• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs atbalstām Eiropu, un tajā skaitā Latviju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2001., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54333

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents:
- preses konferencē ar ES komisāru un Zviedrijas ekspremjerministru
- pēc biznesa foruma
- tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības organizācijas ģenerālsekretāru

Vēl šajā numurā

02.10.2001., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mēs atbalstām Eiropu, un tajā skaitā Latviju”

Vakar, 1.oktobrī, Rīgā uzturējās Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Žans Lemjērs

ERAB1.JPG (22590 bytes)ERAB4.JPG (31478 bytes)Vakar, 1.oktobrī, preses konferencē, “Valdemāra centrā”: Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Žans Lemjērs, sabiedrībai publiski izklāstot savas Eiropā dominējošās bankas viedokļus

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

1 eiro = 0,568329 lati

Vakar, 1.oktobrī, Latviju apmeklēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidents Žans Lemjērs, turpinot septembrī iesākto Baltijas valstu apmeklējumu, ko viņam toreiz nācās pārtraukt sakarā ar 11. septembra terora aktiem ASV.

Ž. Lemjērs tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu un citām mūsu valsts amatpersonām, kā arī ar vadošajiem Latvijas darījumu aprindu pārstāvjiem. Savas vizītes laikā ERAB prezidents atkārtoti apliecināja bankas atbalstu finansu operācijām, kas sekmē Latvijas ekonomisko attīstību un pāriešanu uz tirgus ekonomiku, kā arī veicina mūsu valsts sagatavošanos iestājai Eiropas Savienībā (ES). Vizītes laikā Ž.Lemjērs īpašu uzmanību pievērsa sadarbības atklātuma nozīmīgumam un regulējošajiem noteikumiem, kas veicina konkurenci un piesaista investīcijas. Viņš arī akcentēja ERAB atbalstu mazā un vidējā biznesa uzņēmumiem, kam, viņaprāt, ir izšķirošā nozīme ekonomikas attīstībā. Pēc Ž. Lemjēra domām, apmēram 95 procentus no Latvijas ekonomikas kopapjoma veido mazie un vidējie uzņēmumi. ERAB nesen palielināja savu atbalstu Latvijas vietējām bankām par 10 miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu — J.Ū.), kas paredzēti aizdevumiem mazajiem uzņēmumiem. Sagaidāma vēl citu šādu kredītlīniju atvēršana.

ERAB ir viena no lielākajām investorēm Baltijas valstīs. Latvijā vien banka jau divdesmit sešos projektos ieguldījusi 327 miljonus eiro. Šogad vēl sagaidāms investīciju pieplūdums, potenciālos projektos pārtikas mazumtirdzniecības un banku jomā.

Lietuvā ERAB līdz šī gada vidum trīsdesmit divos projektos bija investējusi 380,5 miljonus eiro. Vēl aktīvāka ERAB darbība bijusi Igaunijā, kur banka četrdesmit divos projektos investējusi 366 miljonus eiro. Līdz gada beigām ERAB paredzējusi sadarbības apjomu Igaunijā vēl palielināt, investējot pārtikas mazumtirdzniecības sekmēšanā un municipālās attīstības finansēšanā, kā arī finansu sektora attīstībā.

Vakar Rīgā ERAB prezidents Žans Lemjērs bankas reģionālajā birojā tikās arī ar žurnālistiem. Ievada uzrunā viņš atgādināja Rīgas īpašo nozīmīgumu savā dzīvē: tieši Rīgā viņš ievēlēts par ERAB prezidentu. Tālāk Ž.Lemjērs uzsvēra, ka ERAB ir pati lielākā investētāja Baltijas valstīs — Latvijā, Lietuvā un Igaunijā banka kopā investējusi apmēram miljardu eiro, ar ERAB palīdzību piesaistīti arī citi noguldītāji, kas Baltijas valstīs investējuši vēl apmēram trīs miljardus eiro. Ž.Lemjērs arī pastāstīja, ka ERAB paredzējusi Latvijā piesaistīt investīcijas pavisam 1,1 miljarda eiro vērtībā. ERAB prezidents minēja divus galvenos priekšnoteikumus ERAB atsaucībai: valsts ekonomikai jābūt pašpietiekamai, bet privatizācijas un investīciju procesam — caurspīdīgam jeb atklātam.

ERAB prezidents pastāstīja, ka viņa vadītā banka, rēķinoties ar Latvijas vērā ņemamo ekonomisko progresu, ir gatava nākotnē vēl vairāk projektu finansēt bez valsts garantijām. “Mēs uzskatām, ka tas ir reālākais veids, kā palīdzēt jūsu valstij, neapgrūtinot valsts budžetu, “ teica Ž.Lemjērs un piebilda: “Protams, mēs ar šādu praksi vairāk riskēsim, taču es to uzskatu par normālu parādību.” ERAB ir gatava pielikt arī papildu pūles, lai nodrošinātu nepārtrauktu investīciju plūsmu Latvijā. “Tas ir nozīmīgs ERAB lēmums, īpaši šobrīd, kad pasaulē runā par makroekonomikas palēnināšanos. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā saglabāsies augsts ekonomikas pieauguma temps. Tā domāt ļauj jūsu ekonomikas cerīgā situācija. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka arī jūsu ekonomiku iespaido pasaulē vērojamā lejupslīde, taču kopumā es varu droši teikt, ka mēs ticam Baltijas valstīm, uzsvēra ERAB prezidents Ž. Lemjērs.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:Prezidenta kungs, 11. septembra dramatiskie notikumi ASV jums lika pārtraukt iepriekšējo vizīti Latvijā. Kāda, jūsuprāt, ir šo trauksmaino notikumu ietekme uz pasaules ekonomiku? Vai šis iespaids var vēl padziļināties un atsaukties arī uz Baltijas valstīm?

