Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.2001., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54981

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 23. oktobra sēdē

Vēl šajā numurā

25.10.2001., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 18. oktobra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. nr.1037) (dok. nr.3609; nr.3609a) Deputāti Egils Baldzēns, Gunārs Freimanis, Valdis Lauskis, Arnis Kalniņš, Osvalds Zvejsalnieks

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ. nr.1038) (dok. nr.3613; nr. 3613a) Juridiskā komisija

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ. nr.1039) (dok. nr.3631; nr.3631a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ. nr.1040) (dok. nr.3632; nr.3632a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ. nr.1041) (dok. nr.3633; nr.3633a) Ministru kabinets

 

 

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

6. 1. Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. (dok. nr.3611) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

7. 2. Lēmuma projekts “Par Alvisa Jēkabsona atkārtotu iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.3614) Juridiskā komisija

8. 3. Lēmuma projekts “Par Lūcijas Rietas atkārtotu iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.3615) Juridiskā komisija

9. 4. Lēmuma projekts “Par Intas Marnauzas atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.3616) Juridiskā komisija

10. 5. Lēmuma projekts “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.3617) Juridiskā komisija

III. Pieprasījumu komisijas atzinums

III. Pieprasījumu komisijas atzinums

11. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Egila Baldzēna, Oskara Grīga, Rišarda Labanovska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Valda Lauska, Osvalda Zvejsalnieka, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Lejas un Jāņa Ādamsona pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par valsts budžeta likuma projekta 2002. gadam iesniegšanu”. (dok. nr.3568; nr.3568a)

IV. Lēmuma projekta izskatīšana

12. Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok. nr.3603) Mandātu un iesniegumu komisija

V. Likumprojektu izskatīšana

13. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Reģ. nr.996) (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.380) (2. lasījums) (dok. nr.3428; nr.3606) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

14. 2. Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. (Reģ. nr.898) (3. lasījums) (dok. nr.3605) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ. nr.818) (3. lasījums) (dok. nr.3626) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. nr.823) (3. lasījums) (dok. nr.3627) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. (Reģ. nr.956) (2. lasījums) (dok. nr.3368; nr.3623) Ārlietu komisija

18. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ. nr.952) (2. lasījums) (dok. nr.3349; nr.3624) Ārlietu komisija

19. 7. Likumprojekts “Par 1999. gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. (Reģ. nr.920) (2. lasījums) (dok. nr.3227; nr.3625) Ārlietu komisija

20. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ. nr.988) (2. lasījums) (dok. nr.3417; nr.3604) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

21. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. (Reģ. nr.987) (2. lasījums) (dok. nr.3416; nr.3607) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

22. 10. Likumprojekts “Valsts informācijas sistēmu likums”. (Reģ. nr.981) (1. lasījums) (dok. nr.3407; nr.3608) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ. nr.1018) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.3507; nr.3610) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 12. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ. nr.974) (1. lasījums) (dok. nr.3397; nr.3619) Ārlietu komisija

25. 13. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2. protokolā””. (Reģ. nr.1013) (1. lasījums) (dok. nr.3487; nr.3620) Ārlietu komisija

26. 14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ. nr.977) (1. lasījums) (dok. nr.3403; nr.3621) Ārlietu komisija

27. 15. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. (Reģ. nr.955) (1. lasījums) (dok. nr.3367; nr.3622) Ārlietu komisija

28. 16. Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. (Reģ. nr.986) (2. lasījums) (dok. nr.3415; nr.3628) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. 17. Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. (Reģ. nr.1024) (1. lasījums) (dok. nr.3530; nr.3629) Sociālo un darba lietu komisija

30. 18. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ. nr.1025) (1. lasījums) (dok. nr.3531; nr.3629) Sociālo un darba lietu komisija

31. 19. Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. (Reģ. nr.1026) (1. lasījums) (dok. nr.3532; nr.3629) Sociālo un darba lietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jāizvērtē daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Trīsdesmit četri deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”. Mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Vai ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

16.oktobrī es saņēma Valsts prezidentes motivētu ierosinājumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Priekšlikums šo prezidentes iesniegumu izskatīt tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”, “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” un “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām sadaļu — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Freimaņa, Lauska, Kalniņa, Zvejsalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Šobrīd sociāldemokrāti ir iedevuši priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi aktuāls, jo arī tad, kad mēs piedāvājām progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, viens no valdības partijas tādiem nopietniem papildinājumiem, kuri izskanēja kā nepieciešami pie šāda progresīvā ienākuma nodokļa, būtu tas, ka tiktu ņemts vērā, cik liels ir bērnu skaits, tātad tie, kuriem nav 18 gadi un kuri ir apgādājami ģimenē. Un mēs pašreiz piedāvājam sekojošo, ka ģimenē vienam apgādniekam varētu samazināt ienākuma nodokli 25% apmērā par vienu nepilngadīgu bērnu, 50% apmērā par diviem nepilngadīgiem bērniem un 100% apmērā par trijiem un vairāk nepilngadīgiem bērniem. Katrā ziņā šis solis arī uzlabotu situāciju mūsu valstī, it īpaši ģimenē, un tas būtu konkrēts atbalsta variants. Mēs nestrīdamies, ka varētu būt precizējumi, labojumi, grozījumi, tāpēc mēs aicinātu valdības partijas šo priekšlikumu nodot komisijām un izskatīt, un katrā ziņā pašreiz ir tieši tas brīdis, kad gatavojas arī Saeimā tikt iesniegts valsts budžets 2002.gadam, un tas būtu tas brīdis, kad mēs visu varam līdzsvarot un sabalansēt. Es uzsveru to, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, un praktiski mēs esam ļoti daudzos jautājumos gājuši tieši pretī daudzām iedzīvotāju grupām, kā uzņēmējiem, tā arī, teiksim, mediķiem, un tas viss ir ļoti labi. Bet katrā ziņā es domāju, ka būtu ļoti nopietni, ja mēs ņemtu vērā arī to, kādā stāvoklī ir ļoti daudzas ģimenes, kurās ir bērni, un atcerētos to, ka galvenā vērtība Latvijai nav nekādi derīgie izrakteņi, bet tie ir mūsu pašu cilvēki un viņu spējas normāli strādāt, mācīties un augt. Un es domāju, ka mums vajadzētu domāt par savas tautas nākotni, un praktiski šie mūsu priekšlikumi, mūsuprāt, neprasa pārāk daudz līdzekļu, tas varētu būt 4—6 miljoni, varbūt 7 miljoni gadā, bet tas viss atmaksātos, un tad mēs būtu spēruši pretim soli mūsu sabiedrības lielākajai daļai, kurai pašreiz ir pietiekami smagi audzināt bērnus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Baldzēna kungs, cienījamie sociāldemokrāti! Mani tiešām pārsteidz jūsu nostādnes, kas mainās no dienas dienā. Pēkšņi jūs esat kļuvuši par visu strādājošo bērnu vecāku aizstāvjiem, pilnībā aizmirstot tos bērnus, kam vecāki nestrādā vai arī saņem mazas algas. Tiem, protams, ienākums no šādas pārdales ir daudz mazāks. Tā ir pilnīgi skaidra un gaiša tādu cilvēku aizstāvība, kuri saņem lielas algas, jo, protams, tiem ir mazāki novilkumi nodokļiem.

Otrkārt, es priecājos par Baldzēna kungu, kurš no visas sirds grib samazināt jebkādus līdzekļus pašvaldībām un īpaši veselības aprūpei. Pirms raksta šādus priekšlikumus, vajadzēja atcerēties, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek sadalīts starp pašvaldībām un starp veselības aprūpi, un šīs abas divas jomas, cik es saprotu, Baldzēna kungs no visas sirds grib kaut kādā mērā apdalīt, jo nu ne pašvaldības, ne veselības aprūpe nav sociāldemokrātu prioritāte, viņi pret tām cīnās, kā spēj, tādā gadījumā dara visu, lai viņiem nepienāktu naudiņa. Nu, līdzekļi, kas tiek izvēlēti šiem mērķiem, ir tik apšaubāmi, ka tie sasaucās ar Baldzēna kunga partijas līdera Bojāra kunga izstrādāto jauno Satversmes projektu, kas ir viss veidots pēc šāda absurda principa.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 16, atturas — 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Izskatām Prezidentes iesniegumu — Saeimai nododot otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Mums jālemj bez debatēm par šī likuma nodošanu komisijām. Priekšlikums nodot šo likumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Ierosinājums priekšlikumus iesniegt līdz 23. oktobrim, lai 1. novembrī varētu skatīt plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Nacionālās Radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Nacionālās Radio un televīzijas padomes iesniegumu, kurā ir pausts, ka beidzas pilnvaru termiņš trim Radio un televīzijas padomes locekļiem. Tātad šis pilnvaru termiņš beidzas saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.pantu.

Pašlaik Saeimas uzdevums ir saskaņā ar 42. un 43. Radio un televīzijas likuma pantu ievēlēt Nacionālās Radio un televīzijas padomes sastāvā jaunus locekļus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma no Saeimas Prezidija Saeimas deputātu iesniegtos kandidātu sarakstus. Komisija izskatīja likumā noteiktā kārtībā kandidātu atbilstību likuma prasībām un sagatavoja lēmuma projektu, kas atrodas jūsu priekšā.

Tātad, cienījamie kolēģi, pašlaik būs pati svarīgākā informācija. Jūsu priekšā esošajā lēmuma projektā ir norādīti septiņi kandidāti, bet Nacionālās Radio un televīzijas padomes sastāvā ievēlami ir tikai trīs, jo Nacionālajā Radio un televīzijas padomē locekļu skaits ir tikai trīs. Tātad, kad tiks sagatavoti biļeteni, lūdzu, neatstājiet vairāk par trim kandidātiem, jo pretējā gadījumā biļetens būs nederīgs.

Priekšsēdētāja kungs, mēs varētu sākt balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Vispirms būs debates. Debatēs vārds deputātam Raimondam Paulam.

R.Pauls (JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mums ir jāievēl jauni locekļi Radio un televīzijas padomē. Es domāju, ka koalīcija savu izvēli jau ir izdarījusi, tā ka pašas vēlēšanas jau būtībā vairs neko neizmainīs. Bet ne jau tāpēc es atrodos šeit.

Mani interesē viena no svarīgākajām problēmām, manuprāt, tā ir, kāda izskatīsies mūsu televīzija un radio nākotnē. Runa ir par pirmajām programmām un kāda loma šeit ir Radio un televīzijas padomei? Vai šī padome ir spējīga atrisināt tās problēmas, ar ko saduras šodien mūsu radio un televīzija. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka radio un televīzija nospēlēja milzīgu lomu Atmodas laikā. Un tajā pašā laikā mums ir jāsecina, ka kvalitāte iet uz leju. Es runāju par māksliniecisko kvalitāti. Seriāli un garlaicīgas intervijas tiek pārraidītas caurām dienām. Šos seriālus var nopirkt Krievijā par 300 dolāriem. Un aizņemts tiek milzīgs laiks.

Pilnīgi ir pazudušas tādas kultūras pārraides kā koncerti, teātri, tiešās pārraides no teātriem. Motivācija ir viena — nav naudas. Oriģināla ir mūsu televīzijas darbinieku nostāja pret tiem, kas veido koncertprogrammas: “Papriekšu sameklējiet naudu, un tad mēs jūs pārraidīsim!” Es pats esmu ar šīm lietām pietiekami sadūries. Bet neviens vārds nekad netiek runāts par honorāru māksliniekiem Vispār tas ir aizmirsts kā tāds. Tātad mēs paši meklējam to naudiņu ne tikai sev, mēs meklējam arī šo naudiņu, lai samaksātu televīzijas darbiniekiem.

Šeit varētu daudz runāt arī par komerciāliem kanāliem. Bet būtībā tur nav par ko runāt, jo tie visi savā starpā ir pilnīgi vienādi, garlaicīgi, neinteresanti un bieži vien pat diletantiski. Man liekas, ka šai padomei vajadzēja ļoti uzmanīgi sekot, kam tad tiek dotas šīs tiesības raidīt. Jā, jūs varat teikt, ka kritizēt ir viegli, jā, bet ko darīt? Es uzskatu, ka pats svarīgākais ir saglabāt šīs galvenās mūsu programmas, tā ir Latvijas televīzijas 1. programma un Latvijas radio programma, kurām ir liels skatītāju skaits. Jāpievērš vislielākā uzmanība “Panorāmai” un jāpalīdz tai ar naudu, kaut vai tehniskā ziņā to nodrošināt ar jaunām kamerām. Es domāju, ka jāatsakās pilnībā no šiem garlaicīgajiem raidījumiem, intervijām, kādi, piemēram, bija vakar vakarā, bez tam ar šiem seriāliem ir aizrāvušies arī mūsu vietējie ražotāji. Es vispār tādu diletantisma kalngalu kā šis seriāls “Viss kārtībā!” neesmu redzējis. Tas ir vēl sliktāks par šiem spāņu vai brazīliešu seriāliem. Es uzskatu, ka padomei, ko mēs tagad šeit vēlēsim, būtu jārīkojas daudz aktīvāk. Un vispār — vai ir vajadzīgs tik liels padomes locekļu skaits? Es uzskatu, ka trīs šīs padomes locekļi varētu pilnībā tikt galā ar šiem jautājumiem, un par to naudiņu, kas tur paliks pāri un ko mēs ietaupīsim, nopirksim labāk kādu jaunu kameru televīzijas “Panorāmai”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Balsu skaitītāju komisijas vārdā — vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Tātad Nacionālās Radio un televīzijas padomes triju vakantu vietu, triju locekļu ievēlēšanai balsošanas biļeteni ir sagatavoti. Pēc neilga laika jūs tiksiet parastā kārtībā uzaicināti uz blakus esošo zāli, lai veiktu balsošanas procedūru. Paldies!

 

R.Ražuks. Balsošanas procedūra tuvojas noslēgumam, bet no klātesošiem deputātiem, kas šodien ir darbā, ir mūsu... ne visi vēl atnākuši. Lūdzu veikt šo savu pienākumu!

 

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam, lūdzu!

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.38 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās Radio un televīzijas padomes locekļus” 2001.gada 18.oktobrī Rīgā, Saeimas namā ar vēlēšanu zīmi nr.37.

Kopumā ir izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes. Deputātiem ir izsniegtas 93. Sabojāta un nomainīta 1. Dzēstas atlikušās 15 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzīta 91 vēlēšanu zīme. Nederīga 1. Pret visiem kandidātiem balsots 3 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotās balsis: par Oļģertu Dzenīti — 54 balsis, par Daci Ķezberi — 63 balsis, par Marisu Andersonu — 25 balsis, par Andri Mellakaulu — 64 balsis, par Inesi Āboliņu — 5 balsis, par Nilu Ušakovu — 15 balsis un par Regīnu Ločmeli — 31 balss.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu par Nacionālās Radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti Oļģerts Dzenītis, Dace Ķezbere, Andris Mellakauls. Balsu skaitītāju komisijas paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Turpinām izskatīt lēmuma projektus. Nākamais ir lēmuma projekts “Par Alvisa Jēkabsona atkārtotu iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu — atkārtoti iecelt Alvisu Jēkabsonu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Komisija konstatēja, ka minētais tiesnesis strādā tiesā jau no 1997. gada, un, izvērtējot šo priekšlikumu, aizklāti balsoja un vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Iecelt Alvisu Jēkabsonu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Lūcijas Rietas atkārtotu iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Lūcija Rieta strādā tiesā no 1994. gada. Arī šo tieslietu ministres priekšlikumu — atkārtoti iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi — Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi aizklātā balsošanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Atkārtoti iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Intas Marnauzas atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Inta Marnauza strādā tiesā no 1996. gada. Tieslietu ministre iesaka arī šo tiesnesi atkārtoti iecelt amatā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Atkārtoti iecelt Intu Marnauzu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministre iesaka Āriju Ulaseviču apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Minētā tiesnese tiesā strādā jau no 1994. gada. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, vienprātīgi aizklāti balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Egila Baldzēna, Oskara Grīga, Rišarda Labanovska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Valda Lauska, Osvalda Zvejsalnieka, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Lejas un Jāņa Ādamsona pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Valsts budžeta likuma projekta 2002. gadam iesniegšanu”. Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja savā sēdē Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Valsts budžeta likuma projekta 2002. gadam iesniegšanu”, uzklausīja finansu ministru, izvērtēja un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcijas deputāti iesniedza šo deputātu pieprasījumu ar skaidru apziņu, ka likums ir pārkāpts, un tieši jautājumā par to, kad budžeta projekts “Valsts budžeta projekts” tiek iesniegts Saeimā. Diemžēl tas netika iesniegts 1. oktobrī. Arī savā uzrunā Pieprasījumu komisijas deputātiem es uzsvēru to, ka finansu ministrs ir savlaicīgi iesniedzis šo budžeta projektu Ministru kabinetā, bet nopietnās valdības partiju diskusijās tas aizkavējās pašā Ministru kabinetā. Sociāldemokrāti uzsver sekojošo, un, manuprāt, mēs esam šajā ziņā saņēmuši gan no finansu ministra, gan no valdības partiju puses pietiekamu, vismaz pagaidām, vārdos apliecinātu pretimnākšanu, ka šis valsts budžeta projekts netiks izskatīts tādā steidzīgā tempā, kas reāli ierobežotu opozīcijas iespējas sniegt savus priekšlikumus, iepazīties ar šo valsts budžeta projektu un pie reizes arī attiecīgi kompetenti strādāt. Tas ir viens. Un es domāju, ka tieši tagad arī tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu, lai nebūtu tā, ka visa šī aizkavēšanās nozīmē to, ka valdības partijas reāli kavē, bremzē nopietnu opozīcijas partiju un tās deputātu un tātad arī mūsu vēlētāju interešu aizstāvību šajā valsts budžeta projektā.

Katrā ziņā mēs uzskatām, ka likums ir pārkāpts, un šis formālais balsojums par to ir nepieciešams. Tajā pašā laikā mēs vēlamies vienu, lai šajā pirmsvēlēšanu gadā pie 2002.gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas, kad tā būs, būtu pietiekams laiks strādāt arī opozīcijai. Un lai mēs varētu nopietni dot savus priekšlikumus. Tādā gadījumā mēs visi arī varēsim izpildīt savu deputāta pienākumu pret tautu. Tā ka es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 44, atturas — 13. Pieprasījums noraidīts.

Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas deputātu vārdā — Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3603. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu atļaut saukt pie administratīvās atbildības deputātu Pēteri Apini. Jums izdalītajos dokumentos ir administratīvā protokola kopija, kurā jums ir redzams pārkāpuma raksturs, un tas ir — ātruma pārsniegšana.

Kā jūs jau zināt, Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot jautājumus par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības, vienmēr ir aicinājusi arī pašus deputātus izteikt savu viedokli. Apiņa kungs atteicās no piedalīšanās komisijas sēdē un iebildumus pret lietas izskatīšanu necēla.

Komisija, iepazīstoties ar administratīvo protokolu, vienbalsīgi pieņēma lēmumu — sagatavot lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai vajadzēja pastrādāt daudz nopietnāk un izskatīt jautājumu par to, ka Pēteris Apinis ir jāsoda dubulti, jo tas, ka viņš pārkāpj ne pirmo reizi ātrumu, tas jau vairs būtībā nav svarīgi. Mēs esam pieraduši, un to dara ne tikai deputāti. Visi normāli cilvēki pārkāpj ātrumu.

