Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2001., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54207

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu galvenā vērtība ir un paliek cilvēki

Vēl šajā numurā

27.09.2001., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Alternatīvais Likumprojekts:

Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Saeimas dok. Nr. 3513; likumprojekts Nr. 1021

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
2001. gada 20. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Tikai tiesa var prasīt uzrādīt informācijas avotu, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības vai personas būtiskas intereses.”

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Grozījums nepieciešams, lai tiktu nodrošinātas Satversmes 100. pantā noteiktās cilvēka tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība ietver arī žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu.

Alternatīvajā likumprojektā ir iestrādāts samērīguma princips — katrā gadījumā tiesai ir nepieciešams izvērtēt, vai žurnālista tiesības neizpaust informāciju atsver sabiedrības tiesības to uzzināt.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Diskutējams ir jautājums par tādiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, kas reglamentētu prokurora un zvērināta advokāta tiesības lūgt tiesai pieprasīt informācijas avota uzrādīšanu.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Atbilst, un noteikti būtu jāmin atsauce uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (04.11.1950.) 10. pantu, kas dod tiesības ikvienam cilvēkam brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, LR Augstākās tiesas Senāta ekspertiem, kā arī ar Latvijas Žurnālistu savienības, Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijas priekšsēdētāja biedre V.Lāzo

 

Likumprojekti:

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Saeimas dok. Nr. 3413; likumprojekts Nr. 984

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 14. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr. 38, 3.¤)
un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pakalpojums — fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai pildīts ar patērētāju noslēgts līgums, saskaņā ar kuru tiek piegādāta vai iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības, vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;”.

2. 3.pantā:

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu, vai preces vai pakalpojuma cenu;

4) patērētājam pārdota nedroša vai līgumam neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līgumam neatbilstošs pakalpojums;”;

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.”

3. 6.pantā:

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus “veselības bojājumu” ar vārdiem “kaitējumu veselībai”;

papildināt trešās daļas 3.punktu aiz vārda “daļēji” ar vārdiem “ieskaitot arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja prasījuma dzēšanu ar patērētāja pretprasījumu”;

papildināt trešo daļu ar 8., 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“8) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, ja tāda iespēja ir nodrošināta arī patērētājam, vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt beztermiņa līgumu bez brīdinājuma;

9) paredz automātiski pagarināt noteikta termiņa līgumu, ja patērētājs neinformē par līguma nepagarināšanu, nosakot patērētājam nepamatoti īsu laiku šīs informācijas sniegšanai;

10) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, neparedzot tādu pašu iespēju patērētājam, — saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma;

11) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam nodot tālāk savas tiesības un pienākumus, tādējādi samazinot piedāvātās garantijas apjomu bez patērētāja piekrišanas;

12) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai preces vai pakalpojuma raksturojumu.”

4. Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Distances līgumā ietveramo informāciju, atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī šā likuma 12.pantā paredzēto atteikuma tiesību piemērošanu, realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

5. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “līgumsoda procentus” ar vārdu “līgumsodu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “izbeidz” ar vārdu “atceļ”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam, un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas.”

6. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

III nodaļa. Preces un pakalpojuma atbilstība līgumam”.

7. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

13.pants. Ražotāja, importētāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līgumam

(1) Ražotāja, importētāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līgumam. Precei un pakalpojumam jāatbilst ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem paziņojumiem (īpaši reklāmā un marķējumā) par šo preci vai pakalpojumu.

(2) Ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līgumam, kas eksistē preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.

(3) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līgumam atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas, tad uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī, izņemot gadījumu, ja ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē pierāda pretējo.”

8. 14.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

14.pants. Preces vai pakalpojuma neatbilstība līgumam”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Prece uzskatāma par nepienācīgas kvalitātes preci, ja” ar vārdiem “Prece neatbilst līgumam, ja tā ir nepienācīgas kvalitātes, tas ir”;

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) tā neatbilst normatīvajos aktos vai normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām un līguma noteikumiem, kā arī parasti izvirzāmām prasībām – tai nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preču raksturu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Pakalpojums uzskatāms par nepienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja” ar vārdiem “Pakalpojums neatbilst līgumam, ja tas ir nepienācīgas kvalitātes, tas ir”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prece vai pakalpojums nav uzskatāms par neatbilstošu līgumam, ja pirms līguma slēgšanas patērētājs ir saņēmis rakstisku brīdinājumu par preces vai pakalpojuma nepienācīgu kvalitāti vai nepienācīgu kvalitāti radījuši patērētāja piegādātie materiāli, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējam kā profesionālim vajadzēja to zināt un brīdināt patērētāju.”

9. Izslēgt 15.pantu.

10. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

16.pants. Garantija

(1) Garantija ir ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

(2) Garantija sniedzama rakstiski, tā ir brīvi pieejama pirms preces iegādāšanās vai pakalpojuma saņemšanas, un tajā skaidri norādīti nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, garantijas termiņš — laikposms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums (firma) vai vārds, uzvārds un adrese. Garantijā norāda, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka garantija šīs tiesības neietekmē. Ja garantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē garantijas derīgumu un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai garantija tiktu izpildīta.

(3) Jebkura ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmai. Preces importētājs vai izplatītājs ir atbildīgs par ražotāja sniegtās garantijas nodrošinājumu.

(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja sniegtās garantijas apjomu, arī garantijas termiņu.

(5) Vārda “garantija” vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.”

11. 18.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ražotājvalsts nosaukums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ražotāja atrašanās vieta” (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārdevējam aizliegts piedāvāt vai pārdot viltotu preci vai preci, kuras ražotāju nav iespējams identificēt. Noteikums par ražotāja identificēšanu neattiecas uz lietotas preces pārdošanu.”

12. Papildināt likuma IV nodaļu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

21.1 pants. Izpārdošana un cenu pazemināšana

(1) Vārdu “izpārdošana” vai citu līdzīgas nozīmes vārdu atļauts lietot, piedāvājot preces, tikai tādos gadījumos, ja:

1) tas attiecas uz visu preču izpārdošanu kopumā vai norādītās daļas izpārdošanu;

2) tā notiek ierobežotā un norādītā laikposmā;

3) cenas ir ievērojami zemākas nekā attiecīgo preču vai pakalpojumu parastās cenas.

(2) Vārdus “atlaides”, “pazeminātas cenas” vai citus līdzīgas nozīmes vārdus, piedāvājot preces vai pakalpojumus, atļauts lietot tikai tādos gadījumos, ja:

1) tas attiecas uz tādas preces pārdošanu vai tāda pakalpojuma sniegšanu, ar kuru pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi nodarbojas;

2) šāda tirdzniecība notiek ierobežotu laikposmu;

3) cenas ir zemākas nekā attiecīgo preču vai pakalpojumu parastās cenas.

(3) Pēc cenu pazemināšanas, atlaižu vai izpārdošanas izsludināšanas precēm un pakalpojumiem jābūt skaidri norādītai sākotnējai cenai un cenai pēc pazemināšanas.

(4) Par izpārdošanu publiski jāpaziņo vismaz piecas dienas pirms izpārdošanas sākuma, izliekot paziņojumu tirdzniecības vietā.

(5) Attiecīgās preces vai pakalpojuma cena, kurai tiek piedāvātas atlaides, nedrīkst būtiski mainīties vismaz mēnesi pirms cenu pazemināšanas, atlaižu vai izpārdošanas publiskas izsludināšanas.

(6) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču vai pakalpojumu izpārdošanu, ja nav pagājuši trīs mēneši kopš pēdējās izpārdošanas, izņemot gadījumus, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs tiek likvidēts vai tiek mainīts darbības veids.”

13. Papildināt 23.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) iegādāties preces un pasūtīt pakalpojumus, lai veiktu preču, pakalpojumu un izgatavoto lietu salīdzinošo testēšanu;

5) iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā priekšlikumus veikt šā likuma 25.panta astotajā daļā minētās darbības.”

14. 25.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 5.punktā vārdus “kvalitātes pārbaudi” ar vārdiem “laboratorisko vai cita veida ekspertīzi”;

izslēgt ceturtās daļas 9.punktu;

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt kaitējumu atsevišķa patērētāja tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:

1) pieņemt lēmumu, kurā uzdod ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam pārtraukt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības, lai novērstu tā ietekmi, nosakot termiņu to izpildei;

2) pieņemto lēmumu daļēji vai pilnīgi publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs).

(9) Pirms šā panta astotās daļas 1.punktā noteiktā termiņa beigām ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par noteikto darbību izpildi. Ja ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs līdz termiņa beigām noteiktās darbības nav izpildījis vai nav informējis Patērētāju tiesību aizsardzības centru par to izpildi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

(11) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi starp valsts iestādēm, sabiedriskām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām un ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizācijām, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos.”

15. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Uzraudzības un kontroles iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība” ar vārdiem “Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas iestādes, kuru kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā”.

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

27.pants. Patērētāja prasījums attiecībā uz preces un pakalpojuma trūkumiem

(1) Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs precei vai pakalpojuma sniedzējs attiecīgajam pakalpojumam ir devis garantiju, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu visā atlikušajā garantijas termiņa laikā saskaņā ar garantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.