Žans Lemjērs: — Protams, šie notikumi ir atstājuši iespaidu uz finansu procesiem pasaulē. Šodien gan vēl ir grūti paredzēt, kā šie procesi attīstīsies turpmāk. Jo neatbildēti jautājumi par ekonomisko attīstību bija arī pirms 11. septembra. Protams, tagad tie kļuvuši vēl asāki. Mēs visi gaidām, kas notiks tālāk. Vai būs karš pret teroristiem vai citāda notikumu attīstība. Protams, neko citu mēs šobrīd nevaram darīt, kā vien gaidīt. Taču pasaules reakcija pēc 11. septembra bija ļoti ātra un nepārprotama — Eiropas un Amerikas centrālās bankas apliecināja atbalstu Amerikas valdībai.

Es šo laiku sauktu par neziņas periodu. Taču viens ir skaidrs — ir jābūt ļoti noteiktai valsts politikai, lai uzturētu pastāvīgu investoru uzticību savai valstij. Arī ERAB var sniegt savu ieguldījumu šīs uzticības nodrošināšanā. Tagad ir arī skaidri redzams, ka Latvijas centieni un jau paveiktais darbs nesenā pagātnē šobrīd ir paši galvenie elementi, kas jūsu valstī palīdz uzturēt normālu situāciju. Kaut arī pasaulē šobrīd valda visai liela neskaidrība. Es teiktu, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir labākā situācijā. Tādēļ es jums varu droši teikt: ERAB ar Latviju bijusi labajos laikos, un būsim ar jums arī brīdī, ja jums būs jāpieredz grūtības. Protams, ja tāds brīdis pienāktu.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:Analizējot ERAB darbības pārskatus, redzams, ka Lietuvā un Igaunijā jūsu banka darbojusies aktīvāk nekā Latvijā. Igaunijā ERAB piedalās četrdesmit divos projektos, Lietuvā — trīsdesmit divos, bet Latvijā— tikai divdesmit sešos. Vai Latvijas uzņēmēji nav bijuši pietiekami aktīvi?

Ž. Lemjērs: — Nedomāju, ka šeit būtu kāds īpašs izskaidrojums, un es nepievērstu īpašu uzmanību atšķirīgajam projektu skaitam, jo visās trīs Baltijas valstīs vērojama pozitīva attīstība. Varbūt sākumā jums bija nedaudz atšķirīgas starta pozīcijas, taču tagad visas trīs Baltijas valstis ļoti nopietni gatavojas iestāties ES, un mūsu stratēģija ir atbalstīt visas gatavās iniciatīvas.

Jautājums:Vai ERAB ir gatava piedalīties “Latvijas kuģniecības” privatizācijā un celulozes kombināta celtniecībā Latvijas austrumu daļā?

Ž. Lemjērs: — Kā zināms, ir bijuši vairāki “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumi. Ceram, ka nākamais mēģinājums atvērt šo privatizācijas procesu būs veiksmīgs. Ja mūs lūgs, ERAB piedalīsies šajā procesā. Mēs jau esam izteikuši tehniskus priekšlikumus. Taču galvenais lēmums par to, protams, jāpieņem Latvijas valdībai. Sarunā ar Latvijas Ministru prezidentu es arī teicu: ja Latvijas valdība vēlēsies, mēs esam gatavi piedalīties ar finansējumu arī šajā projektā. Cik zinu, šobrīd projekta apspriešanā aktuālākie ir divi jautājumi — koksnes piegādāšana un sociālā dimensija. Par šo projektu ir daudz diskusiju, un tas ir normāli. ERAB šajā projektā varētu piedalīties gan ar finansējumu, gan ekspertiem. Es gribu uzsvērt, ka ERAB ne ar vienu nekonkurē. Mēs esam starptautiska valsts institūcija, kas izveidota, lai atbalstītu perspektīvus projektus. Ja projekts ir saprātīgs, esam gatavi to finansēt.

Jautājums: — Jūs te minat miljonus un miljardus eiro, ko aizdodat, bet vai jūs cerat tos arī saņemt atpakaļ?

Ž. Lemjērs: — Protams! Mēs taču darbojamies tirgus ekonomikas apstākļos, un mūsu uzdevums ir sekmēt tirgus ekonomiku. Savu vārdu ilustrācijai es minēšu tikai vienu faktu: Krievijā no visiem kredītiem, ko esam izmaksājuši mazajiem uzņēmējiem, mēs esam saņēmuši atpakaļ vairāk nekā 99 procentus. Tātad mūsu kredītus saņēmuši cilvēki, kas prot attīstīt biznesu un ir ieinteresēti saņemt jaunus kredītus savu uzņēmumu tālākajai attīstībai.

Jautājums:Vai esat gatavi investēt arī Latvijas telekomunikāciju attīstībā? Lauku rajonos tālruņa sakaru kvalitāte joprojām ir zema, pat balss dzirdamība, nerunājot nemaz par sarežģītākiem komunikāciju projektiem.

Ž. Lemjērs: — Jā, mēs esam gatavi iesaistīties arī šādā projektā. Jūsu jautājums saistīts ar pašu galveno manu secinājumu šīs vizītes laikā: mēs esam patiesi ieinteresēti plašā jūsu valsts attīstībā. Lai attīstītos ne vien Rīga, bet arī lauku rajoni. Lai arī laukos attīstītos gan telekomunikācijas, gan banku sistēma, gan tūrisms.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!