Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2000. gada 13. aprīļa Komerclikums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.05.2000., Nr. 158/160 (2069/2071) https://www.vestnesis.lv/ta/id/5490

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar Latvijas misiju pasaulē un sapni par mājām

Vēl šajā numurā

04.05.2000., Nr. 158/160 (2069/2071)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.04.2000.

Stājas spēkā: 01.01.2002.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Komerclikums

 

A DAĻA

KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

KOMERSANTI UN KOMERCDARBĪBA

1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks

Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi.

(3) Šā likuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.

4.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

5.pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības

Publisko tiesību noteikumi, kas aizliedz veikt noteikta veida komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šāda veida komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.

II SADAĻA

KOMERCREĢISTRS

6.pants. Komercreģistra vešana

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).

7.pants. Komercreģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izrakstu no komercreģistra ierakstiem, kā arī komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar komercreģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) juridiskā adrese;

4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veids;

3) katra komandita ieguldījuma summa un komanditu ieguldījumu kopsumma;

4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

6) juridiskā adrese;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;

4) viena vai vairāku valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) obligātās rezerves lielums;

7) juridiskā adrese;

8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalsts komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

4) ārvalsts komersanta veids;

5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants.

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota;

2) to personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

4) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

5) koncerna līgums, ja tāds noslēgts;

6) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

9.pants. Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti, kā arī likumā noteikto personu notariāli apliecināti parakstu paraugi. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā komersanta komercreģistra lietā.

10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt šo pieteikumu arī apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un ziņas publicēšanai iesniedz komercreģistra iestādes amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.

12.pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

13.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) veidu;

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu.

14.pants. Komersanta izslēgšana no komercreģistra

Komersantu izslēdz no komercreģistra, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

15.pants. Valsts nodeva

(1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par komercreģistra izraksta un komercreģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

16.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

17.pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants atvēris filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norādīts pamatkapitāla lielums, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

III SADAĻA

UZŅĒMUMS UN FILIĀLE

18.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

19.pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir tādas ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas un rakstveidā vai citādā veidā fiksēta vai nefiksēta informācija, kurai ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

20.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

(2) Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

21.pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pāreja personālsabiedrībai

(1) Ja individuālā komersanta uzņēmums pāriet personālsabiedrībai, kuru nodibina šis individuālais komersants un cita persona, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības attiecībā uz parādniekiem pāriet uz nodibināto personālsabiedrību.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

22.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles atvēršana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi;

4) personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

24.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra

Filiāli izslēdz no komercreģistra:

1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu;

2) ārvalsts komersanta firmu;

3) filiāles juridisko adresi;

4) ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

5) filiāles darbības veidus;

6) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

7) personu, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu;

8) ārvalsts komersanta veidu.

(3) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

2) atļauju dibināt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās, un šā pilnvarojuma apjomu.

(4) Šā panta otrās daļas 7.punktā minētā persona, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespējas, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju, kā arī reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu;

4) filiāles izslēgšanu no komercreģistra.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(6) Komercreģistra iestādei iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram.

(7) Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(8) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

IV SADAĻA

FIRMA

26.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

27.pants. Norāde uz komersanta veidu

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi “individuālais komersants” vai tās saīsinājumu “IK”.

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi “pilnsabiedrība” vai tās saīsinājumu “PS”. Komanditsabiedrības firmā ietver norādi “komanditsabiedrība” vai tās saīsinājumu “KS”.

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumu “AS”.

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

28.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai (26.panta otrā daļa) skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.

(5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.

(7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

30.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīgā biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgu tiesisku attiecību pamata.

31.pants. Firmas atsavināšana

Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

32.pants. Filiāles firma

Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu “filiāle”.

33.pants. Firmas aizsardzība

Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

V SADAĻA

PROKŪRA UN PARASTĀ KOMERCPILNVARA

34.pants. Prokūra

(1) Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.).

(2) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

35.pants. Prokūras izdošana

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

36.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem, noteikta veida darījumiem vai to apjomu;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.

37.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura).

38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas un izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

39.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne ar komersanta nāvi.

40.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

(3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.

41.pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus

(1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nedod viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki:

1) var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir pilnvaroti;

2) uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildi, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

42.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā

Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.

43.pants. Komercpilnvarnieka paraksts

Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.

44.pants. Komercpilnvarojuma tālāknodošana

Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

VI SADAĻA

KOMERCAĢENTS

45.pants. Komercaģenta jēdziens

Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.

46.pants. Komercaģenta līguma forma

Komercaģenta līgums slēdzams rakstveidā.

47.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu.

(2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu.

(3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

48.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai.

(2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam par:

1) savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas;

2) tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents;

3) darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

49.pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā apvidū parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50. — 52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

50.pants. Komercaģenta tiesības uz provīziju

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja:

1) darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) pirms komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem.

(4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

51.pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja principāls ir izpildījis darījumu, bet ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja un ciktāl šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

52.pants. Provīzijas aprēķins

(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc aprēķina perioda beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu.

(3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izrakstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību.

(4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.

53.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojuma līgums slēdzams rakstveidā.

(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

54.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.

55.pants. Noilgums

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

56.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā.

(2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.

57.pants. Komercaģenta līguma uzteikums

(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, katra līguma puse var uzteikt komercaģenta līgumu, ievērojot šādus uzteikuma termiņus:

1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā;

2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā;

3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā;

4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados.

(2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu.

(3) Ja nav nolīgts citādi, par uzteikuma termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līgumisko attiecību ilgums.

58.pants. Tūlītējs uzteikums

(1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā.

(2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.