(3) Kārtību, kādā piesaka patērētāja prasījumu par līgumam neatbilstošu preci vai pakalpojumu, kā arī organizē preces vai pakalpojuma ekspertīzi, nosaka Ministru kabinets.”

17. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līgumam neatbilstoša prece

(1) Patērētājs, kam pārdota vai nodota lietošanā prece, kura neatbilst līgumam, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu preces cenu;

2) bez atlīdzības novērstu preces neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu;

3) apmainītu preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līgumam;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

(2) Preces apmaiņa un remonts veicams pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, ņemot vērā preces raksturu un paredzamo lietošanu.

(3) Ja preces neatbilstība līgumam atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc preces pārdošanas, patērētājs ir tiesīgs:

1) vispirms pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs bez atlīdzības novērstu preces neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai apmainītu preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līgumam (izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams), ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēto preces nolietojumu;

2) ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs nevar apmainīt preci vai veikt remontu pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs samazinātu preces cenu vai atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam preces nolietojumam.

(4) Ja preces neatbilstība līgumam ir maznozīmīga un tā nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot preci, patērētājs nevar prasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu. Preces neatbilstība līgumam uzskatāma par maznozīmīgu, ja tā nepazemina preces pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai preces lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas preces ārējā izskatā.

(5) Ja preces nepareiza vai nekvalitatīva uzstādīšana ir radījusi preces neatbilstību līgumam, bet preci uzstādīja pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju, kā arī ja preci uzstādīja patērētājs saskaņā ar nepareizu (neprecīzu) vai valsts valodā netulkotu lietošanas pamācību, tad prece ir uzskatāma par neatbilstošu līgumam un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt no pārdevēja šajā pantā paredzēto prasību izpildi.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(7) Lielgabarīta preces un par 10 kilogramiem smagākas preces, kas neatbilst līgumam, ekspertīzes veikšanai, nocenošanai, trūkumu novēršanai, apmaiņai vai līguma atcelšanai nogādā ražotājs, importētājs vai pārdevējs uz sava rēķina. Ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs atsakās nogādāt preci, patērētājs ir tiesīgs nogādāt preci pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz ražotāja, importētāja vai pārdevēja rēķina.

(8) Ja preci nogādā patērētājs, ražotājam, importētājam vai pārdevējam triju dienu laikā pēc izdevumus apstiprinoša dokumenta iesniegšanas jāatlīdzina izdevumi, kas patērētājam radušies sakarā ar preces nogādāšanu.”

18. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “nepienācīgas kvalitātes pakalpojums” ar vārdiem “līgumam neatbilstošs”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja sniegts pakalpojums, kas neatbilst līgumam, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu pakalpojuma cenu;

2) bez atlīdzības novērstu sniegtā pakalpojuma neatbilstību līgumam;

3) izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniegtu līgumam atbilstošu pakalpojumu;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pakalpojuma neatbilstība līgumam atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, patērētājs ir tiesīgs:

1) vispirms pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērstu pakalpojuma neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla, vai sniegtu līgumam atbilstošu pakalpojumu (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams), ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēto lietas nolietojumu;

2) ja pakalpojuma sniedzējs nevar izgatavot jaunu lietu, sniegt citu pakalpojumu vai veikt remontu pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs samazinātu pakalpojuma cenu vai atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam lietas nolietojumam.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(4) Patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai lai izgatavo citu lietu, ja pakalpojuma neatbilstība līgumam ir maznozīmīga un tā nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot pakalpojumu vai lietu. Pakalpojuma neatbilstība līgumam uzskatāma par maznozīmīgu, ja tā nepazemina pakalpojuma vai lietas pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas lietas ārējā izskatā.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(5) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst pakalpojuma neatbilstību līgumam, patērētājs ir tiesīgs to novērst pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

19. 31.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kredīta devēja pienākums ir septiņu dienu laikā atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim.”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai kredīta devēja” ar vārdiem “pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja”.

20. Papildināt 33.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība ir radusies ražotāja, importētāja, izplatītāja vai citas personas darbības vai bezdarbības dēļ, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret attiecīgajām personām.”

21. Izslēgt 34.pantu.

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 27.panta pirmā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 1.janvārim patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam gada laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas.

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā un 27.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

10. Līdz pārejas noteikumu 9.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 24.augusta noteikumi Nr.299 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 274.nr.);

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.316 “Noteikumi par distances līgumu” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 297./299.nr.);

3) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.29 “Mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

4) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.30 “Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

5) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.31 “Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

6) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.32 “Mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

7) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.33 “Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.).

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Pašreiz spēkā ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums 1999.gada 18.marta redakcijā. 1999.gada 25.maijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 1999/44/EC par plaša patēriņa preču tirdzniecību un ar to saistītajām garantijām. Līdzšinējā likuma redakcija attiecībā uz garantijām atšķiras no minētās direktīvas noteikumiem, tāpēc nepieciešams to saskaņot. 1998.gada 19.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 98/27/EC par priekšrakstiem patērētāju interešu aizsardzībai nosaka kārtību, kādā novēršami patērētāju kolektīvajām interesēm nodarītie kaitējumi. Pašreiz spēkā esošajā likumā nav normas, kas regulētu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību. 1993.gada 5.aprīļa Eiropas Padomes direktīva 93/13/EEK par netaisnīgiem noteikumiem patērētāju līgumos nosaka prasības, lai līgumi, kas noslēgti starp preču pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, nesaturētu netaisnīgus līguma noteikumus. Pašreiz spēkā esošo likuma redakciju nepieciešams precizēt saskaņā ar direktīvas prasībām. Ikdienā, piemērojot likumu patērētāju tiesību aizsardzībai, ir radušies priekšlikumi tā teksta uzlabošanai un papildināšanai, lai uzlabotu likuma piemērošanas iespējas.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts precizē garantiju noteikumus, preču un pakalpojumu pārdošanas nosacījumus, nosaka patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, kā arī veic citus labojumus un precizējumus.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekta pieņemšana pastiprinās patērētāju tiesību aizsardzību. Noteikumi par garantijām regulēs patērētāja un preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja attiecības pēc preces vai pakalpojuma iegādes, paaugstinās patērētāju uzticēšanos preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likumprojekts noteiks kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārtrauc patērētāju kolektīvajām interesēm nodarīto kaitējumu.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst.Ls

             Rādītāji    Kārtējais gads   Trīs nākamie gadi *)

1. Izmaiņas budžeta Likumprojekts šo

ieņēmumos jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta Likumprojekts šo

izdevumos jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme Likumprojekts šo

jomu neskar.

4. Prognozējamie Likumprojekts šo

kompensējošie jomu neskar.

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā Likumprojekts šo

pamatojuma aprēķins jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta pieņemšana radīs nepieciešamību pieņemt Ministru kabineta noteikumus par distances līgumu un noteikumus par kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līgumam neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze (paredzēts pieņemt līdz 2002.gada 1.junijam). Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs:

1.Ministru kabineta noteikumi Nr.316 “Noteikumi par distances līgumu”;

2.Ministru kabineta 1999.gada 24.augusta noteikumi Nr.299 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Likumprojekta normas izpilda Latvijas saistības ar Eiropas Savienības līguma prasībām.

Likumprojekts ievieš Eiropas Savienības direktīvu 1999/44/EC, 98/27/EC un 93/13/EEK prasības.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

     Latvijas tiesību akta

ES tiesību akta un

Atbilstības pa-

Ko-

projekta norma (attiecīgā

attiecīgā panta Nr.

kāpe (atbilst,

men-

      panta, punkta Nr.)

neatbilst)

tāri

1.Grozījumu Patērētāju Direktīvas 93/13EEK Atbilst
tiesību aizsardzības pielikuma 1.punkta (f),
likumā 3.pants (h) un (d) apakšpunkts
2. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 98/27/EEC Atbilst
tiesību aizsardzības 1.,2. un 3.pants
likumā 15.panta 3.daļa
3. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 2.panta 1.punkts, 3.panta
likumā 7.pants 1.punkts un 5.panta 3.punkts
4. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 2.panta 2.punkts un
likumā 8.pants 3.daļa 3.punkts
un 6.daļa
5. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 6.pants
likumā 10.panta 1.daļa
6. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 7.pants un 16.pants
likumā 17.pants
7. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 3.pants un 2.panta
likumā 18.pants 5.punkts
8. Grozījumu Patērētāju Direktīvas 1999/44/EC Atbilst
tiesību aizsardzības 4.pants
likumā 21.pants

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu:

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Saņemti priekšlikumi no Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un Latvijas tirgotāju asociācija atbalsta likumprojektu, to priekšlikumi daļēji iestrādāti projektā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz garantijām izstrādāti, ņemot vērā Lēvenes universitātes Patērētāju likumdošanas centra ekspertu rekomendācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likumprojekta ievērošanas uzraudzību veiks jau esošās uzraudzības iestādes, un tas neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem, kā arī iesniegt sūdzību uzraudzības iestādēm un nepieciešamības gadījumā griezties tiesā.

