Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 427 "Gaļas produktu ražošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.2001., Nr. 144 (2531) https://www.vestnesis.lv/ta/id/54545

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.428

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumos Nr.68 "Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai"

Vēl šajā numurā

10.10.2001., Nr. 144 (2531)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 427

Pieņemts: 02.10.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.427

Rīgā 2001.gada 2.oktobrī   (prot. Nr.47, 18.§)

Gaļas produktu ražošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēnas prasības gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu (turpmāk - produkcija) ražošanai, kā arī higiēnas prasības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ražo vai atkārtoti iesaiņo gaļas produktus, gaļu saturošus produktus un citus dzīvnieku izcelsmes produktus (turpmāk - uzņēmumi).

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. gaļas produktiem - produktiem, kas iegūti no svaigas gaļas, blakusproduktiem, maltas gaļas un gaļas izstrādājumiem vai kuros minētie produkti izmantoti kā viena no sastāvdaļām un kas tikuši pakļauti termiskai apstrādei un nav saglabājuši svaigas gaļas īpašības;

2.2. gaļu saturošiem produktiem - produktiem, kuru sastāvā pēc produkta sagatavošanas saskaņā ar sagatavošanas instrukciju ir ne vairāk kā 10 % gaļas vai gaļas produktu no kopējā produkta svara;

2.3. sagatavotiem gaļas ēdieniem - ar aukstumu apstrādātiem iesaiņotiem gaļas produktiem, kas sagatavoti pēc kulinārijas receptes (cepti vai apcepti) un kuriem pirms lietošanas nepieciešama papildu termiskā apstrāde;

2.4. citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem:

2.4.1. grībām (dradžiem) - olbaltumvielas saturošiem produktiem, kas gaļas karsēšanas procesā atliek pēc daļējas tauku un ūdens atdalīšanas;

2.4.2. gaļas ekstraktiem;

2.4.3. gaļas pulveri, ādas pulveri, sālītām vai kaltētām asinīm un sālītu vai kaltētu asins plazmu;

2.4.4. kausētiem dzīvnieku taukiem - cilvēka uzturā izmantojamiem taukiem, kas iegūti, kausējot gaļu vai kaulus;

2.4.5. attīrītiem un sālītiem, kaltētiem vai karsētiem kuņģiem, urīnpūšļiem un zarnām.

3. Gaļas produktus, gaļu saturošus produktus un citus dzīvnieku izcelsmes produktus ražo un atkārtoti iesaiņo uzņēmumos, kuri atbilst šo noteikumu prasībām un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

4. Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē šo noteikumu prasību izpildi.

II. Prasības gaļas produktu ražošanai

5. Gaļas produktus ražo:

5.1. no svaigas gaļas, kas iegūta no klīniski veseliem dzīvniekiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei vai gaļas ievešanai Latvijā, un uzglabāta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.214 "Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai";

5.2. no maltas gaļas un gaļas izstrādājumiem, kas iegūti saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumiem Nr.68 "Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai", izņemot gadījumus, kad tie iegūti konkrētajā gaļas produktu ražošanas uzņēmumā un uzglabāti, un transportēti saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.214 "Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai";

5.3. no citiem cilvēka uzturam derīgiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.

6. Gaļas produktu ražošanai nedrīkst izmantot:

6.1. vīriešu un sieviešu kārtas dzīvnieku dzimumorgānus, izņemot sēkliniekus;

6.2. urīnorgānus, izņemot nieres un urīnpūsli;

6.3. balseni, traheju un ekstralobulāros bronhus;

6.4. acis un acu plakstiņus;

6.5. ārējās auss kanālu;

6.6. radzenes audus;

6.7. putnu galvas, izņemot seksti, zodlapiņas un karunkulus;

6.8. putnu barības vadu, dziedzerkuņģi, zarnas un dzimumorgānus.

7. Ražojot pasterizētus un sterilizētus gaļas produktu konservus, ievēro šādas prasības:

7.1. hermētiski noslēgtās konservu kārbas termiski apstrādā autoklāvā, nodrošinot nepieciešamo temperatūru un spiedienu, lai tiktu iznīcināti vai inaktivēti vairoties spējīgie mikroorganismi;

7.2. pēc termiskās apstrādes konservu kārbas dzesē autoklāva ūdenī, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām. Nav pieļaujama recirkulēta ūdens izmantošana;

7.3. pēc atdzesēšanas konservu kārbas izņem no autoklāva, kamēr to temperatūra ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu mitruma iztvaikošanu. Konservu kārbām nedrīkst pieskarties, kamēr tās nav pilnīgi sausas;