59.pants. Tiesības uz izlīdzinājumu

(1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl:

1) principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst būtisku labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents;

2) komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju vai atlīdzību, kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līguma attiecības tiktu turpinātas;

3) izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma.

(2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījuma attiecību apjoma būtisks pieaugums ar komercaģenta jau piesaistītu klientu, kas saimnieciskajā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai.

(3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par gada vidējo provīziju vai citādu gada vidējo atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līguma attiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, gada vidējā provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu.

(4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu, ja:

1) viņš uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ;

2) principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība;

3) uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līguma attiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu, nav spēkā. Izlīdzinājuma prasījums noilgst viena gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

60.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.

61.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, kurā viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

(3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma. Šajā gadījumā principāla pienākums maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību izbeidzas pēc sešiem mēnešiem no atteikuma paziņošanas brīža. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

(5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma.

(6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

62.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas

(1) Šā likuma 41.panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants.

(2) Komercaģents arī tad, ja viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistības nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā zināja vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

63.pants. Pilnvarojuma trūkums

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījuma noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešā persona nezina, ka komercaģents nav tam pilnvarots, uzskatāms, ka principāls darījumu ir apstiprinājis, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nav nekavējoties noraidījis šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

VII SADAĻA

MĀKLERIS

64.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.

65.pants. Darījuma akta galīgais teksts

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apliecinātu darījuma akta galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma.

(2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma akta galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma akts.

(3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma akta galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.

66.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma akta galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības vēlāk norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījuma attiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi.

(2) Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi var izvirzīt pamatotus iebildumus, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt, lai mākleris izpilda darījumu. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs, lai mākleris izpilda darījumu.

67.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, līdz prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi.

(2) Māklerim nav pienākuma uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.

68.pants. Izpildījuma saņemšana

Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.

69.pants. Māklera atbildība

Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.

70.pants. Māklera atlīdzība

(1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.

71.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.

72.pants. Darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums vest darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris izdara ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta.

(2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi izdarītiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem.

(3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst izdarīt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

(4) Darījumu žurnālu var vest elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts.

(5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek vests elektroniskā veidā.

73.pants. Izraksti no darījumu žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kuros norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību.

(2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.

B DAĻA

KOMERSANTI

VIII SADAĻA

INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS

74.pants. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu;

3) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

76.pants. Individuālā komersanta tiesības izmantot firmu un atbildība

(1) Individuālais komersants, izmantojot savu firmu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā.

(2) Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(3) Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(4) Ja individuālā komersanta saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

IX SADAĻA

PILNSABIEDRĪBA

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

77.pants. Pilnsabiedrības jēdziens

(1) Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

(2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

78.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda:

1) katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības veidu;

4) sabiedrības juridisko adresi;

5) komercdarbības veidus.

(2) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņa piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā.

(3) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(5) Komercreģistram iesniedzami to sabiedrības biedru notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību.

2.nodaļa

Biedru savstarpējās attiecības

79.pants. Sabiedrības līgums

Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemērojami šā likuma 80. — 88.panta noteikumi.

80.pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamos izdevumus vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt viņam šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

81.pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

82.pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

83.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri sabiedrības lietvedībā nepiedalās.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

84.pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

85.pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

86.pants. Biedru kontroles tiesības

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

87.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

88.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

3.nodaļa

Sabiedrības biedru attiecības

ar trešajām personām

89.pants. Sabiedrības pastāvēšana attiecībā uz trešajām personām

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

90.pants. Sabiedrības tiesībspēja

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

91.pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums.

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī jebkuras izmaiņas sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

92.pants. Pārstāvības apjoms

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība veicama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīga komercreģistrā ierakstīta firma.

93.pants. Pārstāvības atņemšana

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu izpildē, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

94.pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

95.pants. Sabiedrības biedru ierunas

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;

2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir tikai sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedra mantu.

96.pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība

(1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 94. un 95.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

4.nodaļa

Sabiedrības izbeigšanās

un sabiedrības biedra izstāšanās

97.pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;

2) ar sabiedrības biedru lēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;

2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

3) sabiedrības biedra uzteikums;

4) sabiedrības biedra izslēgšana;

5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

98.pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

99.pants. Sabiedrības biedra uzteikums

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzsakot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izstājušos biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.

100.pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, šā likuma 98. un 99.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;

2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

101.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu no tās summas, kas būtu izmaksājama sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

102.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību

(1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 98.panta noteikumiem ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

103.pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar šā likuma 99., 101. un 102.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, attiecīgi piesakot sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

104.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu.

(3) Ja ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem tiek piešķirts komandita statuss, uzskatāms, ka sabiedrība ir pārveidota par komanditsabiedrību, to piesakot ierakstīšanai komercreģistrā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandita statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks vispārējā kārtībā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandita statusa piešķiršanas viņam.

105.pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas ar bankrota procedūras uzsākšanu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

5.nodaļa

Sabiedrības likvidācija

106.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

107.pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistra iestādei iesniedzami notariāli apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi.

108.pants. Vairāki likvidatori

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

109.pants. Likvidatora pilnvaru ierobežojumu spēkā neesamība

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

110.pants. Sabiedrības biedru norādījumi

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

111.pants. Likvidatoru paraksts

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi par sabiedrības likvidāciju.

112.pants. Sabiedrības mantas sadale

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

113.pants. Citi norēķināšanās veidi

Ja sabiedrības biedri vienojušies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs nodaļas noteikumi.