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

 

 

Grozījumi Robežsardzes likumā

Saeimas dok. Nr. 3419; likumprojekts Nr. 990

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr. 37, 20.¤)
un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles, kā arī ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroles jautājumos sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).”

2. Papildināt 11.panta otro daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) plāno un organizē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.”

3. Papildināt 12.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanu.”

4. 13.pantā:

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izbraukšanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” paredzētās darbības;”.

5. 15.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,”;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus “kas saistīti ar valsts robežas apsardzību”;

papildināt pirmās daļas 9.punktu aiz vārdiem “robežpārejas punktu režīma pārkāpējus” ar vārdiem “kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.”

6. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

16.pants. Robežsardze kā izziņas iestāde

(1) Robežsardze ir izziņas iestāde lietās par:

1) valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu,

2) valsts robežas režīma pārkāpšanu,

3) personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai,

4) personas identitātes slēpšanu.

(2) Robežsardze izziņu veic saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.”

7. Izslēgt 17. un 18.panta nosaukumā vārdus “valsts robežas apsardzībā”.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Latvijas Republikā ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzību un kontroli veic vairākas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija un Valsts robežsardze. Daļa Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošo funkciju nelietderīgi dublējas. Lai novērstu minēto funkciju dublēšanos, noteiktu Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetenci ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā, nepieciešams veikt Valsts policijas Imigrācijas policijas reorganizāciju.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā tiks novērsta Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošo funkciju nelietderīga dublēšanās. Reorganizējot Valsts policijas Imigrācijas policiju, Valsts robežsardzes sastāvā saskaņā ar 2001.gada 13.martā Ministru kabinetā akceptēto “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.—2005.gadam” tiks izveidots imigrācijas dienests. Paaugstināsies tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitāte nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

 

1. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

ieņēmumos

šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

izdevumos

šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts

šo jomu neskar.

4. Prognozējamie

Tiesību akta projekts

kompensējošie

šo jomu neskar.

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā

Tiesību akta projekts

pamatojuma aprēķins

šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir izstrādāti likumprojekti “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Kā arī būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”, Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumos Nr.423 ”Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” nolikums” un Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojumā Nr.418 “Par Imigrācijas policiju”.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

     Latvijas tiesību akta

ES tiesību akta un

Atbilstības pa-

Ko-

projekta norma (attiecīgā

attiecīgā panta Nr.

kāpe (atbilst,

men-

      panta, punkta Nr.)

neatbilst)

tāri

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunas institūcijas likuma izpildei netiks radītas, paplašināsies Valsts robežsardzes kompetencē esošās funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Tiesību akta projekts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

Saeimas dok. Nr. 3420; likumprojekts Nr. 991

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr.37, 21.¤)
un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 48.1 panta pirmajā daļā vārdus “robežapsardzības spēku bataljona komandierim” ar vārdiem “Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšniekam”.

3. Izteikt 48.2 pantu šādā redakcijā:

“48.2 pants. Personas piespiedu izraidīšanu no valsts veic Valsts robežsardze.”

4. Aizstāt 48.3 pantā vārdus “Robežapsardzības spēkiem” ar vārdiem “Valsts robežsardzei”.

5. Aizstāt 48.4 pantā vārdus “Valsts policijai” ar vārdiem “Valsts robežsardzei”.

6. Papildināt 48.5 panta pirmo, otro un trešo daļu aiz vārdiem “valsts policija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “un Valsts robežsardze” (attiecīgā locījumā).

7. Aizstāt 48.8 pantā vārdus “Robežapsardzības spēkiem” ar vārdiem “Valsts robežsardzei”.

8. Izslēgt 48.9 pantā vārdus “valsts policijas iestādēs”.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Latvijas Republikā ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzību un kontroli veic vairākas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija un Valsts robežsardze. Daļa Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošo funkciju nelietderīgi dublējas. Lai novērstu minēto funkciju dublēšanos, nepieciešams strikti noteikt Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetenci ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā tiks novērsta Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošo funkciju nelietderīga dublēšanās. Saskaņā ar 2001.gada 13.martā Ministru kabinetā akceptēto “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001. — 2005.gadam”, reorganizējot Valsts policijas Imigrācijas policiju, tiks izveidots imigrācijas dienests Valsts robežsardzes sastāvā. Paaugstināsies tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitāte nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

             Rādītāji

   Kārtējais gads

  Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

ieņēmumos

šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

izdevumos

šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts

šo jomu neskar.

4. Prognozējamie

Tiesību akta projekts

kompensējošie

šo jomu neskar.

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā

Tiesību akta projekts

pamatojuma aprēķins

šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir izstrādāti likumprojekti “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Kā arī būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”, Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumos Nr.423 ”Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” nolikums” un Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojumā Nr.418 “Par Imigrācijas policiju”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

     Latvijas tiesību akta

ES tiesību akta un

Atbilstības pa-

Ko-

projekta norma (attiecīgā

attiecīgā panta Nr.

kāpe (atbilst,

men-

      panta, punkta Nr.)

neatbilst)

tāri

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunas institūcijas likuma izpildei netiks radītas, paplašināsies Valsts robežsardzes kompetencē esošās funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Tiesību akta projekts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem
un bēgļiem Latvijas Republikā”

Saeimas dok. Nr. 3417; likumprojekts Nr. 988

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr. 37, 18.¤)
un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 8.pantā vārdus “Valsts policija” ar vārdiem “Valsts robežsardze”.

2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

12.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties robežkontroles punktā

(1) Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa statusu, pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedz Valsts robežsardzes amatpersonai robežkontroles punktā pirms ieceļošanas.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju robežkontroles punktā veic šim uzdevumam apmācītas Valsts robežsardzes amatpersonas. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts robežkontroles punktā šim nolūkam piemērotās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(3) Ja pārrunu rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.”

3. Izslēgt 13.pantu.

4. 14.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “valsts policijas iecirknī” ar vārdiem “Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim nolūkam apmācītas Valsts robežsardzes amatpersonas. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam piemērotās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Latvijas Republikas patvēruma meklētāja identifikāciju veic Valsts policija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā. Valsts robežsardzes darbinieku kompetencē neietilpst pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana un pārrunas ar patvēruma meklētāju.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Saskaņā ar 2001.gada 13.martā Ministru kabinetā akceptēto “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001. — 2005.gadam”, reorganizējot Valsts policijas Imigrācijas policiju, tiks izveidots imigrācijas dienests Valsts robežsardzes sastāvā, līdz ar to pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana gan valsts robežas šķērsošanas vietās, gan Latvijas Republikas teritorijā, pārrunas ar patvēruma meklētāju veiks Valsts robežsardzes darbinieki.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

             Rādītāji

   Kārtējais gads

  Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

ieņēmumos

šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

izdevumos

šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts

šo jomu neskar.

4. Prognozējamie

Tiesību akta projekts

kompensējošie

šo jomu neskar.

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā

Tiesību akta projekts

pamatojuma aprēķins

šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir izstrādāti likumprojekti “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Kā arī būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”, Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumos Nr.423 ”Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” nolikums” un Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojumā Nr.418 “Par Imigrācijas policiju”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunas institūcijas likuma izpildei netiks radītas, paplašināsies Valsts robežsardzes kompetencē esošās funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Tiesību akta projekts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

Grozījumi likumā “Par policiju”

Saeimas dok. Nr. 3418; likumprojekts Nr. 989

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr. 37, 19.¤)
un 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 10.panta 14.punktu.

2. Papildināt 11.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Valsts robežsardzei — ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē.”

3. Papildināt 12.pantu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:

“81 ) aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības;”.

4. Izslēgt 17.pantā vārdus “un imigrācijas”.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Latvijas Republikā ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzību un kontroli veic vairākas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija un Valsts robežsardze. Daļa Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošās funkcijas nelietderīgi dublējas. Lai novērstu minēto funkciju dublēšanos, noteiktu Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetenci ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā, nepieciešams veikt Valsts policijas Imigrācijas policijas reorganizāciju.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas uzraudzības un kontroles jomā tiks novērsta Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetencē esošo funkciju nelietderīga dublēšanās. Reorganizējot Valsts policijas Imigrācijas policiju, Valsts robežsardzes sastāvā saskaņā ar 2001.gada 13.martā Ministru kabinetā akceptēto “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001. — 2005.gadam” tiks izveidots imigrācijas dienests. Paaugstināsies tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitāte nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

             Rādītāji

   Kārtējais gads

  Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

ieņēmumos

šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta

Tiesību akta projekts

izdevumos

šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts

šo jomu neskar.

