ATSAUCĒ IETVERT:
Domu, darbu un krāsu pilnajā dienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.10.2001., Nr. 140 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54377
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Domu, darbu un krāsu pilnajā dienā
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta
sēdē 2. oktobrī bija ļoti interesanta darba kārtība — divu cienījamu zinātnieku,
LZA īsteno locekļu kandidātu, zinātniskie ziņojumi. Dr. Agris Gailītis, Latvijas
Universitātes (LU) Fizikas institūta vadošais pētnieks referēja par tēmu "MHD
dinamo eksperiments Salaspilī". A. Gailītis ir Latvijā un ārzemēs plaši
pazīstams fiziķis teorētiķis, visizcilākos rezultātus guvis t.s. homogēnā
magnetohidrodinamiskā (MHD) dinamo teorijā. A. Gailīša izvirzītais magnētiskā lauka
pašierosmes modelis realizēts LU Fizikas institūtā kā unikāls eksperiments. Ar šo
mehānismu var izskaidrot daudzu debess ķermeņu, t.sk. arī Zemes, magnētiskā lauka
rašanos. Tā rezultāti apsteidz Karlsrūes (Vācija) kolēģu daudzkārt dārgāko
eksperimentu, tie publicēti un atreferēti daudzos starptautiskos žurnālos un augstu
novērtēti kā fundamentāls ieguldījums modernās fizikas problēmās. Ar nosaukumu
"Rīgas dinamo eksperiments" kā viens no gada jaunumiem tas ietverts ASV
Fizikas biedrības gada pārskatā "Physics News 2000".
Valsts Bērnu kardioloģijas centra un P. Stradiņa Medicīnas universitātes Bērnu kardioloģijas klīnikas vadītājs Dr. habil. med. profesors Aris Lācis ziņoja par jauna virziena izveidošanos un attīstību Latvijas medicīnā — bērnu kardioloģiju. Jau 1968. gadā, profesora J. Volkolakova uzaicināts, A. Lācis sāka darbu Sirds asinsvadu ķirurģijas centrā P. Stradiņa slimnīcā. Pēc tam bija visi zinātniskā un praktiskā darba posmi Centrālajā zinātniskās pētniecības laboratorijā un Rīgas Medicīnas institūta vispārējās un sirds – asinsvadu ķirurģijas katedrā. Iedzimto sirdskaišu ķirurgiem 70.gadu sākums bija grūts periods, jo bērniem agrīnā vecumā operāciju nodrošināt varēja ar mākslīgās asinsrites aparatūras pilnveidošanu un kā alternatīvu izstrādājot iespēju operēt "uz sausas sirds" zemu (16 — 18 grādu) ķermeņa temperatūru apstākļos.
Ar šī varianta eksperimentālu izpēti un vēlāk sekmīgu klīnisku pielietošanu (150 operācijas), ar jauna īpaša aprīkojuma izveidošanu, ķirurģiskās tehnikas, anestēzijas utt. attīstību saistīts profesora A. Lāča darbs. Tā rezultāti redzami ne vien sekmīgos operāciju iznākumos, bet arī 306 publikācijās, t.sk. 3 monogrāfijās, 13 izgudrojumos un, protams, savā zinātniskajā skolā — jaunajos darba kolēģos, augstas klases profesionāļos.
LZA Atzinības rakstu saņēma un īsu uzrunu teica LZA ārzemju loceklis, LZA Ārzemju locekļu nodaļas vadītājs ekonomists Nikolajs Balabkins. Viņa bibliogrāfiskā izdevuma atvēršanas svētki notiks 4. oktobrī Akadēmiskajā bibliotēkā.
LZA Senāta sēdes neoficiālā daļa bija krāsu un prieka pilna — kolēģi sveica akadēmiķi, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi 50. dzimšanas dienā.
Jaunajā LZA izstāžu telpā atklāja pirmo rudens izstādi — akadēmiķa, koksnes ķīmijas speciālista, jauno zinātnieku audzinātāja Arnolda Alkšņa akvareļu izstādi "Mežmalu meti". Kā teica LZA prezidents Jānis Stradiņš: "Tā ir Latvijas, mūsu mīļās un krāsainās Latvijas daba. Un labi, ka Arnolds Alksnis neaizgāja garām Kronvalda bulvāra (domāta Ķīmijas fakultāte) ēkai. Viņš ir tālu pazīstams kā slavens ķīmiķis, bet daba dod atveldzi dvēselei. Un labi, ka mēs to zinām."
 |
 |
 |
Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Ķīmiķi Arnoldu Alksni sveic Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža; Arnolda Alkšņa akvareļos — Latvijas daba un ainavas |
||
Ilga Tālberga, LZA zinātniskā sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim"