"Veci līgumi, jauns laiks!"

"Die Welt"

— 2000.04.26.

Indijas un Pakistānas iekļaušana atomvaru lokā, kodolizmēģinājumu (apakšzemes kodolizmēģinājumu) aizlieguma līguma noraidīšana no ASV Senāta puses un konflikts par amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmu ir nopietnas pazīmes, ka pasaules bruņojuma kontroles un atbruņošanās sistēma pēc aukstā kara ir zaudējusi līdzsvaru.

Aug šaubas, vai ABC ieročus, ieskaitot nesējsistēmas, būs iespējams paturēt veco līgumu kontrolē, vai arī turpināsies to nekontrolēta izplatība, kas ir sākusies līdz ar nenosegtajām vietām kontroles sistēmā un pretestību supervaras ASV dominancei.

Kodolieroču neizplatīšanas līgums, ko 1970. gadā parakstīja Ņujorkā, tiek pārbaudīts ik pēc pieciem gadiem, un tā ir galvenā bruņošanās kontroles sastāvdaļa. Sākumā tas tika noslēgts uz 25 gadiem, bet kopš 1995. gada tas ir spēkā uz neierobežotu laiku. Tā mērķis ir pilnīga kodolatbruņošanās, kodolizmēģinājumu, kā arī ieroču un tehnoloģiju tālākas izplatīšanas aizliegšana.

Bez bipolārās pasaules militāro bloku konkurences spiediena līguma nebūtu. Tas tika noslēgts pēc sākotnējo atomvaru ASV, Padomju Savienības, Lielbritānijas, Francijas un Ķīnas iniciatīvas, un tam drīzāk vajadzēja nodrošināt monopolu, nekā sagatavot ceļu pilnīgai kodolatbruņošanai. Ka neviena atomvara nebija gatava un nebūs gatava atteikties no ieročiem, kas nodrošina ietekmi un ļauj izteikt iebildumus, tā bija kļūda jau no paša sākuma. Taču tas izraisīja plikadīdu nepatiku, pretestību pret ilgstošu pakļaušanu spēcīgāko valdīšanai. Paklausības pulkstenis apstājās līdz ar Austrumu un Rietumu konflikta beigšanos 1990./91. gadā un līdz ar politiskā magnētisma izzušanu.

Šodien situācija ir tāda, ka atomvaru skaits palielinās, kā arī arvien vairāk kļūst to valstu, kuru rīcībā ir bioloģiskie un ķīmiskie ieroči. Atomkluba valstis vairs nekas neattur, jo Krievijas kodolpotenciāls ir nesamērīgs. START–II līgums, ko nesen ratificēja Valsts dome, un START–III līgums asimetriskajās attiecībās ar ASV kā tehnoloģijas varu vairs nav glābšanas un amortizācijas līgumi.

Krievija vairs nespēj saglabāt līdzsvaru. ASV no savas puses acīs ir jāpatur arī draudi "bez aukstā kara", kas rodas līdz ar iznīcināšanas potenciāla palielināšanos trešajās valstīs. Tātad konflikts par nacionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu nav radies supervaras patvaļas dēļ, bet jaunā stāvokļa rezultātā, kas skar gan Krieviju, gan Āziju, gan arī Eiropu. To nav iespējams kontrolēt ar "veco domāšanu". No Ņujorkas uz Vašingtonu tiek sūtīti neatlaidīgi aicinājumi arī turpmāk ievērot ABM līgumu. Taču patiesībā ASV jau sen aicina Krieviju tehniski un finansiāli iesaistīties jaunā pretraķešu aizsardzības sistēmā. Tiek domāts par radaru sistēmu būvi Sibīrijā, Turkmenistānā un uz kuģiem Melnajā jūrā. Tas, vai Putins tam piekritīs, vai arī draudēs ar jaunu bruņošanos, ko viņš nevar atļauties, viņam būs kā pārbaudes tests.

Lielie līgumi ir novecojuši. Jaunās briesmas prasa laikmetīgus līgumus. Tas, ka nedrīkst izveidot atšķirīgas drošības zonas - Vecās pasaules murgs, attiecas arī uz Eiropu.

Herberts Kremps