4. Prognozējamie

Tiesību akta projekts

kompensējošie

šo jomu neskar.

pasākumi papildu

izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā

Tiesību akta projekts

pamatojuma aprēķins

šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir izstrādāti likumprojekti “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Kā arī būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”, Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumos Nr.423 ”Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” nolikums” un Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojumā Nr.418 “Par Imigrācijas policiju”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Jaunas institūcijas likuma izpildei netiks radītas, samazināsies Valsts policijas kompetencē esošās funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

 

Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”

Saeimas dok. Nr. 3442; likumprojekts Nr. 1000

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,
Ministru kabineta 2001. gada 4. septembra sēdē akceptēts
(prot. Nr. 41, 5.¤) un 6. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) saimnieciskā darbība ir derīgo izrakteņu ieguve, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;

7) iepakojuma vienība ir pabeigts visu iepakojuma materiālu kopums, kas pievienots precei. Iepakojuma sastāvdaļa ir viens no iepakojuma materiāliem, kas veido iepakojuma vienību; atsevišķa iepakojuma sastāvdaļa var nepildīt visas iepakojuma funkcijas, bet ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgās funkcijas kompleksā ar pārējām sastāvdaļām;”;

izslēgt 8. un 9.punktu.

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, ar radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumā līdz to apglabāšanai un apglabāšanu, kā arī ar dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.”

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā;

5) realizē vienreiz lietojamos plastmasas (polimēru), papīra, kartona, laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda traukus un piederumus mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā;

6) Latvijas Republikā ieved (importē) radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā.”

4. Papildināt 5.pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) radioaktīvās vielas, kas minētas šā likuma 9.pielikumā;

6) vienreiz lietojamos plastmasas (polimēru), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 8.pielikumam.”

5. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei, arī ūdeņu izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu apglabāšanai atkritumu izgāztuvēs un poligonos vai atkritumu sadedzināšanai piešķir atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu darbam ar jonizējošā starojuma avotiem regulē likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”.”

6. 9.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla svara vienību. Iepakojuma materiālu veidam un svaram jābūt pamatotam: importētām precēm – ar kravas sertifikātu vai iepakojumu apliecinošu piegādātāja apstiprinātu dokumentu, iekšzemē ražotām precēm – ar uzskaites dokumentiem. Ja preču iepakojuma materiāla veids un svars nav pamatots ar šajā daļā minētajiem dokumentiem, bet kravas pavaddokumentos ir norādīts kravas bruto svars, nodokli aprēķina, reizinot 25% no kravas bruto svara ar nodokļa likmi – 0,06 lati par kilogramu. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav kravas sertifikāta vai iepakojumu apliecinoša piegādātāja apstiprināta dokumenta, kā arī nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts preču bruto svars, nodokli aprēķina 1% apmērā no preces vai produkta vērtības. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot, kas ir kravas sertifikāts vai iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments un kā aprēķināms nodoklis par iepakojumu (arī tad, ja informācija ir nepilnīga).”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokli par vienreiz lietojamo plastmasas (polimēru), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(6) Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību.”

7. 10.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķins pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēs nodokļa maksātājam jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni jāiesniedz pilnvarotajā institūcijā līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Piemērojot muitas procedūras – ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešana muitas noliktavā, komerciālo transporta līdzekļu apgādāšana –, par preču vai produktu iepakojumu aprēķina dabas resursu nodokli.

(5) Izvedot šā panta ceturtajā daļā minētās preces un produktus no Latvijas Republikas muitas teritorijas un piemērojot attiecīgās Muitas likumā minētās izvešanas muitas procedūras, aprēķināto dabas resursu nodokli neiekasē par to preču vai produktu un iepakojuma daļu, kas pamatota ar izvešanas muitas procedūru noformēšanu un pabeigšanu apliecinošiem dokumentiem.

(6) Par preču vai produktu iepakojuma daļu, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas netiek izvesta, iekasē dabas resursu nodokli.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minēto muitas procedūru piemērošanas brīdī ziņas par preču vai produktu iepakojuma materiāla daudzumu var būt apstiprinātas ar šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto iepakojumu apliecinošu dokumentu kopijām. Līdz izvešanas muitas procedūru piemērošanai muitas iestādē jāiesniedz vai jāuzrāda attiecīgo dokumentu oriģināli.

(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa atmaksāšana, ja preces vai produkti, par kuriem, ievedot tos izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti (eksportēti) no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, noformējot izvešanas muitas procedūras un izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces vai produktus, kas ievesti tajā, noformējot šā panta ceturtajā daļā minētās muitas procedūras.

(9) Ja nodokļa maksātājs nodokli maksā tikai par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā ievešanu brīvam apgrozījumam iekšzemē, pārskatu par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē reizi gadā.”

8. 11.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ieskaita:

1) 70% – valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 30% – to pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmums.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Nodokļa atlaides, atvieglojumi, atmaksāšana
un atbrīvojums no nodokļa maksāšanas
”.

10. Izteikt 16.1 pantu šādā redakcijā:

16.1 pants. Nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta (brīvprātīga uzņēmumu apvienība sadarbībai ar valsts un citām organizācijām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā) darbības principiem. Ministru kabinets nosaka nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību.”

11. Papildināt 17.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami nodokļa maksātājam, ja slēgts starojuma avots, kas satur attiecīgās radioaktīvās vielas, pēc tā lietošanas beigšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz valsti, kurā atrodas attiecīgā lietotā jonizējošā starojuma avota ražotājs vai piegādātājs.

(4) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm, un normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumiem, ja tie nav ieveduši (importējuši) radioaktīvās vielas vai ir pierādījuši, ka radioaktīvās vielas ir saņemtas un izmantotas šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām.

(5) Maksājumi par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ir atmaksājami 80% apmērā no valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaitītajiem nodokļa ieņēmumiem par šajā punktā minēto vielu ievešanu (importu) normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumiem, lai apglabātu un uzglabātu visus radioaktīvos atkritumus, kas radušies attiecīgajā kalendāra gadā, un nodrošinātu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēs tādu brīvā tilpuma rezervi, kas pietiekama, lai apglabātu vai uzglabātu radioaktīvos atkritumus, kas var rasties piecu gadu laikā.”

12. Papildināt likumu ar 17.1 un 17.2 pantu šādā redakcijā:

17.1 pants. Atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

Nodokli neaprēķina par:

1) fona piesārņojumu, kura līmeni nodokļa maksātājs ir pierādījis ar attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas noteiktajām prasībām atbilstoša monitoringa datiem;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

3) termālo un tehnisko ūdeņu apjomiem, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) organiskā mēslojuma, minerālmēslu, pesticīdu, augu augšanas regulatoru un veterinārpreparātu transportēšanu un glabāšanu, par dzīvnieku, augsnes, augiem kaitīgo organismu un nevēlamo augu apstrādi, ja to lietošana ir agrotehniski un agroekoloģiski pamatota;

5) balasta smilšu izgāšanu tam noteiktās vai saskaņotās vietās;

6) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtu projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

7) sadzīves atkritumiem, kuri saskaņotās vietās uz ierobežotu laiku tiek uzkrāti turpmākai pārstrādei, arī kompostēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei;

8) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes noteiktajiem termiņiem un prasībām. Nodokli par neitralizēto piesārņojumu aprēķina atbilstoši sekundārā piesārņojuma bīstamībai un apjomam pēc neitralizācijas;

9) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

10) ražošanas vajadzībām izmantojamo ūdeni, ja to pēc attīrīšanas izmanto atkārtoti.

17.2 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

(1) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) savu funkciju veikšanai atbrīvo valsts pārvaldes institūcijas, kuras nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas ir nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanai un diagnostikai, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanai, nieru transplantācijai un HIV pacientu aprūpes nodrošināšanai valsts programmu ietvaros.

(3) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo normatīvajos aktos noteiktos radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumus.

(4) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu atbrīvo personas, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.

(5) Persona, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas, nemaksā dabas resursu nodokli, ja pirkuma līgums garantē lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanu atpakaļ ražotājvalstij.”

13. Izteikt 18.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un produktu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;”.

14. Papildināt 19.pantu aiz vārda “preču” ar vārdiem “un radioaktīvo vielu”.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi Nr.377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi Nr.378 “Iepakojuma apsaimniekošanas padomes nolikums”.”

16. 1.pielikumā:

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 5.punktā vārdus “(dziļāk par 5 metriem no zemes virsmas)”;

aizstāt 6.punktā vārdus “(Helix pomatica L.)” ar vārdiem “(Helix

pomatia L.)”;

izteikt tabulu šādā redakcijā:

“Nr.

                               Dabas resursu veids

Mērvie-

Likme

p.k.

nība

(Ls)

1.

Augsne

m3

0,20

2.

Smilšmāls un mālsmilts

m3

0,01

3.

Kvarca smilts

m3

0,20

4.

Smilts

m3

0,05

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,10

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,10

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,25

8.

Dolomīts

m3

0,06

9.

Kaļķakmens

m3

0,10

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

11.

Šūnakmens

m3

1,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,22

13.

Laukakmeņi

m3

0,15

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

15.

Kūdra ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 % (mitrums – 40 %)

tonna

0,13

16.

Kūdra ar sadalīšanās pakāpi vairāk nekā 20 %

(mitrums – 40 %)

tonna

0,07

17.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un

organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums – 60 %)

tonna

0,50

18.

Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %)

tonna

0,10

19.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50"

17. Izslēgt 2.pielikuma 2.3.a pozīcijā vārdu “galda”.

18. Izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”

3.pielikums

Nodokļa likmes par vides piesārņošanu,

apglabājot vai sadedzinot atkritumus

Nr.

                               Piesārņošanas veids

Mērvie-

Likme

p.k.

nība

(Ls)

1.

Sadzīves atkritumu apglabāšana:

1.1.

izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari

tonna

0,75

1.2.

izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari

m3

0,25

2.

Bīstamo atkritumu apglabāšana

tonna

10,00

3.

Īpaši bīstamo atkritumu apglabāšana

tonna

50,00

4.

Bīstamo atkritumu sadedzināšana

tonna

20,00"

19. 7.pielikumā:

aizstāt 4.punktā vārdus “11.panta trešā daļa” ar vārdiem “11.panta ceturtā daļa”;

aizstāt tabulas 1.pozīcijā vārdu “Minerāleļļas” ar vārdu “Smēreļļas”;

aizstāt tabulas 4.pozīcijā vārdus “Dzīvsudraba luminiscentās lampas” ar vārdiem “Dzīvsudraba spuldzes”;

svītrot tabulas 6.pozīciju;

papildināt tabulas 8.pozīciju aiz vārdiem “Preču vai produktu iepakojums” ar vārdiem “un vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi”.

20. Papildināt 8.pielikumā 2.ailes nosaukumu aiz vārdiem “Preču vai produktu iepakojuma” ar vārdiem “un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu”.

21. Papildināt likumu ar 9.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”

9.pielikums

Nodokļa likmes par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

Nr.

               † Radioaktīvās vielas raksturojums

Mērvie-

Likme

p.k.

nība

(Ls)

1. 1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 500
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), tumu
slēgts starojuma avots
2. 2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 1000
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), tumu
vaļējs starojuma avots
3. 3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 1500
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), tumu
slēgts starojuma avots
4. 4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 3000
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), tumu
vaļējs starojuma avots
5. 5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 2500
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), tumu
slēgts starojuma avots
6. 6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā m3 atkri- 5000
radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), tumu
vaļējs starojuma avots
7. 7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros m3 atkri- 10000"
jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz tumu
pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

1) 2000. gada 26. oktobrī tika pieņemts jauns likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, kas paredz, ka par radioaktīvo vielu, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ievešanu (importu) ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Šāda norma likumā “Par dabas resursu nodokli” līdz šim nebija paredzēta, jo līdz šim par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) bija noteikta maksa.

2)Pašreizējā likuma “Par dabas resursu nodokli” normas, kas attiecas uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu realizāciju un ievešanu (importu) Latvijā, nepieciešams precizēt, jo šo nodokļa objektu pašreizējā likuma redakcijā ir grūti administrēt.

3)2000. gada 14. decembrī tika pieņemts jauns likums — Atkritumu apsaimniekošanas likums. Lai realizētu šī likuma prasības un novērstu pretrunas, kas veidojas starp abiem likumiem, nepieciešams precizēt likuma “Par dabas resursu nodokli” normas, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu.

4)Nepieciešams precizēt ar nodokli apliekamo dabas resursu veidus, jo pašreizējā likuma redakcijā tie ir noteikti pēc izmantošanas veida, nevis pēc sastāva un kvalitātes, kas ir nepieciešams un svarīgāks rādītājs, lai pārdomāti pārvaldītu tos.

5) Nepieciešams precizēt likuma normas par iepakojumu, jo ir izstrādāts likumprojekts “Iepakojuma likums”, kurš ir akceptēts Ministru kabineta komitejas sēdē. Tā kā Iepakojuma likumā ir noteiks, kas ir iepakojums un atkārtoti lietojamais iepakojums, un noteikts iepakojuma iedalījums, likumā “Par dabas resursu nodokli” nepieciešams izslēgt attiecīgās definīcijas. Abos likumos jābūt saskaņotām normām.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ izstrādāts:

1) lai realizētu likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” prasības, kas paredz, ka par radioaktīvo vielu, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ievešanu (importu) ir jāmaksā dabas resursu nodoklis;

2) lai precizētu atsevišķas likuma normas, kas attiecas uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu realizāciju un ievešanu (importu) Latvijā, jo šobrīd šo nodokļa objektu ir grūti administrēt;

3) lai precizētu nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu izgāztuvēs un poligonos un atkritumu sadedzināšanu. Šie grozījumi saistīti ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma, kas stājās spēkā šā gada 1. martā, realizāciju;

4) lai precizētu ar nodokli apliekamo dabas resursu veidus pēc to sastāva un kvalitātes, kas ir nepieciešams, lai pārdomāti pārvaldītu tos;

5) likumprojektu “Iepakojuma likums”, kurš ir akceptēts Ministru kabineta komitejas sēdē.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku. Likumprojekts sekmēs resursu un izejvielu racionālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, kas ir ļoti svarīgi no tautsaimniecības viedokļa. Likumprojekta pieņemšana un ieviešana veicinās pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu ražošanā, kā arī vienkāršos un pilnveidos dabas resursu nodokļa aprēķināšanas kārtību un administrēšanu attiecībā uz vienreiz lietojamiem traukiem un galda piederumiem. Nodarbinātību likuma prasību ieviešana neietekmēs. Likumprojekta realizācija samazinās cenas vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un galda piederumiem. Likuma normu ieviešana neietekmēs eksporta attīstību, bet veicinās konkurenci. Likumprojekta realizācija veicinās investīciju pieplūdi dalītas sadzīves atkritumu vākšanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstīšanai, atkritumu izgāztuvju sakārtošanā un pilnveidošanā, kā arī to rekultivācijā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu; Likuma prasību ieviešana vienkāršos dabas resursu nodokļa administrēšanu un nodokļa aprēķināšanu attiecībā uz vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu, kā arī iepakoto preču un produktu importēšanu.

Vienlaikus tiks pilnveidotas un iekļautas vienā kopējā sistēmā līdz šim spēkā esošās maksas par radioaktīvo vielu importu, kā arī noteikti gadījumi, kad ar nodokli šīs vielas netiek apliktas. Likuma prasību ieviešana pilnveidos un sakārtos nodokļa maksāšanas shēmu par atkritumu izvietošanu izgāztuvēs un poligonos, lai izgāztuvju un poligonu apsaimniekotāji varētu nodokli aprēķināt, pamatojoties uz tajās izmantotajām uzskaites sistēmām atbilstoši tehniskajām prasībām. Kopumā likumprojekta prasību ieviešana samazinās uzņēmumu tiešās izmaksas.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Iedzīvotāju dzīves līmeni un darba tirgu likumprojekta realizācija neietekmēs.

4. Ietekme uz vidi.

Likuma prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo, īstenojot noteiktās prasības, tiks veicināta atkritumu daudzuma, kas nonāk atkritumu poligonos un izgāztuvēs, samazināšana, vienlaikus tiks veicināta un attīstīta resursu un izejvielu racionāla izmantošana un otrreizējo izejvielu izmantošana ražošanā.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

 

 

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā netiek plānotas būtiskas izmaiņas, bet atsevišķu pašvaldību, kuru teritorijās atrodas atkritumu sadedzināšanas iekārtas, vides aizsardzības speciālos budžetos var prognozēt budžeta ieņēmumu pieaugumu. Pilnīgi precīzas prognozes par budžeta ieņēmumu izmaiņām nav iespējams šobrīd aprēķināt, jo nav pieejama pietiekama informācija, lai veiktu šādus aprēķinus.

Prognozējamās izmaiņas :

1.Valsts vides aizsardzības

speciālajā budžetā

+8

+16

+16

2.Pašvaldību vides aizsardzības

speciālajos budžetos

+12

+24

+24

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Valsts un pašvaldību vides

aizsardzības speciālo budžeta

izdevumi ir tieši saistīti ar šo

budžetu ieņēmumiem.