Bet, kā, piemēram, šodien, strādājot parlamentā, Pēteris Apinis sāka parlamenta darbu ar to, ka sāka ņirgāties par svēto sociāldemokrāta Jura Bojāra vārdu un saulaino konstitūciju. Un, izveidojot šo konstitūciju, lasiet Džordžu Orvelu, izveidojot šo konstitūciju, mēs varēsim pieprasīt Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt katra riteņa iegādi atsevišķi, katras bremzes iegādi. Un vispār, kā jūs varējāt pirkt tādu mašīnu, kas attīsta tādu ātrumu, ka var pārkāpt šo ātrumu, kas ir noteikts likumos?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Latvijas — Francijas parlamentu sadarbības grupas deputāti! Es jums atgādinu, ka šodien pēc plenārsēdes, tad, kad tā būs beigusies, es lūdzu jūs uz sēdi sakarā ar uzaicinājumu ierasties Nacionālajā asamblejā Latvijas parlamenta pārstāvniecībai.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). 10.35 Saeimas Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Rišards Labanovskis, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Linards Muciņš, Ivars Godmanis, Ilmārs Geige, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš, Juris Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas! Darbu turpināsim, izskatot likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3606. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Tātad šie grozījumi ir nepieciešami, lai sakārtotu īpašumu sadali un lai varētu zemesgrāmatā reģistrēt dzīvokļu un tam piekrītošo daļu īpašumu.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Gailis. Arī 2. un 3. — atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas, pārstrādājot tīri redakcionāli, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gailis. Un būtiskākais ir 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Gailis. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Gailis.29.oktobris.

Sēdes vadītājs. 29.oktrobris. Paldies!

J.Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Arnis Razminovičs. Lūdzu!

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar vienu no nopietnākajiem šodienas dokumentiem — “Grozījumi Zvejniecības likumā”, un dokumenta nr.3605.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Aleksandra Kiršteina. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vajadzētu beidzot izrādīt cieņu pret latviešu valodu. Šis termins “ļubiteļskij lov” radās, pārtulkojot no krievu valodas. Pasaulē ir gan zvejniecība, gan makšķerēšana. Angliski, teiksim, angling fishing ir zveja, makšķerēšana, savukārt iedalās profesionālajās sacensībās — ir profesionālā makšķerēšana un amatiermakšķerēšana. Nevar būt profesionālā amatieru zveja. Ja jūs paliekat pie šī priekšlikuma makšķerēšana — amatieru zveja un neatbalstat manu priekšlikumu, tad ir jābūt konsekventiem un no rītiem jāsaka: mīļo sieviņ, es tagad iešu uz amatieru sēņošanu, mēs neiesim zemenēs, bet iesim uz amatieru ogošanu un tā tālāk. Tāpēc es vienkārši gribēju pievērst jūsu uzmanību un attīrīt latviešu valodu no pilnīgi nevajadzīgiem piesārņojumiem. Paldies!

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Razminovičs. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 16, atturas — 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 2. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas piedāvā sadalīt 4.pantu divās daļās. Tas ir saistīts ar nākamo priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs no Zemkopības ministrijas Māris Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums tātad ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums, kas papildina 4. pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Tālāk 4.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija, kas piedāvā izslēgt no zvejas tiesību nodošanas terminu — zivju apstrāde.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 5.priekšlikums ir izstrādāts no atbildīgās komisijas un atbildīgā komisija piedāvā papildināt tauvas joslu ar to, ka papildus vides aizsardzības un ugunsdrošības noteikumiem ir nepieciešama arī tauvas josla glābšanas pasākumu veikšanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to, protams, pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 8.priekšlikums — to ir izstrādājusi atbildīgā komisija un tas runā par zvejas ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums, kas iestrādāts 16.pantā, un, manuprāt, pie balsošanas tas ir jāsadala divās daļās. Tā ir ļoti nopietna lieta. Un tas, kas notiek ar mūsu iekšējiem ūdeņiem, vispār ir, nu, tāda nesaprotama lieta, cik ilgi tas turpināsies. Nu, jūs zināt, ka mežonīgā darbība ar elektriskām ierīcēm Latvijas upēs un ezeros un viss tas, kas notiek, uz visiem grāvjiem tagad liek aizsprostus un rīko elektrostacijas un ko tikai vēl nedara, tas jau novedīs pie tā, ka apmēram pēc 5 gadiem mūsu upēs un ezeros nebūs ko zvejot. Tā nav... tas nav vai, teiksim, pozīcija vai opozīcija. Nu galu galā mēs taču nevarējām sakropļot savu dabu, tas ir viens, un iznīcināt zivju resursus. Un jūs zināt, ka Latvija — tā ir viena no tām valstīm, kurā atnāk nārstot laši. Lašu Baltijas jūrā ir palicis ļoti maz, un, ja tādā mežonīgā tempā mēs tos iznīcināsim, kas notiek desmit gadu laikā, tad pēc pieciem gadiem mums nebūs ko zvejot.

Tāpēc mans priekšlikums ir priekšlikumu sadalīt divās daļās un tādā veidā balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs arī iedevām jau rakstiski šo priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt pirmo daļu šim priekšlikumam, astotajam, un noraidīt otro daļu. Tāpēc, ka, debatējot par nākamo priekšlikumu, mēs varam izlemt, ko mums darīt sestdienās un svētdienās, un es domāju, ka atšķirībā no iepriekšējā otrā lasījuma, kur ir teikts, ka makšķerniekiem tikai iznomātajos ezeros ir atļauta šī brīvā atpūtnieku kustība bez tīkliem un bez visādiem murdiem sestdienās un svētdienās, un, ņemot vērā, ka šādi ezeri ir tikai pāris desmit, es domāju, ka mums būtu nopietni jādebatē pie nākamā priekšlikuma. Šeit būtu jānoraida otrā daļa, un, ja nu kaut kas 9. priekšlikumā neapmierina, tad ir vēl iespēja debatēt par 10., kas ir līdzīgs šī 8. priekšlikuma otrās daļas priekšlikumam. Paldies! Aicinu tātad pirmo daļu atbalstīt, otro noraidīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es šeit absolūti piekristu Kiršteina kungam, ka šeit šo priekšlikumu vajadzētu balsot pa daļām. Otro daļu šinī gadījumā atbildīgās komisijas variantā nepieņemt, bet pieņemt Kiršteina kunga priekšlikumu, kurš ir 9.

Es jums gribētu pieminēt vienu piemēru. Mēs astoņdesmitajos gados vairākas ģimenes braucām uz Daugavu makšķerēt. Tās bija sestdienas, svētdienas, piektdienas. Tad burtiski es redzēju tanī laikā tikai vienu tīklu. Tas bija “9.Maijs”, kuram bija atļauta rūpnieciskā zveja. Un arī tad jau mēs domājām, ka ļoti daudz, jo viņš novilka šo tīklu pār visu Daugavu krustām, un mēs pie sevis runājām, ka tas ir tomēr liels kaitējums.

Aizbraucot 1994.gadā, jūs nevarat iesviest burtiski nedz vizuli, nedz makšķeri upē. Vienmēr viss bija pilns ar tīkliem. Tā ir konkrēta vieta Klintaine — netālu no Pļaviņām, kur ir ļoti labas zvejas vietas, kur ļoti labi arī zivis aug un vairojas. Un tur ir šie brīnišķīgie sami un arī citas ļoti vērtīgas zivis. Tātad situācija ir krasi mainījusies. Izņemsim tīklus vismaz sestdienās un svētdienās! Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es kā parlamentārais sekretārs no Zemkopības ministrijas vēlējos norādīt uz to, ka pareizāk būtu, ja šos jautājumus par zveju sestdienās un svētdienās regulētu Ministru kabinets. Un padomāsim, vai ir kāda profesija šobrīd Latvijā, kur ir aizliegums brīvdienās strādāt?

Nu kas būtu, piemēram, ja mēs aizliegtu zemniekam art zemi? Vai tā ir tāda, teiksim, moderna pieeja? Šajā gadījumā mēs gribam aizliegt vienai profesijai — zvejniekiem — zvejot Latvijas ūdeņos. Es domāju, ka tas nav korekti, un Ministru kabinets šo jautājumu izsvērtu no visām pusēm.

Bet jebkurā gadījumā aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Kuduma kungam, ka viņš pieminēja Daugavu. Bet tagad padomāsim, kas būs pēc tā projekta, kad uzcels celulozes kombinātu? Lejpus Jēkabpils zivis vispār nevarēs zvejot, jo tās būs saindētas ar dioksīdiem. Tas ir pirmais.

Otrs. Nu kāda rūpnieciska zveja var būt Latvijas ezeros? Un cik tad to ezeru ir, un kāda tā nozveja tur ir. Tik tiešām, pa vienu sezonu var visu nozvejot, un tad uz nākamo sezonu vispār nekas nepaliks. Un tā tik tiešām arī tagad notiek. Un vietējie iedzīvotāji, satiekoties ar viņu, žēlojas, ka visdažādākajā veidā tiek izdotas licences, tad vīri atbrauc ar tīkliem, izkāš visu, kas tur ir, arī mazuļus, un mums tās ūdenskrātuves un arī ezeri paliek absolūti tukši.

Tā ka tā lieta, kas attiecas uz šī 16.panta otro daļu, tā nav pieņemama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šā priekšlikuma pirmo daļu. Otro daļu noraidīt un atbalstīt deputāta Kiršteina priekšlikumu par otro daļu.

Es mēģināšu motivēt, kāpēc. Droši vien gan tie, kas te ir aktīvie makšķernieki, gan tie, kas to nedara vai arī ļoti reti dara, ir daudz lasījuši presē par mūsu bāleliņu izcilajiem lomiem svešajās zemēs — Norvēģijā, Ālandu salās, Karēlijā, Sibīrijā. Tātad Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji brauc uz svešām zemēm atpūsties, atstāj tur ievērojamas naudas summas un tādā veidā ar šo tūrismu papildina citu zemju ienākumus un veicina citu zemju labklājību. Vienlaikus, ko latviešu cilvēki, Latvijas cilvēki var darīt šeit Latvijā? Labākajā gadījumā viņi var izmantot tās ūdenskrātuves, kurām ir apsaimniekotāji, kuri gādā par zivju resursu atjaunošanu un kur tiešām šī atpūta sanāk pilnvērtīga. Bet, kā zināms, lielākajā daļā Latvijas publisko ūdeņu šāda atpūta jau ir stipri vien niecīga un tuvākajā nākotnē vispār nebūs iespējama. Tātad mūsu nākotnes perspektīva ir tāda, ka mūsu 200 tūkstošu lielais makšķernieku pulks pārsvarā savu atpūtu organizēs ārzemēs un šeit, Latvijā, šī atpūta arvien ies mazumā un iznīks. Līdz ar to jāsaka, ka citas izejas mums nav, kā noteikt šo aizliegumu. Un es nekādā gadījumā nevaru piekrist Zemkopības ministrijas viedoklim, jo es no Zemkopības ministrijas nekādus aprēķinus neesmu redzējis par to, cik mēs iegūstam nodokļos no 200 tūkstoš makšķerniekiem, kuri pērk benzīnu, pārtiku, iepērkas konkrētajos makšķerēšanas piederumu veikalos, cik daudz mēs nodokļos iegūstam naudu vai arī cik daudz līdzekļu mēs iegūstam no tiem tīklu licējiem, kuri liek tīklus gan legāli, gan puslegāli. Šādu aprēķinu nav. Un es nevaru piekrist arī Zemkopības ministrijas viedoklim, ka mēs kādam aizliedzam sestdienā vai svētdienā strādāt. Runa ir tikai par publiskajiem ūdeņiem. Tikai par publiskajiem. Līdz ar to, ja jums ir privātais dīķis vai kāda privātā ūdens krātuve, jūs varat tur droši likt savus tīklus krustām šķērsām un nodarboties ar šo zveju. Un nevajadzētu to pagriezt šādā veidā. Tā ka es aicinu balsot par pirmo daļu un par deputāta Kiršteina priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Acīmredzot es esmu 200 tūkstoš un pirmais mūsu makšķernieku saimes pārstāvis, un jāteic, ka Latvijā lielākais loms man pagājušajā gadā bija 6,4 kilogrami un Somijā tikai 8,4 kilogrami, pie kam jūrā. Pie kam jūrā, kur līdaku vispār neuzskata par ēdamu lietu un kur tīkls stāv pie tīkla blakus. Bet ko te piedāvā atbildīgā komisija? Un es esmu nācis šeit, lai aizstāvētu atbildīgo komisiju, jo man tomēr atbildīgajā komisijā jāstrādā un jāuzklausa kā makšķernieku viedoklis, tā arī to daudzo Latgales zvejnieku viedoklis, kuri varbūt nemaksā šajā valsts budžetā milzīgas naudas, bet kuriem šī zvejošana ezeros ir vienīgā nodarbe. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Sestdienās, svētdienās!”) Mans sievastēvs latgalietis Pēteris Vaivods teica, Lagzdiņa kungs, kas svētdien strādā, tas badu mirst. Jūs esat pietiekami tievs, jo es katru svētdienu jūs satieku šeit, parlamentā, kur divi vien strādā — jūs — ārkārtīgi uzcītīgi — un es tā laiski. Bet tā bija replika.

Un ko tad saka atbildīgās komisijas pieņemtā redakcija? Tā nemēģina uzbraukt, tā mēģina atrast kompromisu starp latgaliešiem, kas zvejo rūpnieciski, un rīdziniekiem, kas mēģina izmakšķerēt ezerus šeit ap Rīgu. Viņi jau nebrauc uz to Latgali tās zivis ķert, viņiem tas ir par tālu un par grūtu. Labāk iesēsties lidmašīnā un nolaisties Turku vai ar prāmi nokļūt Somijā. Atbildīgā komisija piedāvā, ka Ministru kabinets izdod noteikumus. Un jautājums ir par uzticību Ministru kabinetam, visvairāk par uzticību Zemkopības ministrijai, kuru vada mans draugs, ārkārtīgi tolerants cilvēks, ārkārtīgi saprotošs ministrs un viens no labākajiem ministriem Latvijas Republikas vēsturē — Atis Slakteris. Aplaudēt es negribu, slavēt jūsu partiju, bet es noteikti gribu paslavēt Ati. Tas ir ārkārtīgi precīzs cilvēks, kas nepieļauj vienu interešu pārsvaru pār otrām. Un ko tad Ministru kabinets dara? Izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs, upju posmos un publiskajos ezeros — sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Tātad Ministru kabineta attiecīgais departaments, Sprindžuka kungs izvērtē, kur tad tiem makšķerniekiem vajag dot šīs priekšrocības, jo makšķernieks, tā ir svēta lieta. Jo, kas makšķerē, tas divus mūžus dzīvo, kā pareizi pateica Aleksandrs Kiršteins. Ja mums ir nolemts 70, tad mēs vilksim visus 140, un makšķernieki, pērkot šos ārkārtīgos rīkus, un, ja viņi nepērk Somijā, bet Latvijā, iemaksā ārkārtīgi milzīgu naudu valsts budžetā, jo šis ir vaļasprieks, pie tam tas ir dārgs vaļasprieks. Bērnībā mēs sākām ar lazdas rīkstēm un kaut kādu diegu, kurā bija piesiets aizdomīgs āķis un ķērām un ēdām kazragus, par Ābiķa kungu es nemaz nerunāšu, jo, Ābiķa kungs, es lasīju par jūsu un jūsu tēva piedzīvojumiem Ventspils lašu upēs. Bet tas pieder pie lietas. Ar vienu vārdu sakot, es domāju, ka ir jāatbalsta, jo nav jau lielas atšķirības starp deputātu Kiršteinu un atbildīgo komisiju. Mēs arī uzskatām, ka ir upes, ir publiskie ūdeņi, kuros Ministru kabinets nosaka īpašu režīmu, un ir upes un publiskie ūdeņi, kuros... Usmas pārstāvji, Kiršteina kungs, jūs bijāt komisijā, bija ārkārtīgi daudz pašvaldību pārstāvju, un viņi saka: atdodiet mums mūsu tiesu. Ja jūs mums neradiet darba vietas, ja jūs mums neceliet celulozes rūpnīcu, ļaujiet mums mest tīklus un tikt aicinātiem no Jēzus, jo jūs zināt, ka arī viens otrs māceklis bija vienkāršs zvejnieks, un par ko viņš pārvērtās. Tā ka dodiet viņiem dzīvot, dodiet Ministru kabinetam izšķirt, kur tad tie makšķernieki ar savām badapātagām un kur tad tie zvejnieki ar saviem pārtikas tīkliem. Un, ja mēs šo atļausim izdarīt Kabinetam, tad mēs vēlreiz un vēlreiz izteiksim uzticību Kabinetam, kam mums jāuzticas regulāri. Tā ka aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju! Pie kam, pie viena atbalstot arī deputātu Kiršteinu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, mums vajadzētu varbūt izvairīties no sakāpinātām emocijām šajā jautājumā, jo emocijas ne vienmēr ir labākais līdzeklis, lai pieņemtu pareizus lēmumus.

Leiškalna kungs mani nedaudz izbrīnīja, kad viņš runāja par divām lietām, proti, par likumīgo zveju kā par vienīgo iztikas avotu un nodarbi un otrs — par absolūto bezperspektīvi makšķerēšanai, atpūtai Latgalē, tātad tālākajā reģionā no Rīgas.

Pirmkārt, runājot par pirmo jautājumu. Es diezgan uzmanīgi paanalizēju statistiku un nonācu pie secinājuma, ka skaitļi runā vispareizāko valodu, un es mēģināšu nedaudz ar tiem arī jūs iepazīstināt.

Latvijā iekšējos ūdeņos ar zveju nodarbojas 3422 zvejnieki, kuri ir reģistrēti oficiāli. Nozvejo šie zvejnieki gadā 620 tonnas zivju. Tātad atkal oficiāli tas tiek reģistrēts kā oficiāli nozvejotais zivju daudzums. Parēķinām šos ciparus, cik tas iznāk dienā. Iznāk, ka viens zvejnieks dienā noķer puskilogramu zivju. Puskilogramu zivju vidēji noķer viens licencētais zvejnieks. Tirgus cena kilogramam zivju ir aptuveni 0,6 lati, tātad 60 santīmi kilogramā ir vidēja cena saldūdens zivīm. Ja mēs izslēdzam no saldūdens zivju saraksta vērtīgākās zivis — nēģus, vimbas, lašus un foreles, tad praktiski iznāk, ka tā summa, ko samaksā zvejniekam par zivīm ezeros, jo ezeros šīs vērtīgās zivis nedzīvo, ir vēl mazāka. Tātad jūs gribat teikt, ka mūsu zvejniekiem nodarbošanās ir iztika, ja viņi var nopelnīt 30 santīmu dienā. Turklāt, ja mēs vēl parēķinām, ka arī starpniekiem, tirgotājiem kaut kas ir jāmaksā, tātad nodokļi un starpniekiem... tātad tā summa ir vēl mazāka.

Par ko tas liecina? Tas liecina par vienu, ka zveja, šī te valsts licencētā zveja, pirmkārt, nevar būt iztikas avots, otrkārt, tā praktiski neko neienes valsts budžetā nodokļu veidā, jo iznāk tā, ka gadā zvejnieks vidēji var nopelnīt par zivju pārdošanu apmēram simts latu. Simts latu. Bet rēķinām arī to, ka zvejniekam tīklu licence par tīkliem maksā vismaz kādus 30—40—50 latus. Tas liecina vēl par ko: ka blakus likumīgi ieliktajiem tīkliem tiek lietoti neatļauti zvejas tīkli, jo nevar ar pieciem kilogramiem nozvejoto zivju dienā uzturēt savu ģimeni. Tātad tiek likti nelegāli tīkli , un to arī ļoti daudzi ir apliecinājuši, ka uz 100, teiksim, legāli ieliktiem tīkliem ieliek vēl 300 — 400 vairāk.

