Ko izglītība var dot mājsaimniecībai

Dr.oec. Inta Ciemiņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, — “Latvijas Vēstnesim”

Izglītības loma Latvijā pamazām pieaug. Ne vien intelektuālā, bet arī materiālā nozīmē. Piemēram, 2000.gadā mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība, rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību, sasniedza 138 latus mēnesī, bet vidējā — tikai 80 latus mēnesī. Tātad mājsaimniecības galva ar augstāko izglītību spēja nodrošināt savai mājsaimniecībai 1,6 reizes augstāku dzīves līmeni nekā tikai vidusskolu beigušais. Mājsaimniecības labklājību būtiski ietekmē arī dzīvesvieta, mājsaimniecības sastāvs un citi faktori. Par to stāsta jaunākais Mājsaimniecību budžetu pētījums.*

Izglītības grupas un to raksturojums

2000.gada Mājsaimniecību budžetu pētījumā veica 3847 mājsaimniecību divreizēju aptauju, kuru starplaikā izlasē iekļautās mājsaimniecības veica mēnesi ilgu savu ienākumu, izdevumu un pārtikas patēriņa reģistrāciju. Darba gaitā tika reģistrēts arī katra mājsaimniecības locekļa izglītības līmenis. Tā kā tas var būt dažāds, mājsaimniecība kopumā tika pieskaitīta pie grupas, kurai atbilst galvenā pelnītāja izglītība.

Mājsaimniecības galvenais pelnītājs ir tā persona, kuras ienākumi (naudā un natūrā) mājsaimniecības budžetā ir lielākie ne tikai pētījumi mēnesī, bet pēdējos 3–6 mēnešos. Zemnieku mājsaimniecībām šis periods pagarinās līdz 12 mēnešiem.

Reģistrējot galvenā pelnītāja izglītības līmeni, statistika izmanto piecas gradācijas: 1) augstākā; 2) vidējā vispārējā, vidējā speciālā, vidējā tehniskā; 3) profesionālā skola, arodskola; 4) pamatskola; 5) zemāka par pamatskolu (plašāk rakstā “Kāda izglītība, tāds ienākums”, LV, 2000.g. 8.jūnijs).

Galvenajās izglītības grupās pētījuma izlasē ir vairāk nekā 500 mājsaimniecību katrā, tādēļ iegūtie dati jāvērtē kā reprezentatīvi. Ievērojami mazāk izlasē ir nonācis mājsaimniecību, kuru galvenajam pelnītājam ir profesionālās vai arodskolas izglītība vai izglītība zemāka par pamatskolu.

1.tabula

Dažādu izglītības grupu mājsaimniecību raksturojums 2000. gadā

2.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji mēnesī, Ls

3.tabula

Dažādu izglītības grupu mājsaimniecību sadalījums

labklājības deciļgrupās, procentos

Iedzīvotāju ar šādu izglītību Latvijā ir daudz mazāk, tādēļ mazāk to arī izlasē, un iegūtajiem datiem ir vairāk orientējošs raksturs.

Vispārinot pētījuma rezultātus, ir jāsecina, ka pašreiz visvairāk ir galveno pelnītāju ar tādu vai citādu vidējo izglītību — 54% no galveno pelnītāju kopskaita (58% pilsētās, 45% laukos, skat. 1.tabulu). 17% mājsaimniecību galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība. Ievērojami vairāk to ir pilsētās (20%) nekā laukos (9%).

Triju augstāko izglītības gradāciju mājsaimniecības pēc tajās dzīvojošo personu skaita ir diezgan līdzīgas. Apmēram 80% no tām, galvenais pelnītājs ir vēl darbspējas vecumā. Turpretī divu zemāko izglītības gradāciju mājsaimniecībās tas ir daudz mazāks. No mājsaimniecībām, kur galvenajam pelnītājam izglītība ir zemāka par pamatskolu, 72% ir pensionāru mājsaimniecības (precēti pensionāru pāri un pensionāri vieninieki).

Pamatskolas izglītības grupā pensionāru mājsaimniecību ir 53% (skat.1.tabulu). Tas būs jāņem vērā, vērtējot dažādas izglītības grupu mājsaimniecību labklājību.

Augstāka izglītība — lielāki ienākumi

Rēķinot tradicionāli vidēji uz vienu mājsaimniecīābas locekli, rīcība esošais ienākums 2000.gadā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 69 mēnesī; augstākajā izglītības gradācijā — Ls 108, pakāpeniski dilstot līdz Ls 50 zemākajā gradācijā (2.tabula).

Tā kā turpmāk mājsaimniecības izglītības grupu saistīsim ar tās sastāvu (demogrāfisko grupu), precīzākus, dažviet — vienīgi pareizos rezultātus iegūsim, izdarot aprēķinus vidēji uz pieauguša patērētāja vienību. Patērētāju vienību skaits katrā mājsaimniecībā ir noteikts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekvivalences skalas. Pēc šīs skalas pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pieņemts par vienu vienību, katrs nākamais — par 0,7 vienībām, bet līdz 14 gadiem veci bērni tiek pielīdzināti 0,5 patērētāju vienībām. Līdz ar to, ja mājsaimniecībā ir vairāk nekā viens loceklis, patērētāju vienību tajā ir mazāk nekā personu. Vidēji vienā Latvijas mājsaimniecībā 2000.gadā bija 2,38 personas un 1,89 patērētāju vienības. Tādēļ, rēķinot mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu vidēji uz patērētāju vienību, iegūstam lielākus skaitļus, nekā rēķinot vidēji uz mājsaimniecības locekli. Tie ir vienādi tikai vienas personas mājsaimniecībām.