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie

pasākumi papildu izdevumu

finansēšanai

Nav nepieciešami

5. Detalizēts finansiālā

pamatojuma aprēķins

 

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams izstrādāt un pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumus Nr. 356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”, Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu” un Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 378 “Iepakojuma apsaimniekošanas padomes nolikums”. Paredzēts, ka minētie noteikumi ir spēkā līdz jaunu noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību; Likumprojekts nav saistīts ar saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām; Likumprojekts šo jomu neskar. Tajā pašā laikā viens no starptautiskajiem vides aizsardzības pamatprincipiem ir princips “Piesārņotājs maksā”, tas ir likuma “Par dabas resursu nodokli” pamatā. Likumprojekts nav pretrunā ar saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas

dokumenti (piemēram, Eiropas

Savienības tiesību aktiem un direktīvām,

Kopienu tiesas spriedumi,

jo ES nav direktīvu par šāda veida

vadlīnijas u.tml.), numurs,

nodokļiem.

pieņemšanas datums, nosaukums,

publikācija

 

 

     Latvijas tiesību akta

ES tiesību akta un

Atbilstības pa-

Ko-

projekta norma (attiecīgā

attiecīgā panta Nr.

kāpe (atbilst,

men-

      panta, punkta Nr.)

neatbilst)

tāri

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas; Izstrādājot likumprojektu, ir izmantoti Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Iepakojuma asociācijas, Latvijas Muitas brokeru asociācijas un Latvijas tautsaimniecības padomes iesniegtie priekšlikumi. Likumprojekts atzinuma sniegšanai tika nosūtīts Latvijas Iepakojuma asociācijai un Latvijas Tirgotāju asociācijai, bet atbildes netika saņemtas. Likumprojekts bija ievietots ministrijas mājaslapā. Notika konsultācijas ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta); Likumprojektā ir iestrādāta daļa no iepriekš minēto nevalstisko organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Tiešas konsultācijas likumprojekta izstrādes gaitā ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas. Tajā pašā laikā, likumprojektu sagatavojot, ir ņemta vērā Eiropas valstu, gan Eiropas Savienības, gan Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pieredze ekoloģisko nodokļu veidošanas shēmā un piemērošanā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas; Likuma realizāciju nodrošinās esošās valsts institūcijas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotās institūcijas, Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas muita.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīdam ir nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības likumā noteiktajā kārtībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

 

 

 

Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”

Saeimas dok. Nr. 3498; likumprojekts Nr. 1014

Saeimas deputātu grupas (J. Gaigals, G.Dambergs, P.Apinis, J.Lāčplēsis, L.Muciņš, M.Vītols, S.Golde, O.Spurdziņš, Dz.Ābiķis, J.Esta)

2001. gada 20. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1. Papildināt likuma 1.panta 1.daļu pēc vārdiem:

24. jūniju — Jāņu dienu (vasaras saulgriežus); ar vārdiem:

1. septembri — Zinību dienu.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likums nodrošinās Zinību dienai svētku dienas statusu, kas atbilst vispārējai tradicionālajai izpratnei par pirmo mācību gada dienu, kā arī cels izglītības darbinieku prestižu sabiedrībā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Paredzamā likuma ietekme uz tautsaimniecības attīstību kopumā vērtējama kā pozitīva. Detalizētāku pamatojumu skat. Ekonomistu apvienības 2010. attiecīgajā pētījumā.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Tiešas ietekmes uz valsts budžetu likumam nebūs.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Nav.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likums neprasīs speciālu izpildes mehānismu.

 

 

Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”

Saeimas dok. Nr. 3516; likumprojekts Nr. 1022

Saeimas deputātu grupas (R.Ražuks, I.Godmanis,
K.Leiškalns, M.Zīle, I.Lāčplēsis)

2001. gada 25. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Papildināt 2.pantu pēc vārdiem “11.augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu” ar vārdiem “21.augustu — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu.”

 

 

Elektronisko dokumentu likums

Saeimas dok. Nr.3506; likumprojekts Nr.1017

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 18. septembra sēdē akceptēts (prot. Nr.45, 7.¤)
un 20. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi — programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst šādām prasībām:

a) elektroniskā paraksta radīšanas dati var rasties tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība;

b) elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu;

c) elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret nelikumīgu izmantošanu no trešo personu puses;

d) droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar elektronisko dokumentu pirms tā parakstīšanas;

2) drošs elektroniskais paraksts — elektroniskais paraksts, kas atbilst visām šīm prasībām:

a) tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam;

b) tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju;

c) tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs ;

d) tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas elektroniskajā dokumentā būtu manāmas;

e) tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu;

3) elektroniskais dokuments — jebkuri elektroniskā veidā radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, ko veido saturs, struktūra un konteksts;

4) elektroniskais paraksts — elektroniskajam dokumentam pievienoti vai loģiski saistīti elektroniski dati, kuri nodrošina parakstītāja personas identifikāciju un izmaiņu atklāšanu parakstītā elektroniskā dokumentā;

5) elektroniskā paraksta pārbaudes dati — dati, kurus izmanto, lai pārbaudītu elektronisko parakstu;

6) elektroniskā paraksta radīšanas dati — vienreizīgi dati, kurus parakstītājs izmanto, lai radītu elektronisko parakstu;

7) kvalificēts sertifikāts — sertifikāts, kurš satur šajā likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

8) laika zīmogs — elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā datumā un laikā;

9) parakstītājs — fiziska persona, kura ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu likumīga turētāja un rīkojas savā vārdā vai tās fiziskās vai juridiskās personas vārdā, kuru tā ir pilnvarota pārstāvēt;

10) sertifikācijas pakalpojumi — sertifikātu izsniegšana, anulēšana, sertifikātu darbības apturēšana un atjaunošana, reģistrēšana, elektroniskā paraksta pārbaudes datu reģistra uzturēšana, elektroniskā dokumenta iezīmēšana ar laika zīmogu, kā arī ar elektroniskajiem parakstiem saistītu konsultāciju sniegšana;

11) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas sniedz sertifikācijas pakalpojumus;

12) sertifikāts — elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar noteiktu fizisku personu un kalpo, lai identificētu šo personu;

13) uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs — šā likuma prasībām atbilstošs un šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu.

(2) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja elektroniskā dokumenta iezīmēšanu ar laika zīmogu veic fiziskā vai juridiskā persona, kura nesniedz sertifikācijas pakalpojumus.

II nodaļa

Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks
un dokumenta oriģināla atvasinājumi

3.pants. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks

(1) Prasība pēc rakstiskas formas dokumenta ir izpildīta ar elektronisko dokumentu.

(2) Elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku, ja tas parakstīts atbilstoši šā likuma prasībām un satur normatīvajos aktos noteiktos rekvizītus.

(3) Elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja vien puses iepriekš nav vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi.

(4) Ja normatīvie akti paredz, ka dokumentam juridiska spēka iegūšanai papildus citiem rekvizītiem nepieciešams arī zīmoga nospiedums, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

(5) Ja puses ir vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi, elektroniskajam dokumentam nedrīkst liegt juridisko spēku, nedrīkst liegt tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, kā arī nedrīkst uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu, pamatojoties uz to, ka dokuments:

a) ir elektroniskā formā;

b) nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

(6) Elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskām un juridiskām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un iezīmēts ar laika zīmogu.

(7) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, un drošs elektroniskais paraksts nerada tiesiskas sekas tiesiskos darījumos ģimenes un mantojuma tiesību jomā.

4.pants. Dokumenta oriģināla nepieciešamība

(1) Ja normatīvie akti pieprasa glabāt vai uzrādīt dokumenta oriģinālu, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja:

1) tas atbilst šā likuma 3.panta trešās daļas prasībām;

2) to ir iespējams uzrādīt lasāmā vai citādi saprotamā formā.

(2) Šā panta pirmā daļa attiecas uz pienākuma formā izteiktu prasību vai gadījumu, ja normatīvie akti paredz noteiktas juridiskas sekas par dokumenta neuzglabāšanu vai dokumenta oriģināla neuzrādīšanu.

(3) Šā panta noteikumi nav piemērojami šā likuma 3.panta septītajā daļā minētajos gadījumos.

5.pants. Dokumenta oriģināla atvasinājumi

(1) Elektroniskā dokumenta oriģināla kopijai, norakstam vai izrakstam papīra formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja tā pareizība ir apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un ja kopijas, noraksta vai izraksta papīra formā izsniedzējs pēc pieprasījuma var uzrādīt dokumenta oriģinālu elektroniskā formā, un tas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Papīra dokumenta oriģināla kopijai, norakstam vai izrakstam elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja persona, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir tiesības apliecināt dokumentu oriģinālu kopijas, norakstus vai izrakstus, ir apliecinājusi tā pareizību ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(3) Papīra dokumenta oriģināla dublikātam elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā dokumenta oriģinālam, ja dublikāts ir izdots un noformēts atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

III nodaļa

Elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas noteikumi

6.pants. Elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Uz elektroniskajiem dokumentiem ir attiecināmas normatīvo aktu prasības, kas reglamentē dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un glabāšanas kārtību un apriti.

(2) Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un aprites kārtību starp valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Par elektronisko dokumentu uzkrāšanas, saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas uzraudzību valsts un pašvaldību iestāžu arhīvos ir atbildīga Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

(4) Valsts un pašvaldību iestādes izstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst šim likumam un šā panta otrajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt valsts un pašvaldību iestādēs dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā veidā pēc personas brīvas izvēles.

(5) Elektronisko dokumentu izvērtēšanas, nodošanas valsts glabāšanā veidu un termiņus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

7.pants. Elektronisko dokumentu glabāšanas speciālie noteikumi

(1) Ja normatīvajos aktos ir noteikts, ka jāglabā noteikti dokumenti, ieraksti vai dati, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja:

1) dati, ko tas satur, ir pieejami izmantošanai;

2) elektroniskais dokuments ir saglabāts tādā formā, kādā tas sākotnēji tika radīts, nosūtīts vai saņemts, vai tādā formā, kura var parādīt sākotnēji radītos, nosūtītos vai saņemtos datus;

3) saglabātie dati ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi neattiecas uz datiem, kas automātiski tiek radīti elektroniskā dokumenta saņemšanas vai nosūtīšanas procesā.