Otrs, ka zivis tiek realizētas melnajā tirgū. Es atkārtoju: melnajā tirgū.

Treškārt, ka acīmredzot arī zivju izmēri neatbilst standartiem, jo pretējā gadījumā zvejnieki uzrādītu varbūt lielāku summu. Tā ka praktiski no tā lielas jēgas nav. Jo visi dabas draugi — tūristi, makšķernieki — var apliecināt, ka mūsu ūdeņi ir noplicināti, pateicoties tam galvenokārt, ka tiek likti šie tīkli.

Un tāpēc, ņemot vērā to, ka visas pasaules, civilizētās pasaules tendence ir attīstīt atpūtas industriju un makšķerēšana ir tikai viena no šīs atpūtas industrijas sastāvdaļām, mēs nevaram iet pa necivilizētas valsts ceļu, sekot Austrumu valsts piemēram. Es esmu bijis Sibīrijā pie lielās Jeņisejas upes Krasnojarskas apvidū, kur upe ir desmitiem reižu lielāka nekā Daugava, kur lielākās zivis nozvejotas sprīža garumā.

Sēdes vadītājs. Laiks...

Dz.Ābiķis. Tātad iesim civilizētas valsts ceļu. Dosim zaļo gaismu atpūtas industrijai un atbalstīsim deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu, kas paredz, ka sestdienās un svētdienās rūpnieciskā zveja ir aizliegta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Nav jau pretruna Leiškalna kunga teiktajā. Jo, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu — 9.priekšlikumu — un tas būs likumā, tad Ministru kabinets tik tiešām to iestrādās noteikumos. Man Slaktera kungs teica, ka viņš neiebilst pret šo normu kā tādu, ja tās zivis, kuras netiks noķertas tīklos sestdien, svētdien, tiks noķertas darbdienās. Tā ka no tā nekas nemainīsies.

Bet, ja runā nopietni par Ministru kabinetu, tad “netālu” no Ministru kabineta ir tāda upe Gauja, kas ietek jūrā. Un Gaujas grīvā no piektdienas uz sestdienu bija veikta pārbaude. Jūs zināt, ka sākas lašu nārstošanas laiks, un pilnīgi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem jūs zināt, tur ir simtiem murdu un tīklu, un šajos tīklos pašreiz iekšā ir sprāgušas zivis. Jau tika atrasti sprāguši laši. Tātad tie nav izņemti laikā. Tas pierāda tikai attieksmi. Tas pierāda attieksmi pret ūdeņu piesmiešanu. Bet šeit ir jūra. Es nerunāju vēl par mazo ezeru piesmiešanu. Tā būtu faktiski šie notikumi jāsauc.

Tagad Leiškalna kunga teiktais par rīdziniekiem un, teiksim, attālākajiem Latvijas lauku rajoniem. Es gribētu šeit Leiškalna kungam nolasīt, jo viņš bija Ālandu salās un viņam nebija laika iepazīties ar situāciju Latgalē.

Tātad par Luknas un Višķu ezeru. Luknas ezerā aizliegta tīklu likšana kā tāda 1998.gadā. Un Višķu ezerā tā ir ierobežota. Un Višķu pagasta izpilddirektors, es jums nolasīšu, Jānis Proms teica, ka tādējādi pagasts palielina zivju skaitu ezeros, ko līdz 1998.gadam diezgan pamatīgi paplucinājusi rūpnieciskā un malu zveja.

Tālāk viņš pasaka, ka makšķernieki par licencēm pašreiz ienes lielāku naudu nekā zvejnieki par tīklu licencēm. Un kāda ir nākotne? Latgales nākotne un arī mūsu tūrisma nākotne ir tieši tāda, kā te ir teikts. Ka tagad kā sēnes pēc lietus Latgales pusē tiek būvētas viesu mājas, lauku tūrisma viesnīcas un tā tālāk. Infrastruktūra. Ja mēs nesaprotam, ka brīvdiena — sestdiena, vasara, ainavas, ģimeņu izbraukumi ar laivām, ar ūdens velosipēdiem nav tikai Zivsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Laiks...

A.Kiršteins. ...pārvaldes lieta, tad mēs to varam uzticēt, protams, Ministru kabinetam, bet ja mēs ticam, ka tā ir visu mūsu kopējā lieta un tā ir ideoloģijas lieta un tūrisma attīstība, tad mums tomēr ir jāpieņem likums, nevis tikai jāatstāj Ministru kabineta noteikumi. Aicinu noraidīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Vienreiz Saeimā ir tāds valstiski svarīgs jautājums, kur nav nekādu frakciju viedokļu, un visi dalās tikai divās frakcijās — makšķernieki un pārējie. Es šajā gadījumā piederu pie tiem pārējiem, kaut arī protu makšķerēt.

Bet es gribu aizstāvēt Pašvaldību savienības un vairāku pašvaldību viedokli. Un šis viedoklis pamatvilcienos sakrīt ar to, ko teica Leiškalna kungs, ka Ministru kabinetam tomēr vajadzētu izdot noteikumus, kas regulē kārtību sestdienās un svētdienās atsevišķās upēs un ezeros. Un, ja mēs paskatītos to redakciju, kādu mēs skatījām otrajā lasījuma, tad te vēl smalkāk bija pateikts, ka pašvaldībām saskaņā ar viņu teritoriālās attīstības plāniem tik tiešām ir ieteicams noteikt vietas, kur varētu makšķerēt un nodarboties ar šo amatieru zveju, un arī vietas, kur tikai ar rūpniecisko zveju. Un, atbalstot tos lauku cilvēkus, kuri tik tiešām dažreiz ieliek tīklu piektdienas vakarā un varbūt izņem to laukā sestdienas vakarā un kuru galvenā pamatnodarbošanās nav par 30 santīmiem iegūt iztiku savai ģimenei un vēl pārdot, es aicinu atbalstīt visu 8.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, tajā skaitā vēl ir 10.priekšlikums, kurš faktiski ir identisks 8.priekšlikuma otrajai daļai, un noraidīt Kiršteina priekšlikumu. Un tiem, kas saka, ka galvenokārt ir jādomā, kur nonāk pašvaldību kasēs un valsts kasē ienākumi no amatieru zvejas, tad man ir jāsaka tā, ka bagātais var aizbraukt uz Ālandu salām, bet vietējais ne vienmēr, tāpēc aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Reti šajā namā ir kādi patiesi draugi. Un viens no maniem patiesajiem draugiem ir Dzintars Ābiķis. Es tā domāju, un es tā ceru, ka es viņam arī esmu patiess draugs. Citādi mēs te viens otram bieži vien apliecinām draudzību, nezobojamies, bet aiz muguras mēģinām padarīt par stilbiņu piesedzēju. Es šeit domāju ne sieviešu.

Bet, ja mēs runājam par lietu, Ābiķa kungs, mums reizēm, pirmkārt, ir jāizskata emocionāli, man liekas, ka šeit katra rinda ir jāizskata emocionāli, jo mēs nebūt neesam ierēdniecība. Mums ir pilnīgi citā rakursā jāskatās uz piedāvātajiem noteikumiem.

Otrkārt, Ābiķa kungs, par ienākumiem. Bieži vien, sēžot zem šīs lustras, kas maksā vairāk nekā piecu ģimeņu vidējie ienākumi Latvijā gadā, mēs aizmirstam, ko nozīmē reāls ienākums, un mēs vienkārši smīnam par 30 santīmiem un kaut kādu pelēko zonu, kur viens otram izlīdzas — viens dod pienu, otrs dod zivi, nosaucam par melno tirgu, tajā pat laikā negribot pamanīt īsto melno tirgu šajā valstī.

Trešais, ja mēs runājam par Ālandu salām un bagātniekiem. Uz Ālandu salām nav nemaz tik dārgi aizbraukt. Īstenībā viena kārtīga makšķere dažiem spožiem makšķerētājiem masā dārgāk nekā ceļojums ar personīgo mašīnu uz Ālandu salām. Nekas nav.

Trešais, par to skaitļu lasīšanu Ālandu salās. Man nebija laika lasīt šos skaitļus, jo tie ir sausi, formāli un no pirksta izzīsti, Ābiķa kungs. Es atļaušos pateikt pilnīgi precīzi, jo īstenībā bieži vien mēs neko nezinām par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latgalē, kas tur nodarbojas ar kādu rūpalu, un viņus tad norakstām, nu ko tad tie 30 santīmu ķērāji. Ko tad tie? Ko tad tiem vajag? Tā nav! Es uz Ālandu salām ņemu likumprojektu līdzi, un tā ir varbūt vienīgā vieta, ja man nesāk zvanīt par stilbiņiem, kur es varu relaksēties, izlasīt un pārdomāt, ko es otrdien teikšu komisijas sēdē.

Trešais, ko es gribētu teikt. Mums nav jānoraida Kiršteina kungs, jo Kiršteina kunga piedāvātajā ir ārkārtīgi daudz patiesības. Mums vienkārši kārtējo reizi jāizsaka uzticība Ministru kabinetam un jāļauj...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. Jāļauj nodalīt Ministru kabinetam tos publiskos ūdeņus, kur svētdienās var un kur svētdienās neķer. Un vēl es gribēju pateikt, lai gan laiks ir pārsniegts, ka zivis jau nepazīst kalendāru. Viņas vairāk orientējas uz vējiem un laikiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. (Starpsauciens: “Visa Latgale tevi klausās...”)

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā likumprojektā un šajā punktā, ko mēs skatījāmies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs patiešām uzklausījām arī Latgales pārstāvjus un uzklausījām makšķernieku lobijus, un mēģinājām izdarīt tur kādu kopsavilkumu. Es jūs aicinu balsot par atbildīgās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir izdarīts kompromiss un sperts pretī solītis gan vieniem, gan otriem. Kurā vietā solītis sperts Latgales cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zveju savas pārtikas iegūšanai, un arī citiem zvejniekiem, kuri strādā Latvijas teritorijā, tas ir jautājums par to, ka mēs šajā likumprojektā papildus tam, ka viņi nodarbojas darbdienās ar šo zveju, atļaujam arī vadu zveju. Un šeit bija principiāls strīds, ko darīt šajā jomā, un atbildīgā komisija uzskata, ka kādreiz vēl pirmās republikas laikā, kad saimniekiem piederēja ezeri, viņi paši palūdza zvejniekus, kuri atnāca un ar tīklu izgāja krastus, līdz ar to attīrot gan no attiecīgajām ne īpaši vērtīgajām sugām, gan arī iztīrot ezerus no zāles. Un šo pašu punktu pašreiz praktiski veic zvejas arteļi, ja iet zvejot ar vadu. Un līdz ar to es domāju, ka tas ir solītis pretī tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar zvejniecību.

Kas attiecas uz makšķerniekiem. Kiršteina kunga priekšlikums ir strikts un nozīmīgs — sestdienās, svētdienās un svētku dienās nekādā gadījumā publiskajos ezeros, mēs šeit piedāvājam atbildīgās komisijas redakcijā, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus par to, kādā veidā tas tiek darīts. Es domāju, ka tas ir kompromiss.

Un, piedāvājot tātad šo 8.pantu balsot kopumā nesadalot, šeit ir tādas.. gribu vēlreiz akcentēt, ka iestrādātas abu pušu intereses — katrai nākt par solīti uz priekšu, un es gribētu arī pateikt vēlreiz savu viedokli īsi, ka, manuprāt, latviešu cilvēku darba tikums ir iestiprinājies, ka ar savu darbu ir jātiek galā darbdienās. Svētdienu nevajag ņemt, lai darītu to darbu, kas jāizdara darba laikā. Un praktiski varbūt tas arī izriet no tās kristīgās morāles, ko latviešu cilvēkiem piedāvā kristīgā baznīca. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās makšķernieces un godājamie zvejnieki! Godājamās zvejnieces un cienījamie makšķernieki! Mana makšķerēšanas pieredze aprobežojas ar ņurņiku likšanu uz naktsāķiem 12 gadu vecumā, bet es lasu, ka šā panta sākums runā pavisam par citu lietu, proti, ir jānodrošina zivju resursu saglabāšana un aizsardzība. Tā ir šī panta būtība. Faktiski Latvijas vēsturē, ja mēs paraugāmies, mēs neatrodam, nu, vismaz divos aizvadītajos gadsimtos, nevienu laikmetu, kad varas un valdības būtu spējīgas pilnībā nodrošināt šo lietu. Ja mēs palasām Jaunsudrabiņu, kurš runā par pagājušā gadsimta vidu Sēlpils pusē, tad mēs atceramies: jā, kamēr viens saimnieks nomāja upi, kamēr viņš tur zvejoja savas ģimenes un savu draugu vajadzībām, upe bagātinājās, zivju kļuva nesalīdzināmi vairāk, bet situācija krasi izmainījās, kad atbrauca šim novadam sveši cilvēki, nopirka licences, nelietoja krastu savas zvejas īstenošanai, bet 2—3 gadu laikā visa upe bija izsmelta tukša. Līdzīga situācija pašlaik ir Latvijā. Tātad līdz ar to pamatuzdevums ir nosargāt Latvijas dabas bagātības, šajā gadījumā — zivju resursus. Protams, ka te būs dažādi lobiji, — gan makšķernieku, gan zvejnieku, gan dabas sargātāju lobiji, un Leiškalna kungam es varētu tikai teikt, ja ar gaļas jautājumiem jau ir notikusi ieķibelēšanās, tad varbūt mēģināsim neieķibelēties ar zivīm šajā gadījumā.

Tātad sekojoši, tie cilvēki, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju sestdienās, svētdienās, to nedara tādēļ, ka viņi cerētu gūt kādu lielu peļņu. Jāpiesauc arī vēl viens latviešu rakstnieks — šodien uzpircēji nosaka zivju cenu tirgū, proti, tie ir tie Viļa Lāča pieminētie Garozas. Šajā situācijā Latvijā nekas nav mainījies. Šie cilvēki zveju izmanto kā iespēju papildināt savus ārkārtīgi niecīgos ienākumus. Tātad situācijas cēlonis, kādēļ tiek iznīcinātas dabas bagātības, ir Latvijas tautsaimniecības nesakārtotība. Un mēs te varam, vienalga, vai šos jautājumus nodot risināt Ministru kabinetam, vai Saeimas balsojumos — kamēr nebūs atrisināts pamatjautājums, ka cilvēki varēs ar savu darbu radīt jaunradītu vērtību un attiecīgi nopelnīt Latvijā, tikmēr arī nebūs atrisināta šī problēma un tiks paņemts — gan Latvijas meži, gan Latvijas zivis, gan arī citas Latvijas dabas bagātības. Tā ka būtībā šim Saeimas balsojumam būtu jāatspoguļojas pavisam citos likumos un pavisam ar citu svaru. Bet šā panta nolūks ir aizsargāt Latvijas dabu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums — otro reizi.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šeit šis jautājums tiek nostādīts nepareizi. Makšķernieki un ne — makšķernieki. Šeit mazdrusciņ plašāk. Šī ir ļoti liela tautsaimniecības sfēra. Ja mēs sapratīsim to un attīstīsim, mēs gūsim milzīgus ienākumus.

Šeit Dzintars Ābiķis nolasīja sausus ciparus. Un tie, godīgi sakot, ir zināmā veidā dramatiski un parāda, ka nebūt nav rūpnieciskā zveja tā labākā. Bet ūdenskrātuves ir tukšas. Nevar attīstīties šī industrija, šī tūrisma industrija. Nevar attīstīties viesu mājas, jo nav jau, nebrauc šie makšķernieki, kas gribētu iznomāt laivu, gribētu iznomāt šo dzīvesvietu un pavadīt ar savu ģimeni šeit atpūtu. Nav šīs vides! Un vidi rada tikai zināmā veidā šobrīd ar drakoniskiem... Tie pat nav drakoniski, tas tāds pirmais solītis šinī virzienā, lai sakārtotu vidi. Un tas zvejnieks, kas šodien, sestdien, svētdien met tīklu un šobrīd raud, ka viņš, teiksim, nevarēs nopelnīt, ja to nevarēs darīt, lai viņš iznomā laivu, lai pamēģina iznomāt laivu uz sestdienu, svētdienu — viņš nopelnīs vairāk. Lai viņš padomā par šo biznesu. Lai pagastu vecākie nopietnāk aizdomājas un pabraukā pa pasauli un paskatās, kā tas ir. Tā ir viena no ļoti svarīgām tautsaimniecības sfērām. Šeit nav runa par makšķerniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interesanti, ka mēs esam apstājušies pie šī jautājuma, jo pēc būtības šeit ir runa par to, kā valsts regulē uzņēmējdarbību. Legālu uzņēmējdarbību, nevis malu zvejniekus vai makšķerniekus. Un šī legālā uzņēmējdarbība ir legāla. Un šeit nevajadzētu runāt par to, ka ir malu zvejnieki, tāpēc jāslēdz šī legālā uzņēmējdarbība. Kontrabanda ir naftas produktiem, kontrabanda ir spirtam, kontrabanda ir gaļas produktiem. Un vai tad šīs nozares arī jāslēdz ciet? Legālu uzņēmējdarbību regulē šis likums un citi likumi. Un katrā gadījumā tie cilvēki, kas nodarbojas ar legālo uzņēmējdarbību, ja tā ir 30 santīmus nesoša, tad viņi šo uzņēmējdarbību papildina ar papildu ieņēmumu avotiem.

Un es domāju, ka tie makšķernieki no Tautas partijas, kas bija uz sporta spēlēm pie Rušona ezera, redzēja šo legālo uzņēmējdarbību, kur uzņēmējs ir uzbūvējis viesu māju, ir viņam pirts, ir viņam laiva, ir viņam tīkli, ir viņam licence, un uz piektdienu, sestdienu, svētdienu pie viņa brauc cilvēki, kas grib atpūsties, paņem laivu, iet makšķerēt. Vakarā, ja arī neko nenoķer, tad īpašnieks nodrošina šo iespēju — ēst zivju zupu vakarā. Un par to visu maksā. Pie šiem 30 santīmiem nāk klāt pārējā naudas summa, ko mēs, iebraucēji, atstājam šajā teritorijā, atstājam šai teritorijai, šiem Latgalē pie bagātiem ezeriem dzīvojošiem cilvēkiem, kas nav bagāti, kas ir nabagi. Un viņiem ir jādod iespēja legālai uzņēmējdarbībai arī sestdien, svētdien, piektdien, jo mēs tad braucam pie viņiem un atvedam to naudu uz šo teritoriju, lai viņi varētu vispār tur dzīvot.