114.pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs sadaļas otrās un trešās nodaļas noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

115.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

6.nodaļa

Noilgums un atbildības ierobežojumi

116.pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

117.pants. Tāda sabiedrības biedra atbildība, kurš izstājies no sabiedrības

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

X SADAĻA

KOMANDITSABIEDRĪBA

118.pants. Komanditsabiedrības jēdziens

(1) Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komanditsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

119.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 78.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandita:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) ieguldījuma summu un komanditu ieguldījumu kopsummu.

(2) Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandits iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas no tās.

120.pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojami šā likuma 121. — 125.panta noteikumi.

121.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Komanditiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

122.pants. Konkurences aizliegums

Attiecībā uz komanditu nav piemērojami šā likuma 82.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

123.pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandita attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

124.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojami šā likuma 88.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Sabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komanditam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

125.pants. Peļņas daļas izmaksa

(1) Komandits var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komanditam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

126.pants. Sabiedrības pārstāvība

Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

127.pants. Komandita atbildība

Komandits sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

128.pants. Komandita atbildības apjoms

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandita atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no ieguldījuma izdarīšanas vai ieguldījuma izdarīšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandita ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neizdarītu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

129.pants. Komandita atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandits, viņš atbilstoši šā likuma 127. un 128.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

130.pants. Ieguldījuma samazinājums

Komandita ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandita ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

131.pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā

Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

132.pants. Komandita atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandits, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandita dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandits iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un viņa kā komandita ierakstīšanu komercreģistrā.

133.pants. Komandita nāve

Komandita nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

XI SADAĻA

KAPITĀLSABIEDRĪBA

1.nodaļa

Vispārīgie jautājumi

134.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.

135.pants. Sabiedrības tiesiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiskā persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

136.pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad tā ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Ar jēdzienu “dalībnieks” šīs sadaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

137.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

138.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību

(1) Sabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā.

139.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Dibinātāji vai valde juridisko adresi un tās maiņu piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

2.nodaļa

Sabiedrības dibināšana

140.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

141.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 142.pantu;

2) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu;

6) iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 150.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgumā nav noteikts citādi.

142.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

143.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

12) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts komercreģistra iestādei saskaņā ar šā likuma 149.panta pirmās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā slēdzams jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, izdarāmi grozījumi statūtos vai piemērojami šā likuma 147.panta ceturtās daļas noteikumi.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

144.pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) obligātās rezerves lielumu, tās veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti);

9) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, — akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, — konversijas noteikumus;

3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, — konversijas noteikumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

145.pants. Sabiedrības pārvaldes institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Likumā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz sabiedrības valdes un padomes locekļiem un revidentu, kas iecelts ar dibināšanas līgumu.

(2) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā dalībnieku sapulcē.

146.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē dibinātāji izpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgumā nav noteikts agrāks pamatkapitāla apmaksas termiņš.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

147.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

(3) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši saviem ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām. Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

148.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

149.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā dibinātāji iesniedz komercreģistra iestādei sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

5) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

6) to valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus, kuriem ir pārstāvības tiesības;

7) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi.

150.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas prasīt, lai komercreģistra iestāde ieceļ vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti sastāda ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistra iestādei, otru — sabiedrībai, bet trešo — dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav pienācīgi veikuši savus pienākumus, viņi atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

3.nodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls

151.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Pamatkapitālu izsaka veselos latos.

(3) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(4) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

152.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

(1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu naudā nevar aizstāt ar mantisko ieguldījumu.

153.pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

(2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba samaksa, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(3) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā.

(6) Par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu sabiedrība izdod rakstveida apliecinājumu.

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā — dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.

155.pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī daļas uzcenojums. Daļas uzcenojumu norāda pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

156.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai, kā arī tiek ieturēta viena piektdaļa no jau iemaksātās summas. Ieturēto summu ieskaita sabiedrības obligātajā rezervē, bet atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai, ja statūtos tas ir paredzēts.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var prasīt starpību no pirmā daļas ieguvēja.

(5) Dibināšanas līgumā, kā arī statūtos var noteikt līgumsodu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par līgumsodu šīs daļas izpratnē.

157.pants. Vairāku personu tiesības uz daļu

(1) Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, atbild solidāri par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

158.pants. Obligātā rezerve

(1) Obligāto rezervi veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu samaksas).

(2) Obligātā rezerve nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Obligātajā rezervē jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts noteiktais obligātās rezerves lielums, atskaitījumus izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumā var būt noteikts lielāks obligātās rezerves apjoms un citāda tās veidošanas kārtība.

159.pants. Obligātās rezerves izlietošana

Obligāto rezervi var izlietot tikai sabiedrības zaudējumu segšanai un tikai pamatojoties uz dalībnieku lēmumu.

160.pants. Citas rezerves

(1) Sabiedrība var veidot citas rezerves, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu rezervju izlietošanas noteikumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgās rezerves veidošanas mērķim.

161.pants. Dividendes

(1) Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

(3) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām.

(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt, ja, apstiprinot gada pārskatu, tiek konstatēts, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(5) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(6) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(7) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(8) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minētos gadījumus.

162.pants. Nepamatoti izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

(2) Citas nepamatoti izmaksātās summas, ko dalībnieks no sabiedrības ieguvis labā ticībā, viņam ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad viņam kļuvis zināms, ka izmaksa nav pamatota. Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atdot sabiedrībai. Šādā gadījumā dalībniekam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nepamatotās izmaksas rezultātā.

4.nodaļa

Atbildība

163.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce. Saistību pāreja sabiedrībai neierobežo tās tiesības prasīt no dibinātājiem saistību izpildi.

(4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji atbild solidāri kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

164.pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā tā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

165.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

(1) Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

166.pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kas noteikta šā likuma 163.pantā.