(3) Persona var izpildīt šā panta pirmās daļas noteikumus, izmantojot citas personas pakalpojumus, ja tiek ievērotas šā likuma prasības.

IV nodaļa

Kvalificēts sertifikāts un uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs

8.pants. Kvalificēts sertifikāts

(1) Kvalificēts sertifikāts satur šādu informāciju:

1) norādi, ka tas ir kvalificēts sertifikāts;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un dibināšanas valsti;

3) parakstītāja vārdu un uzvārdu vai pseidonīmu (norādot, ka tas ir pseidonīms);

4) parakstītāja personas kodu vai personas identifikācijas numuru;

5) sertifikāta derīguma termiņu;

6) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja piešķirtu sertifikāta kārtas numuru;

7) parakstītāja elektroniskā paraksta pārbaudes datus, kuri atbilst parakstītāja kontrolē esošiem elektroniskā paraksta radīšanas datiem.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai kvalificēts sertifikāts var saturēt arī šādu informāciju:

1) sertifikāta darbības jomu vai citus sertifikāta darbības ierobežojumus;

2) specifisku uz parakstītāju attiecināmu juridisku faktu (ja tāds vajadzīgs) atkarībā no mērķa, kādam sertifikāts paredzēts;

3) summas ierobežojumus darījumiem, kuriem sertifikātu var izmantot.

(3) Kvalificētu sertifikātu paraksta ar sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja drošu elektronisko parakstu.

9.pants. Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs savu darbību sāk bez speciālas atļaujas saņemšanas.

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst šādām prasībām:

1) tā pamatkapitāls nav mazāks par 100 000 latiem;

2) tas izmanto uzticamu personālu, kam ir sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās speciālās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, kas iepazīstināts ar sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas attiecīgajiem drošības noteikumiem un nav sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

3) tas izmanto uzticamas un drošas informācijas sistēmas un produktus, kas atbilstoši un pietiekami aizsargāti pret neatļautu piekļūšanu un izmaiņām;

4) tas uztur pietiekamus finansiālos resursus, lai izpildītu šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības, un apdrošina savu civiltiesisko atbildību, lai varētu atlīdzināt savas vainas vai neuzmanības dēļ personām nodarītos zaudējumus;

5) tas ir akreditēts uzraudzības iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā;

6) tas nodrošina paraksta pārbaudes datu reģistra nepārtrauktu pieejamību tiešsaistes režīmā;

7) tas nodrošina tūlītēju kvalificēta sertifikāta anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas iespēju šajā likumā noteiktajos gadījumos;

8) tas nodrošina, lai jebkurā brīdī varētu konstatēt kvalificēta sertifikāta izsniegšanas, anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas datumu un laiku;

9) tas izmanto drošas sistēmas kvalificētu sertifikātu glabāšanai pārbaudāmā formā un nodrošina, ka:

a) tikai sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pilnvarotas personas var izdarīt ierakstus vai to izmaiņas;

b) ir iespējams pārbaudīt un konstatēt izmaiņas informācijā;

c) izsniegtie kvalificētie sertifikāti ir publiski pieejami tikai tad, ja saņemta parakstītāja rakstiska piekrišana;

d) jebkādas tehniskas izmaiņas, kas skar drošības prasības, ir redzamas sistēmas administratoram;

e) tiek izmantota tāda tehnoloģija, lai, lietojot elektroniskā paraksta radīšanas datus, tie nekad netiktu kopēti;

10) tas nodrošina, ka laika zīmogs ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai neapšaubāmi varētu noteikt elektroniskā dokumenta parakstīšanas datumu, laiku un elektroniskā dokumenta parakstīšanas secību, ja tas nepieciešams;

11) tas nodrošina, lai laika zīmogs nemaina parakstīto elektronisko dokumentu.

10.pants. Kvalificēta sertifikāta izsniegšana

(1) Kvalificēta sertifikāta saņemšanai iesniedzams parakstītāja rakstisks pieteikums un pases gaismas kopija.

(2) Pirms kvalificēta sertifikāta izsniegšanas sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs parakstītāja klātbūtnē pārliecinās par parakstītāja identitāti, pamatojoties uz parakstītāja uzrādītu pasi.

(3) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pēc parakstītāja rakstiska pieprasījuma kvalificētā sertifikātā iekļauj informāciju par parakstītāja pilnvarām vai citu nozīmīgu informāciju, kura ir minēta šā likuma 8.panta otrajā daļā.

(4) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pēc parakstītāja rakstiska pieprasījuma parakstītāja vārda un uzvārda vietā kvalificētā sertifikātā var ierakstīt pseidonīmu, par to izdarot attiecīgu norādi sertifikātā.

(5) Parakstītājam var tikt izsniegti vairāki kvalificēti sertifikāti.

11.pants. Kvalificēta sertifikāta anulēšana, darbības apturēšana un atjaunošana

(1) Kvalificēta sertifikāta anulēšana ir šī sertifikāta atzīšana par nederīgu. Anulēta kvalificēta sertifikāta darbība nav atjaunojama.

(2) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs kvalificētu sertifikātu nekavējoties anulē šādos gadījumos:

1) parakstītājs pieprasa anulēt sertifikātu;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs saņem oficiālu informāciju par parakstītāja nāvi vai mainās cita sertifikātā iekļautā informācija;

3) parakstītājs ir sniedzis sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nepatiesas vai maldinošas ziņas, lai saņemtu kvalificētu sertifikātu;

4) sertifikāta anulēšanu pieprasa ar tiesas lēmumu.

(3) Kvalificēta sertifikāta darbības apturēšana ir šī sertifikāta atzīšana par nederīgu uz laiku. Apturēta kvalificēta sertifikāta darbību var atjaunot.

(4) Kvalificēta sertifikāta darbības atjaunošana ir tāda kvalificēta sertifikāta atzīšana par derīgu, kura darbība bijusi apturēta.

(5) Kvalificēta sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs veic pēc tiesas lēmuma vai rakstiska parakstītāja pieprasījuma.

(6) Kvalificētu sertifikātu nevar anulēt, apturēt vai atjaunot tā darbību ar atpakaļejošu datumu.

(7) Drošs elektroniskais paraksts nav derīgs no kvalificēta sertifikāta anulēšanas vai darbības apturēšanas brīža.

(8) Parakstītāja nāves gadījumā drošs elektroniskais paraksts nav derīgs no parakstītāja nāves brīža.

(9) Ja sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs bez tiesiska pamata ar nolūku vai neuzmanības dēļ anulē kvalificētu sertifikātu, aptur vai atjauno kvalificēta sertifikāta darbību, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs atlīdzina personām nodarītos zaudējumus, kas radušies, nepamatoti anulējot kvalificētu sertifikātu, apturot vai atjaunojot kvalificēta sertifikāta darbību.

12.pants. Fizisko personu datu aizsardzība

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs drīkst iegūt fiziskās personas datus tikai tieši no parakstītāja vai no trešās personas, ja parakstītājstam piekritis.

(2) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs drīkst apstrādāt fiziskās personas datus, tikai lai izsniegtu un uzturētu sertifikātu.

(3) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs bez parakstītāja piekrišanas nedrīkst apstrādāt fiziskās personas datus citiem mērķiem.

V nodaļa

Uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

13. pants. Uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde

(1) Datu valsts inspekcija ir uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde.

(2) Uzraudzības iestāde regulāri uzrauga uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Uzraudzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) akreditēt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējus atbilstoši brīvprātīgas akreditācijas principam;

2) pārbaudīt, vai uzticami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji ievēro sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus;

3) uzraudzīt, lai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu un procedūru drošība atbilst šim likumam, citiem normatīvajiem aktiem un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstam;

4) uzraudzīt, lai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju izsniegto, anulēto, apturēto un atjaunoto kvalificētu sertifikātu, elektroniskā paraksta pārbaudes datu un laika zīmoga reģistri būtu pieejami nepārtrauktā tiešsaistes režīmā;

5) nodrošināt, lai Latvijas Republikā akreditētu uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kurā ietverama arī informācija par citu valstu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuru izsniegtos kvalificētos sertifikātus garantē Latvijas Republikā akreditēts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, būtu brīvi pieejams nepārtrauktā tiešsaistes režīmā.

14.pants. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācija

(1) Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja brīvprātīgu akreditāciju veic uzraudzības iestāde.

(2) Akreditācijas saņemšanai uzraudzības iestādei iesniedzami šādi dokumenti:

1) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja rakstisks pieteikums;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja komersanta reģistrācijas apliecības kopija vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kopija;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi;

4) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības apraksts;

5) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības audita rezultāti;

6) izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nav nodokļu parādu, kura uzraudzības iestādei iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas;

7) izziņa no komercreģistra iestādes par to, ka nav uzsākta sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja likvidācija un tas nav pasludināts par maksātnespējīgu;

8) dokuments, kas apliecina šā likuma 9.panta otrās daļas 4.punkta prasību izpildi;

9) dokuments par valsts nodevas samaksu.

