• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Budžeta projekts ir tapis grūtās debatēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.10.2001., Nr. 151 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54919

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts budžetu 2002. gadam

Vēl šajā numurā

23.10.2001., Nr. 151

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Budžeta projekts ir tapis grūtās debatēs

19.oktobrī finansu ministrs Saeimai iesniedza valsts budžeta projektu

BUDZETS.JPG (38285 bytes)Piektdien, 19.oktobrī, pulksten 11: finansu ministrs Gundars Bērziņš Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Rihardam Pīkam iesniedza Ministru kabineta akceptēto 2002.gada valsts budžeta likumprojektu

Foto: A.F.I.

Piektdien, 19.oktobrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš iesniedza Saeimas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Rihardam Pīkam Ministru kabineta akceptēto 2002.gada valsts budžeta likumprojektu. Līdz ar budžeta likumu Saeimas izskatīšanai tika nodoti arī grozījumu projekti 8 likumos, budžeta paskaidrojumi un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās protokols.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš 2002.gada budžeta projektu vērtē kā sabalansētas attīstības budžetu, kas tapis smagās debatēs.

“Valdības mērķis, sastādot 2002. gada budžeta projektu, ir nodrošināt turpmāku strauju valsts ekonomikas attīstību, lai veicinātu valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Grūtajā valsts budžeta sastādīšanas gaitā ir izdevies rast līdzsvaru starp valsts attīstības veicināšanu, samazinot nodokļus, un nepieciešamajiem izdevumiem,” norāda ministrs.

Budžeta projekts paredz 2002. gadā valsts konsolidētajā budžetā 1 522 139 456 latu ieņēmumus un 1 652 608 468 latu izdevumus.

Salīdzinot ar 2001.gadu, nākamgad konsolidētā valsts budžeta izdevumi plānoti par 116 miljoniem latu lielāki. Lielākais izdevumu pieaugums ir Ministru kabineta definētajām prioritātēm – valsts aizsardzībai, veselības aizsardzībai, integrācijai ES, izglītībai un veselības aprūpei.

Lielākais izdevumu pieaugums nākamgad plānots Labklājības ministrijas sistēmā. Tā pieaugums veselības aprūpes finansējumā plānots 19 miljoni latu, pensiju budžetā – 11,4 miljoni latu.

Programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2002.gadā paredzēts piešķirt par 35 miljoniem latu vairāk nekā šogad, kopumā 90,9 miljonus latu.

Pedagogu algu palielināšanai nākamgad papildus paredzēti 12,5 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta plānotais fiskālais deficīts ir 140,4 miljoni latu jeb 2,46% no iekšzemes kopprodukta.

2002.gada budžeta projekts ir veidots, prognozējot nākamgad 6% IKP pieaugumu salīdzināmajās cenās un 3% inflāciju.

Turpinot iepriekšējos gados sākto nodokļu sloga samazināšanas tendenci, no 2002.gada 1.janvāra tiks par 3% samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

Līdz ar 2002.gada valsts budžeta projektu Saeimā iesniegta arī tā saucamā budžetu pavadošo likumprojektu grozījumu pakete:

• grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli,

• grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli,

• grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli,

• grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem,

• grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli,

• grozījumi likumā par nekustāmā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000.-2001.gadā,

• grozījumi likumā par muitas nodokli (tarifiem),

• jauns likumprojekts par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu.

Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz nodokļa likmes samazinājumu 2002.gadā par 3%, trīs gados sasniedzot 15% likmi.

Lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību, sagatavoti grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz iespēju kuģošanas uzņēmumiem izvēlēties kārtību, kurai atbilstoši tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Nodokļa maksātājs var maksāt nodokli likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā vispārējā kārtībā vai arī iegūt tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un maksāt tonnāžas nodokli par uzņēmuma peļņu (tās daļu), kas tieši attiecināma uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem. Arī grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli skar kuģošanas nozari — likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantota kuģa, ja kuģis ir reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.

Grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli paredz diferencētās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanu no 2003.gada.

Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli un likumā par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000.un 2001.gadā paredz vēl 2002.gadā saglabāt pašreizējo situāciju nodokļa bāzes un likmes jomā.

Grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem mainīs nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu — samazināt valsts pamatbudžetā ieskaitāmo daļu no 50% līdz 40% un palielināt valsts speciālajā budžetā†— Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 50% līdz 60 procentiem.

Jaunais likumprojekts par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu izstrādāts, lai pildītu Ministru kabineta lēmumu, kurā atzīts par nepieciešamu pārskatīt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apmēru, paredzot tās paaugstināšanu 2002. gadā vidēji par 50% un pakāpeniski arī turpmākajos gados.

Finansu ministrijas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!