(5) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

167.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgu vai nolaidīgu rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistību. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

168.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekam vai trešajai personai. Dalībnieks var prasīt zaudējumu atlīdzību no šīs personas tikai tieši viņam nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ar savu rīcību pārkāpuši likumu, statūtus vai likumīgus dalībnieku sapulces lēmumus, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi sabiedrībā. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies saskaņā ar likumu, statūtiem vai likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem, viņiem ir pierādīšanas pienākums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no prasījuma tiesību rašanās dienas.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja ietekme īstenota:

1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) tiesīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

169.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, viņam ir pierādīšanas pienākums.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasījuma pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar viņu izlīgumu. Lēmumu var pieņemt ne agrāk kā pēc trim gadiem no prasījuma tiesību rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

170.pants. Kreditora prasība sabiedrības labā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166. — 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību, un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:

1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ir noslēgts izlīgums;

3) zaudējums nodarīts, pildot valdes vai padomes lēmumu.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

171.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav izveidota, — bez dalībnieku piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

172.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.

(2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Sabiedrības prasību pret dibinātājiem, padomi un revidentu ceļ un uztur valde, ja dalībnieku sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas pielaiž par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neņemot vērā dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neceļ prasību tiesā.

(6) Prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai pievieno attiecīgi apliecinātu sapulces protokola izrakstu. Dalībnieku mazākumam, ceļot prasību tiesā, ir pienākums pievienot pierādījumus par to, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu, kā arī attiecīgu dalībnieku mazākuma pilnvarojumu.

(7) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(8) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.

173.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

5.nodaļa

Sabiedrības gada pārskats un peļņas sadale

174.pants. Sabiedrības pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja tāda ir izveidota).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sasauc dalībnieku sapulci pēc revidenta atzinuma saņemšanas.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

175.pants. Padomes ziņojums dalībnieku sapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un sastāda par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā iekļauj:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu;

2) valdes darbības izvērtējumu;

3) pārskatu par padomes darbību pārskata periodā.

176.pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu nākamajam pārskata gadam katru gadu ievēlē kārtējā dalībnieku sapulcē vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā, par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņēmumā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumus saņēmusi valde. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentam, un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.

177.pants. Revidenta pienākumi un tiesības

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

178.pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet viņš nav tos norādījis atzinumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, viņš atbild solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

179.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, — arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta atzinums atšķiras no ievēlētā revidenta atzinuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas ir šķērslis gada pārskata apstiprināšanai.

180.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas izlietošanu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) obligātajā rezervē izdarāmo atskaitījumu apmēru;

3) citās rezervēs (ja tādas paredzētas likumā vai statūtos) izdarāmo atskaitījumu apmēru;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

181.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistra iestādei

(1) Valde gada pārskatu iesniedz komercreģistra iestādei.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu gada pārskata apstiprināšanas dienā.

182.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

183.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt revīzijas veikšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(3) Ja valde nepiekrīt revīzijas veikšanai, tā sasauc dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod veikt revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā.

(4) Revīzija veicama uz sabiedrības rēķina.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu, kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kas pieņēmusi lēmumu par revīzijas veikšanu, vai dalībnieku mazākumam un valdei.

184.pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus, nosakot viņiem atlīdzību.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi, ja viņu ir pieaicinājis dalībnieku mazākums saskaņā ar šā likuma 176.panta piektās daļas noteikumiem.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt, lai valde pieaicina ekspertus, ja tam ir svarīgs iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināmi šā likuma 177. un 178.panta noteikumi.

XII SADAĻA

SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU

1.nodaļa

Pamatkapitāls un daļa

185.pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

186.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos latos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Daļa nav dalāma.

(3) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

187.pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru.

(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) fiziskajām personām — dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana, — arī daļu apmaksas termiņu.

(3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarots valdes loceklis.

(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru.

(7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošām daļām sabiedrībā.

188.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūtos var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.panta pirmās daļas noteikumiem.

(5) Par daļas atsavināšanu nav uzskatāma uzņēmuma vai tā daļas pāreja citam īpašniekam.

189.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrības valdei.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

190.pants. Daļas ieķīlāšana

Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.

191.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, bet bezmantinieka manta piekrīt valstij.

(2) Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas.

192.pants. Savu daļu iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tā šīs daļas iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam rakstveidā atsakoties no savas daļas;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka — juridiskās personas — izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļu nav ieguvusi cita persona.

(2) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību. Nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

193.pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

194.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.

195.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums.

(2) Prasību par dalībnieka izslēgšanu var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(3) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

2.nodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

196.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 215.pantā minētajos gadījumos — ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos.

197.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības mantas aktīvu daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otrās daļas noteikumiem, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

(5) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

198.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

Ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, kuros norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību;

5) daļas cenu, ja ir noteikts daļas uzcenojums;

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai, ja pamatkapitāls tiek palielināts, uzņemot jaunus dalībniekus;

8) jauno daļu apmaksas termiņu ar tādu aprēķinu, lai jaunā daļa būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

199.pants. Dalībnieka pirmtiesības

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības iegūt jaunās daļas proporcionāli viņam piederošajām daļām.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

200.pants. Pieteikums daļu iegūšanai

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, viņš šā likuma 199.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) daļu skaitu, kuru persona vēlas iegūt;

4) veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu, nepārsniedzot pamatkapitāla palielināšanas noteikumos minēto.

