• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.10.2001., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54627

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas valstīm ir svarīga Ungārijas NATO pieredze

Vēl šajā numurā

11.10.2001., Nr. 145

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Vakar, 10.oktobrī, Valsts prezidentes vadībā notika Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēde

O.JPG (29007 bytes)Sēdes sākumā: Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle Māra Zālīte, ordeņa domes priekšsēdētāja Vaira Vīķe–Freiberga, domes locekļi — Pauls Dambis, Juris Rubenis un Vitālijs Gavrilovs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēdē, ko vadīja Ordeņa domes priekšsēdētāja, Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga, tika diskutēts un lemts par kandidatūrām, kas izvirzītas apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni, un par ierosinājumu atjaunot Lāčplēša Kara ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu, kā arī iedibināt Protokolāro ordeni.

Kā pastāstīja Ordeņa domes sekretāre Sarmīte Baumane, sēdē tika apspriestas 88 kandidatūras. Apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni bija izvirzīti visdažādāko sabiedrības grupu pārstāvji — gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojoši kultūras darbinieki, pedagogi, mediķi, humānās palīdzības sniedzēji, politiķi un uzņēmēji. Apbalvojumi tiks pasniegti 17. novembrī.

Dome nolēma atbalstīt Valsts prezidentes likumdošanas iniciatīvu un lūgt Saeimu atjaunot trīs minētos ordeņus un iedibināt Protokolāro ordeni.

Viestura ordenis tika nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Tā devīze — “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”). Šo apbalvojumu piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu sargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, gatavojot tos modrai kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai. Pirmā apbalvošana notika 1938. gada 17. novembrī un pēdējā — 1940. gada 13. jūnijā. Ar I šķiras Viestura ordeni apbalvoti tikai seši Latvijas armijas ģenerāļi, ar II šķiras Viestura ordeni — 28 un III šķiras Viestura ordeni — 126 personas.

Ordenis Atzinības krusts ar devīzi “Pour les honnetes gens” (“Godaprāta ļaudīm”) tika nodibināts 1710. gadā Liepājā, bet toreiz tas pastāvēja tikai mazliet vairāk par gadu. Ordeni atjaunoja 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Atzinības krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā. Ar I šķiras Atzinības krustu apbalvotas 20, ar II šķiras — 21, ar III šķiras — 110, ar IV šķiras — 341 un ar V šķiras Atzinības krustu — 1314 personas.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!