• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pārtikas un veterinārā dienesta 2001. gada 23. jūlija rīkojums Nr. 186 "Par instrukciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2001., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54309

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums Nr.241

Par steidzamā kārtībā ziņojamām infekcijas slimībām

Vēl šajā numurā

02.10.2001., Nr. 139

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Pārtikas un veterinārais dienests

Veids: rīkojums

Numurs: 186

Pieņemts: 23.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pārtikas un veterinārais dienests

Rīkojums Nr.186 2001.gada 23.jūlijā

Par instrukciju

Pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 4.panta 1.apakšpunktu, nosaku:

1. Apstiprināt instrukciju “Instrukcija par rīcību govju sūkļveida encefalopātijas aizdomu un diagnozes apstiprināšanas gadījumos”.

2. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Rīkojums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi.

4. Kontroli pār rīkojuma izpildi uzdodu direktora vietniekam veterinārās uzraudzības jautājumos I.Celmam

Pārtikas un veterinārā dienesta

direktors V.Veldre

 

 

Instrukcija par rīcību govju sūkļveida encefalopātijas aizdomu un diagnozes apstiprināšanas gadījumos

Izdota, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 4.panta 1.apakšpunktu

 

Šī instrukcija nosaka rīcību aizdomu gadījumā par saslimšanu ar govju sūkļveida (spongiozo, spongiformo) encefalopātiju un diagnozes apstiprināšanas gadījumā Latvijas Republikā.

I. Terminu skaidrojums

Saslimšanā aizdomīgs dzīvnieks — dzīvs, piespiedu kauts vai nobeidzies dzīvnieks, kurš uzrāda vai ir uzrādījis nervu darbības vai uzvedības traucējumus vai progresējošu vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos un kuram, pamatojoties uz veiktajiem klīniskajiem izmeklējumiem, ārstēšanas rezultātiem, sekcijas rezultātiem, pirmsnāves vai pēcnāves laboratoriskajiem izmeklējumiem, nav iespējams uzstādīt citu alternatīvu diagnozi. Par aizdomīgu saslimšanā uzskatāms arī dzīvnieks, kad ātrās laboratoriskās izmeklēšanas tests uz GSE ir pozitīvs.

Kohortas dzīvnieki (līdzinieki) — liellopi, kuri dzimuši tajā pašā ganāmpulkā 12 mēnešus pirms vai 12 mēnešus pēc dzīvnieka, kuram apstiprināta GSE diagnoze; liellopi, kuri iespējams ēduši tādu pašu barību kā savas dzīves pirmajā gadā dzīvnieks, kuram apstiprināta GSE diagnoze; liellopi, kuri savas dzīves pirmo gadu turēti kopā ar dzīvnieku, kuram apstiprināta GSE diagnoze.

II. Slimības apraksts, klīniskās pazīmes, diagnostika, diferenciāldiagnostika

un profilakse

1. Govju sūkļveida encefalopātija (Encephalophatia spongiosa bovum) (turpmāk tekstā — GSE) ir hroniska liellopu centrālās nervu sistēmas slimība, ko raksturo CNS darbības traucējumi, lēni progresējoša vispārējā stāvokļa pasliktināšanās un slimā dzīvnieka neizbēgama nobeigšanās.

2. Slimības ierosinātājs ir modificēts olbaltumvielas paveids — infekciozs prions (Proteinaceus infectiosus particle).

3. Slimības inkubācijas periods ir 2,5 — 10 gadi. Klīniskās pazīmes parādās vidēji pēc 4–5 gadiem no inficēšanās brīža un slimība ilgst no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem. Slimība nav ārstējama.

4. Dzīvnieki ar slimības ierosinātāju inficējas galvenokārt alimentārā ceļā, apēdot atgremotāju audus saturošu barību, kura kontaminēta ar prionu.

5. Slimības klīniskās pazīmes progresē lēni. Dzīvniekiem izmainās uzvedība: dzīvnieks ir uzbudināts, pastiprināti reaģē uz ārējās vides kairinājumiem (gaismu, trokšņiem), tesmeņa apkopšanas un slaukšanas laikā ir tieksme spert, pēkšņi var kļūt agresīvs, reaģējot uz citu dzīvnieku vai cilvēka klātbūtni. Slimajiem dzīvniekiem var novērot bezmērķīgu skatienu, biežu deguna laizīšanu, zobu griešanu, apakšžokļa, plecu, retāk — krūšu apvidus vai visa ķermeņa muskulatūras trīcēšanu, uz priekšu izstieptu un uz leju nokārtu galvu, pieglaustas ausis, kā arī biežas ausu kustības. Slimajiem dzīvniekiem samazinās izslaukums un tie stipri novājē. Bez uzvedības traucējumiem, dzīvniekiem ir izteikti kustību un kustību koordinācijas traucējumi, kas slimības sākumā izpaužas kā viegla ataksija, ko vairāk novēro pakaļkājām, dzīvniekiem ir grīļojoša gaita, tie iet sīkiem solīšiem, krīt un cenšas piecelties, atbalstoties uz priekškājām, bet slimības beigu stadijā kustību traucējumi pāriet vispārējā parēzē, kam seko paralīze un nāve.