201.pants. Pamatkapitāla apmaksas kārtība

Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojami šā likuma 151.–154.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

202.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc tam, kad visi dalībnieki, pamatojoties uz viņu pieteikumu par daļu iegūšanu, ir ierakstīti dalībnieku reģistrā, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā — balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

3) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā;

4) dalībnieku vai trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;

5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, — bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, ja tā jau izdarīta;

6) mantiskā ieguldījuma izdarīšanas gadījumā — dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu sabiedrībai.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

203.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

204.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību.

205.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību.

(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā — balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

206.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

207.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, un kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinātā prasījuma apmērā).

208.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3.nodaļa

Sabiedrības pārvalde

209.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

210.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta un sabiedrības kontroliera ievēlēšana;

7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;

8) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli, bet gadījumos, kad sabiedrībai nav padomes, — starp sabiedrību un valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē.

(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.

211.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, par prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

212.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties dalībnieku sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

213.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā, lai tā apstiprinātu gada pārskatu, pieņemtu lēmumu par peļņas sadali un ievēlētu revidentu.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome (ja tāda ir izveidota);

2) komercreģistra iestāde.

(3) Valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla;

2) to pieprasa padome;

3) to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(4) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki. Ja dalībnieki nav vienojušies par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, pēc jebkura dalībnieka lūguma dalībnieku sapulci sasauc komercreģistra iestāde.

(5) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, viena mēneša laikā sasaucama atkārtota dalībnieku sapulce.

(6) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināmi šā likuma 285.panta noteikumi.

214.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

215.pants. Lēmuma pieņemšana bez dalībnieku sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde visiem dalībniekiem nosūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā dalībnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu — šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

(4) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

216.pants. Dalībnieku lēmuma pieņemšana dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Dalībnieku sapulces lēmumu ieraksta protokolā vai sastāda atsevišķa dokumenta veidā. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Lēmumu paraksta sapulces vadītājs.

(3) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

217.pants. Dalībnieku lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķa valdes vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

218.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā — vairāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

219.pants. Dalībnieku lēmums, ja samazinājusies sabiedrības manta

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieki lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

220.pants. Padome

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojami šā likuma 291. —300.panta noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

221.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis, revidents vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarbību. Statūtos var noteikt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir divi vai vairāk locekļi, viņi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu.

(9) Sīkāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

222.pants. Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā uz sabiedrību valdei jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.

224.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc ar dalībnieku lēmumu. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai viņu pilnvaru izbeigšanu.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171.panta noteikumiem vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Valdes loceklim, kas atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par viņa atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojami šā likuma 12.panta noteikumi.

XIII SADAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBA

1.nodaļa

Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

225.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

(1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot sabiedrību, apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

226.pants. Akcija un ar to saistītās tiesiskās attiecības

(1) Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskajā apgrozībā esošajām akcijām, regulē šis likums, ciktāl likumā par vērtspapīriem nav noteikts citādi.

227.pants. Akciju kategorijas

(1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums.

228.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kurai pieder šī akcija.

(4) Akcionārs var prasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūtos paredzēta konversija.

229.pants. Akciju forma

(1) Akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas.

(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas.

230.pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka latos.

(2) Akcijas nominālvērtību izsaka veselos latos, un tai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību bez atlikuma.

231.pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības attiecībā uz dividendes, likvidācijas kvotas, kā arī dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts tās statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

232.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod balsstiesības.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamajā pārskata gadā viņš iegūst balsstiesības atbilstoši vispārējiem noteikumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizmaksātās dividendes.

233.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos, var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akciju turētāji ar balsu skaitu, kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akciju turētāju piekrišanu attiecināms arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas priekšrocības salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmpirkuma tiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām;

2) emitējot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā, statūtos vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

234.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu.

(2) Ierakstu pareizību akcionāru reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarota persona.

235.pants. Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akcionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas kategoriju, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no akcijas izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, — akciju apmaksas termiņu.

(2) Sākotnējie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.

(4) Par izmaiņām sabiedrības akcionāru reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu šā reģistra eksemplāru.

236.pants. Tiesības iepazīties ar akcionāru reģistru

(1) Ar akcionāru reģistru sabiedrībā ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes un padomes locekļi, revidents un kompetentas publiskas iestādes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības bez maksas saņemt akcionāru reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes pilnvarota persona.

(3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā.

237.pants. Akciju apmaksa

(1) Akcijas apmaksājamas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā apmērā, kārtībā un termiņos. Sabiedrības statūti var paredzēt, ka sabiedrība pilnībā var apmaksāt akcijas, kuras var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem (personāla akcijas).

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām. Tā apmaksājama pilnā apmērā, parakstoties uz akciju.

(4) Pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde paziņo komercreģistra iestādei par akciju pilnīgu apmaksu vai par akciju apmaksas stāvokli.

238.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad sabiedrības valdei iesniegts paziņojums par atsavināšanu.

(3) Dematerializētas akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas, izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu).

(5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas vārda akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerializētu vārda akciju atsavināšanas gadījumā — iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akcionāru reģistrā saskaņā ar šā likuma 235.panta noteikumiem.

239.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Koncerna atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai no tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā.

240.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai no tās atkarīgās sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kuras emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 6., 8. un 10.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašu kapitāls pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru un šo akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāls nekļūst mazāks par minēto apmēru. Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu, kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild solidāri par prettiesīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:

1) iegūšanas iemeslu;

2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu;

3) ja akcijas iegūtas par samaksu — samaksas veidu un apmēru.

(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.

241.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā personāla akcijas.

242.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju atsavināšana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 240.panta noteikumiem, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 240.panta noteikumus, prettiesīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrībai piederošās akcijas, kuras iegūtas šā likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas dzēšamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 262. — 265.panta noteikumiem.