7.4. konservu kārbas, kurās konstatē gāzes klātbūtni, pārbauda papildus;

7.5. karsēšanas iekārtu termometrus vai teletermometrus salīdzina ar kalibrētiem termometriem vai teletermometriem;

7.6. konservu ražošanai neizmanto bojātas, nekvalitatīvi pagatavotas vai netīras konservu kārbas. Netīras konservu kārbas mazgā ar tekošu dzeramo ūdeni šim nolūkam paredzētā iekārtā un pēc mazgāšanas nožāvē;

7.7. izejvielas (jebkurš dzīvnieku izcelsmes produkts, kas paredzēts gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai) iepilda tikai sausās konservu kārbās;

7.8. pēc konservu kārbu piepildīšanas, hermētiskas noslēgšanas un pirms to karsēšanas no konservu kārbām nomazgā taukus ar karstu dzeramo ūdeni, izmantojot šim nolūkam paredzētu iekārtu;

7.9. pirms un pēc konservu kārbu karsēšanas nepieļauj to bojāšanu vai piesārņošanu;

7.10. karsējot gaļas produktu konservus, reģistrē produkta nosaukumu, produkta saturu, konservu kārbu izmēru, konservu kārbu skaitu, karsēšanas ilgumu, temperatūru un citu nepieciešamo informāciju un rādītājus;

7.11. darba dienas laikā periodiski pēc iepriekš noteiktiem intervāliem kontrolē konservu kārbu noslēgšanas kvalitāti (hermētiskumu) ar iekārtu, kas pārbauda noslēgto kārbu perpendikulāro šķērsgriezumu un šuves;

7.12. noņem paraugus un izmeklē:

7.12.1. sterilizētu konservu termiskās apstrādes efektivitāti, inkubējot paraugus septiņas dienas +37 °C temperatūrā vai 10 dienas +35 °C temperatūrā un pēc tam nosakot produkta mikrobioloģiskos rādītājus;

7.12.2. sterilizētā produkta un konservu kārbas mikrobioloģisko piesārņojumu uzņēmuma laboratorijā, kura piedalās Pārtikas un veterinārā dienesta organizētā starplaboratoriju testēšanā, vai akreditētā laboratorijā;

7.12.3. pasterizētu un sterilizētu konservu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem;

7.13. ūdenim, ko izmanto konservu kārbu karsēšanai, var pievienot vielas, kas novērš konservu kārbu koroziju, mīkstina un dezinficē ūdeni, ja tas nerada konservu piesārņojuma risku.

8. Ražojot sagatavotus gaļas ēdienus, ievēro šādas prasības:

8.1. gaļas produktus, kurus izmanto sagatavotu gaļas ēdienu ražošanā, pēc to termiskās apstrādes nekavējoties sajauc ar citām sastāvdaļām vai pirms sajaukšanas atdzesē, nodrošinot to iekšējo temperatūru ne augstāku par +10 °C. Pirms atdzesēšanas gaļas produktu temperatūra drīkst būt no +10 °C līdz +60 °C ne ilgāk kā divas stundas;

8.2. gaļas produktus un sagatavotus gaļas ēdienus divu stundu laikā pēc to termiskās apstrādes atdzesē, nodrošinot to iekšējo temperatūru ne augstāku par +10 °C, un pēc iespējas īsākā laikā atdzesē līdz temperatūrai, kādā tos paredzēts uzglabāt;

8.3. ja sagatavotus gaļas ēdienus paredzēts sasaldēt, to dara nekavējoties pēc atdzesēšanas;

8.4. ražošanas laikā veiktās kontroles rezultātus reģistrē un saglabā vismaz sešus mēnešus pēc konkrēto produktu derīguma termiņa beigšanās, un uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām pēc to pieprasījuma.

9. Gaļas produktu termiskās apstrādes beigu temperatūra nedrīkst būt zemāka par +70 °C.

III. Prasības citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai

10. Kausētus dzīvnieku taukus un grības, kā arī attīrītus un sālītus, kaltētus vai karsētus kuņģus, urīnpūšļus un zarnas drīkst iegūt tikai no kautproduktiem, kuri veterinārajā ekspertīzē atzīti par derīgiem cilvēka uzturam.