Es domāju tiešām, ka tie, kas bija pie Rušona ezera, redzēja, kāda ir šī legālā uzņēmējdarbība Latgalē. It sevišķi Tautas partijas makšķernieki. Un ļausim viņiem strādāt, un valsts regulēs šo uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tāda nu ir tradīcija. Šobrīd, runājot par šo likumprojektu, katrs vispirms informē par to, vai viņš ir vai nav makšķernieks. Arī es nepiederu pie makšķerniekiem, bet diemžēl nevaru atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, ka izlemšanas tiesības par to, kāda ir rūpnieciskās zvejas kārtība izejamās dienās, tiek nodotas Ministru kabinetam. Un pateikšu, kādēļ. Ļoti bieži cilvēki pārmet, ka mūsu pieņemtie likumi nav taisnīgi un nostāda vienus labākā stāvoklī nekā citus. Ja mēs atbalstīsim Aleksandru Kiršteinu, tad jau šodien mēs noteiksim visiem rūpnieciskās zvejas veicējiem un visiem makšķerniekiem vienādus atpūtas un darba noteikumus. Bet, ja mēs pieņemsim to, ko ierosina atbildīgā komisija, tad mēs dosim iespēju izlemt, ka vienās upēs, publiskajās upēs, vienos publiskajos ezeros būs citi noteikumi, tātad labvēlīgāki rūpnieciskās zvejas veicējiem, tātad notiks vienu uzņēmēju lobēšana, vieni tiks nostādīti sliktākā stāvoklī, vieni labākā stāvoklī, un radīsies tas, pret ko mēs tik ļoti cīnāmies mūsu valstī. Es negribētu no šīs tribīnes, runājot par šo likumu, nosaukt šos briesmīgos vārdus “korupcija”, “lobēšana” vai kādas citas noziedzīgas lietas. Bet diemžēl, kolēģi, pieņemot atbildīgās komisijas variantu, radīsies pateicīga vide, lai nostādītu vienus mūsu valsts iedzīvotājus neizdevīgākā stāvoklī kā citus. Es aicinātu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es negribētu piekrist savas kolēģes izteicienam par to, ka mēs te tiekam dalīti makšķerniekos un nemakšķerniekos. Man šķiet, ka mēs te tiekam dalīti nedaudz citādi — cilvēkos, kuri cenšas paskatīties uz Latvijas valsti nākotnē, uz nākotnes vīziju, kāda būs Latvijas valsts un kā attīstīsies tūrisma industrija, un tādos, kuri uzskata, ka svarīgākais šobrīd ir tas, ko mēs varam iedabūt vēderā. Un tie otri diemžēl arī uzskata, ka makšķerēšana ir zivju iegūšanas veids un zivju iegūšana makšķerēšanā ir primārais. Jūs stipri vien maldāties. Makšķerēšana ir atpūtas veids, kura rezultātā cilvēks pēc grūtas darba nedēļas iegūst jaunu enerģiju gan no ūdeņiem, gan no dabas pilnībā. Un tas ir primārais un noteicošais. Un, ja jūs, kolēģi, nesaprotat šīs elementārās lietas, tad te nav vispār par ko diskutēt. Es pilnībā piekrītu Lagzdiņa kungam, ka ir jābūt likumā nostiprinātam šim vispārējam aizliegumam. Civillikumā ir uzskaitīts publisko ūdeņu saraksts. Un, līdzko mēs pilnvarosim Ministru kabinetu veidot labākus par labākajiem no šinī Civillikumā minētā publisko ūdeņu saraksta, mēs uzreiz radīsim labvēlīgu augsni korupcijai. Jūs paši nonākat pretrunā ar to, ka sestdienās, svētdienās it kā nevajadzētu strādāt, bet vienlaikus tomēr aizliegumu nevajadzētu. Nu tad es jūs nesaprotu. Tad galu galā jūs svētdienās... jūsu atbalstītie svētdienās strādā vai nestrādā?

Un beigās par pašvaldībām. Pašvaldība, ja prasmīgi strādā, kā jau te bija Višķu piemērs, iegūst daudzreiz lielākus ieņēmumus no makšķerēšanas licencēm nekā no zvejnieku licencēm. No tīklu licencēm.

Sēdes vadītājs. Laiks.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot tātad es būtu gatavs maksāt jebkuram laivas īpašniekam, zinot, ka es lieliski atpūtīšos. Tātad arī šiem tīklu licējiem daudz izdevīgāk ir savu laivu dot, nekā likt tīklus un, smagi strādājot, pelnīt kaut kādus santīmus un iznīcināt zivju resursus.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Manuprāt, visi ir vienisprātis, ka zivju resursi publiskajos ūdeņos katastrofāli samazinās. Es nezinu nevienu cilvēku, kurš teiktu pretējo. Tātad, kā būs ar šo rūpniecisko zveju vai šīs zvejas licencēšanu, tālāku administrēšanu, pārbaudīšanu, vai viss atbilst nosacījumiem un noteikumiem. Kā jau Ābiķa kungs minēja, tad, saņemot licenci, ir noteikumi, cik garš vai cik liels šis tīkls drīkst būt, bet praksē izrādās, ka tas ir trīsreiz garāks, trīsreiz lielāks. Es nemaz nerunāju par to, ka vēl pastāv malu zvejniecība un ka šīs zvejas īpatsvars ir milzīgi liels. Tātad kā mēs administrēsim? Kā pārbaudīsim? Ja mēs ierakstām likumā, ka publiskajos ūdeņos sestdienās un svētdienās tīkli nedrīkst atrasties, tātad ļoti vienkārši ir kontrolēt šo situāciju, pretēji tam, ja mēs izdarīsim izņēmumus kaut kādā veidā un ļausim sestdienās, svētdienās tātad turpināt šo zveju.

Otrs. Makšķerēšana. Nerunāsim tikai un vienīgi par makšķerēšanu kā atpūtas veidu. Atcerēsimies, ka makšķerēšana sestdienās un svētdienās ļoti lielam cilvēku skaitam ir arī iztikas avots. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, noraidot tātad 8.priekšlikuma otro daļu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es runāju otro reizi. Bet tomēr, Leiškalna kungs, jūs te teicāt no tribīnes, it kā es gribētu ierobežot latgaliešiem kaut ko un iespējas attīstīties, pilnveidoties un tā tālāk. Tieši otrādi! Darbdienās šie cilvēki varēs nodarboties ar licencēto zveju, tanī pat laikā sestdienās un svētdienās, stādieties priekšā, šis latgaliešu zemnieks varēs savā mājā uzņemt ģimenes tēvu makšķernieku, kuram būs dzīvesbiedre nemakšķerniece un varbūt bērni nemakšķernieki, bet viņi tur dzīvos, viņi patērēs šī Latgales zemnieka saražotos produktus, viņi samaksās par īri, un viņi tiešām dos reālus papildu ienākumus šī Latgales zemnieku budžetā. Ja ezers būs pilns ar tīkliem, ja tur makšķerēt nevarēs... Pagājušogad man vienam paziņam pusaugu meita, izejamā dienā peldoties, sapinās zvejnieku tīklā un gandrīz noslīka. Un pilnīgi pareizi mani iepriekšējie kolēģi teica par to, ka te nevar dalīt makšķerniekos un nemakšķerniekos. Ja aizbrauks ģimene pie šī Latgales zemnieka, varbūt tikai no ģimenes viens būs makšķernieks, tie pārējie atpūtīsies un dos labumu gan sev, gan arī, protams, šim Latgales zemniekam un, samaksājot vēl par licenci, dos labumu, arī materiālo labumu, valstij. Un pareizi Viola Lāzo teica, ka mums šeit ir jārunā par zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, lai šī atpūtas industrija Latvijā varētu uzlaukt un attīstīties. Jo, kā jau es minēju iepriekš, tā ir viena no lielākajām...

Sēdes vadītājs. Laiks.

Dz.Ābiķis.... un spēcīgākajām, un valsts budžetu bagātinošākajām industrijām pasaulē jebkurā civilizētajā valstī.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Vēlreiz gribas atgriezties pie šī Latgales jautājuma. Maza statistika. Nezinu, kā Leiškalna kungam ar somiem tur veicas, es esmu bijis vairākas reizes Igaunijas teritorijā uz Peipusa ezera, un es gribu pateikt, ka vismaz uz Peipusa ezera, kurš atrodas apmēram 40 kilometru no pietiekami nopietnas, lielas igauņu pilsētas Tartu, tikai cilvēku, kuri atbraukuši no Daugavpils un Rēzeknes, ir divas reizes vairāk nekā vietējo igauņu. Tāpat arī Latgales cilvēks ne tikai negaida cilvēkus no ārpuses, lai brauc uz Latgales ezeriem, bet arī Latgales cilvēki brauc ārpus Latgales, ārpus Latvijas uz citām valstīm, pārliecinoši brauc, lai atpūstos un tur atstātu savu naudu.

Šajā sakarā, protams, es gribētu pateikt ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā iestrādāts arī šis jautājums par iespējamo tūrisma industrijas attīstību Latgales teritorijā. Mēs tur skatīsimies drusku vēlāk par mazajām hidrostacijām, par to atjaunošanu. Es domāju, ka arī cilvēks, kurš uzbūvēja mazo hidrostaciju, izmantos visas iespējas, ko tā var dot. To skaitā labiekārtotu vidi, to skaitā ielaist tur zivis, to skaitā izbūvēt viesu namu un saņemt arī no tā papildu līdzekļus. Arī no tāda viedokļa šī sestdiena, svētdiena, protams, ir atvēlama maksimālai tūrisma industrijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Man, visas tās debates dzirdot, arī pašam radās doma nākt uz uzstāties, kaut gan varbūt man pat grūti ir izšķirties starp diviem priekšlikumiem — kurš nu būtu tiešām tas pareizais.

Man ir jāpiekrīt Kiršteina kungam, ka Rīgas un lielo pilsētu tuvumā makšķernieku ir vairākums. Un agri vai vēlu visi Pierīgas ezeri kā Babīte, Dūņezers, Lilaste, Ķīšezers, Baltezeri abi divi iegūs sev individuālos apsaimniekotājus, kas, protams, pārdos zvejas atļaujas tiesības makšķerniekiem un tādā veidā nopelnīs daudz vairāk. Paskatīsimies kaut vai to pašu Kaņiera pieredzi. 30 laivas dienā izpeld ar makšķerniekiem, kur katrs samaksā 8 latus, atvedot vienu vai divus kilogramus līdaku. Tad parēķiniet, cik maksā šī viena zivs? Ja to aizvestu uz tirgu, tad nekad nevarētu neviens tādu cenu dabūt. Bet būtība jau nav tur.

Kā Abiķa kungs, ja ne Leiškalna kungs, teica, ka uz katru metru šo legālo tīklu ir vismaz trīs, četri metri nelegālu tīklu. Mans lielākais loms šogad Latvijā ir bijis... Es peldu arī zem ūdens, un tāpēc es labi redzu to situāciju: ir astoņi murdi. Es viens pats to visu nevarēju izvilkt, man bija jālūdz divi vīri palīgā. Diemžēl murdi bija stāvējuši kādu mēnesi ūdenī un šīs zivis visas bija nobeigušās.

Tādēļ es uzskatu: varbūt ka tiešām Latgalē lielajos ezeros, kā Lubānā, Rāznā, varētu arī atļaut svētdienās zvejniekiem nodarboties, jo makšķernieku blīvums tur nav tāds šobrīd. Un diez vai tas traucēs makšķerniekiem.

Bet, godātie deputāti! Domājot par problēmas risinājumu vispār, mums ir nepieciešams daudz vairāk par to domāt, veidojot valsts budžetu. Šobrīd ir 48 štatu vietas zivju aizsardzības inspektoriem. Reāli strādā zivju aizsardzības inspektori tikai kādi 30 uz 26 rajoniem. Vismaz 18 nodarbojas ar ūdens peldošo līdzekļu uzskaiti un reģistrāciju. Tad padomāsim, vai tiešām mums nevajag vairāk naudas iedot šiem inspektoriem, kuru pārziņā varbūt vienam cilvēkam ir 200 un vairāk ezeru Latgalē, cik viņš ir spējīgs apbraukt un izvilkt šos malu zvejnieku saliktos tīklus, kas stāv varbūt ilgāku laiku un zivis tiešām iet bojā. Un tas ir būtībā tas pats svarīgākais makšķerniekiem, lai šos ezerus neiztukšotu. Man pat grūti ir izšķirties starp šiem diviem balsojumiem. Bet es priekšroku dotu tomēr noteikt Ministru kabinetam un pašai pašvaldībai, kam labāk dot zaļo gaismu — makšķerniekiem vai zvejniekiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Jāsaka, ka komisijā bija tikpat karstas un ilgas debates kā šeit, parlamentā. Un komisija izšķīrās, ka šo atbildīgo uzdevumu uzdot Ministru kabinetam.

Aicinu parlamentu balsot!

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par to, vai izskatām 8.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai balsotu par 8. priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 20, atturas — 23.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 31. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 9. un 10.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Tālāk!

A.Razminovičs. 11. ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas piedāvā likumā ierakstīt normu, ka nedrīkst aizšķērsot vairāk par pusi no brīvā ūdens platības starp jebkuriem sauszemes punktiem, neskaitot ar meldriem, niedrēm un citiem ūdens augiem aizaugušās platības. Tātad nedrīkst aizšķērsot ar tīkliem, vadiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Atvainojiet, atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Aleksandrs Kiršteins. Par 11.priekšlikumu mēs debates atklājam. Nav atbalstīts.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Tātad mans priekšlikums, ja jūs uzmanīgi ieskatīsieties, nav pretrunā ar esošo 12.pantu Zvejniecības likumā. Jo 12.pants paredz: “Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīva un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē saskaņotām zinātniskām programmām vai citiem materiāliem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Vides valsts inspekcijā.” Tātad šis priekšlikums ir pret rūpniecisko zveju ar vadu kā tādu. Un atšķirība ir ļoti vienkārša, jo daudzi varbūt nezina. Ja tīklu zveja, ko mēs tik ļoti atbalstām, ir selektīvā zveja, tad sevišķi nelielu ezeru, tādu kā Dzirnezers vai citu ezeru, apzvejošana ar vadu ir faktiski šī ezera pilnīga izkāšana jeb iztīrīšana. Visas zivis, kas tur ir lielākas, teiksim, par kilogramu, jūs varat kādus trīs vai četrus gadus gaidīt, vai piecus, pēc tam viņas paaugas. Jūs varat mēģināt atkal kaut ko noķert. Ļoti vienkārši sakot, ja mēs atstājam situāciju tādu, kāda ir, un neatbalstām šo manu priekšlikumu, tad mēs mierīgi varam atteikties no šīs atpūtas industrijas un nav jēgas arī pieņemt kaut kādus grozījumus Tūrisma likumā, ne tikai šajos Pierīgas ezeros, bet arī, teiksim, septiņos ezeros Ludzas rajonā, kuri pagājušajā gadā tika ar šiem vadiem apzvejoti. Mēs varam atteikties, piemēram, Cēsu rajonā no Alauksta ezera. Jo jūs tur nevienu zivi lielāku par diviem vai trijiem kilogramiem vairs nenoķersiet, lai gan jūs zināt, ka tur agrāk norma bija, teiksim, septiņi, rudeņos — 10 un lielākas. 10 kilogrami, 12 kilogrami un lielākas zivis. Tā ka šeit mans priekšlikums šajā pirmajā daļā ir vienkārši par to, ka 12.panta kārtību atstājam. Tas nav pretrunā ne ar Zivsaimniecības pārvaldi, ne ar Zemkopības ministriju, bet nelietojam šo vadu rūpnieciskās zvejas nolūkā, izkāšot ezeru uz četriem vai pieciem gadiem.

Otrā daļā par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu upēs un ezeros, te jau Ābiķa kungs teica, ka pagājušajā gadā saskaņā ar atskaitēm, atvainojos, aizpagājušajā gadā visās iekšējās upēs publiskajās, pārsvarā Daugavas hidroelektrostaciju krātuvēs, ir noķertas kādas nepilnas 40 tonnas zivju. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka, piemēram, tādās vietās kā Lielupe pie Bauskas, Mūsa, Mēmele, kur daudz lielāki ienākumi ir no licenču izsniegšanas vimbu makšķerēšanai, šogad šīs licences netika izpārdotas viena iemesla dēļ. Kāda jēga ir pašvaldībām pārdot, teiksim, šo vimbu licenci, ja Lielupe jau ir aizšķērsota lejas daļā ar tīkliem.

Runājot par šo pusi vai divām trešdaļām un par to, kas ir Ministru kabineta noteikumos un kas ir likumā, es gribētu atgādināt, ka Latvijas pirmskara Zvejniecības likumā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka nevienu upi, nevienu brīvo ūdenskrātuvi nedrīkst aizšķērsot vairāk par pusi, nevis kā tagad ir — divas trešdaļas. Ja jūs aizšķērsojat dziļākajā vietā divas trešdaļas, tas nozīmē, ka jūs praktiski esat aizšķērsojuši visu upi. Bet pati zveja kā tāda jau ar tīkliem arī upēs, kuras faktiski, Latvijā visas lielākās upes, jūs zināt, ir zivju migrācijas upes, kurās ir laši un vimbas, jau ir bezjēdzība pati par sevi. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Vispirms es gribētu pateikties visiem tiem deputātiem, kas balsoja, lai 8. priekšlikumu dalītu daļās.

Lauska kungs, jūs zināmā veidā esat respektējams deputāts, jo jūs esat no Latgales puses. Es jums palūgtu aizbraukt uz Ludzu vai... es nezinu, varbūt jūs tur dzīvojat... aprunājieties, kādā veidā tiek, es atvainojos par izteicienu, kāsti Latgales ezeri, piesienot divus kuterīšus, riktīgu vadu, un kas tur viņus kāš, kad atbrauc lieli, brīnišķīgi kungi. Ne jau zvejnieciņš priekš sevis, ne jau tirgot, bet lai dabūtu lobiju kaut kam un tādā veidā arī zutīšus un visu pārējo. Nevajag runāt muļķības!

Kas attiecas uz Aleksandra Kiršteina priekšlikumu, es absolūti šeit atbalstu, jo nosprostot ūdenskrātuves, teiksim, nu kaut vai divas trešdaļas, es biežāk redzu, ka tās nosprosto vispār, bet puse — tas jau ir diezgan izmērams jēdziens, un to var arī izmērīt gan inspektors, gan arī to var ar aci noteikt, divas trešdaļas — tur ir strīds. Tā ka es lūgtu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Mums jau nav, kur skriet, dāmas un kungi! Mums ir laiks līdz pieciem. Mums ir laiks līdz pieciem, un mums ir jāpastrādā, un te jau nav īsuma vai garuma runa, ir runa par to, ka daži zināmā mērā ir respektējami deputāti, daži vispār ir lunturi, un daži met ūdenī vadus tikai tāpēc, lai noķertu kādu lobiju. Es tā saprotu.

Es gribētu aizstāvēt komisijas redakciju, jo īsti galu galā un rezultātā es no tās vadu zvejas neko nesaprotu. Gatavojot šo likumprojektu, tas ir pietiekami ilgi komisijā, man nācās izlasīt divus zinātniskus darbus. Vienu, kurā bija izstāstīts, ka vadu zveja ir kaut kas tamlīdzīgs, ka izkāš visus ezerus, ūdeņus un iznīcina zivis pilnībā, un otru zinātnisku darbu, par ko, manuprāt, bija iegūts zinātņu kandidāts, tagad jau doktora grāds, kas stāstīja, ka no ezera tos planktonus un visādus citādus mikroorganismus, aizaugumus bez vada zvejas ārā nevar dabūt.