243.pants. Nosacījums, ar kādu sabiedrība pieņem ķīlā savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā šīs sabiedrības akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpts šā panta pirmajā daļā minētais noteikums, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

244.pants. Konvertējamās obligācijas

(1) Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

(2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

245.pants. Konvertējamo obligāciju emisija

(1) Lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pieņem akcionāru sapulce ar ne mazāk par trim ceturtdaļām no klātesošā balsstiesīgā pamatkapitāla.

(2) Ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju apstiprina arī obligāciju emisijas noteikumus, kuros norāda:

1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;

2) obligācijas cenu;

3) obligāciju konversijas termiņu;

4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus (ja tādi ir paredzēti);

5) obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;

6) kārtību, kādā obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;

7) obligacionāru tiesības;

8) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Obligacionārs iegūst konvertējamo obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(4) Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju iesniedzams komercreģistra iestādei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

246.pants. Konvertējamo obligāciju pirmpirkuma tiesības

Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs obligācijas.

247.pants. Obligacionāru reģistrs

Konvertējamo obligāciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina vārda obligacionāru reģistra vešanu. Obligacionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numuru, ja tāds ir piešķirts;

3) ziņas par obligāciju konversiju.

248.pants. Obligacionāru tiesības

(1) To obligacionāru tiesības, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nosaka šis likums, statūti un obligāciju emisijas noteikumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez balsstiesībām un likumā noteiktajos gadījumos — lēmuma pieņemšanā.

2.nodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

249.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 284.panta trešās daļas noteikumiem.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

250.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas.

(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams ekspertu atzinums šā likuma 154.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.

251.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētāji pirmpirkuma tiesības var izmantot pēc tam, kad pirmpirkuma tiesības pēc proporcionalitātes principa ir izmantojuši akcionāri, kuriem jau pieder attiecīgās kategorijas akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

252.pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Sabiedrība paziņojumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām šā likuma 273.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūtos nav noteikts citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) emitēto akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai — vārda akciju gadījumā — no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

253.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību.

(2) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260.panta pirmā daļa) nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs personas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

254.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;

2) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;

3) atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums;

4) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās akcijām (parādu kapitalizācija);

5) konkrētas mantas iegūšanai, apmaksājot akcijas ar mantisko ieguldījumu;

6) personāla akciju emisijai.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šā panta otrās daļas 1.–3.punktā paredzētajos gadījumos — šo akciju apmaiņas koeficentu.

(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

255.pants. Personāla akcijas

(1) Sabiedrība var emitēt akcijas, kuras var iegūt tikai sabiedrības darbinieki (personāla akcijas).

(2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas.

(3) Personāla akcijas pilnībā apmaksā sabiedrība.

(4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla.

(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu pamatkapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstītā kapitāla un obligātās rezerves kopsummu.

(6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai.

(7) Akcionārs nedrīkst atsavināt personāla akcijas, un tās nepāriet mantiniekiem.

(8) Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar sabiedrību, darbiniekam piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai.

256.pants. Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība emitē akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

257.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu;

5) emitējamo akciju nominālvērtību, emisijas uzcenojumu, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem ir šādas tiesības;

10) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ziņas.

258.pants. Paziņojums akcionāriem par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir emitējusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanu publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmpirkuma tiesības.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos sabiedrība sagatavo emisijas prospektu.

259.pants. Jaunās emisijas akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — arī no papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās.

(3) Ja sabiedrībai ir uzkrāta obligātā rezerve, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai obligātās rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru vienas minimālās nominālvērtības akciju.

260.pants. Parakstīšanās uz jaunās emisijas akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunās emisijas akcijām pati vai uzticēt tās organizēšanu trešajai personai (bankai, brokeru sabiedrībai, biržai u.tml.).

(2) Parakstoties uz jaunās emisijas vārda akcijām, apmaksājami vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, visa papildmaksa un emisijas uzcenojums, bet pārējā daļa samaksājama pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos.

(3) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.

(4) Ja akciju emisija tiek atzīta par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(5) Ja akciju emisiju atzīst par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju apjomā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

261.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā;

3) valdes apliecinājumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli;

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu).

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

(4) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu akcionāru reģistra eksemplāru, kurā atspoguļots akciju apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

262.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu samazina:

1) pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas, arī zem to nominālvērtības, un dzēšot šīs akcijas to nominālvērtību kopsummā;

2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;

3) samazinot akciju nominālvērtību.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem sabiedrības iegūto akciju vērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

263.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu;

2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) dzēšamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, — izmaksas noteikumus.

(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

264.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinātā prasījuma apmērā).

265.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3. nodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

266.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

267.pants. Akcionāru sapulce

(1) Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

268.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu vai atcelšanu;

4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.

269.pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde katru gadu. Sasaucot kārtējo sapulci, jāievēro likumā paredzētais termiņš gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) komercreģistra iestāde;

3) likvidatori.

(4) Komercreģistra iestāde sasauc kārtējo akcionāru sapulci pēc viena akcionāra vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

270.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam.

(3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas vai komercreģistra iestāde.

271.pants.†Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc akcionāru sapulci. Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

272.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, — publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, — nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces norises vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;

6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta akcionāriem, norāda šā panta trešās daļas 1. — 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

274.pants. Akcionāru sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Valde vai cita institūcija, kura sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumus iekļauj akcionāru sapulces darba kārtībā un izsludina tos tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces.

275.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

276.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas sapulces sasaukšana.