11. Kausētus dzīvnieku taukus un grības ražo no dzīvnieku taukaudiem vai kauliem, kuri:

11.1. nesatur asinis un fizikālo piesārņojumu un kuriem nav bojāšanās pazīmju;

11.2. iegūti kautuvēs, gaļas sadalīšanas uzņēmumos, gaļas pārstrādes uzņēmumos, kā arī mazumtirdzniecības vietās, kur tiek sadalīta un uzglabāta gaļa;

11.3. uzglabāti un transportēti, nodrošinot to iekšējo temperatūru ne augstāku par +7 °C;

11.4. transportēti transportlīdzekļos un konteineros, kuru iekšējā virsma ir gluda, viegli mazgājama, tīrāma un dezinficējama, kuri pasargā izejvielas no piesārņojuma riska un kuros iespējams saglabāt noteiktu temperatūras režīmu.

12. Ja kausētu dzīvnieku tauku un grību izejvielas uz pārstrādes uzņēmumu netiek transportētas katru dienu, tās pēc ieguves nekavējoties atvēsina, nodrošinot to iekšējo temperatūru ne augstāku par +7 °C.

13. Kausētu dzīvnieku tauku un grību izejvielas pirms to kausēšanas novērtē, atdalot svešķermeņus un cilvēka uzturam nederīgās daļas.

14. Kausētu dzīvnieku tauku un grību izejvielas apstrādā ar karstumu, spiedienu vai citu metodi. Iegūtos taukus atdala, nolejot, centrifugējot, filtrējot vai lietojot citu metodi.

15. Kausētu dzīvnieku tauku ražošanas procesā aizliegts izmantot šķīdinātājus.

16. Kausētus dzīvnieku taukus, kas ražoti saskaņā ar šo noteikumu prasībām, drīkst rafinēt, lai uzlabotu to fizikālās un ķīmiskās īpašības.

17. Kausēti dzīvnieku tauki atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām kvalitātes prasībām.

18. Grības, kas paredzētas cilvēka uzturam, uzglabā, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. ja grības iegūtas temperatūrā, kas nav augstāka par +70 °C, tās uzglabā temperatūrā, kas nav augstāka par +7 °C, ne ilgāk par 24 stundām, vai temperatūrā, kas nav augstāka par -18 °C;

18.2. ja grības iegūtas temperatūrā, kas augstāka par +70 °C, un to mitrums ir 10 % vai vairāk, tās uzglabā temperatūrā, kas nav augstāka par +7 °C, ne ilgāk par 48 stundām, vai temperatūrā, kas nav augstāka par -18 °C;

18.3. ja grības iegūtas temperatūrā, kas augstāka par +70 °C, un to mitrums ir mazāks par 10 %, tās uzglabā bez ierobežojumiem.

19. Attīrītu un sālītu, kaltētu vai karsētu kuņģu, urīnpūšļu un zarnu ražošanai paredzētās izejvielas transportē transportlīdzekļos un konteineros, kuru iekšējā virsma ir gluda, viegli mazgājama, tīrāma un dezinficējama, kuri pasargā izejvielas no piesārņojuma riska un kuros iespējams saglabāt noteiktu temperatūras režīmu (izņemot gadījumus, ja transportēšanas ilgums nepārsniedz divas stundas).

20. Ja attīrītu un sālītu, kaltētu vai karsētu kuņģu, urīnpūšļu un zarnu ražošanai paredzētās izejvielas nav paredzēts pārstrādāt divu stundu laikā pēc to ieguves, tās nekavējoties atvēsina. Izejvielas un produktus, kuri nav sālīti vai kaltēti, uzglabā temperatūrā, kas nav augstāka par +3 °C.

IV. Vispārīgās prasības uzņēmumam, kas ražo gaļas produktus, gaļu saturošus produktus vai citus dzīvnieku izcelsmes produktus

21. Vispārīgās higiēnas prasības uzņēmumiem, kas ražo gaļas produktus, gaļu saturošus produktus un citus dzīvnieku izcelsmes produktus, nosaka Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.130 "Higiēnas prasības pārtikas apritē".

22. Gaļas produktu, gaļu saturošu produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu iesaiņošanas, iepakošanas, transportēšanas un uzglabāšanas prasības nosaka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.214 "Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai".

