Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starp monopolistu un patērētāju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.2001., Nr. 144 (2531) https://www.vestnesis.lv/ta/id/54596

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dabas zinātņu, farmācijas, sabiedrības ceļos

Vēl šajā numurā

10.10.2001., Nr. 144 (2531)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Starp monopolistu un patērētāju

Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas soļiem

Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" šā gada 1. oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sāka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu telekomunikāciju, enerģētikas, pasta un dzelzceļa nozarēs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome strādā jau kopš 1. jūlija. Lai informētu par paveikto, 5. oktobrī uz pirmo preses konferenci komisijas vadība bija aicinājusi masu saziņas līdzekļu pārstāvjus.

SPRK padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka atzina, ka trīs mēneši, kas tika atvēlēti komisijai, lai sagatavotos nopietnam darbam, bijis pārāk īss laiks. Oktobra sākumā komisijas telpās vēl nebija ne mēbeļu, ne tehniskā aprīkojuma, tomēr, neraugoties uz nepabeigtajiem darbiem, komisija strādāt sāka laikā.

Viņa pieļāva, ka pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji varētu nebūt pilnīgi apmierināti, taču apsolīja, ka savos lēmumos SPRK maksimāli centīsies sabalansēt abu pušu intereses. Tas nebūs viegls uzdevums, jo prasīs izvērtēt patērētāju pirktspēju, uzņēmumu peļņu, investīciju piesaistīšanas iespējas, tarifu ietekmi uz mūsu tautsaimniecību kopumā un daudz ko citu. Komisija lielā mērā pildīs arī pakalpojumu saņēmēja pārstāvniecības funkciju. Tā rūpēsies par pakalpojumu kvalitāti. SPRK uzdevums ir sekot līdzi, lai valdība pieņemtu tādus likumus, kas palielinātu patērētāju tiesības saņemt kvalitatīvus pakalpojumus par saprātīgu cenu, norādīja I. Šteinbuka. Turklāt komisija būs tā institūcija, kur cilvēki varēs vērsties, ja viņiem būs pretenzijas par saņemto pakalpojumu kvalitāti. Līdz šim šādas iespējas nebija.

Komisiju I. Šteinbuka salīdzināja ar tiesu, kur tiesnesis bezkaislīgi izvērtē abu pušu argumentus un, pamatojoties tikai uz tiem, pieņem lēmumu. Ja argumenti ir pārliecinoši, tad arī tiesas spriedums ir pamatots.

Caurskatot pēdējā laika publikācijas, I. Šteinbuka ievērojusi, ka uzmanība galvenokārt tiek koncentrēta uz komisijas budžetu.

Kādā rakstā izskanējis apgalvojums, ka komisija esot vēl viena nevajadzīga iestāde, kas jāuztur mūsu valsts iedzīvotājiem, pakalpojumu saņēmējiem. SPRK padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka komunālo pakalpojumu regulēšana ir un būs nepieciešama. Ja, piemēram, "Lattelekom", "Latvenergo" vai "Latvijas gāze" pilnīgi neierobežoti noteiktu cenu par saviem pakalpojumiem, iedzīvotāji priecīgi nebūtu. Ir jābūt kādai iestādei, kas ierobežo monopolistu ēstgribu, bet tajā pašā laikā neļauj tam nomirt badā. Līdz šim šo funkciju pildīja ministrijas, kā arī vairākas padomes, diemžēl šo institūciju neatkarība no pakalpojumu sniedzējiem bija krietni ierobežota. SPRK neatkarības pakāpe ir daudz lielāka, bet neatkarība dārgi maksā.

Runājot par izdevumiem, I. Šteinbuka uzsvēra divas lietas: pirmkārt, SPRK nepieļaus, lai kaut viens santīms tiktu iztērēts bez vajadzības, otrkārt, komisija noteikti rūpēsies par to, lai lēmumi tiktu pieņemti augstā profesionālā līmenī. Komisijā ir jāstrādā tādiem speciālistiem, kuriem ir gan ekonomiskās, gan juridiskās, gan tehniskās zināšanas.