(4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

277.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pilnvarojumu.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

278.pants. Akcionāru saraksts

(1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kas ir pieejams akcionāriem.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskajām personām — nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Valdes pilnvarota persona paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

279.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības apmaksātā balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozīšanu, tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem, ja šie jautājumi var skart viņu tiesības.

280.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas.

(2) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes vai valdes loceklis vai likvidators, — pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu;

2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumā noteiktajos gadījumos.

281.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus;

2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

282.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistra iestādes amatpersona šā likuma 269.panta trešās daļas 2.punktā un 270.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitītājus.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolētāju).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla.

283.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde drīkst atteikties sniegt ziņas tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem;

2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir akcionāru sapulce.

284.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likumā nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm.

(3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.

(4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

285.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu un laiku;

3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu;

5) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu;

9) padomes un valdes locekļu, revidenta, likvidatora vai akcionāru iebildumus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri — protokola pareizības apliecinātāji.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

286.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;

2) tas aizskar trešo personu tiesības;

3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

8) sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;

9) nav ievērotas šā likuma 284.panta trešajā daļā minētās prasības.

287.pants. Personas, kurām ir tiesības celt prasību tiesā

(1) Celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

2) jebkurš akcionārs — šā likuma 286.panta 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, — izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, — šā likuma 286.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, — šā likuma 286.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, — šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, — šā likuma 286.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs — šā likuma 286.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.

288.pants. Prasības celšana

(1) Termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību ceļ akcionārs, kuram bija prettiesīgi liegts piedalīties akcionāru sapulcē, prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.

289.pants. Kārtība, kādā izpilda tiesas nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei.

(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par tā ieraksta grozīšanu, kurš izdarīts, pamatojoties uz minēto akcionāru sapulces lēmumu.

290.pants. Atbildība par akcionāru sapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

291.pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

292.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

293.pants. Padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

294.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz satūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

6) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

7) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

8) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Minētā fakta izsludināšana vai attiecīgu statūtu noteikumu esamība nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.

295.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozījumā, — minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

296.pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto maksimālo padomes locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kuri no viņiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

297.pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimība, komandējums, atvaļinājums u.tml.) vai devis tādu uzdevumu.

298.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā — viņa vietnieks pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

299.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes norises vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi.

300.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

Atlīdzība padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce.

301.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

302.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

303.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds no valdes locekļiem vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos.

304.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā jābūt vismaz trim valdes locekļiem.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību;

4) koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis.

(4) Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

305.pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē padome.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 304. un 309.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome.

(5) Ja tas paredzēts statūtos, padome ievēlē vienu valdes locekļa kandidātu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kuri attiecas uz valdes locekļiem.

306.pants. Valdes locekļu atsaukšana un viņu tiesības atstāt amatu

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

307.pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Izmaiņas valdes sastāvā valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

308.pants. Atlīdzība valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome.

309.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus šā likuma 171. un 304.pantā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var prasīt no viņa tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

310.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(5) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

311.pants. Valdes ziņojums

(1) Valdes pienākums ir reizi ceturksnī sniegt rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās — akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kas var ietekmēt sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

XIV SADAĻA

KAPITĀLSABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

UN LIKVIDĀCIJA

312.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kapitālsabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

313.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(3) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

314.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) ilgāk par trim mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (224.panta trešā daļa un 305.panta trešā daļa);

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Prasību tiesā var celt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās personas.

(3) Komercreģistra iestāde var celt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

315.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

316.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

317.pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

318.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

319.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

320.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

321.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz komercreģistra iestādei triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

322.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu “likvidējamā”.

323.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

324.pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

325.pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

326.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

327.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

328.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kur ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem — divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

329.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

330.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

331.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulce lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā.

332.pants. Izslēgšana no komercreģistra

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

333.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

C DAĻA

KOMERCSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJA

XV SADAĻA

KOMERCSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJAS

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

334.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Komercsabiedrību (turpmāk šīs sadaļas ievaros — sabiedrība) var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt viena veida vai dažādu veidu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

335.pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — dalībnieki) kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

336.pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem saskaņā ar lēmumu par sabiedrības sašķelšanos.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki vai daļa no viņiem kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība saskaņā ar lēmumu par sabiedrības nodalīšanu.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

337.pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par cita veida sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(3) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

XVI SADAĻA

REORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA

338.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk — līgums). Līgums slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;

4) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

5) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti);

6) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības akcionāriem, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem;

9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.

(5) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādes paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu.

339.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk — prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta noteikumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

4) metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

340.pants. Revidenta pārbaude

(1) Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līguma projekta pārbaudei komercreģistra iestāde ieceļ revidentu no tās apstiprinātā saraksta. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt komercreģistra iestādei, lai visām sabiedrībām tiek iecelts viens revidents.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 363. un 368.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

341.pants. Revidenta atzinums

(1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz atzinumu visām sabiedrībām.

(2) Atzinumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līguma projektā norādītais kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir atbilstošas;

5) īpašās grūtības, kuras radušās, vērtēšanā piemērojot izraudzītās metodes.

342.pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

343.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līguma projektu;

2) prospektu;

3) revidenta atzinumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un ārkārtas bilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz reorganizācijas paziņojuma iesniegšanai komercreģistra iestādei, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas.

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un ārkārtas bilance sastādāma saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā

(8) Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu.

(9) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri dalībnieku sapulcē balsojuši pret šo lēmumu.

344.pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdes pienākums ir paziņot dalībnieku sapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

345.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

346.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 345.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” piecpadsmit dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.

