Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumi Nr. 445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2001., Nr. 154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55047-kartiba-kada-no-valsts-budzeta-lidzekliem-tiek-pieskirts-un-atmaksats-studejoso-kredits

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.446

Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā

Vēl šajā numurā

26.10.2001., Nr. 154

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 445

Pieņemts: 23.10.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.445

Rīgā 2001.gada 23.oktobrī (prot. Nr.52, 2.¤)

Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu un 82.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts (turpmāk — kredīts).

2. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu paredz līdzekļus valsts dibinātajās augstskolās studējošo kreditēšanai, kā arī to studējošo kreditēšanai, kuri pašvaldību, juridisko personu vai fizisko personu dibinātajās augstskolās apgūst valsts akreditētās studiju programmas. Studējošo kreditēšanai paredzēto finansu līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 35 latus mēnesī.

3. Kredītu studējošajiem piešķir no valsts speciālā budžeta līdzekļiem, kurus veido aizņēmums no valsts pamatbudžeta atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, kā arī mērķa iemaksas konkrētam studējošajam vai studiju programmai. Studējošo kreditēšanas finansu līdzekļu turētāja un rīkotāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

4. Studējošo kreditēšanai paredzētie finansu līdzekļi izmantojami tikai studējošo kreditēšanai. Kredītu administrēšanas izmaksas Izglītības un zinātnes ministrija paredz tās pamatbudžeta izdevumos.

5. Kredītus piešķir studējošajiem, kas apgūst valsts akreditētās studiju programmas — bakalaura, maģistra, rezidenta vai profesionālo studiju programmu. Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot ieinteresēto nozaru ministriju priekšlikumus, nosaka kredītlīdzekļu sadalījumu piešķirto līdzekļu ietvaros savā un nozaru ministriju pārziņā esošajām augstskolām, pašvaldību, juridisko personu vai fizisko personu dibināto augstskolu akreditētām studiju programmām, kā arī studijām ārvalstīs.

 

 

II. Kredīta piešķiršana

6. Tiesības saņemt kredītu ir sekmīgiem bakalaura, maģistra, rezidenta un profesionālo studiju programmu pilna laika studējošajiem (arī pirmā kursa studentiem). Kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura akadēmiskā grāda un viena maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

7. Kredītu var saņemt arī studijām ārvalstīs. Kredīta pieprasījumus ārvalstīs studējošie iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras izveidota komisija izvērtē iesniegtos kredīta pieprasījumus.

8. Kredītus studējošajiem izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas konkursa kārtībā. Konkursu organizē un tā rezultātus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Finansu ministrijas, citām ministrijām, kuru pārziņā atrodas augstskolas, kā arī no Valsts kases.

9. Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz ar kredītiestādi līgumu par valsts budžeta līdzekļu nodošanu studējošo kreditēšanai un kreditēšanas darbību veikšanu.

10. Augstskola ar senāta lēmumu izveido kredītu piešķiršanas komisiju, kurā tiek iekļauti attiecīgās augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji (turpmāk — augstskolas komisija). Studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nav mazāks par 20 procentiem. Augstskolas komisija izskata kredīta pieprasījumus saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu instrukciju.

11. Pēc iesniegto kredīta pieprasījumu izskatīšanas augstskolas komisija izsniedz studējošajiem apstiprinājumu kredīta saņemšanai studiju programmām piešķirto kreditēšanas līdzekļu ietvaros. Apstiprinājums kredīta saņemšanai tiek izsniegts reizi semestrī — pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas, ņemot vērā pārbaudījumu rezultātus. Pirmajā kursā studējošajiem apstiprinājumu kredīta saņemšanai izsniedz, ņemot vērā iestājpārbaudījumu rezultātus.

12. Informācija par izsniegtajiem apstiprinājumiem kredīta saņemšanai ir atklāta.

13. Ja studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītu, ir vienādi sekmības rādītāji, augstskolas komisija kredītus vispirms piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.

14. Augstskolas komisija reizi mēnesī iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā sarakstu (atbilstoši izglītības un zinātnes ministra noteiktajam paraugam), kurā norādīti izsniegtie apstiprinājumi kredīta saņemšanai. Pēc augstskolu komisiju iesniegto sarakstu pārbaudes Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz tos kredītiestādē. Šo noteikumu 7.punktā minētā komisija reizi mēnesī iesniedz kredītiestādē sarakstu, kurā norādīti izsniegtie apstiprinājumi kredīta saņemšanai ārvalstīs studējošajiem. Kredītiestāde noslēdz ar studējošajiem kredītlīgumus.