6. Diagnozi uzstāda kompleksi, vadoties no klīniskās ainas, epizootiskās situācijas, laboratorisko un pataloganatomisko izmeklējumu rezultātiem, diferencējot no hipomagnēzijas, acetonēmijas, listeriozes, trakumsērgas, intoksikācijas ar pienskābi, saindēšanās ar svinu, pēcdzemdību eklampsijas u.c.

7. GSE laboratorisko diagnostiku veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā (turpmāk tekstā — VVMDC). Diagnostikas metodes apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta direktors.

8. Slimībai nav specifiskās profilakses. Profilakses pamatā ir dzīvnieku ēdināšanas ierobežojumu ievērošana – atgremotāju audus saturošas barības neizēdināšana.

III. Vispārīgie noteikumi

9. Pārtikas un veterinārā dienesta ( turpmak tekstā — PVD) centrālais aparāts:

9.1. izstrādā transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles programmu;

9.2. izstrādā GSE profilakses un kontroles programmas izpildes pasākumu gada plānu;

9.3. izstrādā rīcības plānu slimības apkarošanai un tālākās izplatības ierobežošanai;

9.4. PVD direktors apstiprina GSE diagnostikas metodiku;

9.5. koordinē slimības apkarošanas un tālākās izplatības ierobežošanas pasākumus valstī;

9.6. analizē PVD teritoriālo pārvalžu iesūtītos GSE monitoringa plāna ietvaros veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātus un epizootisko situāciju valstī un ārvalstīs;

9.7. nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām;

9.8. informē masu medijus un sabiedrību par slimību, tās izplatību, gaitu un likvidācijas pasākumiem.

10. PVD teritoriālās pārvaldes un to inspektori:

10.1. koordinē GSE profilakses un kontroles programmas gada plāna, šajā instrukcijā un citos normatīvajos aktos noteikto pasākumu izpildi teritoriālā līmenī;

10.2. sadarbojas ar PVD centrālo aparātu GSE profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumu veikšanā un regulāri informē PVD par epizootiskās situācijas izvērtēšanas rezultātiem, veicamajiem un izpildītajiem pasākumiem;

10.3. informē dzīvnieku un kautuvju īpašniekus par veicamajiem pasākumiem un ierobežojumiem profilakses, aizdomu vai diagnozes apstiprināšanas gadījumā;

10.4. pilnvaro praktizējošus veterinārārstus paraugu noņemšanai un slimības likvidācijas pasākumu veikšanai.

10.5. organizē paraugu noņemšanu no piespiedu kautiem dzīvniekiem vai līķiem laboratorisko izmeklējumu veikšanai uz GSE;

10.6. apkopo monitoringa plāna ietvaros veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātus un nosūta tos PVD centrālajam aparātam.

11. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs:

11.1. izstrādā priekšlikumus par GSE diagnostikas metodiku;

11.2. organizē PVD noteikto GSE laboratoriskās diagnostikas paraugu izmeklēšanu;

11.3. veic laboratorijā iesūtīto paraugu izmeklēšanu uz GSE;

11.4. par izmeklējumu rezultātiem, kuri veikti saslimšanā ar GSE aizdomīgiem dzīvniekiem, ziņo nekavējoties, nosūtot telefonogrammu:

11.4.1. PVD teritoriālajai pārvaldei, kuras kontrolējamā teritorijā veikta izmeklējamā parauga noņemšana;

11.4.2. parauga iesūtītājam;

11.5. par pozitīviem izmeklējumu rezultātiem nekavējoties ziņo arī PVD centrālajam aparātam;

11.6. par izmeklējumu rezultātiem, kuri veikti saskaņā ar GSE monitoringa plānu, ziņo paraugu iesūtītājam un PVD teritoriālajai pārvaldei.