(6) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

347.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Pieteikumam pievieno:

1) līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju;

4) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

5) prospektu (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana);

6) revidenta atzinumu (ja likumā noteikta revidenta pārbaude);

7) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

8) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

9) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

10) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

348.pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas noteikumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu, izņemot norādi uz pārveidotās sabiedrības veidu.

(4) Ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks ir bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot tās vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstveida piekrišanu.

349.pants. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā

(1) Ieraksts par pievienojamo vai sadalāmo sabiedrību komercreģistrā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām sabiedrībām.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas par šīs sabiedrības reorganizāciju tiek pievienota iegūstošās sabiedrības komercreģistra lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās sabiedrības reorganizāciju iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(4) Pārveidošanas gadījumā iegūstošo sabiedrību var ierakstīt komercreģistrā pēc tam, kad ir izdarīts ieraksts par pārveidojamās sabiedrības reorganizāciju.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

350.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu kapitāla daļas (akcijas) tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām kapitāla daļām (akcijām). Šis noteikums nav piemērojams, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām).

(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas), kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un ir dzēšamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas rezultātā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(7) Reorganizāciju pēc tās stāšanās spēkā nevar apstrīdēt.

351.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas līgumā.

(3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuras radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

352.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes locekļi, valdes locekļi un personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

353.pants. Atlīdzība

(1) Pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (atlīdzību).

(2) Atlīdzību var prasīt arī sadalīšanas rezultātā jaunizveidotās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret statūtu apstiprināšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 343.panta devītajā daļā minētajā sarakstā un 355.panta piektajā daļā minētajā protokolā.

(4) Atlīdzības apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(5) Attiecībā uz atlīdzību netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt savas daļas.

(6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām atlīdzības izmaksām.

(7) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa atlīdzību, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

XVII SADAĻA

ATSEVIŠĶU REORGANIZĀCIJAS VEIDU ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.nodaļa

Apvienošanas īpašie noteikumi

354.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība — par iegūstošo sabiedrību.

(2) Dibinot jauno sabiedrību, piemērojami attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, — sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par reorganizāciju.

(4) Pievienojamās sabiedrības iesniedz komercreģistra iestādei kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

2.nodaļa

Sadalīšanas īpašie noteikumi

355.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 338.pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un sadalāmās sabiedrības mantas sadale starp iegūstošajām sabiedrībām. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

(4) Nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku var kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri ir nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu, kā arī tie, kuri līdz šā lēmuma pieņemšanai rakstveidā izteikuši gribu kļūt par jaundibināmās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Sadalāmās sabiedrības valde reorganizācijas lēmumā noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot sabiedrību. Jaundibināmās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci. Dalībnieku sapulces protokolā norāda tos dalībniekus, kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(6) Kopā ar reorganizācijas pieteikumu sadalāmā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

(7) Sadalīšana stājas spēkā ar brīdi, kad komercreģistrā ierakstīta iegūstošā sabiedrība un izdarīts ieraksts par sadalāmo sabiedrību.

356.pants. Reorganizācijas līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu.

3.nodaļa

Pārveidošanas īpašie noteikumi

357.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā par reorganizāciju norādāmas šā likuma 338.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības veidu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienots iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināmi šā likuma 338. — 343.panta noteikumi.

(4) Līdz ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama.

358.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

359.pants. Kreditoru interešu aizsardzības īpatnības

Šā likuma 345.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

360.pants. Mantas novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams novērtēt mantisko ieguldījumu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz komercreģistra iestādei kopā ar pieteikumu par pārveidošanu.

XVIII SADAĻA

ATSEVIŠĶU VEIDU SABIEDRĪBU

REORGANIZĀCIJAS ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.nodaļa

Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

361.pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāms katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārs vai komandits), kā arī viņa daļas apmērs.

362.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības biedri ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

363.pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi biedri.

364.pants. Lēmums par reorganizāciju un pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi biedri.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas biedru.

(3) Jaundibināmās iegūstošās personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā piemērojami šā likuma 78.panta noteikumi.

365.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret reorganizāciju vai nav piedalījies balsošanā, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, atlīdzību var prasīt biedrs, kurš izstājas no sabiedrības.

366.pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārs atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārs kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāru, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

2.nodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

367.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot reorganizācijas prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

368.pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki.

369.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūtos nav noteikts, ka ir nepieciešams lielāks balsu skaits, lai pieņemtu lēmumu par reorganizāciju).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

370.pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav pirmpirkuma tiesību uz jaunajām, apmaiņai paredzētajām daļām.

(2) Papildus šā likuma 202.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju.

371.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

372.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, veicams katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura pārbaudījusi reorganizācijas līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtējumu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

3.nodaļa

Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

373.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru .

(2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, lēmumu pieņem šā likuma 284.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, akcionāri, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un obligacionāri, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri. Uz tiem attiecināmi šā likuma noteikumi par lēmumu pieņemšanu atsevišķās akciju kategorijās.

374.pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību uz apmaiņai emitētajām akcijām.

(2) Papildus šā likuma 261.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju.

375.pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod pašas iegūtās daļas.

376.pants. Piemaksu apmērs

(1) Līgumā paredzētās piemaksas, kuras iegūstošā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst kopapjomā pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

377.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura pārbaudījusi reorganizācijas līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtējumu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

378.pants. Anonīmie akcionāri un obligacionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, iegūstošās sabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā dalībnieku un akcionāru vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistra iestādei iegūstošās sabiedrības dalībnieku vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(3) Ja vēlāk šo akcionāru vai obligacionāru vārdi kļūst zināmi, tos ieraksta iegūstošās sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, — komercreģistrā.

379.pants. Priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 353.panta noteikumiem.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 13.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 4.maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!