23. Uzņēmuma teritorijā iekārto produkcijas transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laukumu vai telpu, kur ir nodrošināta karstā un aukstā ūdens padeve, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

24. Uzņēmuma telpas, kurās notiek darbības ar izejvielām, tiek ražota produkcija vai uzglabātas izejvielas un produkcija, atbilst šādām prasībām:

24.1. grīda ir gluda, ūdensnecaurlaidīga, viegli tīrāma un dezinficējama, izveidota noteiktā slīpumā vai aprīkota ar iekārtu ūdens notecei uz kanalizācijas sistēmu;

24.2. sienas ir gludas, viegli tīrāmas, ūdensnecaurlaidīgas, izturīgas, ar mazgājamu gaišas krāsas pārklājumu vismaz divu metru augstumā, bet izejvielu un produkcijas uzglabāšanas telpās - uzglabājamo produktu krāvuma augstumā;

24.3. griesti vai jumta iekšējais pārklājums ir viegli tīrāms;

24.4. durvis ir viegli tīrāmas un gatavotas no korozijas izturīga materiāla;

24.5. ventilācijas sistēma un, ja nepieciešams, tvaika un garaiņu atsūkšanas iekārtas novērš kondensāta veidošanos uz sienām un griestiem vai jumta iekšējās virsmas;

24.6. telpās ir pietiekams dabīgais vai mākslīgais apgaismojums.

25. Uzņēmumā iekārto:

25.1. telpu vai attiecīgu vietu ar aprīkojumu izejvielu pieņemšanai un inspicēšanai;

25.2. telpu vai attiecīgu vietu ar aprīkojumu produkcijas izsniegšanai (nosūtīšanai);

25.3. aizslēdzamu telpu vai skapi instrumentu un materiālu glabāšanai, kas nepieciešami veterinārās uzraudzības veikšanai;

25.4. telpu vai attiecīgu vietu ar iekārtām aprīkojuma un instrumentu mazgāšanai un dezinfekcijai. Instrumentu un aprīkojuma dezinfekcijai izmanto ūdeni, kura temperatūra nav zemāka par +82 °C;

25.5. aizslēdzamu telpu vai skapi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai;

25.6. telpu vai skapi tīrīšanas un mazgāšanas inventāra glabāšanai;

25.7. ģērbtuves uzņēmuma personālam un sanitāro mezglu (tualete ar klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz produkta ražošanas, pieņemšanas, nosūtīšanas un glabāšanas telpām vai vietām. Sanitāro mezglu daudzums noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

26. Darba vietu tuvumā iekārto karstā un aukstā ūdens padeves ierīces roku un instrumentu mazgāšanai un dezinfekcijai. Minētās ierīces:

26.1. darbināmas bez roku palīdzības;

26.2. apgādātas ar mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējas lietošanas dvieļiem vai salvetēm, kā arī atkritumu tvertnēm.

27. Uzņēmuma telpas, aprīkojumu un instrumentus, izņemot transportlīdzekļus, kurus izmanto iepakotu izejvielu un produkcijas transportēšanai, drīkst izmantot tikai darbam ar šajos noteikumos noteikto produkciju un tās izejvielām.

28. Instrumentiem un aprīkojumam (piemēram, galdiem, konteineriem, konveijeriem, zāģiem, nažiem), kas nonāk kontaktā ar izejvielām un produkciju, jābūt izgatavotiem no viegli tīrāma un dezinficējama korozijas izturīga materiāla.

29. Uzņēmuma telpu grīdas, sienas, šķērssienas, griestus (vai jumta iekšējo pārklājumu) uztur tīrus, aprīkojumu un instrumentus, kurus izmanto darbam ar izejvielām un produkciju, uztur tīrus un darba kārtībā, lai novērstu izejvielu un produkcijas piesārņojumu. Mazgāšanu un dezinfekciju veic saskaņā ar šo noteikumu 35.punkta prasībām.

30. Uzņēmuma telpās aizliegts atrasties dzīvniekiem. Šajās telpās sistemātiski iznīcina grauzējus, kukaiņus un citus kaitēkļus.

31. Cilvēka uzturā neizmantojamās izejvielas un produktus uzglabā ūdensnecaurlaidīgos konteineros ar aizslēdzamiem vākiem vai atsevišķā aizslēdzamā telpā, ja darba dienas beigās tos nenosūta pārstrādei. Konteinerus marķē ar uzrakstu "Cilvēka uzturam nederīgs". Ja cilvēka uzturā neizmantojamos produktus no uzņēmuma aizvada pa cauruļvadiem, tos konstruē tā, lai novērstu cilvēka uzturam paredzēto produktu piesārņojumu.

32. Ražošanas telpās un izejvielu un produkcijas uzglabāšanas telpās ir aizliegta zāģskaidu vai citu līdzīgu materiālu izkaisīšana uz grīdas.

