrastruktūrā šobrīd?

G.Bojārs: — Tie būtībā nav īsti mīnusi, bet tie ir atzīmēti kā pilnveidojamas lietas, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība un kurās arī jāiegulda pietiekami lieli resursi.

— Jā, un turpmākās investīcijas jāveic apdomīgi, tāds arī norādījums. Kā jūs to mājienu skaidrojat, vai tad ir tādas investīcijas, kuras ir pieskaitāmas pie neapdomīgām?

G.Bojārs: — Nu, šobrīd es gan nedomāju, ka būtu tādas, varētu minēt vienu, piemēram, pilsētas kanāla rekonstrukcija, kur gan es nesaskatu šī sasaukuma domes jebkādu atbildību.

— Skaidrs. Ņemot vērā biežos satiksmes negadījumus, kā arī Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukciju, nepieciešama gājēju tuneļa izbūve Marijas, Merķeļa un Satekles ielas krustojumā. Tā ir Zarumbas kunga ideja, bet kā un cik ātri to varētu izdarīt?

G.Bojārs: — Šajā vietā eksistē viens ļoti nopietns attīstības projekts, katrā ziņā šī pilsētas vieta ir viena no intensīvākajām gan gājēju kustības, gan satiksmes kustības ziņā, un šis gājēju tunelis ir absolūti nepieciešams. Mēs šo jautājumu esam izskatījuši vairākās komiteju sēdēs, kā arī vairākkārt prezidija sēdē, jautājums ir par šī investora dalību projektā. Mēs uzskatītu, ka investoram ir arī finansiāli jāpiedalās, tātad, projektējot šo savu objektu, ir jāpiedalās arī gājēju tuneļa projektēšanā un, iespējams, varbūt arī celtniecībā, bet tās ir, protams, līgumattiecības, vēl ilgu diskusiju attiecības.

— Un, sarunu beidzot, jautājums, kuru mēs pagājušajā reizē jau it kā izrunājām, bet tas tomēr ļoti daudzus interesē. Cik tālu ir ar Neatkarības proklamēšanas dienas tradicionālo pabalstu lietu un transportu bez maksas?

G.Bojārs: — Jā, problēma ir diezgan akūta. Šeit es gribētu jautājumu divās daļās sadalīt — politiskajā sadaļā un tīri ekonomiskajā sadaļā. Gadu no gada tradicionāli tika piešķirts pabalsts represētajiem Neatkarības dienā, un, ņemot to vērā, iepriekšējais domes sasaukums ļoti pragmatiski iestrādāja šo pabalstu sociālajā budžetā. Tad, kad tika gatavots jautājums, ko es pats virzīju uz Finansu komitejas sēdi, šis tēvzemiešu aicinājums jau bija nokavējies, jo pieteikums jau bija iesniegts Finansu komitejas sēdē, un viņu pašu partijas biedrene Gaigalas kundze, kas ir Sociālās palīdzības dienesta priekšniece, nevarēja pamatot nevienu skaitli un nevarēja arī pamatot, kādēļ šie līdzekļi jau ir iztērēti.

— Pavisam īsi runājot — būs vai nebūs?

G.Bojārs: — Mēs šo jautājumu izskatīsim nākamajā Finansu komitejas sēdē, es esmu par, bet jautājums ir — vai Vilis Krištopans, kurš arī ir represēts, arī saņems šo pabalstu vai nesaņems. Es uzskatu, ka būtu jāpiešķir šie pabalsti tiem represētajiem, kas saņem invaliditātes pensiju un vecuma pensiju.

— Tātad jautājums vēl ir lemšanas stadijā.

G.Bojārs: — Lemšanas stadijā, trešdien mēs par to lemsim.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!