Es pie skaidrības nenonācu, un tāpēc arī, komisijā debatējot, mēs esam lielos vilcienos otrajā lasījumā atbalstījuši Aleksandru Kiršteinu, un kas tad tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts, ka visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatieru zvejai, makšķerēšanai parasti jau iznomā zvejas tiesības un amatieru zveju ievieš paši nomātāji, kā, teiksim, Ūdra kungs, kas ir izcils savas lietas speciālists, vai kurus saskaņā ar pašvaldības teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatieru zvejai un makšķerēšanai. Rūpnieciskajā zvejā ir aizliegts izmantot zivju vadu. Patiesībā, tikko pašvaldība savā plānā ieraksta, ka mēs šeit paredzam tūrisma attīstību, mājiņas kā Ālandu salās par 25 latiem kaut ko dabūt, vads ir aizliegts. Teiksim, Rāznā, kur nu nevar visu izzvejot un kur ir diezgan laba kompānija, pie kuras es biju.... manuprāt, saucās “Leiči”, kamēr ir zivju veikali, nopelna vairāk nekā 30 santīmus vai 30 grašus, par kuriem šeit tik izteiksmīgi runāja Ābiķa kungs... Šajos gadījumos jau lai viņi zvejo ar to vadu, es, goda vārds, neesmu speciālists un nevaru pateikt, vai vads nogalina visu dzīvo, vai ir visa dzīvā garants upēs un ezeros. Es vienīgi varu pateikt, ka komisijas viedoklis ir sabalansēt. Un pārstāvniecībai, Ābiķa kungs, ir tikai tad jēga, ja tiek pārstāvēts un tiek atspoguļots ikviena jebšu katra viedoklis no šīs tribīnes. Jo citādāk, ja jau mēs uzskatām, ka mums ir jācīnās tikai par tiem.... un ja jūs esat mazākumā, tiem vispār nav tiesību savu viedokli paust, tad jau parlamentam... paldies, Ābiķa kungs, par piekrišanu... mēs dziļā cieņā, mēs esam bijuši vienā partijā un atgriezīsimies, es domāju, vēl vienā nākamajā, un mēs vienmēr viens otram piekritīsim. Bet nobalsosim par sabalansētām lietām, par saskaņotām redakcijām, par komisijas viedokli.

Kiršteina kungs, manuprāt, otrais lasījums ir tas viedoklis, ko jūs pats iesniedzāt. Un komisija tieši jūs atbalstīja otrā lasījuma redakcijā. Un tagad es aicinu atbalstīt jūs vienu soli atpakaļ. Nu makšķerēsim! Būs šajā valstī zivis. Es jau tagad skatos — Lielupē vasarā, rudens pusē piecu kilogramu, sešu kilogramu līdaku noķert ir kā nieku. Var pat aizvelcēt, aizķert, aizķemerēt vēzi. Vēži jau ir Lielupē. Būs tās zivis, un somi varbūt drīz brauks pie mums. Bet nu nemēģināsim to uzbūvēt uz aizliegumiem. Vislabākais bija padomju laiks. Tad tīkli vispār nebija nopērkami...

Rugātes kundze, kad jūs runājat par Latgali, es jums ar roku nevicinājos. Bet es jums varu pamāt pretī: “Sveiki, sveiki, mīļā Rugātes kundze!” Jā, tūlīt es beigšu. Kāpēc jūs domājat, ka pietiek? Varbūt man ir sirds pilna ar jums. (No zāles deputāts Ābiķis: “Par ko?”) Varbūt es jūs klusībā mīlu. Paldies! Es zinu, ka par vēlu, bet ne jau man. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tā kā es esmu zināmā mērā respektējams deputāts, tad atļaušos vispirms pateikt jums paldies par to, ka jūs kopumā atbalstījāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju iepriekšējā 8. priekšlikumā. Bet tā kā es gribu arī uz priekšu būt tāds respektējams, tad es gribu pateikt, it sevišķi attiecībā uz Ludzu, ka esmu katra mēneša katru piektdienu Ludzas pilsētas domē, pieņemu cilvēkus un runāju ar viņiem, to skaitā ar zvejniekiem. (No zāles deputāte Rugāte: “Neredzam!”)

Un es gribu arī pateikt, ka Ludzas zvejnieki piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kad mēs skatījāmies šo jautājumu. Tāpat gribu pateikt, ka Ludzas cilvēki strādā arī attiecīgajās parlamenta telpās. Un šo cilvēku viedoklis ļoti konkrēti kaut kādā veidā saskan ar manu viedokli saistībā ar to, kā mēs attiecamies pret zvejniekiem un par zivju vadiem. Ja kādam no cilvēkiem un deputātiem šajā telpā ir atsevišķs viedoklis, es tam piekrītu, respektēju, tikai nevajag atsaukties uz ludzāniešiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es vēlreiz atkārtoju. Jūs neieklausījāties. Mans priekšlikums atļauj šo vadu zveju tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs zinātniskajiem vai citiem nolūkiem. Es neesmu pret, es esmu pret to, ko jūs varbūt nezināt. Ka noteikumos par rūpniecisko zveju ir atļauta tā saucamā piezveja. Tas procents attiecīgais. Un, ja jūs brīnāties, kāpēc Centrāltirgū nav 45 cm līdakas, bet 25 un 30 cm, tad, lūk, tā ir tā likumīgā piezveja. Tā ir tā ezeru izkāšana. Un, ja šis stāvoklis nebūtu tik traģisks Latvijā, tad mums šeit nevajadzētu sēdēt. Un mums ir jāatzīst, ka pēdējos desmit gados — Latvijas neatkarības gados — ir katastrofāli samazinājies šis zivju skaits ezeros, pateicoties šai bezkontrolētai rūpnieciskai vadu un tīklu zvejošanai. Un, lūk, šī piezveja ir tā, kas iznīcina. Jūs to redzat. Un tirgū jūs varat to apskatīties.

Otrs, ko es gribēju pateikt. Kāpēc Burtnieku zvejnieki neraksta sūdzības Saeimai vai Ministru kabinetam? Jūs zināt, ka jau vairākus gadus Burtnieku ezerā darbojas šī sistēma. Tāpēc, ka viņi labi zina, ka tas, ko neizķer ar vadiem vai tīkliem, viņiem paliek darbdienās, jo Ministru kabinets ir noteicis svētku dienas un darbdienas. Un mēs visu laiku runājam šeit par kaut kādu makšķernieku nostādīšanu pretim, teiksim, Saeimas deputātiem vai zvejniekiem.

Bet es gribētu plašāk teikt. Kāpēc mēs nostādām visu tūrisma un atpūtas industriju, no vienas puses, un 200 000 varbūt šos makšķerniekus pretim 3 vai 4 tūkstošiem rūpnieciskās zvejas tīklu licējiem un varbūt divām vai trim brigādēm, kas nodarbojas ar vadu zveju. Un statistika: pagājušajā gadā tātad 7 Ludzas rajona ezeri tika apzvejoti, SIA “Rīga” — Rāznas ezers, Baltezers, trīs Pierīgas ezeri Rēzeknē un vēl citur. Bet šī SIA, kas nodarbojas ar šiem vadiem, jau nākamajā gadā atkal apzvejos kādus 20 citus ezerus, tātad kaut kādos četros vai piecos gados četrdesmit vai piecdesmit lieli ezeri tiks pilnībā izkāsti.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. Paldies! Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, nevis... Un nekāda vadu zveja nav aizliegta, un iepazīties ar 12.pantu šinī likumā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Es gribētu vērsties pie tiem, kuri visu laiku oponē un piemin Latgali. Bija man tā laime vai nelaime izmantot lauku tūrisma iespējas pie Kategrades ezera. Varbūt zināt tādu Preiļu rajonā. Un jāsaka, ka piecu dienu laikā, nepilnu piecu dienu laikā pirms vairākiem gadiem tas bija, kad es tur atpūtos, es mēģināju izmantot šīs iespējas un diezgan aktīvi nodarbojos ar makšķerēšanu. Jāsaka, ka piecu dienu laikā pilnīgi nekas nebija. Pilnīgi tukšs! Šis ezers, tāpat kā daudzi citi Latgales ezeri bija tajā laikā, es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet bija novests līdz tādam stāvoklim, ka otro reizi šajā te lauku tūrisma atpūtas vietā es nebraukšu. Un naudu tur neatstāšu. Un tas ir tieši tā rezultāts, ka šī zveja notiek, pilnīgi tiek kāsti ezeri ārā un zivju resursi tiek atjaunoti tikai tur, kur ezers ir nodots apsaimniekošanā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Komisija neatbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 12.priekšlikums ir iesniegts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija to nav atbalstījusi, tomēr uzskatījusi par nepieciešamību 18.pantu precizēt redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 13.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, kas precizē dienestu, kas maina nosaukumu Valsts veterinārajam departamentam, kura vairs nebūs, uz Pārtikas un veterināro dienestu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 14.priekšlikums ir iesniegts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Makarova kunga, un komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Principā es personīgi būtu par to, ka katru atļauju celt vai necelt mazo upju HES uz tās vai citas upes vai tajā vai citā posmā lemtu individuāli, un lemtu individuāli autoritatīva ekspertīzes komisija, patstāvīgi darbojošās ar kompleksu kritēriju pielietojumu, un būtībā esošajā redakcijā, ja mēs paskatāmies 26.panta trešo iedaļu, tāda iespēja līdz šim ir bijusi dota. Es citēju šo iedaļu: “Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze.” Diemžēl tāda patstāvīgi darbojošās procedūra — atļaut būvēt vai neatļaut būvēt — nav. Un bieži vien acīmredzot ministrs vai pašā augstākajā līmenī vienu otru šo licenci izdod varbūt, neievērojot šo vēlamo procedūru. Tātad mums ir priekšā šobrīd ministra Makarova kunga priekšlikums, kas, ja jūs labi skatāties, atšķirsies no komisijas izveidotās redakcijas. Tātad par to daļu, ka Makarova kunga priekšlikumā tomēr ir noteikt upju sarakstu un to posmus. Komisijas priekšlikumā par upju posmiem nav, ir paredzēts noteikt upju sarakstu, kur nedrīkstētu būvēt mazās HES. Makarova kunga priekšlikumā ir noteikt upju sarakstu un to posmus. Es domāju, ja pirmajam variantam mēs nepiekrītam, kā es minēju iepriekšējā redakcijā, un, lai nenonāktu 15. priekšlikumā pie atbildīgās komisijas akcepta, tad loģiskāks, lietderīgāks, elastīgāks šajā ziņā ir ministra Makarova kunga priekšlikums.

Tātad es sveros par šādu lietu, jo, ja noteiksim upju sarakstu un uz tās jau ir uzbūvēti HES un darbojas kaut kur HES, tad paliek rēbusa jautājums, kā tad tā būs jānojauc, ja šī upe iekļūs sarakstā, kur nedrīkst būvēt HES, vai arī tie, kas startēja, ir jau projektus sagatavojuši un sākuši darbus uz šādām upēm, kuras būtu iespējamo potenciālo aizliegto upju sarakstā, uz kādām nedrīkstētu būvēt HES. Tāpēc mēs nostādītu šādus uzņēmējus, nu, neprecīzā stāvoklī, pretēji esošajiem likumdošanas aktiem uzņēmējdarbībai.

Un beigās es gribu piebilst, ka Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši tika diskutēts par to normu, kas pieņemta 6. Saeimā, par dubulto tarifu mazajām upju HES, kur, starp citu, autors bija Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis un mēs panācām, ka šo dāsno labvēlīgo režīmu samazinājām tātad, kā jūs atceraties, Enerģētikas likumā no 2005. gada 1. janvāra uz 2003. gada 1. janvāri. Tāpēc, liekas viss būtu normāli. Tātad šinī situācijā, kāda ir šobrīd mums šeit, labvēlīgāks ir 14. priekšlikums, salīdzinot ar 15.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt 14. Makarova iesniegto priekšlikumu, jo šajā priekšlikumā ir dota iespēja tik tiešām noteikt arī atsevišķus upju posmus, uz kuriem nevar būvēt elektrostacijas — ne lielās, ne mazās, starp citu, nav teikts, ka mazās elektrostacijas, jo var būt šāds Abavas upes posms posmā no Kandavas līdz Sabilei vai var būt vēl lielāks, vai var būt Gaujas augštece. Jāsaka taisnības labad, ka komisija, debatējot par šo jautājumu, neiedziļinājās tā ļoti pamatīgi lietas būtībā, un tas mums tā ātri aizskrēja garām, varbūt arī tāpēc tas komisijas priekšlikums ir alternatīvs, izslēdzot šos posmus laukā.

Aicinu atbalstīt 14. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pateicos Kalniņa kungam par atbalstu 14.priekšlikumam, un es gribu šeit uzsvērt galvenokārt vienu lietu. 14.priekšlikums ir ļoti loģisks. Ja neatbalsta šo priekšlikumu un tikai nosaka visu upju sarakstu, tad mēs varam nonākt zināmas dilemmas priekšā. Tātad it kā gribētu veicināt zivju migrāciju, teiksim, makšķerēšanas attīstību un visu pārējo, un aizliedzam pilnīgi uz šīs upes hidroelektrostaciju mazo būvi, mazo vai lielo, kas principā nav nekas ļoti slikts. Tajā pašā laikā apzinoties to, ka kādā no šiem upes posmiem to varētu būvēt un tā netraucētu visām pārējām darbībām.

Otra galējība. Viens ir aizlieguma forma. Un otrs. Negribēdami aizliegt, ka tajā un tajā posmā varētu notikt šāda būve, upē tiek atļauts, un tad jau iznāk tā, ka visā upē var būvēt. Makarova kunga priekšlikums ir ļoti loģisks. Es lūdzu to atbalstīt un arī izvērtēt no šā viedokļa šobrīd šīs mazās hidroelektrostacijas. Nav īstas analīzes, kāds ir to pozitīvais ieguldījums un kāds ir arī negatīvais ieguldījums, arī tas būtu dziļi negatīvais ieguldījums. Arī tas būtu dziļi jāizvērtē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām rada izbrīnu, ka paiet 10 gadu un tad mūsu ministrijās ministri, visi tie ierēdņi sāk attapties, ka kaut kas nav izdarīts tā. Bet izdarīt kaut ko citu, ja jau kaut kas ir paveikts, ir ļoti smagi. Un tas, kas attiecas uz to mazo hidroelektrostaciju būvi un par mazajām hidroelektrostacijām. Jūs zināt, ka trīsdesmitajos gados pēc Ķeguma uzcelšanas bija pārtrauktas visdažādākās hidrotehniskās būves, jo tad jau cilvēki saprata, ko nozīmē zivju resursi. Tā ir iztika Latvijas iedzīvotājiem. Un, ja jau runāt tā, kā tagad mēs teiktu, tad tas arī ir bizness, jo var pieaicināt tūristus un viņi kaut ko, kā saka, atstās tajā vietā, kur viņi zvejos tās zivis.

Bet diemžēl tagad ir drudzis uz mazām hidroelektrostacijām. Un kāpēc tas ir? Ļoti vienkārši. Dubultā cena uz enerģijas iegādi. Kas to ir radījis? To ir radījuši mūsu ministrijās darbinieki, ko ir pasnieguši veikli komersanti un, protams, tas ir atbalstīts Saeimā. Cienījamie pozīcijas deputāti nobalsoja savā laikā, un tagad mēs mēģinām kaut ko darīt. Negribas tā kā kāpt uz varžacīm saviem draugiem. Tas ir pirmais.

Un otrs. Mēs tajā pašā laikā sagandējam savu dabu. Nu ko nozīmē 10 vai 12 elektrostacijas, cik tur būs uz Ogres upes. Kāds tad viņai ir tas resurss? Nu tas taču ir strautiņš, salīdzinot ar lielu upi. Daugavai — tā ir cita lieta. Ja mēs vēl paskatāmies, varbūt tur tik tiešām varētu HES uzcelt. Un tas ir jāaprēķina, ko tas nesīs un kas tur būs.

Un arī pārējie tie strautiņi, ko tur aizsprosto. Jā, viņš ražo tur 100–200 kilovatu. Bet kas tad tas ir? Un tagad, kas ir izrēķinājis ekonomisko modeli visām šīm celtniecībām? Neviens nav neko darījis. Visi tikai staigā, pārrunā, paraksta dokumentus un tad viens otru lamā.

Tā ka mans priekšlikums ir, ka Makarova kunga priekšlikums ir atbalstāms, un tik tiešām, kā saka, mums tālāk ir jāpārdomā, vai ir vērts celt tos mikrohesus, kuriem nav nekādas jēgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Gan Makarova kunga, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātā redakcija, abi priekšlikumi ir ļoti loģiski. Šie priekšlikumi tika iestrādāti ar vienu nosacījumu, lai izietu varbūt no pašreiz eksistējošās bēdīgās prakses saistībā ar mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu, būvēšanu, ka papildus tam, ka valsts nozīmēti eksperti ar atsevišķām komisijām iziet uz vietas un izanalizē katras stacijas būves lietderību, ietekmi uz vidi, pēc tam tā saskaņošana notiek caur dažādām citām ministrijām, un katrai ministrijai ir savs viedoklis. Un, protams, tas nekādā gadījumā neveicina ne caurspīdīgumu, ne loģisku attīstību. Līdz ar to pēc ekspertu izskatīšanas uz vietas, ka tālāk tiek skatīts Ministru kabinetā šis jautājums un pieņemts galīgs lēmums, tas ir patiešām ļoti pareizi.

Tikai jautājums un viena maza atšķirība. Vai Ministru kabinets skatās upes vai arī upju posmus? Makarova kungs piedāvā skatīties arī upju posmus. Un tas arī ir pietiekami loģiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Razminovičs. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 16. priekšlikums ir iesniegts no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 17. priekšlikums ir iesniegts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu balsot par likuma izskatīšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tiek izsludināta komisijas sēde tagad komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm pulcējamies uz sēdi komisijas telpās. Ādamsona kungs, ja?

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Modris Lujāns, Rišards Labanovskis, Linards Muciņš, Ingrīda Ūdre, Pēteris Tabūns, Valdis Birkavs, Juris Dobelis, Vineta Muižniece, Juris Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā”. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Un deputātu jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam “Par sociālā budžeta līdzekļu izmantošanu”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši divus jautājumus Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību” un “Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju”. Jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta nr.3626. Trešais, ļoti nopietnais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedz deputāts Leons Bojārs, precizējot zemes reformas pamatprincipus. Komisija viņa priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Rada tikai izbrīnu, ka 1991.gadā, izstrādājot šo likumu, amatpersonas citos likumos tādas tālredzības neiestrādāja. Teiksim, neiestrādā tādu tālredzību, ka Latvijas Republikas pensionāriem, invalīdiem jāsaņem pensija, kura pilnīgi nodrošinātu labu iztiku, apģērbu, labus dzīves apstākļus, vai ka katrs Latvijas Republikas jaunietis saņem bezmaksas augstāko izglītību. Toties iestrādāja, ka pārdod pašvaldības zemi fiziskām un juridiskām personām. Nekur netika norādīts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem vai iedzīvotājiem. Tātad jau tad tika iestrādāts, ka varēs izpārdot Latvijas zemi ārzemniekiem. Un diemžēl šo 10 gadu laikā tas ir realizēts un realizējas arī šodien.

Un tāpēc mans priekšlikums ir, ka ir jāiestrādā, ka zemi var nopirkt Latvijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas, kuru uzņēmumi ir reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā.

Un nav arī saprotams, ka tik tiešām vienu otru reizi mūsu ierēdņi, skrienot pa priekšu sajūgam, mēģina izdarīt kaut ko tādu, ko prasa ārzemnieki. Jā, protams, viņi atbrauc, viņi ļoti daudz sola, ļoti daudz stāsta un vēl arī iepotē šeit to, ka, nu, ja nebūs zeme viņu īpašumā, tad nebūs tās ieguldījumi Latvijas ekonomikā, bet Latvijas ekonomikā tā vai citādi tie ienāk ļoti maz, jo uz Latviju atskrien tikai tie, kas grib dabūt momentālu peļņu, iegādāties te par velti zemi vai uzņēmumus par vienu latu nopirkt un uz tā uztaisīt savu bagātību. Un to piemēru ir ļoti daudz, un nevajag arī tālu iet, jo mums priekšā jau būs tiesas prāvas. Teiksim, “Latvijas gāze”, kuru te visu laiku sludināja kā vienu no labākajām privatizācijām, būs tikai no iedzīvotāju kabatām, pienāksies samaksāt varbūt 5 miljonus latu. Vai vēl arī “Lattelekom”, teiksim, 51% mēs tā, kā saka, mierīgi parakstījām. Un kas notiek? Jūs to labi ziniet. Es jau nemaz nerunāju vēl par citām tiesas prāvām, kuras Latvijā bija un kuras būs, jo ar to jau nav beidzies. Tas attiecas uz biznesu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijas zeme pieder latviešiem, Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija Leonu Bojāru neatbalstīja nevis viņa iesniegtā priekšlikuma satura dēļ, bet tāpēc, ka šajā vietā šāds labojums neko nedod. Par darījumu subjektiem, kam tiesības iegādāties zemi, tiek lemts 20.pantā, kur priekšlikums nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par pirmo — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 7, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs, un komisija to neatbalstīja tāpēc, ka šeit piespiedu kārtā pašvaldībām liek iepirkt zemi no fiziskām un juridiskajām personām, izmantojot pirmtiesības. Šādas pirmtiesības ir noteiktas likumā par pašvaldībām, tāpēc komisija uzskatīja, ka šāds labojums nav vietā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas zeme ir ļoti vērtīga. Un tās personas, kuras izteicās citādi, nevar vien saprast, kāpēc viņi pārvietojās, dzīvo uz šīs zemes un gūst labumus. Ārzemnieki to ir novērtējuši un labi saprot, īpaši tie, kas ir kāri uz ātru peļņu, un viņi arī uzlika slazdu, kurā ir iekritusi mūsu valsts ar savu īpašumu, kurš nosaucās zeme.

Vēl 1991. gadā mūsu valstsvīri diemžēl paļāvās uz tiem solījumiem, uz tiem padomiem, kurus dziedāja, stāstīja un visdažādākajā veidā iedvesmoja tie cilvēki, kuriem diemžēl neinteresē, kam tā zeme pieder Latvijā, galvenais — viņiem interesē skaisti saņemtie dolāri vai lati. Un tāpēc jau arī notiek, ka iepērk to zemi no iedzīvotājiem, jo cilvēki ir nonākuši ļoti smagā stāvoklī, tas ir laukos un tas ir pilsētās. Bet nopietnās valstīs, jūs paskatieties, tie, kas brauc ļoti bieži uz Eiropu, teiksim, Itālijā vai citās pašvaldībās, pašvaldības atbrīvojušās zemes un tās, kas tiek pārdotas, vienmēr cenšas iepirkt, jo viņi zina, ka zemei vienmēr būs vērtība, tas ir viens, un otrs — ja pašvaldībai ir zeme, var uzcelt mājas priekš iedzīvotājiem vai daudzdzīvokļu mājas, var izmantot citām vajadzībām. Tas ir pirmais.

Otrais. Acīmredzamā peļņa, kuru ārzemnieki tālākā gaitā saņems no Latvijas zemes, kuru viņi ir iegādājušies. Tas būs redzams. To mēs tagad vēl neesam novērtējuši. Un diemžēl arī nenovērtējam. Bet es jums pateikšu citu. Mums ir kauns mūsu priekšteču priekšā, kuri pagājušajā tūkstošgadē panāca to, ka Latvijas zeme piederēja Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Panāca to, ka Latvijas valsts tika iezīmēta uz pasaules ekonomiskās kartes. Un, pateicoties mūsu priekštečiem, arī šajā tūkstošgadē Latvija paliek iezīmēta uz ekonomiskās un politiskās kartes un ir patstāvīga valsts. Un tad kāpēc mēs domājam, ka tai zemei nav vērtības un tā iekš viena miera var tikt nodota ārzemniekiem lietošanā? Tas nav pieļaujams, jo, ja nebūs latvietim zemes, tad nebūs arī viņam, kur dzīvot. Tas ir pirmais.

Un otrais. Uz ekonomisko kolonizāciju ļoti skaisti pāriet. Un tāpēc mēs nevaram pieļaut, ka zemi izpērk ārzemnieki pilsētās vai apdzīvotās vietās. Par lauku rajoniem mēs vēl runāsim. Un es ierosinu, ka no fiziskām un juridiskām personām, izmantojot pirmtiesības, kad tiek pārdota zeme, pirmām kārtām iegādājas vai nu Latvijas pilsoņi, vai iedzīvotāji. Un, ja viņi to nepērk, nopērk pašvaldība vai valsts. Tāpēc tas priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Seile. Aicinu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 2, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 3. priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šis ir priekšlikums sakarā ar ostu zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Mēs visi atceramies to praksi, ka, kamēr Saeima gatavoja likumprojektu par šīs zemes nodošanu valsts vai pašvaldību īpašumā, tikmēr divi veikli uzpircēji — Perepjolkins un Vistiņš — no bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem atpirka ievērojamus zemesgabalus, par kuriem saņēma samaksu likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu” noteiktajā kārtībā. Un viņi arī faktiski gandrīz ir vienīgie, kuri ir izcīnījuši šīs te tiesības, ka valsts no viņiem atpērk zemi. Kaut arī viņi nebija ne ostā, ne lidostā likumīgie īpašnieki.

Un tomēr. Saeima nav spējusi atrisināt ne šajā likumā, ne Ostu likumā šo bijušo īpašnieku un viņu mantinieku jautājumu. Mans priekšlikums ir tāds, ka arī šiem bijušajiem īpašniekiem un mantiniekiem, ja viņi spēj vienoties ar Ostu pārvaldi, tad likumā noteiktajā kārtībā — un likums ir par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām — viņiem tiek izmaksāta kompensācija naudā. Šī kompensācija naudā varētu tikt izmaksāta arī par piešķirtiem sertifikātiem.

Ostu likums paredz, un šī norma nav mainīta, ka par sertifikātiem bijušie īpašnieki un mantinieki var saņemt naudu. Bet diemžēl šis likums — Zemes reformas likums pilsētās — ir šķērslis, jo šeit ir noteikta cita kārtība. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir cita kārtība un saņemt naudu par sertifikātiem nevar.

Bez tam, es lūdzu jūs ieklausīties uzmanīgi pirms balsojuma, ja kāds bijušais īpašnieks, kuram ostā tiktu atjaunotas īpašuma tiesības uz 1 hektāru zemes, saņemtu sertifikātus, viņam apmaksātu sertifikātus naudā, tad viņš par 1 hektāru ostas zemes saņemtu ne vairāk, ne mazāk kā 140 latus par 1 hektāru zemes. Par apbūves gabalu 1000 hektāru… 1000 kvadrātmetru lielumā viņš saņemtu 14 latus. Un tāpēc ir šī neapmierinātība.

Kamēr domes priekšsēdētājs bija Andris Ārgalis, viņš uzsāka sarunas ar bijušajiem zemes īpašniekiem, un tika runāts par to, ka Ostas pārvalde valsts vai pašvaldības vajadzībām varētu šo zemi no viņiem atpirkt par vienošanās cenu. Šī cena, kas tika toreiz izrunāta gan ar ostas pārvaldniekiem, gan ar Rīgas domes, Ventspils domes un Liepājas domes amatpersonām, nebija augsta, no 50 santīmiem līdz latam. Un īpašnieki ar to būtu bijuši mierā.

Ja mēs nepieņemam manu iestrādāto priekšlikumu, tādā gadījumā Satversmes tiesai būs viens varens darbs. Jo spēkā esošajā likuma tekstā ir pateikts, ka tikai atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktā kārtībā bijušie īpašnieki un viņu mantinieki var saņemt šo kompensāciju. Bet likums šo kārtību nenosaka. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Un tas ir 1940.gada cenās. Tātad 14 lati par 1000 kvadrātmetriem zemes. Es iesaku atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo beigu beigās agrāk vai vēlāk šis jautājums mums būs jāatrisina. Jo, kad mēs īsi pirms vasaras pārtraukuma sesijā skatījām šo jautājumu Ostu likumā, tad visas atbildes bija tādas — atliekam līdz Zemes reformas likuma skatīšanai. Te nu mēs atkal esam, un, manuprāt, ir jānodibina vienreiz šī taisnība, un tad valsts un pašvaldība ar šo zemi varēs rīkoties droši tālāk. Un man nebūtu pat iebildumu, ja pašreizējiem lietotājiem šo zemi pārdotu, ja šīs attiecības ar bijušajiem īpašniekiem tiktu nokārtotas. Un ir saņemtas gan Valsts prezidentes kancelejā, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan visās frakcijās šo īpašnieku un mantinieku vēstules. Un mēs kā strausi iebāžam galvas smiltīs un jautājumu nerisinām. Par makšķerniekiem runājot, mums katram ir savs viedoklis, bet, par zemi runājot, arī es uzskatu, ka jābalso ir godprātīgi. Aicinu balsot par manu 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 14, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Un par šo pašu tematu — par 12.panta sesto daļu, tas ir, par bijušā īpašnieka un mantinieka tiesībām atgūt namīpašumus un zemes īpašumus, ja nevienam citam līdz šim tie nav piešķirti. Par šādu priekšlikumu ir iesniegti veseli 5 Leiškalna priekšlikumi, deputātes Lībanes priekšlikums, un atbildīgā komisija, tos visus izvērtējot, ir izveidojusi savu redakciju 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es izteikšu savu personīgo viedokli par šo normu. Tātad šobrīd spēkā esošā norma, kas ir likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, nosaka to, ka atjaunot pilsētās īpašumtiesības uz zemi bijušie īpašnieki un to mantinieki var tikai tad, ja tie ir iesnieguši pieteikumu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Tāpat spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka šī termiņa nokavēšanas gadījumā īpašumtiesības var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums iesniegts līdz 1999.gada 1.jūnijam. Kā godājamā referente Anna Seile teica, ir iesniegta vesela rinda priekšlikumu. Kādēļ, kolēģi, nepilnīgs ir 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums, respektīvi, izstrādātā 12.panta sestās daļas otrā teikuma redakcija? Tādēļ, ka šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā Centrālā zemes komisija īpašumtiesības varēs atjaunot tad, ja kādai citai personai nav atjaunotas īpašumtiesības, un arī tad, ja nav nodota attiecīgā zeme par maksu dzīvojamās ēkas īpašniekam. Es, godātie kolēģi, uzsveru tieši šos vārdus: “nav nodota par maksu dzīvojamās ēkas īpašniekam”. Bet kopš 1994.gada 1.jūnija, tas ir, līdz termiņam, kad bijušie īpašnieki varēja pieteikties uz īpašumtiesību atjaunošanu, ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, un šajā laikā šo zemi pilsētās, ko nebija pieprasījuši bijušie īpašnieki likumīgi, tātad visdažādākos normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir ieguvušas īpašumā ne tikai tās personas, kuras ir, teiksim, nopirkušas dzīvojamās mājas vai uzbūvējušas dzīvojamās mājas, bet arī ļoti daudz citu juridisku un fizisku personu. Tādēļ, pieņemot šādu atbildīgās komisijas redakciju 12. panta 6. daļas otrā teikumā, mēs noteikti aizskartu to zemes īpašnieku tiesības, kuri likumīgi pēc 1994. gada 1. jūnija ir ieguvuši zemi īpašumā, bet viņi nav ēkas īpašnieki, kas atrodas uz šīs zemes. Tātad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bijušais īpašnieks var sākt tiesāties, teiksim, nu, ar veikalu īpašnieku, ar, teiksim, rūpnīcas īpašnieku, kurš ļoti likumīgi, nevis, teiksim, kaut kā pārkāpjot likumus, ir ieguvis šo zemes gabalu, samaksājot latus, samaksājot varbūt arī sertifikātus.

No šī viedokļa daudz pieņemamāks būtu Kristiānas Lībanes priekšlikums, kurš savā beigu daļā, ja jūs ievērosiet, palīgteikumā, skan šādi: ka tātad īpašumtiesības var atjaunot tikai tad, ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana neskar citu personu tiesības, un tālāk seko iekavas — kas pietiekami izsmeļoši un vispusīgi aptver tās situācijas, kad zemi varēja iegūt īpašumā kāda persona. Bet šim priekšlikumam, kolēģi, ir kāda cita problēma. Šis priekšlikums dod tiesības atjaunot īpašumtiesības tikai bijušajiem īpašniekiem, nevis bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Un bijušo īpašnieku diemžēl ir palicis ļoti maz. Ļoti maz! Daži deputāti kolēģi nosauca skaitli 96, kuri esot palikuši. Tie ir gados ļoti veci cilvēki, kuri kļuva īpašnieki līdz 1940. gada 21. jūlijam, un diemžēl praktiski visu viņu nav mūsu vidū. Tātad šis Kristiānas Lībanes priekšlikums nedod tiesības atjaunot īpašuma tiesības bijušo īpašnieku mantiniekiem.

Es ierosinātu, kolēģi, ja tas ir iespējams un ja to kolēģi atbalstītu, tātad varbūt rīkoties šādi: ka faktiski 12. panta 6. daļas pēdējais teikums sastāv no divām daļām: no sākuma daļas un palīgteikuma. Spēkā esošās normas palīgteikums... nosaka ierobežojumus termiņā un skan šādi: ja prasības pieteikums tiesā iesniegts līdz 1999. gada 1. jūnijam. Ja mēs varētu balsot un balsotu pa daļām Kristiānas Lībanes priekšlikumu, un proti, balsotu par Kristiānas Lībanes ierosinātā priekšlikuma palīgteikumu, kurš skan šādi: ja zemes īpašuma tiesību atjaunošana neskar citu personu tiesības... iekavās... uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas, zeme piešķirta kā kompensācija citai personai, zeme nodota privatizācijai un tamlīdzīgi... tādā gadījumā, kolēģi, mēs atrisinātu divas problēmas: noņemtu termiņu, ļoti korekti risinātu no procedūras viedokļa, jo dotu šīs tiesības tikai tiesai, nevis Centrālajai zemes komisijai, kura ir administratīva iestāde, un vienlaikus šis priekšlikums būtu taisnīgs, jo tas neaizskartu to personu tiesības, kuras pēc 1994. gada 1.jūnija ir likumīgi ieguvušas zemi īpašumā, un dotu maksimālas tiesības kā bijušajiem īpašniekiem, tā arī mantiniekiem visos tajos gadījumos, kad netiek aizskartas citu personu tiesības.

Es aicinātu padomāt par šādu priekšlikumu un, iespējams, arī par to balsot!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Leiškalna priekšlikums šeit iesniegts, lai publiskajā dienas kārtībā nonāktu tie ierosinājumi, ko izsaka cilvēki paši, un es kā komisijas vadītājs visu cilvēku vēstules pārsūtu Tiesneša kungam uz Centrālo zemes komisiju, un Tiesneša kungs man ir sagatavojis variantus, un es negribēju uzstāt ne par vienu, bet atbildīgā komisija, strādājot ar šo, acīmredzot, un ir pilnīgi pareizi Lagzdiņa kungam, ir pieļāvusi nelielu kļūdu. Vai nu mums vispār.... jā, Seiles kundze, jūs varēsiet izteikt atbildīgās komisijas viedokli, es šobrīd runāju kā deputāts, nevis kā komisijas vadītājs. Un te mums, protams, jāmēģina atrisināt kādu variantu. Varbūt pat balsojot pa daļām, un varbūt balsojot pa daļām kā atbildīgās komisijas, tā Kristiānas Lībanes priekšlikumu, kas, neapšaubāmi, juridiski ir ļoti korekts, jo skaidrs, ka uz īpašumu tiesībām nav termiņa notecējuma, turpretī Civillikums paredz termiņa notecējumu uz mantojuma tiesībām. Kristiānai ir ārkārtīgi juridiski precīzs priekšlikums, ko nevar teikt par šī priekšlikuma politisko precizitāti. Un tāpēc komisija ir nākusi ar savu atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka Prezidijs un Juridiskais birojs, kas konsultē Prezidiju sēdes laikā, mēģinās atrast variantu, kā nobalsot pa daļām, bet mēs jau galarezultātā varam nobalsot pret trešo lasījumu un mēģināt atrisināt korekti lietas vēlreiz. Mums nedeg šis likums. Šis likums nāk no tā sauktās Privatizācijas aģentūras likvidācijas paketes, Privatizācijas aģentūra zeļ un plaukst. Šajos likumos mēs mēģinām risināt aktuālās politiskās problēmas šodien. Tā ka, ja mums izdodas sabalsot no atbildīgās komisijas un Kristiānas priekšlikuma kaut ko labu un reālu, tad ir labi. Ja ne, tad mēs izskatām cauri un nobalsojam pret likumu trešajā lasījumā. Tas nozīmē jaunu caurlūkošanu, jau bez Valsts prezidentes iejaukšanās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lieta iegūst diezgan interesantu pavērsienu. Jo man diezgan lielu izbrīnu izraisa priekšlikums — iziesim cauri visu likumu un pēc tam nobalsosim pret trešajā lasījumā. Jūtu, ka patlaban briest tāds stāvoklis, ka mēs iebalsosim kaut ko pretrunīgu. Pilnīgi es to jūtu! Es labāk iesaku atbildīgajai komisijai noņemt to tagad no izskatīšanas, izskatīt tos strīdīgos priekšlikumus un sagatavot. Esiet, lūdzu, tik laipni, netērēsim šinī brīdī laiku, jo mēs patlaban neesam gatavi pieņemt precīzu likumu.

Tātad, lūdzu, atbildīgās komisijas virsvadoņi un gauleiteri, kas jūs te esiet, nāciet un noņemiet šo te attiecīgo dokumentu no izskatīšanas!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Dobeļa kungs! Netaisiet no tās lietas, kuru mēs šeit visi kopā atrisinām mierīgā garā, lielu politiku. Nu iebalsot. Te jau nav ko iebalsot. Ir divi priekšlikumi par neesošu institūciju, kuru komisija nevarēja atbalstīt, un šis centrālais jautājums. Bet jūsu runas laikā un sekojot jūsu viedajam padomam, es esmu konsultējies ar komisijas locekļiem, uzskatu to par komisijas sēdi, un mēs... Annai gan es nepaprasīju, es atvainojos, bet komisijas vairākums piekrita likumprojekta atsaukšanai. Mēs arī atsaucam, ja kāds no komisijas locekļiem iebilst, tad būtu jābalso visam parlamentam, komisija atsauc minēto likumprojektu, lai atrastu labu, visiem pieņemamu risinājumu 12.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referentam ir kas piebilstams? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Runājot par 4.priekšlikumu, par kuru mēs pašlaik debatējam, nav tādu pretrunu, par kurām runāja Jānis Lagzdiņš. Ja mēs šajā mirklī nenobalsotu par šo priekšlikumu, tad spēkā paliktu otrajā lasījumā nobalsotais. Un tur ir teikts, ka bijušie īpašnieki un mantinieki var atgūt tikai tos īpašumus, kuri līdz šim brīdim nav reģistrēti zemesgrāmatā. Tāda redakcija tad būtu spēkā.

Bet šajā priekšlikumā ir iestrādāts, ka, ja pat gadījumā ir jau pieņemts lēmums par zemes vai nama nodošanu citai personai un īpašnieks vai viņa mantinieki ir nesaprotamu iemeslu dēļ kavējušies vai likuma ierobežojumu dēļ, tad tagad viņi var caur Centrālo zemes komisiju, kuras lēmums ir pārsūdzams tiesā, tomēr pieprasīt savas īpašuma tiesības. Protams, ne vienmēr tās varētu tikt atdotas. Tāpēc es nesaskatu kā šā likumprojekta vadītāja šajā 4.priekšlikumā ne Lagzdiņa, ne Leiškalna norādītās pretrunas.