33. Prasības tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurulēm un ierīcēm ir šādas:

33.1. tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurules un krānus krāso atšķirīgās krāsās. Ūdens krāniem piešķir identifikācijas numurus, kurus norāda uzņēmuma ūdensapgādes shematiskajā plānā;

33.2. caurules iebūvē sienā vai novieto tādā attālumā no tās, lai būtu iespējama sienas un ūdens cauruļu tīrīšana.

34. Tehnisko ūdeni drīkst izmantot tikai tvaika ražošanai, ugunsgrēka dzēšanai un atvēsināšanas iekārtās, novēršot produkcijas un izejvielu piesārņojumu.

35. Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kā arī citus līdzekļus ar līdzīgu darbību izmanto saskaņā ar to lietošanas instrukcijām, novēršot iekārtu, instrumentu, izejvielu un produkcijas piesārņojumu. Pēc šo līdzekļu lietošanas apstrādātās virsmas noskalo ar dzeramo ūdeni, ja lietošanas instrukcijā nav noteikts citādi.

36. Uzņēmuma darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iesaiņotu vai iepakotu produkciju, aizliegts vienlaikus apkalpot iekārtas un tehnoloģiskās līnijas, kur tiek pārvietota neiesaiņota vai neiepakota produkcija.

37. Uzņēmuma darbinieki:

37.1. pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas;

37.2. valkā piemērotu tīru apģērbu un apavus. Personas, kuru darbs saistīts ar neiepakotām izejvielām vai produkciju, kā arī atrodoties vietās, kur var rasties pārtikas piesārņojums, valkā galvassegu, kas pilnībā nosedz matus;

37.3. ražošanas, kā arī izejvielu un produkcijas glabāšanas telpās neēd, nedzer, nesmēķē un neveic citas darbības, kas var radīt produkcijas piesārņojumu.

38. Uzņēmuma īpašnieks nodrošina:

38.1. uzņēmumā ievestās izejvielas inspicēšanu un cilvēka uzturam nederīgo daļu atdalīšanu;

38.2. uzņēmuma tīrīšanas un dezinfekcijas efektivitātes kontroli;

38.3. paškontroles sistēmas pasākumus, paškontroles paraugu noņemšanu un to laboratorisko izmeklēšanu uzņēmuma laboratorijā, kura piedalās Pārtikas un veterinārā dienesta organizētā starplaboratoriju testēšanā, vai akreditētā laboratorijā. Paraugu un to izmeklējumu rezultātu reģistru glabā vismaz divus gadus. Atvēsinātiem produktiem šī reģistra glabāšanas periodu var samazināt līdz sešiem mēnešiem pēc šo produktu derīguma termiņa beigšanās;

38.4. Pārtikas un veterinārā dienesta informēšanu par iespējamo risku cilvēka veselībai;

38.5. lai uzņēmumā netiktu nodarbinātas personas, kuras pakļauj izejvielas un produkciju piesārņojuma riskam;

38.6. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām brīvu pieeju visām uzņēmuma darba telpām, lai kontrolētu šo noteikumu ievērošanu;

38.7. pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas pieprasījuma (ja pārkāptas normatīvo aktu prasības) - trūkumu novēršanas plāna izstrādi un iesniegšanu Pārtikas un veterinārajā dienestā.

39. Uzņēmuma īpašnieks nodrošina personāla apmācību higiēnas prasību ievērošanā ražošanas procesā.

V. Papildu prasības uzņēmumam, kurš ražo gaļas produktus

40. Uzņēmumā, kurā ražo un iesaiņo gaļas produktus vai veic citas darbības ar tiem, iekārto:

40.1. atsevišķas telpas izejvielu un saražotās produkcijas uzglabāšanai, kurās nodrošina normatīvajos aktos noteikto temperatūras režīmu;

40.2. vienu vai vairākas telpas (atkarībā no to izmēra un konstrukcijas) gaļas produktu ražošanai un iesaiņošanai, izveidojot ražošanas plūsmu, kas nodrošina šo noteikumu ievērošanu un nepieļauj izejvielu un gaļas produktu piesārņojumu;

40.3. telpu vai aizslēdzamu skapi pārtikas piedevu un sāls glabāšanai;

40.4. gaļas produktu iepakošanas telpu. Produktus drīkst iepakot ražošanas telpā, ja izmanto keramikas, stikla, plastikāta vai korozijas izturīga metāla konteinerus, kurus pēc tīrīšanas un dezinfekcijas atļauts izmantot atkārtoti, vai ja ražošanas telpa ir pietiekami plaša un iekārtota tā, lai nepieļautu produkcijas piesārņojumu;

40.5. telpu iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai.