Latvija nav unikāla valsts, kurā būtu izveidots kāds īpašs superregulators. Gandrīz visās valstīs darbojas elektrības, gāzes, telekomunikāciju un citu komunālo pakalpojumu regulēšanas komisijas, pastāstīja I. Šteinbuka. Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā SPRK ir trīs galvenās funkcijas: pirmkārt, jārada motivācija uzņēmumu inovatīvai attīstībai, otrkārt, jānodrošina pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, treškārt, jānosaka ierobežojumi monopolistiem peļņas gūšanai, tādējādi aizsargājot patērētājus. Lai to īstenotu, ir pakāpeniski jāliberalizē tirgus un jāizstrādā tarifu aprēķina principi.

Līdz šim komisijas darbs sabiedrībai nebija manāms. Tas ir likumsakarīgi, jo līdzšinējie trīs mēneši pagājuši, lai izveidotu pašu komisiju. Tomēr komisijas padome jau ir sākusi stratēģijas izveidi. Ar stratēģijas pamattēzēm, par kurām nupat uzsākta diskusija, preses konferencē iepazīstināja SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis.

SPRK regulē būtiskos komunālo pakalpojumu procesus, kuros ir ierobežotas konkurences iespējas. Komisijai ir jāizmanto daudznozaru regulatora priekšrocības, jo komunālo pakalpojumu sniegšanā ir vērojama konverģences tendence. Kopēja regulēšana dod iespēju to metodoloģiju, kas jau izstrādāta vienā nozarē, pārņemt un izmantot otrā nozarē. Pamats visam ir konkurences attīstība. E. Karnītis uzsvēra, ka, tikai attīstot konkurenci, iespējams stimulēt pakalpojumu sniedzējus. Nevienu monopolu nevarēs veiksmīgi regulēt, ja nebūs konkurences stimula. Lai veidotos konkurence, jāsekmē divējas darbības: restrukturizācija un privatizācija. Spēlētāji šajā laukumā ir trīs: valdība, kas definē spēles noteikumus, operatori un lietotāji. Komisijai ir nepieciešama sadarbība ar visiem šiem spēlētājiem, turklāt tai ir jānostājas vienādi attālinātā pozīcijā no katra. Komisijas vadībai būs rūpīgi jāizstrādā sadarbības aspekti.

Lai SPRK sekmīgi varētu pildīt savas funkcijas, ir jāsakārto normatīvā vide, sacīja E. Karnītis. Viņš atzina, ka patlaban vājākais punkts ir sektorpolitikas trūkums visās regulējamajās nozarēs.

Runājot par tarifu maiņu, E. Karnītis pauda uzskatu, ka jāpāriet no gadījuma tarifu izmaiņām, kā tas ir šobrīd, uz regulāru metodoloģiju, kas saistīta gan ar uzņēmuma, gan ar tautsaimniecības attīstību kopumā.

Viens no būtiskākajiem regulācijas instrumentiem ir tā dēvētais universālais pakalpojuma princips, kas paredz, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem visā valsts teritorijā, nevis tikai tur, kur gūstama peļņa. Vispārējā pieejamība ir liberālās demokrātijas princips par vienlīdzību iespējās. Tomēr problēma ir nepeļņas biznesa finansēšana. Otrs instruments ir tā sauktā atsaistīšana, kas paredz, ka vietējās individuālā tīkla daļas pārmanto konkurējošais operators.

Komisijai jāapzinās regulēšanas riski, jāizstrādā klientu aizsardzības un citi nozīmīgi jautājumi.

Ar komisijas darbību regulējošo normatīvo bāzi klātesošos iepazīstināja padomes loceklis Aigars Jirgens. Viņš atzina, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem komisijas sekmīgai darbībai ir normatīvā vide, kurā jāstrādā.

Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" padome ir izstrādājusi un Ministru kabinets apstiprinājis komisijas darbības nolikumu. Pavisam nesen Saeima pieņēma SPRK padomes ierosinātos grozījumus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas paredz, ka uz komisijas darbību neattiecas Valsts civildienesta likums. Šī likuma attiecināšana uz komisiju būtiski ierobežotu institūcijas neatkarību, jo jebkuru civildienesta ierēdņa lēmumu var pārsūdzēt ne tikai augstākstāvošai personai šajā institūcijā, bet arī Civildienesta pārvaldē. A. Jirgens informēja, ka patlaban apspriešanā Saeimā ir likuma "Par telekomunikācijām" galīgā redakcija. Arī šajā procesā komisijas locekļi piedalās ļoti aktīvi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs diskusijas par licencēšanu, frekvenču spektru, numerācijas telpu un tarifu noteikšanas principiem ir smagas.

A. Jirgena uzskatā, nav īsti pareizi, ka SPRK atrodas vienas ministrijas pārraudzībā. Tai būtu nepieciešams līdzīgs statuss tam, kāds noteikts Finansu un kapitāla tirgus komisijai, bet, lai to panāktu, būtu jāveic izmaiņas mūsu valsts Satversmē.

Par to, kā noritējusi funkciju pārņemšana no Energoapgādes regulēšanas padomes, Telekomunikāciju tarifu padomes, Satiksmes ministrijas un Dzelzceļa administrācijas, informēja SPRK padomes loceklis Raimonds Jonītis. Viņš uzsvēra, ka funkciju koncentrēšana vienā institūcijā nodrošina līdzekļu izlietojuma pārskatāmību, kā arī atvieglo dzīvi pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, jo vienā iestādē vērsties par visiem ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistītajiem jautājumiem ir daudz ērtāk. R. Jonītis norādīja, ka ar 1. oktobri SPRK ir pārņēmusi visu iepriekšminēto institūciju funkcijas. Turpmāk visus jautājumus, kas saistīti ar tarifiem, licenču izsniegšanu regulējamās nozarēs, strīdiem, metodikām, sūdzībām par pakalpojumu kvalitāti, risinās SPRK. Komisijai būs jānovērš arī iepriekšējo regulatoru neizdarības dēļ radušās problēmas. Kā piemēru R. Jonītis minēja to, ka viens no mūsu valsts lielākajiem uzņēmumiem – "Lattelekom" — pakalpojumus sniedz, pamatojoties tikai uz līgumu, kas noslēgts, dibinot uzņēmumu, bet šim uzņēmumam nav licences. Likums šādu licenci prasa, bet tā nav sagatavota. Licences nosacījumu apspriešana būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas tuvākajā laikā jārisina SPRK, atzina R. Jonītis.

Tā kā nozares, ko regulē SPRK, nav noslēgtas sistēmas, kas beidzas pie mūsu valsts robežām, svarīgs ir starptautiskās sadarbības aspekts. SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš uzsvēra: visās regulējamajās nozarēs ļoti nozīmīga ir starptautiskā biznesa dominante. Starptautiskās sadarbības priekšrocības ir acīmredzamas – SPRK kā jauna organizācija var apiet tos asos stūrus, uz kuriem citi ir uzsituši punus, un tādējādi optimizēt savu darbu krietni straujāk. Lai nozares, par kuru regulāciju SPRK ir atbildīga, patiešām būtu konkurētspējīgas un spētu piedāvāt patērētājiem kvalitatīvu servisu par pieņemamām cenām, ir jāseko līdzi starptautiskajām tendencēm un saskaņā ar tām jāveido sava darbība, sacīja I. Zariņš.

SPRK izpilddirektors Tālis Laizāns informēja, ka pašreiz komisijā strādā trīsdesmit darbinieki, darbu turpina daļa Energoapgādes regulēšanas padomes un Telekomunikāciju padomes darbinieku. Konkursa kārtībā ir pieņemti departamentu direktori. Līdz gada beigām būtu jāpieņem darbā vēl desmit līdz piecpadsmit speciālisti.

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!