Ja gadījumā Leiškalns atsauktu savu 6., 7., 8., 9. priekšlikumu un arī 10. un 11., tad komisijas lēmums ir vienkārši taisnīgs, kurš ir saskaņots ar šo Centrālo zemes komisiju. Zemes komisijā pašlaik ir iesniegti 30 gadījumi tikai par šiem cilvēkiem, un tie visi ir šādi gadījumi, ka bijušā īpašnieka pirmās šķiras mantinieki nevarēja atgūt zemi tāpēc, ka māte vai tēvs bija vēl dzīvi, slimoja un nepaspēja noformēt šīs mantošanas tiesības. Un šādos gadījumos kāpēc lai šis īpašums paliktu valstij vai pašvaldībai, kāpēc lai likumīgajam mantiniekam neatdotu tiesības, ja nevienam citam līdz šim tas īpašums nav piešķirts. Es joprojām aicinu komisijas vārdā atbalstīt 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai var uzskatīt komisijas vadītāja — Leiškalna kunga viedokli par komisijas viedokli? Šobrīd tas ir neskaidrs.

K.Leiškalns (LC). Jā, Straumes kungs, es neesmu iesniedzis rakstiski, bet es esmu aptaujājis katru deputātu un maliņā sēdošo Annu nepamanīju, bet komisijas absolūtais vairākums piekrīt šā likuma atsaukšanai. Šeit redakcijai jābūt galīgai un precīzai. Likumprojekts ir noņemts no dienas kārtības. Atvaino, Anna, ka es tev nepateicu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina noņemt no dienas kārtības likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts noņemts no dienas kārtības.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Darba dokuments nr.3627. Ir sekojoši priekšlikumi.

1. — no deputāta Leona Burvja... (Zālē smiekli un aplausi.) Bojāra, es atvainojos, es domāju, ka tur liela atšķirība nav.

1. priekšlikums ir deputāta Leonīda Bojāra, kurā ir runāts par... (Zālē smiekli un aplausi) ierobežotu nomas laiku 25 gadi. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 11, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 2. priekšlikums arī deputāta Bojāra, ierosina noliegt īpašuma tiesību nodošanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Diemžēl var tikai izteikt līdzjūtību mūsu kolēģim, kurš, kā saka, nezina uzvārdus vai tos speciāli samaina, vai vēl pārvērš par kaut kādu jocīgu tādu lietu. Tā nav nopietna lieta. Tas ir pirmais. (No zāles deputāts A.Tiesnesis: “Runā par lietu!”)

Un otrais. Nevajag ņirgāties, jo iet runa par Latvijas zemi, cienījamais deputāta kungs! Ne par kādiem maniem vai jūsu īpašumiem.

Kas attiecas par īpašumiem pie jūras un īpaši aizsargājamos objektos, tad, protams, tīkotāju ir ļoti daudz. Un jūs zināt, ka presē bija un arī ļoti daudzi sastopas, ka vieni grib rakt tuneli tikai tāpēc, lai cilvēki nestaigātu pa to zemi, lai viņš varētu pieiet mierīgi pie jūras viens vai divatā, vai nožogo visu upes krastu, un notiek citi nelikumīgi darījumi. Un neskatoties uz to, ka ir... uz to visu attiecīgi likumi. Tātad likumi — tie nestrādā un nestrādā. Tāpēc ir ierosinājums — īpaši aizsargājamos objektos zeme netiek privatizēta. Kādi tie objekti ir? Vai tie ir pilskalni, vai tās ir dabas aizsargājamās teritorijas, zeme paliek valsts vai pašvaldību īpašumā bez jebkādas privatizācijas, bez jebkādas pārdošanas vai nodošanā uz nomu līdz 99 gadiem vai līdz 50 gadiem, kā tas notiek Latvijā. Un tāpēc es aicinu šo 3.panta otro daļu papildināt ar vārdiem — netiek nodots īpašumā. Tātad dabas aizsargājamā teritorija — tā ir Latvijas nacionālā bagātība, un tai ir arī jāpaliek Latvijas iedzīvotāju, visu iedzīvotāju īpašumā un lietošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Bojāra kungs, es tomēr gribēju jums uzdot jautājumu — ko jūs domājāt ar to, ko jūs rakstījāt? Tātad jūs te rakstāt, ka nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti, aizstāt ar vārdiem: netiek nodoti īpašumā. Es tagad mēģināšu izlasīt to, kas iznāk kopumā: ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošana netiek nodota īpašumā. Haotisks teikums.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nu es laikam atvainošos Leona vietā Aivaram Tiesnesim, jo es neesmu tik apvainojies kā viņš, ka viņa uzvārdu sajauca ar manu vārdu, kaut gan man ir vairāki iemesli apvainoties, jo es neuzskatu, ka es esmu šizofrēniķis un nelietis kā manas partijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, es aicinu jūs turpmāk runāt par tēmu!

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi, es domāju, ka šeit ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka Leona Bojāra formula ir pietiekami saprotama. Tātad teksts iznāk sekojošs: ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes netiek nodotas īpašumā. Ja kādam šī tēze nav skaidra, nu, ko var darīt, tad viņam īpaši jāiedziļinās būtībā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Es domāju, te ir grūti vienu otru pārliecināt. Tā ka ierosinu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 6, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikums ir deputāta Bojāra — 6. pantu papildināt ar tekstu par īpašuma uzturēšanu kārtībā. Te domāti tieši būves, meliorācija un viss pārējais. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, protams, es saprotu, cienījamie kolēģi, ka pozīcijas deputāti negrib atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumus. Tos var arī izmainīt, Apiņa kungs to visu ļoti labi prot darīt, un tā uz priekšu, bet diemžēl Latvijas hidrotehniskās būves, kas attiecas uz visu meliorācijas sistēmu, ir izmaksājušas savā laikā 2,5 miljardi latu. Un, ja tik tiešām īpašnieks saņem savā īpašumā zemi, uz kuras atrodas šīs būves, vai tas ir grāvis, novadgrāvis, vai tas ir kanāls, vai tā ir meliorācijas sistēma ar kolektoriem, tad tā ir jāuztur kārtībā. Ja to neuztur kārtībā, tad vajag arī to saprast, ka tas ūdens no augstākās vietas tek uz to zemāko vietu, un pārtecēšanas rezultātā, ja netiek uzturētas tās būves, tātad kaimiņš cieš no attiecīgās meliorācijas sistēmas neuzturēšanas, ko nedara viņa kaimiņš. Tāpēc sadarbība ir vajadzīga, un likumā tas ir jāieraksta, jo diemžēl, ja ilgāku laiku neekspluatē un it sevišķi neattīra un neuztur meliorācijas sistēmas, tad, protams, apgūtās aramzemes vai pļavas pārvēršas par purvu. Un tādu piemēru ir diezgan daudz, un starp jums taču ir zemnieki slavenie, un es domāju, ka jūs ļoti labi saprotat, ko nozīmē meliorācijas sistēma un ko nozīmē, ja jūsu kaimiņš nedara to, kas viņam jādara. Tāpēc tas priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 7, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Cienījamais kolēģi Bojār, varu painformēt, ka meliorācijas būve — tā nav tikai grāvis vai lāpsta, tas ir polderis, tas ir dambis vai citas sistēmas.

Sēdes vadītājs. Ceturtais....

A.Tiesnesis. 4. — deputāts Bojārs — atgriežas pie tā paša, ka ierobežo nomas laiku līdz 25 gadiem, kā arī aizliedz veikt darbības pilsoņiem ar savu īpašumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 9, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 5. priekšlikums — deputāts Bojārs lūdz šo tekstu papildināt aiz vārdiem “elements” — par uzturēšanu kārtībā. Tas ir tas pats, ka nevar, teiksim, reāli, ja cilvēks ir dabūjis dārzā būves, to veikt. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tiesneša kungs! Arī dambji un polderi ieslēdzas meliorācijas sistēmā. Polderos audzēja, savā laikā labas ražas noņēma, kur tie bija izveidoti, un pļāva sienu. Tā ka arī tā ir tā pati sistēma. Es vēlreiz atkārtoju, cienījamie kolēģi, ka meliorācijas sistēma Latvijā tiek sistemātiski grauta. Nu, protams, es saprotu tos cilvēkus, kas likvidēja meliorācijas iestādes, kur bija attiecīga tehnika un kur bija visdažādākās materiālās vērtības, kur vieni, kā saka, privatizēja, otri pārdeva, un tagad, protams, Latvijā jau ekskavators ir palicis par tādu eksotisku ierīci, kurš laukos gandrīz nav redzams. Un, ja tas kaut kur parādās, tad tik tiešām tas ir pārsteigums. Bet uzturēt meliorācijas sistēmu — ir jāuztur viņa. Un to jau ne es pieprasu, bet tas satikšanās ar zemkopības speciālistiem ir vairākkārt atgādināts. Vienīgi es saprotu, ka mūsu Zemkopības ministrija, ja viņa netiek galā ar lauksaimniecības jautājumiem, tad ko viņa var izdarīt ar meliorāciju? Protams, neko nevar izdarīt un neko desmit gadu laikā nav darījusi un arī nedara un arī nedarīs. Tāpēc pozīcijas partijas deputāti mierīgi nobalso pret. Nu variet jau graut visu, nav jau nekas jauns! Bet tā vai citādi, šis priekšlikums jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Godājamais kolēģi Bojār! Man jūs atkal jāpamāca. Nez kāpēc šodien tik daudz sanāk. Visu jūsu teikto regulē likums “Par zemes ierīcību lietošanu”, šīs normas. Tas ir atrunāts citos aktos, citā likumdošanā. Ja jūs vēlaties veikt normālu darbību, lasiet likumus vienreiz, Dieva dēļ! Un komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 7, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 6. priekšlikums. Deputāts Bojārs. Aizstāt īpašuma pusi uz 80 procentiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 8, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 7. — deputāts Bojārs. Papildināt punktu ar to, ka paaugstināt šo līdzdalību uz 80 procentiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 6, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 8. priekšlikums — deputāts Bojārs ierosina papildināt jautājumu, kur ir zemes piešķiršana kulta un baznīcas vajadzībām, papildināt ar tekstu, ka iegūtā zeme tiek izmantota kulta telpas celtniecībai. Tikai to. Arī komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 9.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina samazināt atkal nomas laiku līdz 25 gadiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 12, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 10.priekšlikums. Deputāti Krasts un Jurdžs ir iesnieguši. Komisija neatbalstīja viena apstākļa dēļ. Šie kolēģi ierosina, ka darbību pārņem Koncesiju aģentūra. Uz šo brīdi valstī tāda nav izveidota, tādēļ komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis Tautsaimniecības komisijas arguments neiztur kritiku tāpēc, ka neilgi, pirms divām nedēļām, mēs šeit Saeimas vairākums pieņēmām grozījumus likumā “Par koncesijām”, kur mēs paredzam šādas aģentūras izveidi.

Bet varbūt nedaudz tagad par konceptuālu šī jautājuma skatījumu. Tātad privatizācijas funkcijas nodot Nekustamā īpašuma aģentūrai, institūcijai, kuras patiesā sūtība un jēga ir apsaimniekot valsts īpašumu un gūt maksimālo peļņu no šī īpašuma apsaimniekošanas. Tā nav orientēta uz privātā kapitāla piesaisti, uz uzņēmējdarbības veicināšanu, tā ir valsts saimnieciskās darbības funkcija, nevis pretēja tam, kas ir privatizācijā paredzēts — valstij iziet no uzņēmējdarbības. Zemes privatizācija pēc būtības ir tuva tās nodošanai koncesijā. Tātad atdot pēc iespējas sekmīgākam saimniekam, cenai ne vienmēr ir izšķirošā nozīme, un šī iemesla dēļ Koncesiju aģentūra jeb institūcija, kas nodarbojas ar koncesiju atļauju izsniegšanu, būtu visatbilstošākā tam, lai tai uzticētu privatizācijas funkciju turpmāk. Un tādā veidā arī atbrīvotu valsti no saimnieciskās darbības veikšanas.

Godātie kolēģi! Es aicinu arī tos koalīcijas partnerus, kuri varbūt uzskata, ka šis ierosinājums ir kaut kādā ziņā pretrunā ar to, kas notiek Ministru kabinetā, ieskatīties tajā Koncesiju likuma un Koncesiju aģentūras koncepcijā, ko sagatavo Ekonomikas ministrija un kas iesniegta Ministru kabinetam, kur arī šāda viena iespēja, ka Koncesiju aģentūra veic tālāko privatizācijas procesu, ir paredzēta. Pagaidām šī koncepcija gan vēl nav apstiprināta Ministru kabinetā, bet es domāju, ka veselais saprāts gūs uzvaru un tieši šī versija tiks arī izvēlēta.

Attiecībā par sākotnējo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas argumentu, ka, lūk, šobrīd vēl neesot šīs Koncesiju aģentūras paredzēta likumā... izveide nav paredzēta likumā, es domāju, ka tas tikai pasteidzinātu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ātrāk šo likumu attiecīgajā redakcijā pieņemt, un jau šobrīd šajā likumā pārejas noteikumi paredz, ka šī Koncesiju aģentūra pārņemtu Privatizācijas aģentūras funkcijas, pēc tās izveides būtu iespējams. Paldies! aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Krasta kungs! Visu cieņu jums! Mans pasniedzējs politoloģijā Miķelis Ašmanis teica tādus viedus vārdus, viņš teica: “Voluntārisms ir tad, kad idejas kļūst par koncepcijām.” Es neatbalstīju jūsu likumprojektu par nodošanu komisijām. Likumprojekts nodots komisijai bija tikai tāpēc, ka kāda no parlamentā esošajām frakcijām nekādi nevarēja savilkties šajā zālē pulksten 9 un 10 minūtēs no rīta. Es pat neteikšu, kura no frakcijām nevarēja nodemonstrēt kaut cik elementāru politisku disciplīnu. Bet jautājums ir par to, vai mēs drīkstam likumā ierakstīt idejas kā nosaukumus, kā normatīvus aktus, vai kāds var ņemt par pilnu likumu, kurā ir ierakstīta Koncesiju aģentūra, kura nepastāv Latvijā, dabā, jo šobrīd ar koncesijām rīkojas, un es ceru, ka nākotnē arī rīkosies attiecīgie ministri, kas pārzina šos valsts resursus, kurus var nodot koncesijā. Es tam pilnībā nepiekrītu. Ja uzvarēs jūsu viedoklis, tad es esmu ar mieru labot par Koncesiju aģentūru vispār, par tās izveides nosaukumu un funkcijām. Tad es esmu ar mieru labot šo likumu vēlreiz, kaut vai vienas dienas laikā, kaut vai pusstundas laikā, un Latvijas Republikas Satversme ļauj to izdarīt. Bet es nekad nepiekritīšu, ka mēs likumā ierakstām institūcijas, kuras nav dabā. Tad tie vairs nebūs likumi. Tie būs ideju krājumi, tie būs kaut kas līdzīgs Korānam un vēl kādiem citiem svētiem, tā teikt, apliecinājumiem par to, ka kaut kas labs būs arī tad, kad nebūsim vairs mēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis 10. priekšlikums pielika punktu pie tām nejēdzībām, ka valstiskus jautājumus mēs risinām vispār otrādi vai ačgārni. Bet tas jau nav nekas jauns. G—24 kredītu saņēma firmas, kuras reģistrējās pēc tam, kad tās bija saņēmušas līdzekļus. Ļoti daudz tādu valstisku pārkāpumu veica arī firmas, kuras jau tagad ir nozudušas, un neviens nezina. Mums bija desmitiem banku, kuras savāca Latvijas iedzīvotāju naudu un nozuda, un tagad neviens par to neatbild. Un tā jau nav brīnums, ka parādīsies Koncesiju aģentūra. Jūs ziniet, kādā veidā... Pirmajā priekšlikumā viņa nebija pieņemta, viņa parādījās atkal pēc nedēļas, un tad jau bija izmainīts un bezjēdzīgi bija, un tagad mēs gribam iestrādāt likumā neesošu dokumentu, kurš vispār nav izstrādāts. Man rada izbrīnu, ko dara mūsu Ekonomikas ministrija ar saviem štata darbiniekiem. Un tie visi ierēdņi ar visiem tiem departamentiem, kuru ir vairāk par 15 un kur ir Juridiskais departaments, un kāpēc tas nepārņem šīs funkcijas. Tātad mēs veidojam kārtējo iestādi, kura darīs brīnumus ar Latvijas īpašumiem, un pēc tam vainīgā nebūs. Es saprotu, ka Privatizācijas aģentūra aiziet pensijā, arhīvi, protams, vai nu uzsprāgs gaisā, vai sadegs, kā tas Latvijā ir pieņemts, jo Nekustamā īpašuma aģentūrā taču bija, ka 3—4 darbinieki sēž otrā istabā un neredz, kā citā istabā aiz sienas deg dokumenti. Taču brīnumi — tie atkārtojās.

Un tāpēc piekrist šim priekšlikumam nevar. Un ja jau jūs nobalsojat... varat jau nobalsot... jo pozīcijas partiju balsošanas mašīna strādā ideāli, nu tad arī rīkojieties, neievērojot pat jebkuru Satversmes noteikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Tiesnesis. Veicot likuma izstrādi, nāk ļoti daudzi dažādi termini un ierosinājumi. Un mēs komisijā vienmēr stingri vadāmies tikai no tiem, kas ir spēkā un kur likums darbojas. Un uz šobrīdi, cienījamie kolēģi, šāds likums nav pieņemts, tas ir atdots komisijām, un tādēļ to nevar atbalstīt, un komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Krasta un Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 36, atturas — 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 2, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam otrajā lasījumā nav saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums no Ārlietu komisijas un tas redakcionāli precizē grozījumu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Otrajam lasījumam priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā runa bija par kompetences maiņu no Imigrācijas policijas līdz Robežsardzi. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu 25.oktobri.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kas paredz, ka turpmāk Kultūras ministrija noteiks, kuri kultūras pieminekļi iekļaujami un kuri izslēdzami no īpaši aizsargājamo objektu saraksta, guva pilnīgu atbalstu pirmajā lasījumā un arī uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, izņemot nelielu redakcionālu precizējumu. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 23.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Valsts informācijas sistēmu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Valsts informācijas sistēmas likumprojekts paredz izveidot vienotu valsts informācijas sistēmu, kas saturētu valsts reģistru, tā izveidošanas, reģistrēšanas, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā komisijas sēdē piedāvāto... no Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Aicinu to pašu darīt arī Saeimu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts informācijas sistēmu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina lemt par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” ir iesniedzis Ministru kabinets, precizē Latvijas Bankas pienākumus maksājumu sistēmas darbības nodrošināšanā un paplašina Latvijas Bankas tiesības darboties vērtspapīru tirgū. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šos priekšlikumus, atbalstīja likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

M.Vītols. Iesniegt lūdzu priekšlikumus līdz 22.oktobrim un izskatīt 25. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir tipveida līgums par dubultās nodokļu neaplikšanas līguma praksē jau pielietotajiem variantiem un daudz šeit arī balsotajiem attiecībā uz dažādām valstīm, un šajā gadījumā tas ir ar Portugāli. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šī te likumprojekta jēga ir samazināt un noteikto tarifu kvotu ietvaros atbrīvot tirdzniecību starp divām valstīm — starp Latvijas Republiku un Slovākijas Republiku lauksaimniecības precēm. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts palīdzēs nostiprināt līgumu starp abām valstīm — Latviju un Azerbaidžānu — pasažieru un kravu pārvadājumu jomā gan abu valstu teritorijās, gan arī tranzītā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad likuma jēga ir veicināt tiesiskās bāzes radīšanu pārvadājumu skaita nodrošināšanai un palielināšanai, dažādu transporta veidu kombinēšanai, un tātad faktiski tā ir aktīvāka iekšējā transporta tīkla noslogošana un aktīvāka tranzīta veicināšana. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo te likumprojektu un aicina to atbalstīt arī plenārsēdi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3628, bet nav neviena priekšlikuma. Acīmredzot visi būs trešajā lasījumā. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 25.novembrim.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Paldies!