41. Atkarībā no ražotā gaļas produkta veida papildus šo noteikumu 40.punktā minētajām telpām uzņēmumā iekārto:

41.1. atsevišķu telpu vai, ja produkta piesārņojuma riska nav, vietu izejvielu iepakojuma atvēršanai;

41.2. atsevišķu telpu saldētu izejvielu atlaidināšanai;

41.3. telpu gaļas sadalīšanai;

41.4. telpu vai iekārtas produktu kaltēšanai vai nogatavināšanai (svaigas sālītas gaļas apstrāde noteiktā temperatūras režīmā, kas, lēni un pakāpeniski samazinot mitrumu, izraisa dabīgās fermentācijas procesus, kuru rezultātā produkts iegūst specifiskās organoleptiskās īpašības, un produkts var tikt glabāts istabas temperatūrā);

41.5. telpu vai iekārtas produktu kūpināšanai;

41.6. telpu atsevišķu izejvielu (īpaši zarnu apvalku) mērcēšanai un citiem ķīmiskiem vai fizikāliem apstrādes procesiem (piemēram, karsēšana, kūpināšana, sālīšana, marinēšana, piesātināšana, kaltēšana) produktu izmantošanas laika pagarināšanai, ja tie nav veikti izejvielu ražotājuzņēmumā;

41.7. telpu gaļas produktu ražošanai nepieciešamo izejvielu (piemēram, garnējuma) attīrīšanai;

41.8. sālīšanas telpu, kurā, ja nepieciešams, iekārto gaisa kondicionētāju un nodrošina normatīvajos aktos noteikto temperatūras režīmu;

41.9. telpu gaļas produktu tīrīšanai pirms to sagriešanas šķēlēs vai gabalos un iesaiņošanas;

41.10. telpu gaļas produktu sagriešanai šķēlēs vai gabalos un iepakošanai iepakojumā, kurā tos paredzēts izplatīt;

41.11. telpas citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai, ja šādi produkti tiek ražoti uzņēmumā.

42. Atsevišķas šo noteikumu 41.punktā minētās darbības, iepriekš saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, drīkst veikt vienā telpā, ja telpas izmēri un konstrukcija nepieļauj produktu piesārņojumu.

43. Telpas, kurās uzglabā citus pārtikas produktus (izņemot gaļu un gaļas produktus), kuri paredzēti gaļas produktu ražošanai, vai veic darbības ar tiem, iekārto un uztur atbilstoši šo noteikumu vispārīgajām higiēnas prasībām.

44. Gaļas produkti, to izejvielas un sastāvdaļas, citi dzīvnieku izcelsmes produkti un to konteineri nedrīkst nonākt tiešā saskarē ar grīdu. Jebkuras darbības ar tiem veic tā, lai nepieļautu to piesārņojumu. Izejvielas nedrīkst nonākt saskarē ar gataviem produktiem.

45. Gaļas produktus uzglabā šo noteikumu 40.1.apakšpunktā minētajās telpās vai citā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā uzņēmumā, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto temperatūras režīmu. Gaļas produktus, kuri uzglabājami istabas temperatūrā, uzglabā viegli tīrāmās un dezinficējamās telpās ar vienlaidu konstrukciju.

46. Iesaiņojot un iepakojot produkciju, ievēro šādas prasības:

46.1. iesaiņojuma un iepakojama materiāli ir rūpnieciski iesaiņoti cieši pieguļošā aizsargmateriālā, kas to pasargā no piesārņojuma transportēšanas laikā, un tiek uzglabāti šim nolūkam paredzētā telpā;

46.2. telpa, kurā uzglabā iepakojuma materiālus, ir pasargāta pret kaitēkļu un putekļu iekļūšanu un nav savienota ar telpām, kurās tiek uzglabātas vielas, kas var radīt gaļas, maltas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu piesārņojumu;

46.3. iepakojuma materiālus pirms ienešanas darba telpā sagatavo gaļas produktu iepakošanai, izņemot gadījumus, ja produktus iepako automātiskā iepakošanas iekārta un gaļas produktu piesārņojuma riska nav;

46.4. ražošanas telpā ienestos iepakojuma materiālus nekavējoties izmanto gaļas produktu iepakošanai;

46.5. gaļas produktus pēc iepakošanas nekavējoties novieto uzglabāšanas telpā;

46.6. ja iesaiņojuma un iepakojuma materiāli tiek glabāti uz grīdas, tos novieto uz paliktņiem.