12. Praktizējošs veterinārārsts:

12.1. piedalās GSE apkarošanas pasākumu veikšanā pēc PVD teritoriālās pārvaldes vadītāja uzaicinājuma un pilnvarojuma;

12.2. informē dzīvnieka īpašnieku par iespējamajiem pasākumiem GSE apkarošanā.

13. Dzīvnieka īpašnieks:

13.1. nodrošina pieeju ganāmpulka reģistrācijas dokumentācijai u.c. dokumentiem, kas palīdzētu izsekot dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai;

13.2. sniedz visu nepieciešamo informāciju par dzīvnieku ēdināšanu;

13.3. nodrošina PVD teritoriālās pārvaldes inspektora rīkojumu izpildi saskaņā ar šo instrukciju.

IV. Rīcība aizdomu gadījumā

par govju klīnisku saslimšanu ar GSE

14. Dzīvnieka īpašnieks aizdomu gadījumā par dzīvnieku saslimšanu ar GSE nekavējoties (mutiski, telefoniski vai rakstiski) informē praktizējošo veterinārārstu vai PVD teritoriālo pārvaldi.

15. Praktizējošs veterinārārsts aizdomu gadījumā par dzīvnieka saslimšanu ar GSE nekavējoties (mutiski, telefoniski vai rakstiski) informē PVD teritoriālo pārvaldi.

16. PVD teritoriālās pārvaldes inspektors:

16.1. izbrauc un apseko dzīvniekus un novietni, kurā ir saslimšanā ar GSE aizdomīgs dzīvnieks;

16.2. novērtē slimā dzīvnieka klīniskās pazīmes un izvērtē epizootisko situāciju;

16.3. organizē paraugu noņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai diferenciāldiagnostikas nolūkos;

16.4. izsniedz rakstisku rīkojumu dzīvnieka īpašniekam, ar kuru aizliedz saslimšanā ar GSE aizdomīgā dzīvnieka un visu novietnē esošo liellopu pārvietošanu līdz izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

16.5. ja pēc klīnisko, epizootisko un diferenciāldiagnostikas nolūkā veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas nav izslēdzama aizdomās par saslimšanu ar GSE turētā dzīvnieka saslimšana ar GSE un ja dzīvnieks vēl ir dzīvs, izdod rīkojumu dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka nogalināšanu vai nokaušanu turpmākās diagnostikas nolūkos;

16.6. pēc saslimšanā ar GSE aizdomīgā dzīvnieka nokaušanas specifiskās diagnostikas nolūkos uz GSE organizē paraugu noņemšanu un nosūtīšanu VVMDC, kā arī kautproduktu uzglabāšanu līdz laboratorisko izmeklēšanas rezultātu saņemšanai;

16.7. pēc saslimšanā ar GSE aizdomīgā dzīvnieka nogalināšanas specifiskās diagnostikas nolūkos uz GSE organizē dzīvnieka līķa iznīcināšanu;

16.8. pēc epizootiskās situācijas izvērtēšanas, ja ir pamatotas aizdomas, ka kāda cita kohortas dzīvnieku novietne varētu būt iespējami slimības skarta, informē PVD centrālo aparātu un, ja novietne atrodas citā rajonā, — arī attiecīgā rajona PVD teritoriālās pārvaldes vadītāju, lai pakļautu novietni veterinārajai uzraudzībai (skat.VI sadaļu) līdz izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

V. Rīcība GSE diagnozes

apstiprināšanas gadījumā

17. VVMDC GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumā nekavējoties ziņo:

17.1. parauga iesūtītājam un PVD teritoriālajai pārvaldei, kuras teritorijā tika noņemts paraugs;

17.2. PVD centrālajam aparātam.

18. PVD teritoriālā pārvalde:

18.1. pēc pozitīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas nekavējoties organizē dzīvnieka kautproduktu un visu dzīvnieka atlieku iznīcināšanu;

18.2. novietnē, kurā atradās dzīvnieks, kam apstiprināta GSE diagnoze, identificē un uzskaita:

18.2.1.visus liellopus ganāmpulkā un no tiem iegūtās olšūnas un embrijus; visus embrijus un olšūnas, kas iegūtas no šiem liellopiem, kas atrodas citās novietnēs un varētu būt inficēti ar GSE ierosinātāju kā kohortas dzīvnieki;

18.2.2. ja GSE reģistrēta sieviešu kārtas dzīvniekam — visus no tā iegūtos embrijus un olšūnas, kā arī visus pēcnācējus, kas dzimuši divus gadus pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās dzīvniekam, kuram apstiprināta GSE diagnoze;

18.2.3. visus kohortas dzīvniekus;