15. Kredītlīguma darbības laiks ir no kredīta izsniegšanas dienas līdz kredīta un kredīta procentu pilnīgai atmaksai. Kredītlīguma noteikumus (kredīta izmaksas kārtība, termiņi un citi noteikumi) katru gadu var precizēt saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Finansu ministrijas, Valsts kases un kredītiestādes vienošanos. Precizētos kreditēšanas noteikumus Izglītības un zinātnes ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

16. Ja studējošais ir saņēmis kredītu un sekmīgi apgūst studiju programmu, viņš arī turpmāk saņem kredītu. Kredītu studējošajam izmaksā reizi mēnesī 10 mēnešus gadā. Izņēmuma kārtā (studijām ārvalstīs un citos izņēmuma gadījumos) kredītu var izmaksāt par visu studiju laiku, bet ne vairāk kā par 10 mēnešiem gadā. Par šādas izmaksas nepieciešamību studējošais (vai ārvalstīs studējošais) iesniedz kredītiestādē augstskolas komisijas (vai šo noteikumu 7.punktā minētās komisijas) apstiprinātu izziņu.

17. Kredīta izmaksu studējošajam pārtrauc akadēmiskā atvaļinājuma laikā un var atjaunot nākamajā mācību gadā, ja studējošais sekmīgi turpina studijas.

18. Par noslēgtajiem kredītlīgumiem, kā arī par kredītsaistību neizpildi kredītiestāde reizi mēnesī rakstiski paziņo Izglītības un zinātnes ministrijai un attiecīgās augstskolas komisijai.

19. Augstskolas komisija reizi mēnesī rakstiski paziņo Izglītības un zinātnes ministrijai un kredītiestādei par tiem kredīta ņēmējiem, kuriem piešķirts akadēmiskais atvaļinājums vai kuri izslēgti no studējošo saraksta, vai par to, ka šādu kredīta ņēmēju nav. Minētās ziņas par ārvalstīs studējošajiem šo noteikumu 7.punktā minētā komisija sniedz kredītiestādei reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.septembrim. Ja kredītiestāde nav saņēmusi minētās ziņas, tā aptur kredīta izmaksu.

20. Kredītiestāde pārtrauc kredītu izmaksu kredīta ņēmējiem, kuriem piešķirts akadēmiskais atvaļinājums vai kuri izslēgti no studējošo saraksta.

21. Kredītiestāde veic kredītlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un kredītiestādes noslēgto līgumu noteiktajā termiņā sniedz ministrijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredītu procentu maksājumiem.

 

 

III. Kredīta atmaksas un dzēšanas kārtība

22. Izglītības un zinātnes ministrija reizi ceturksnī sniedz attiecīgajām ministrijām informāciju par to pārziņā esošo augstskolu studējošajiem izsniegto kredītu apmēru, kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredītu procentu maksājumiem.

23. Kredītu var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona. Kredītu jāsāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ar sesto mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Kredīta ņēmējs ir atbildīgs par kredīta pamatsummas un kredīta procentu atmaksu noteiktajā termiņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi.

24. No kredīta kopējās summas jāatmaksā ne mazāk kā šāda kredīta summas daļa (katru mēnesi atmaksājot 1/12 daļu no attiecīgajā atmaksāšanas gadā noteiktās summas):

24.1. pirmajā atmaksāšanas gadā — 5 procenti;

24.2. otrajā atmaksāšanas gadā — 10 procentu;

24.3. trešajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.4. ceturtajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.5. piektajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.6. sestajā atmaksāšanas gadā — 20 procentu;

24.7. septītajā atmaksāšanas gadā — 20 procentu.

25. Kredīta ņēmējs kredītu un kredīta procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa.

26. Kredīta procentu likme ir pieci procenti gadā. Aprēķinātos kredīta procentus kredīta ņēmējs maksā katru mēnesi.

27. Kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem:

27.1. ja kredīta ņēmējs kļūst par darbinieku tajās valsts un pašvaldību institūcijās un profesijās, kuru sarakstu un attiecīgo speciālistu skaitu pēc ministru ierosinājuma ar rīkojumu apstiprinājis Ministru kabinets;

27.2. ja kredīta ņēmējam (viņa laulātajam) kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā piedzimst bērns, — 30 procentu apmērā no neatmaksātās kredīta summas (par katru bērnu). Ja abi laulātie ir kredīta ņēmēji, tad minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu (pēc izvēles) no minētajiem ģimenes locekļiem. Kredīts tiek dzēsts arī par bērnu, kurš adoptēts kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā.

28. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas sagatavo priekšlikumus par attiecīgo speciālistu skaitu un darbavietām un iesniedz tos izskatīšanai kredītu dzēšanas komisijā.

29. Kredītu dzēšanas komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs, iekļaujot tajā pārstāvjus no ministrijām, kuru pārziņā ir augstskolas.

30. Kredītu dzēšanas komisija izvērtē, vai ministriju priekšlikumi par speciālistu skaitu un darbavietām atbilst šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajam Ministru kabineta rīkojumam. Ja ministriju iesniegtie priekšlikumi neatbilst šim rīkojumam, kredītu dzēšanas komisija ierosina ministrijām precizēt priekšlikumus un atkārtoti iesniegt tos kredītu dzēšanas komisijai.

31. Kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto sarakstu, kurā norādītas darbavietas un speciālisti, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas nosūta augstskolām, kuras sagatavo minētajā sarakstā norādītos speciālistus, kā arī sarakstā norādītajām valsts un pašvaldību institūcijām.

32. Ja šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētā Ministru kabineta rīkojuma izpildes gaitā nepieciešams izdarīt grozījumus attiecībā uz šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā noteiktajām darbavietām, saglabājot nemainīgu sarakstā noteikto speciālistu skaitu, ministrijas tos veic pēc saskaņošanas ar kredītu dzēšanas komisiju.

33. Kredīta ņēmējus, kuriem attiecīgajā gadā sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka konkursa kārtībā. Konkursu izsludina šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā norādītās valsts un pašvaldību institūcijas.

34. Kredītu dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā norādītā darbavieta. Kredītu dzēš septiņu gadu laikā, par katru nostrādāto gadu dzēšot kredīta summas daļu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāku par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu dzēš pusi no attiecīgajā kredīta atmaksāšanas gadā paredzētās kredīta summas daļas.

35. Ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu, kredīts un kredīta procenti tiek dzēsti (norakstīti).

36. Kredīta ņēmējs pieprasījumu kredīta dzēšanai iesniedz kredītu dzēšanas komisijā.

37. Kredīta ņēmējs pieprasījumam kredīta dzēšanai pievieno izziņu (pielikums) par to, ka viņš ir kļuvis par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā un profesijā, kas norādīta šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā. Kredīta ņēmējs sniedz arī ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

38. Kredītu dzēšanas komisija reizi mēnesī izskata kredītu dzēšanas pieprasījumus un rakstiski sniedz atzinumus to iesniedzējiem, kā arī reizi ceturksnī iesniedz kredītiestādē to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiks dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem, norādot attiecīgajā gadā dzēšamo kredīta summas daļu.

39. Kredītiestāde reizi kalendāra ceturksnī iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 27.2.apakšpunktu un 35.punktu, norādot dzēšamo kredīta un kredīta procentu summu.

40. Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto pieprasījumu sarakstam, kā arī saskaņā ar kredītiestādes iesniegto šo noteikumu 38.punktā minēto kredīta ņēmēju sarakstu kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus reizi kalendāra ceturksnī pārskaita Valsts kases kontā aizņēmuma no valsts budžeta dzēšanai. Kredītiestāde kredītu dzēsto daļu turpmāk neadministrē. Izglītības un zinātnes ministrija veic dzēšamo kredītu uzskaiti.

41. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus kredītu dzēšanai.

42. Kredītiestāde ir tiesīga kredītlīgumā paredzēt līgumsodu kredīta ņēmējam, ja viņš nesāk atmaksāt kredītu šo noteikumu 23.punktā noteiktajā laikā. Kredīta ņēmējs par viņam piešķirto akadēmisko atvaļinājumu, studiju pabeigšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta 10 dienu laikā sniedz kredītiestādei rakstisku informāciju. Kredīta summa, kas nepamatoti saņemta pēc minētā termiņa, jāatmaksā kredītiestādei 30 dienu laikā. Atmaksājot minēto summu vēlāk, var paredzēt līgumsodu līdz 0,1 procentam par katru nokavēto dienu.

 

 

IV. Kredīta atmaksas termiņa

pagarināšana

43. Kredīta un kredīta procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un kredīta procenti netiek uzskaitīti par laiku, kad kredīta ņēmējs:

43.1. ir valsts obligātajā dienestā;

43.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

43.3. ir bērna līdz trīs gadu vecumam kopšanas atvaļinājumā un nestrādā pilnu darba laiku.

44. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kad kredīta ņēmējs turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā, rezidentūrā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā.

45. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par vienu gadu, ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss.

46. Kredītiestāde pagarina kredīta atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 43., 44. vai 45.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatojumu.

47. Ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā veic piedziņu par visu neatmaksāto summu.

 

 

V. Noslēguma jautājumi

48. To kredītu izmaksa un atmaksa, kas veicama saskaņā ar līgumiem, kuri, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 “Studējošo kreditēšanas noteikumi”, ar studējošajiem noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, turpināma līdz attiecīgo līgumu darbības beigām.

49. Līgumi ar kredītiestādēm par valsts budžeta līdzekļu nodošanu studējošo kreditēšanai un kreditēšanas darbību veikšanu, ja tie, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 “Studējošo kreditēšanas noteikumi”, noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz līgumu darbības beigām.

50. Šo noteikumu 33.punktā minētie nosacījumi neattiecas uz pieprasījumiem kredītu dzēšanai, kas kredītu dzēšanas komisijai iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ja pieprasījumos minētās pamatdarba vietas atbilst šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

51. Līgumi ar studējošajiem tiek noslēgti līdz 2001.gada 31.oktobrim.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes

ministra vietā —

kultūras ministre K.Pētersone

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 27.oktobri.

PIELNOT445 COPY.GIF (46814 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!