Un tā, rēķinot uz patērētāja vienību, rīcībā esošais ienākums 2000. gadā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 87 mēnesī. Ja mājsaimniecību galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība — Ls 138, pakāpeniski samazinoties līdz Ls 57 zemākajā izglītības grupā. Līdzīga sakarība vērojama tiklab pilsētu, kā lauku mājsaimniecībās. Tikai pilsētās visās izglītības grupās ienākumi ir daudz lielāki nekā laukos.

Raksta sākumā jau minējām, ka 2000.gadā augstākas izglītības grupas ienākumi bija 1,6 reizes lielāki nekā vidējās un 2,2 reizes lielāki nekā zemākas. Iepriekšējā, 1999.gadā pēdējā attiecība bija 2. Tātad izglītības nozīme mājsaimniecību labklājības nodrošināšanā ir pieaugusi, ko var vērtēt pozitīvi.

Tik pozitīvi nevar vērtēt lielo ienākumu starpību pilsētu un lauku mājsaimniecībās. 2000.gadā pilsētu mājsaimniecību ienākumi bija vidēji 1,47 reizes lielāki nekā lauku, bet augstākās izglītības grupā — 1,49 reizes. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ lauku jaunieši aizplūst uz pilsētām. Sevišķi pēc augstskolas beigšanas tie reti atgriežas laukos.

Uz labklājības kāpnēm

Vērtīgu informāciju dod mājsaimniecību grupējums labklājības deciļgrupās. Šajā gadījumā deciļgrupas izdalītas pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu patērētāja vienību mēnesī. Grupējums nodrošina, lai visās 10 deciļgrupās nonāktu vienādas ģenerālkopas (Latvijas) mājsaimniecību skaits. Līdz ar to visas grupas ir vienādi reprezentatīvas. Katra deciļgrupa veido vienu no desmit “pakāpieniem” labklājības kāpnēs. Noskaidrojām, kā pa šiem 10 “pakāpieniem” sadalās dažādu izglītības grupu mājsaimniecības, tēlaini runājot, kas pulcējas uz katra pakāpiena.

3.tabulā redzams, ka no mājsaimniecībām, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, 28% atrodas uz desmitā, augstākā, pakāpiena. Ja izglītība mājsaimniecību labklājību neietekmētu un sadalījums pa visiem “pakāpieniem” būtu vienmērīgs, šim procentam vajadzētu būt tuvu 10. Īstenībā tas ir gandrīz trīs reizes lielāks. Daudz augstākās izglītības mājsaimniecību pulcējas arī uz devītā un astotā “pakāpiena”, bet uz visiem zemākajiem to ir mazāk nekā atbilstoši hipotēzei par vienmērīgu sadalījumu. Tik uzskatāmi augstākā izglītība ietekmē mājsaimniecību labklājību.

Mājsaimniecības, kuru galvenajam pelnītājam ir vidējā izglītība, deciļgrupās izvietojas tā, ka pārliecinoša tendence nav redzama. Relatīvie biežumi visās grupās ir tuvi skaitlim 10 un no tā novirzās citu faktoru ietekmē. Vidējā izglītība laikam mūsdienās nekādas priekšrocības dzīvē nedod. Ja ir šāda izglītība, ģimenes labklājību nosaka dzīvesvieta, ģimenes sastāvs un, galvenais, veiksme, ko grūti raksturot ar skaitļiem.

Negaidīti daudz uz pašiem zemākajiem “pakāpieniem” izvietojas mājsaimniecības, kuru galvenajam pelnītājam ir profesionālās skolas vai arodskolas izglītība. Viņu stāvoklis kopainā ir sliktāks nekā mājsaimniecībām, kuru galvenajam pelnītājam ir tikai pamatskolas vai vēl zemāka izglītība. Acīmredzot profesionālās un arodzināšanas pašreiz nav pieprasītas, un šādu izglītību ieguvušie biežāk nekā citi nonāk bezdarbnieku rindās. Diezgan līdzīgu ainu varēja vērot arī pēc 1999.gada datiem.

Mājsaimniecības, kuru galvenajam pelnītājam ir tikai pamatskolas vai vēl zemāka izglītība, koncentrējas 3.–5.labklājības deciļgrupā. Noskaidrojot sīkāk, izrādās, ka pārsvarā tie ir vientuļie pensionāri vai pensionāru pāri bez citiem mājsaimniecības locekļiem. Parastās pensijas nodrošina apmēram šo labklājības līmeni. Pacelties augstāk par septīto deciļgrupu šādas izglītības pelnītāju mājsaimniecībām parasti neizdodas. Tomēr nevar teikt, ka tādu nebūtu. Vienīgi pašā augstākajā deciļgrupā no viņiem nonāk ļoti maz.

Nobeigums seko

* CSP Mājsaimniecību budžeta pētījuma datu bāzes papildu datorapstrādi veica Signe Bāliņa. Mūsu pētījums veikts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta ietvaros