47. Uzņēmumā, kurā ražo pasterizētus vai sterilizētus gaļas produktu konservus (iepildītus hermētiski noslēgtās konservu kārbās), papildus ierīko šādas telpas un aprīkojumu:

47.1. iekārtu tukšo konservu kārbu higiēniskai transportēšanai uz ražošanas telpu;

47.2. iekārtu konservu kārbu tīrīšanai un mazgāšanai pirms to piepildīšanas;

47.3. iekārtu konservu kārbu mazgāšanai pēc to hermētiskas aizvākošanas un pirms karsēšanas ar dzeramo ūdeni, kura temperatūra nodrošina tauku nomazgāšanu;

47.4. telpu, vietu vai iekārtu konservu kārbu atdzesēšanai un žāvēšanai pēc to karsēšanas;

47.5. aprīkojumu gaļas produktu konservu paraugu inkubācijai;

47.6. iekārtu, kas pārbauda, vai konservu kārbas ir hermētiski noslēgtas un vai tām nav bojājumu.

48. Uzņēmumā, kurš ražo sagatavotus gaļas ēdienus, papildus iekārto telpu šo produktu ražošanai un iesaiņošanai.

49. Sagatavotus gaļas ēdienus drīkst ražot un iesaiņot gaļas produktu ražošanas telpā, bet ne vienlaikus ar gaļas produktu ražošanu. Pirms jauna produkta veida ražošanas uzsākšanas telpas tīra un dezinficē.

50. Kokmateriālus atļauts izmantot tikai telpās, kur kūpina, nogatavina, injicē sāli, marinē, uzglabā un izsniedz gaļas produktu, ja tas nepieciešams tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un ja produkts netiek pakļauts piesārņojuma riskam. Koka paliktņus drīkst izmantot tikai iepakotas gaļas un gaļas produktu transportēšanai.

51. Galvanizētu metālu drīkst izmantot šķiņķa un desu kaltēšanā, ja metāls nav sarūsējis un nenonāk tiešā saskarē ar produktiem.

52. Uzņēmuma telpās, kur veic darbības ar gaļu, maltu gaļu, gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, atkarībā no produkcijas veida nodrošina gaisa temperatūru, kas nepieļauj produkcijas piesārņojumu. Ja nepieciešams, šīs telpas aprīko ar gaisa kondicionētāju.

53. Gaļas sadalīšanas, produktu masas sagatavošanas un sālīšanas laikā telpas temperatūra nepārsniedz +12 °C. Ja tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešama augstāka temperatūra, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut citu temperatūras režīmu.

VI. Papildu prasības uzņēmumam, kas ražo gaļu saturošus produktus

54. Uzņēmumā, kas ražo gaļu saturošus produktus, šo noteikumu 41.1., 41.2., 41.3., 41.4., 41.5., 41.7. un 41.8.apakšpunktā minētās darbības drīkst veikt vienā telpā, nodrošinot, lai svaiga gaļa un gaļas produkti netiktu nelabvēlīgi ietekmēti. Ja uzņēmumā ražo arī citus produktus, šis punkts attiecināms tikai uz to uzņēmuma daļu, kur ražo gaļu saturošus produktus.

55. Ja šo noteikumu 54.punktā minētajā uzņēmumā ražo citus pārtikas produktus, kuri nesatur gaļu vai gaļas produktus, šo noteikumu 25.2., 25.4., 25.5. un 40.3.apakšpunktā noteiktās telpas un aprīkojumu var lietot arī šo produktu ražošanai.

VII. Papildu prasības uzņēmumam, kas ražo citus dzīvnieku izcelsmes produktus

56. Uzņēmumā, kas savāc izejvielas kausētu dzīvnieku tauku un grību ražošanai, iekārto uzglabāšanas telpu, kurā nodrošina izejvielu uzglabāšanu temperatūrā, kas nav augstāka par +7 °C, ja izejvielas nesavāc un nepārstrādā 12 stundu laikā pēc to iegūšanas.

57. Uzņēmumā, kurā ražo citus dzīvnieku produktus, izejvielas, kas nav derīgas cilvēka uzturam:

57.1. uzglabā atsevišķā telpā vai norobežotā vietā;

57.2. pārstrādā atsevišķā telpā, lietojot atsevišķas iekārtas un aprīkojumu, izņemot gadījumus, ja tiek lietotas pilnīgi noslēgtas tikai šim mērķim izmantojamas iekārtas un aprīkojums;

57.3. gatavie produkti uzglabājami atsevišķā telpā vai tvertnē, marķējami ar attiecīgu marķējumu un nav izmantojami cilvēka uzturā.