18.2.4. visu citu sugu atgremotājdzīvniekus;

18.3. pēta un noskaidro:

18.3.1. iespējamo slimības izcelšanos;

18.3.2. potenciāli kontaminētas barības vai citu iespējamo slimības ierosinātāja faktoru pārvietošanu uz novietni un no novietnes;

18.4. izsniedz rakstisku rīkojumu dzīvnieku īpašniekam, ar kuru nosaka, ka:

18.4.1. jānokauj un jāiznīcina visi novietnes liellopi; visi kohortas dzīvnieki; ja GSE reģistrēta sieviešu kārtas dzīvniekam, tad arī visi no tā iegūtie embriji, olšūnas un pēcnācēji, kas iegūti vai dzimuši divus gadus pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās;

18.4.2. aizliegts pārvietot uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzņēmīgus dzīvniekus (kazas, aitas, brieži) un no tiem iegūtus produktus līdz PVD turpmākam rīkojumam;

18.5. nodrošina visu 16.4.1.punktā minēto pasākumu izpildi.

19. PVD centrālais aparāts nosaka kārtību, kādā izplatāmi dzīvnieku izcelsmes produkti GSE apstiprināšanas gadījumā.

VI. Rīcība iespējamā kohorta

dzīvnieku novietnē

20. Aizdomu gadījumā par dzīvnieka saslimšanu ar GSE un pēc lēmuma pieņemšanas par ierobežojumu uzlikšanu kohortas dzīvnieku novietnei PVD teritoriālā pārvalde izsniedz rakstisku rīkojumu dzīvnieku īpašniekam, ar kuru aizliedz visu liellopu pārvietošanu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

21. GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumā un pēc lēmuma pieņemšanas par ierobežojumu uzlikšanu kohortas dzīvnieku novietnei PVD teritoriālā pārvalde izsniedz rakstisku rīkojumu, ar kuru nosaka, ka uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzņēmīgu dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, briežu) un to produktu pārvietošana jāsaskaņo ar PVD teritoriālo pārvaldi.

22. GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumā PVD teritoriālā pārvalde rīkojas saskaņā ar instrukcijas 18.2. un 18.3.punktu.

23. Ja apstiprinās, ka novietnē ir kohortas dzīvnieki, tad PVD teritoriālā pārvalde rīkojas saskaņā ar instrukcijas 18.4.punktu.

VII. Rīcība kautuvē piespiedu

kautu dzīvnieku par aizdomām uz GSE, GSE monitoringa plāna izpildes un

GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumos

24. Paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai uz GSE noņem PVD teritoriālās pārvaldes inspektors vai PVD teritoriālās pārvaldes pilnvarots praktizējošs veterinārārsts saskaņā ar PVD direktora apstiprināto metodiku.

25. Ja dzīvnieks kauts piespiedu kārtā uz aizdomu pamata par dzīvnieka saslimšanu ar GSE:

25.1. kautuves īpašnieks nodrošina, ka dzīvnieka kautprodukti, ieskaitot ādu, tiek uzglabāti atsevišķi no pārējiem līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

25.2. GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumā visus uz GSE testu pozitīvā dzīvnieka kautproduktus, ieskaitot ādu, iznīcina.

26. Monitoringa plāna izpildes gadījumā:

26.1. kautuves īpašnieks nodrošina, ka visus dzīvnieka kautproduktus, ieskaitot ādu, kuram noņemts paraugs laboratoriskai izmeklēšanai uz GSE, nemarķē ar veselības marķējumu un uzglabā līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

26.2. kautuves īpašnieks arī nodrošina, ka dzīvnieka liemenis, kas uz kaušanas līnijas atradies pirms dzīvnieka, kuram noņemts paraugs un divi liemeņi, kas uz kaušanas līnijas atradušies pēc dzīvnieka, kuram noņemts paraugs, kā arī to kautprodukti, ieskaitot ādas, netiek marķēti ar veselības marķējumu un tiek uzglabāti līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai;

26.3. GSE diagnozes apstiprināšanas gadījumā:

26.3.1. nekavējoties iznīcina uz GSE testu pozitīva dzīvnieka liemeni, kā arī visus dzīvnieka kautproduktus, ieskaitot ādu;

26.3.2. nekavējoties iznīcina liemeni, kas uz kaušanas līnijas atradies pirms, un divus liemeņus, kas uz kaušanas līnijas atradušies pēc liemeņa, par kuru saņemta pozitīva laboratorijas atbilde uz GSE testu, kā arī iznīcina visus šo dzīvnieku kautproduktus un ādas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!