Nākamais likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs nr. 1024. Šis likumprojekts tāpat kā divi nākamie likumprojekti ir saistīts ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Un galvenā ideja visiem šiem trim likumprojektiem ir atceļamie ierobežojumi strādājošiem pensionāriem.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka tiek iestrādātas visas tās normas, kas atceļ izdienas pensiju izmaksas ierobežojumus strādājošiem pensionāriem un īpaši militārpersonām.

Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris.

Nākamais — likumprojekts — “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Šis likumprojekts ir veidots ar analogu domu, un es aicinu arī to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Un arī šis likumprojekts ir analogs un attiecas uz prokuroru izdienas pensijām. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Prēdele. 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu “Izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”.

Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par minēto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.

Deputāti Dobelis, Gailis un Balodis ir iesnieguši paziņojumu, ka, balsojot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 10. priekšlikumu, kļūdījušies, un lūdz uzskatīt viņu balsojumu “par” par pareizu.

Informēju jūs, ka tūlīt pēc sēdes beigām notiks Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde, lai lemtu par pārstāvniecības normām un skaitlisko sastāvu Izmeklēšanas komisijai. Sarkanajā zālē.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Modris Lujāns, Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Ņina Savčenko, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Oskars Grīgs, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš, Māris Grīnblats, Juris Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 18.oktobra sēdes

J.Straume

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar, pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.Ņemot vērā to, ka neviens no ministriem, kuriem jāatbild uz jautājumiem, nav ieradies, atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!

Kopsavilkums

2001. gada 18. oktobra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Zvejniecības likumā”. (Reģ.nr.898) (dok.nr.3605) Balsojums: 88 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ.nr.823) (dok.nr.3627) Balsojums: 80 par, 2 pret, 6 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. (Reģ.nr.956) (dok.nr. 3368; nr.3623) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ.nr.952) (dok.nr.3349; nr.3624) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. (Reģ.nr.920) (dok.nr.3227; nr.3625) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Reģ.nr.996) (dok.nr.3428; nr.3606) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.988) (dok.nr.3417; nr.3604) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. (Reģ.nr.987) (dok.nr.3416; nr.3607) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Tūrisma likumā”. (Reģ.nr.986) (dok.nr.3415; nr.3628) Balsojums: 80 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1018) (dok.nr.3507; nr.3610) Balsojums par steidzamību: 79 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Valsts informācijas sistēmu likums”. (Reģ.nr.981) (dok.nr.3407; nr.3608) Balsojums: 78 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.974) (dok.nr.3397; nr.3619) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. (Reģ.nr.1013) (dok.nr.3487; nr.3620) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.977) (dok.nr.3403; nr.3621) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. (Reģ.nr.955) (dok.nr.3367; nr.3622) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. (Reģ.nr.1024) (dok.nr.3530; nr.3629) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1025) (dok.nr.3531; nr.3629) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. (Reģ.nr.1026) (dok.nr.3532; nr.3629) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.1038) (dok.nr.3613; nr.3613A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.1039) (dok.nr.3631; nr.3631A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (dok.nr.3632; nr.3632A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ.nr.1041) (dok.nr.3633; nr.3633A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai
(atbildīgā).

Nodeva komisijām otrreizējai caurlūkošanai likumu:

— “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (dok.nr.3643) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. (dok.nr.3611)

Ievēlēt:

A.Mellakaulu — balsojums: 64 par.

D.Ķezberi — balsojums: 63 par.

O.Dzenīti — balsojums: 54 par.

— “Par Alvisa Jēkabsona atkārtotu iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3614) Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Lūcijas Rietas atkārtotu iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3615) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Intas Marnauzas atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3616) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Ārijas Ulasevičas apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3617) Balsojums: 83 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.3603) Balsojums: 70 par, 1 pret, 7 atturas.

— “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā”. (dok.nr.3639) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. (dok.nr.3644) Balsojums: 84 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (dok.nr.3645) Balsojums: 82 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (dok.nr.3646) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

3.lasījumā nepieņēma un nodeva atpakaļ atbildīgajai komisijai likumu:

— “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.818) (dok.nr.3626) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1037) (dok.nr.3609; nr.3609A) Balsojums: 28 par, 16 pret, 41 atturas.

 

 

Noraidīja deputātu pieprasījumu:

— “Par valsts budžeta likuma projekta 2002.gadam iesniegšanu”. (dok.nr.3568; nr.3568A) Balsojums: 33 par, 44 pret, 13 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 18. oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Vislielākās kaislības šodien Saeimas plenārsēžu zālē izraisīja likumprojekta “Grozījumi “Zvejniecības likumā”” izskatīšana galīgajā lasījumā. Katrā frakcijā bija dažādu viedokļu aizstāvji, protams, makšķernieki aizstāvēja viedokli, ka ir jāierobežo zveja ar tīkliem. Savukārt zvejniecības un zvejnieku viedokļu paudēji aizstāvēja arī zvejnieku tiesības. Jāatzīmē, ka mūsu ūdeņi ir kļuvuši mazāk bagāti ar zivju resursiem, jo notiek arī liela malu zvejniecība paralēli legālo zvejnieku darbam. Tādēļ diskusijas bija par to, vai atļaut svētdienās un sestdienās lietot vadus, kā arī tīklus vai to neatļaut.

Jāsaka, ka situācija Latvijas ūdeņos ir tāda, ka uz vienu metru legāltīklu ir trīs, četri malu zvejnieku ieliktie. Daudz dara apsaimniekotāji gan pašvaldībās, gan arī individuālajās apsaimniekošanas sabiedrībās. Piemēram, “Burtnieku ezers” un “Latvijas meži” Kaņiera ezerā paši savu ezeru kopj, ielaiž tajā zivju mazuļus, rūpējas par makšķerniekiem un uztur savas laivu bāzes. Daudz sliktāks stāvoklis ir publiskajos Latvijas ezeros, kur nav šo sargu un katrs mēģina dabas dāvanas izmantot, lai iedzīvotos vai papildinātu savas ģimenes budžetu. Domāju, ka ļoti svarīgi ir tas, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt publiskos ūdeņus, kuros nebūs atļauts izmantot vadus, zvejot sestdienās un svētdienās, lai šajās upēs varētu ar zveju nodarboties makšķernieki un tūristi un lai no tiem iekasētu samaksu, kas būtu papildinājums vietējo pašvaldību budžetā. Runājot par vietām, kur atļauts būvēt spēkstacijas, tika pieņemts grozījums, ka Ministru kabinets, ņemot vērā Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus, noteiks upes un upju posmus, kuros nav atļauta hidroelektrostaciju būvniecība. Es uzskatu, ka tas būs pareizi, ja mēs rūpēsimies par savām upēm, kurās notiek zivju migrācija un zivju nārsts, kurās nāk laši, un mēs aizsargāsim tos, lai veicinātu zivju resursu attīstību.

Bet pats galvenais, ko es gribētu teikt, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, būtu jādomā arī par uzraudzības dienestu, par zivju aizsardzības inspektoru štata palielināšanu. Šobrīd katrā rajonā ir tikai viens inspektors, un, ja ir vairākas ūdenstilpes, tad grūti uzraudzīt un izskaust malu medniekus, tādēļ zivju inspektoru budžeta finansējuma palielinājumā lūdzu arī atbalstu no citām Saeimas frakcijām.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Mēs esam ļoti satriekti par tiesneša Laukrozes slepkavību un izsakām līdzjūtību tuviniekiem, lielajai tiesnešu saimei. Mēs ceram un ticam, ka slepkavas tiks atrasti un sodīti.

Tautas partijas frakcija ir gandarīta par Valsts prezidentes atbalstu mūsu frakcijas nostādnēm. Arī Valsts prezidente uzskata, ka nedrīkst ierobežot iespēju, privatizējot pašvaldību īpašumu, par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus, jo likumā tas paredzēts un garantē ikvienam īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus pašvaldību īpašumu privatizācijā. Diemžēl, neatbalstot Tautas partijas nostādni, Saeimas vairākums faktiski rīkojas pretlikumīgi. Paldies Valsts prezidentei, ka viņa likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai.

Arī Valsts prezidentes vadītā Trīszvaigžņu ordeņa dome ir nākusi pie atziņas, ka Latvijā bez Triju Zvaigžņu ordeņa nepieciešami arī citi valsts apbalvojumi. Tautas partija jau labu laiku atpakaļ iesniedza izskatīšanai līdzīga rakstura likumprojektu, kurš diemžēl neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Nākamnedēļ mūsu frakcija tiksies ar Ordeņa domes pārstāvjiem, lai saskaņotu viedokļus par kopīgu rīcību šajā jautājumā.

Jau iepriekšējais runātājs minēja, ka šodien visilgāk notika debates par likumprojektu “Grozījumi “Zvejniecības likumā””. Tas ir saprotams, jo tika diskutēts par Latvijas dabas bagātībām un ūdens resursiem, jo Latvija ir ne tikai jūras valsts, bet daudzu upju un ezeru valsts. Ļoti žēl, ka vairākuma atbalstu neguva deputāta A.Kiršteina un citu Tautas partijas frakcijas deputātu izstrādātie priekšlikumi, kas ar likumu ierobežotu zveju ar tīkliem brīvdienās, kā arī zveju ar vadiem. Tas ļautu radīt pilnvērtīgākas iespējas atpūsties pie ūdeņiem daudziem Latvijas iedzīvotājiem un radītu apstākļus, lai lauku iedzīvotāji varētu nopelnīt, izīrējot makšķerniekiem laivas, dzīvojamās telpas, nodrošinot atpūtniekus ar pārtiku. Tas, ka mūsu upes un ezeri ir iztukšoti, ļoti bremzē tūrisma attīstību, kas ir ļoti perspektīva nozare Latvijā.

Jau iepriekšējais runātājs minēja, ka Ministru kabinetam tomēr būs jāapstiprina tās upes un upju posmi, kur tiks ierobežota hidroelektrostaciju celtniecība, un jāievieš skaidri noteikumi, kas izskaudīs iespēju korumpēt ierēdņus vidi postošu projektu īstenošanai. Tas nebūt nenozīmē, ka mazās hidroelektrostacijas nedrīkstēs būvēt vispār. Tāpat Ministru kabinetam, kā jau minēju, būs jāizstrādā stingri noteikumi, kā varēs zvejot brīvdienās ar vadiem un ar tīkliem.

Šonedēļ, tas ir rīt, Saeimā tiks iesniegts nākamā gada budžeta projekts. Tautas partijas frakcija pilnībā atbalsta finansu ministra G.Bērziņa centienus nepieļaut sagraut finansu sistēmu, kā tas lielā mērā notika M.Gaiļa valdības laikā. Tāpat Tautas partija arī turpmāk konsekventi atbalstīs izglītības jomu un valsts drošības nostiprināšanu, jo, kā liecina pēdējie notikumi, tas ir ļoti nepieciešami. Tāpat mēs noteikti atbalstīsim finansējuma palielināšanu medicīnas jomā un turpināsim sarunas ar Latvijas Pensionāru federāciju. Jau esam noslēguši sarunas par valsts pensiju likumu, bet jāturpina darbs arī pie citām lietām — pie nodokļiem un dažādiem atvieglojumiem sociālajā jomā.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien sociāldemokrāti iesniedza sagatavotos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”. Mēs ņēmām vērā valdības koalīcijas kritiku par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepieciešamību, kā arī ienākumu nodokļa saistību ar attiecīgu bērnu skaitu ģimenē. Un tāpēc mēs kā vienu no pirmajiem soļiem piedāvājam valdības partijām sekojošu principu - vienam no ģimenes apgādniekiem tiek dotas ienākumu nodokļa atlaides. Tātad, ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, — nodokļu atlaides 25% apmērā; 50% apmērā, ja ir divi nepilngadīgi bērni, un 100% apmērā tad, ja ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu. Diemžēl šajā brīdī, kad šo priekšlikumu varēja iestrādāt budžeta projektā, valdības partijas mūsu priekšlikumu noraidīja. Tas norāda, ka mēs par savu nākamo paaudzi nopietni nedomājam un neapzināmies to, ka nevis derīgie izrakteņi, bet Latvijas cilvēks ir galvenā vērtība Latvijā, un no tā, cik viņš izglītots un vesels, būs atkarīgs arī mūsu paaudzes liktenis nākotnē. Diemžēl valdības partijas vienbalsīgi to noraidīja.

Mūsuprāt, nākamie likumi, kas būs ļoti svarīgi, ir šodien skatītie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju Latvijas Republikas pilsētās”” un “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju Latvijas Republikas pilsētās” Saeimā 3.lasījumā nepieņēma un nodeva atpakaļ atbildīgajai komisijai, jo izstrādātā redakcija nebija pietiekami kvalitatīva, bet arī šeit mēs iestrādājām grozījumus, lai Latvijas valsts zemi nevarētu tik vienkārši iegādāties jebkurš ārzemnieks, vienalga, no kurienes viņš ir. Tajā pat laikā ir ļoti grūti neiztirgot šo nacionālo bagātību, ja mēs nedodam zināmus ierobežojumus šīs zemes iegādē. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un mēs uzskatām, ka tam, kam pieder zeme, pieder arī nopietna ietekme mūsu valstī.

Tāpēc mēs piedāvājam, lai pašvaldības zemes, it īpaši jau laukos, varētu būt gan pilsoņiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem Latvijā, bet juridiskajām personām — tām, kuras ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Nākamais jautājums, kas šodien bija svarīgs. Opozīcijai ar opozīcijas partijas — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas — palīdzību izdevās gūt atbalstu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kandidātei D.Ķezberei. Arī atsevišķi valdības partiju deputāti atbalstīja viņas kandidatūru Nacionālās radio un televīzijas padomē. Priecājos, ka zinošs un profesionāls cilvēks tika atbalstīts tādā nopietnā darbā, kas pozitīvi ietekmēs arī Latvijas valsts radio un televīziju.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka galvenais zvejas lietās ir saglabāt savus dabas resursus, lai zivju resursi Latvijas ezeros būtu arī pēc daudziem gadiem, tāpēc būtu prātīgi sestdienās, svētdienās un svētku dienās rūpniecisko zveju aizliegt.

P.Apinis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien pirms Saeimas plenārsēdes pie Saeimas notika neliels pikets, kuru rīkoja Pasaules vides fonda aktīvisti. Pagājušajā naktī viņi bija Ventā noķēruši apmēram 20 malu zvejniekus, izņēmuši 15 vadus, 16 tīklus un apmēram pustonnu lašu. Tādēļ arī mēs šodien tik ilgi diskutējām par likumprojektu “Grozījumi “Zvejniecības likumā””. Situāciju Latvijas upēs un ezeros nevar uzskatīt par normālu, jo pārlieku daudzi šobrīd nodarbojas ar malu zvejniecību, un dažādos veidos tiek izdarīts dabai kaitējums. Jebkurā gadījumā tas, ka mēs uz mazajām upēm esam jau uzbūvējuši ļoti daudzas mazas hidroelektrostacijas, kas kopumā dod 0,1% no nacionālās enerģētikas, un gatavojamies vēl uzbūvēt kādas sešdesmit jaunas, dara lielu neatgriezenisku ļaunumu Latvijas dabai. Ja šīs mazās hidroelektrostacijas pilnībā tiks sabūvētas, tas radīs neparedzamas sekas zivju nārsta vietām.

Šodien Saeimas plenārsēdes gaitā par šiem jautājumiem izvērtās ļoti stingras, nopietnas diskusijas un virsroku guva viedoklis, ka tieši Ministru kabinetam ir strikti jānosaka upes un upju posmi, kuros nevar būt nekādi šķēršļi, ieskaitot mazās hidroelektrostacijas.

Tā kā pirms manis tieši par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” runāja mūsu draugi no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, tad man jāpiebilst, ka likumprojekts, ko viņi iesniedza, bija ar labiem nodomiem. Šoreiz viņi nolēma samazināt finansējumu veselības aprūpei, noņemt naudu pašvaldībām, kas nozīmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, lai izdarītu mistisku pakalpojumu tikai strādājošajiem vecākiem. Tātad labi pelnošiem vecākiem būtu zināmas priekšrocības. Tas neattiecas uz tiem vecākiem, kas nopelna maz, jo viņiem jau tāpat ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides minimālās algas dēļ. Nē, šeit sociāldemokrāti atklāti lobēja labi pelnošus cilvēkus, radot viņiem vēl lielākas priekšrocības uz citu cilvēku veselības rēķina.

Par pārējām lietām, kas šodien notika, — diezgan emocionāli un nozīmīgi bija ievēlēt Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus. Es tiešām apsveicu sociāldemokrātus, ka padomē būs D.Ķezbere, kura ir profesionāla radio un televīzijas darbiniece. Tajā pašā laikā mums ir zināms pārsteigums, ka savienības “Latvijas ceļš” pārstāvis M.Andersons nesaņēma šo mandātu.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu bija tiešām nozīmīgs, bet es gribu runāt par problēmu, kas risinājās ārpus parlamenta, ārpus Saeimas sienām, proti, no mūsu apvienības kandidēja Regīna Ločmele, kas strādā radio SWH. Vakar vakarā viņa man zvana un stāsta, ka radio SWH vadība sasaukusi kolektīva sapulci un Z.Liepiņš izteicis viņai ultimātu — vai nu noņemsi savu kandidatūru, vai arī ar rītdienu vairs radio SWH nestrādāsi. Protams, R.Ločmele nenoņēma savu kandidatūru, taču šodien viņa dabūja tikai 31 balsi. Tā ar šodienu viņa ir izmesta ārā no darba.

Cik es zinu, arī televīzija, kurā viņa strādā, ir lūgusi, konkrēti Tjarves kungs, R.Ločmeli uzrakstīt paskaidrojumu. Tā vien liekas, ka viņai būs jāatstāj arī darbs televīzijā. Abi minētie gadījumi liecina, cik grūti ir atbrīvoties no padomju laika instinktiem.

Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vienmēr ir atbalstījusi Latvijas demokratizāciju, kā arī ierosinājusi virkni likumdošanas iniciatīvu, lai veicinātu šos procesus. Arī šodien mēs iesniedzām Saeimā izskatīšanai grozījumus “Saeimas vēlēšanu likumā” un “Pilsētas domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”. Šie grozījumi aizstāv katra indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem, kas ir fundamentālas cilvēktiesības, un tās jānodrošina katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas, arī bez diskriminācijas uz valodas pamata. Es zinu, ka šis jautājums, protams, izraisīs lielas problēmas Saeimai, bet tanī pašā laikā šī ir tā norma, kuru pieprasa Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kuras misijas slēgšanu Rīgā cenšas panākt Ārlietu ministrija. Tātad jautājums ir tāds — vai mēs gribam šo valsti turpmāk demokratizēt un kļūt par reāliem eiropiešiem jeb turpināsim dzīvot, padomju laika instinktu vadīti.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!