58. Uzņēmumā, kurā ražo kausētus taukus un grības, iekārto:

58.1. šo noteikumu 56.punktā minēto telpu, izņemot gadījumus, ja izejvielas tiek pārstrādātas 12 stundu laikā pēc to ieguves;

58.2. telpu vai vietu un aprīkojumu izejvielu pieņemšanai;

58.3. aprīkojumu izejvielu inspicēšanai;

58.4. ja nepieciešams, iekārtu izejvielu sasmalcināšanai;

58.5. iekārtu izejvielu kausēšanai, izmantojot karstumu, spiedienu vai citas metodes;

58.6. konteinerus vai tvertnes tauku uzglabāšanai šķidrā veidā;

58.7. iekārtu tauku plastificēšanai vai kristalizēšanai, lai sekmētu to sagatavošanu iesaiņošanai, iepakošanai un tirdzniecībai, izņemot gadījumus, ja uzņēmums izplata tikai šķidrus kausētos taukus;

58.8. nosūtīšanas telpu vai vietu, izņemot gadījumus, ja uzņēmums izplata tikai šķidrus kausētus taukus tvertnēs;

58.9. iekārtu tādu produktu ražošanai, kuri satur kausētus dzīvnieku taukus un kuriem pievieno citus pārtikas produktus vai garšvielas (ja šādus produktus uzņēmumā ražo);

58.10. aprīkojumu grību savākšanai, iesaiņošanai, iepakošanai un uzglabāšanai (ja uzņēmums ražo grības cilvēka uzturam).

59. Uzņēmumā, kurā ražo attīrītus un sālītus, kaltētus vai karsētus kuņģus, urīnpūšļus un zarnas, iekārto:

59.1. telpu kuņģu, urīnpūšļu un zarnu tīrīšanai;

59.2. telpu attīrītu kuņģu, urīnpūšļu un zarnu sālīšanai, kaltēšanai, karsēšanai;

59.3. telpu iesaiņošanai un iepakošanai;

59.4. telpu iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai.

VIII. Papildu prasības uzņēmumam, kas atkārtoti iesaiņo un iepako produkciju

60. Uzņēmumā, kas atkārtoti iepako gaļas produktus, nenoņemot iesaiņojumu, iekārto tikai šo noteikumu 24.punkta prasībām atbilstošas telpas produkcijas uzglabāšanai normatīvajos aktos noteiktajā temperatūras režīmā.

61. Uzņēmumā, kurā izsaiņo un atkārtoti iesaiņo gaļas produktus, iekārto tikai šo noteikumu 24.punktā un 25.3., 25.4, 25.5., 40.1., 40.2., 40.4., 40.5., 41.1., 41.3., 41.9. un 41.10.apakšpunktā minētās telpas.

IX. Noslēguma jautājumi

62. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.decembri.

63. Noteikumu 38.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

64. Līdz 2003.gada 1.janvārim šo noteikumu 26.punktā minētās ierīces var atrasties blakus telpā un var būt darbināmas ar roku palīdzību.

65. Līdz 2003.gada 1.janvārim šo noteikumu 41.2.apakšpunktā noteiktās telpas vietā var iekārtot atsevišķu vietu ražošanas telpās, ja novērsts produkta piesārņojuma risks.

66. Šo noteikumu 63., 64. un 65.punkta prasības neattiecas uz uzņēmumiem, kuri ražo produkciju eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministru prezidents    A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs    A.Slakteris

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.decembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.427

Kvalitātes prasības kausētiem dzīvnieku taukiem

Atgremotāju tauki Cūku tauki Citu dzīvnieku
ēdamie attī- ēdamie attī- tauki
Nr. atgremotāju tauki rīšanai cūku tauki rīšanai
p.k. augstākā pare- augstākā pare- ēdamie attīrīšanai
labuma citi dzēti labuma citi dzēti tauki paredzēti
(premier jus) tauki (lards) tauki tauki
1. FFA (Oleīnskābe m/m %) 0,75 1,25 3,0 0,75 1,25 2,0 1,25 3,0
2. Peroksīdi (meq/kg) 4 4 6 4 6 6 4 10
3. Piemaisījumi līdz 0,5 %
4. Smarža, garša, krāsa normāla

Zemkopības ministrs    A.Slakteris

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.427

Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā

Nr. Darbinieku skaits Minimālais sanitāro
p.k. mezglu skaits
1. 1-9 2
2. 10-24 3
3. 25-49 4
4. 50-90 6
5. katriem nākamajiem 20 + 1

Zemkopības ministrs   A.Slakteris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!