(3) Uzraudzības iestāde uztur nepārtrauktā tiešsaistes režīmā brīvi pieejamu uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistru, kurā ir pieejama šāda informācija:

1) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukums;

2) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi;

4) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības apraksts;

5) sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības audita atzinums;

6) akreditācijas datums;

7) informācija par uzraudzības iestādes aizrādījumiem, brīdinājumiem vai akreditācijas anulēšanu.

(4) Ja iesniegtie dokumenti un sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs atbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, uzraudzības iestāde 10 dienu laikā no visu šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas izsniedz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam akreditācijas apliecību un publicē šā panta trešajā daļā minēto informāciju uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(5) Ja iesniegtie dokumenti vai sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs neatbilst šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām, uzraudzības iestāde 10 dienu laikā no visu šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas sniedz rakstisku atteikumu akreditācijai.

(6) Akreditāciju atjauno ik pēc diviem gadiem. Akreditācijas atjaunošanai iesniedzami šā panta otrajā daļā minētie dokumenti.

(7) Ja mainās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumos vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstā norādītā informācija, uzraudzības iestādei nekavējoties iesniedzams grozījumu teksts tā publicēšanai uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(8) Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju nosaka tieslietu ministrs.

(9) Par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksājama valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi

Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumos norāda:

1) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruni un elektroniskā pasta adresi;

2) informāciju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai izmantotajām informācijas sistēmām, iekārtām, tehnoloģijām, datoru programmām un to lietošanas tiesības apliecinošajiem dokumentiem;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja un parakstītāja līguma paraugu;

4) informāciju par kvalificēta sertifikāta izsniegšanas procedūru un tās drošību;

5) informāciju par dažādām parakstītāja iespējām ierobežot droša elektroniskā paraksta lietošanu;

6) informāciju par kvalificēta sertifikāta anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas procedūrām;

7) informāciju par tehniskām un tehnoloģiskām iespējām, kuras sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs piedāvā, lai nodrošinātu drošu elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu, elektroniskā paraksta pārbaudes datu un kvalificēta sertifikāta aizsardzību pret nelikumīgu lietošanu;

8) informāciju par to, kā tiks nodrošināta brīva pieeja nepārtrauktā tiešsaistes režīmā elektroniskā paraksta pārbaudes datu, izsniegto, anulēto, apturēto un atjaunoto sertifikātu reģistriem;

9) informāciju par elektroniskā dokumenta iezīmēšanas ar laika zīmogu procedūru un tās drošību;

10) informāciju par to, kā tiks nodrošināta brīva pieeja nepārtrauktā tiešsaistes režīmā laika zīmogu reģistram.

16.pants. Uzraudzības pasākumi

(1) Uzraudzības iestādei ir tiesības dot norādījumus uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam novērst neatbilstību šim likumam, citiem normatīvajiem aktiem, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības aprakstam un anulēt akreditāciju, ja uzraudzības iestādes norādījumi netiek izpildīti.

(2) Neatbilstības novēršanas termiņu nosaka uzraudzības iestāde.

(3) Ja uzraudzības iestādes norādījumi tās noteiktajā termiņā nav izpildīti, uzraudzības iestāde brīdina uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju par iespējamo akreditācijas anulēšanu.

(4) Ja 10 dienas pēc uzraudzības iestādes brīdinājuma par akreditācijas anulēšanu uzraudzības iestādes norādījumi nav izpildīti, uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditācija nekavējoties anulējama un informācija par akreditācijas anulēšanu ievietojama uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(5) Veicot uzraudzību, uzraudzības iestādes vadītājs vai cita Datu valsts inspekcijas amatpersona, uzrāda dienesta apliecību. Minētajai personai ir šādas tiesības:

1) brīvi apmeklēt jebkuras nedzīvojamās telpas, kurās atrodas uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēmas un iekārtas, un sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja klātbūtnē veikt nepieciešamo pārbaudi vai citus pasākumus, lai noteiktu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas procesa atbilstību likumam, citiem normatīvajiem aktiem, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informatīvo sistēmu un procedūru drošības aprakstam;

2) pieprasīt rakstisku vai mutisku paskaidrojumu no uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja pārstāvjiem un darbiniekiem;

3) iepazīties ar dokumentiem un citu informāciju, kas attiecas uz sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu;

4) ja nepieciešams, pieprasīt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmas un iekārtu pārbaudi un noteikt ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei;

5) ja nepieciešams, izmantot savus vai likumā noteiktajā kārtībā pieaicinātus ekspertus.

(6) Pēc uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas anulēšanas piemērojami šā likuma 17.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(7) Akreditācijas atjaunošanai izpildāmas visas šā likuma 14.pantā noteiktās prasības.

(8) Uzraudzības iestādei, veicot uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, ir tiesības vērsties ar prasību tiesā izbeigt uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbību, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šo likumu vai citus normatīvos aktus.

(9) Uzraudzības iestādes lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

17.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšana, pasludināšana par maksātnespējīgu un pakalpojumu sniegšanas apturēšana

(1) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties rakstiski informē uzraudzības iestādi un parakstītājus, ar kuruiem tam noslēgts sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas līgums par darbības izbeigšanu, pasludināšanu par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanas apturēšanu.

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nodrošina ar sertifikācijas pakalpojumu saistīto datu, informācijas, datu bāzu, reģistru, citas piederīgās informācijas, informācijas sistēmu un sertifikācijas pakalpojumu saglabāšanu, pēc savstarpējās vienošanās nododot tos citam uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam.

(3) Par visām nodošanas procedūrām un termiņiem nekavējoties rakstiski informējama uzraudzības iestāde.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā nodošana nav iespējama, uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ar sertifikācijas pakalpojumiem saistītos datus, informāciju, datu bāzes, reģistrus, citu piederīgo informāciju, informācijas sistēmas un sertifikācijas pakalpojumus uzraudzības iestādes uzraudzībā nodod Latvijas Valsts arhīvam.

(5) Parakstītājs pēc informācijas saņemšanas par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšanu, pasludināšanu par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanas apturēšanu ir tiesīgs nodot savus ar izsniegto kvalificēto sertifikātu saistītos datus citam uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam pēc savas izvēles.

(6) Uzraudzības iestāde nekavējoties anulē darbību izbeigušā, pasludinātā par maksātnespējīgu vai pakalpojumu sniegšanu apturējušā uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju, informāciju par akreditācijas anulēšanu ievietojot uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

VI nodaļa

Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
un parakstītāja pienākumi un atbildība

18.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pienākumi

Uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam ir šādi pienākumi:

1) lietot drošas sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmas un procedūras, kas atbilstoši un pietiekami nodrošina sertifikācijas pakalpojumu drošību;

2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu elektroniskā paraksta radīšanas datu slepenību un aizsardzību pret nelikumīgu elektroniskā paraksta radīšanas datu apstrādi un izmantošanu, kvalificētu sertifikātu aizsardzību pret viltošanu un šo sertifikātu pieejamību vienīgi ar parakstītāja piekrišanu;

3) nodrošināt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem;

4) nodrošināt, lai parakstītāja personu identificējošo informāciju kvalificētajā sertifikātā iekļauj tikai pamatojoties uz parakstītāja klātienē uzrādītu pasi;

5) nodrošināt, lai kvalificētu sertifikātu izsniedz, noslēdzot ar parakstītāju līgumu par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu;

6) pirms līguma noslēgšanas rakstiski informēt parakstītāju par noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz kvalificēta sertifikāta lietošanu, tai skaitā par jebkādiem sertifikāta lietošanas ierobežojumiem, par sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūrām, par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesisko atbildību. Informāciju var nosūtīt elektroniski, apstiprinot ar sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja drošu elektronisko parakstu. Šīs informācijas attiecīgās daļas dara pieejamas personām, kas paļaujas uz kvalificētu sertifikātu, pēc šo personu pieprasījuma;

7) pirms līguma noslēgšanas rakstiski informēt parakstītāju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un drošības pasākumiem, kurus veic sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, lai novērstu izsniegto kvalificētu sertifikātu nelikumīgu lietošanu;

8) pēc kvalificēta sertifikāta izsniegšanas rakstiski informēt parakstītāju par sertifikātā ietvertajiem nosacījumiem un sertifikāta lietošanas ierobežojumiem;

9) ievērot šo likumu, citus normatīvos aktus, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētos sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu;

10) nekavējoties informēt uzraudzības iestādi par visiem apstākļiem, kas kavē ievērot šo likumu, citus normatīvos aktus, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētos sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumus vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu;

11) nekavējoties anulēt kvalificētu sertifikātu šā likuma 11.panta otrajā daļā minētajos gadījumos;

12) ja šā likuma 11.panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētos faktus nevar nekavējoties un nešauboties apstiprināt, apturēt kvalificēta sertifikāta darbību līdz attiecīgo faktu noskaidrošanai;

13) nekavējoties informēt parakstītāju, tā pilnvarotās personas vai mantiniekus par kvalificēta sertifikāta anulēšanu vai tā darbības apturēšanu;

14) pastāvīgi uzturēt bezmaksas brīvi pieejamus pilnas elektroniskā paraksta pārbaudes datu, izsniegto, anulēto, darbību apturēto un atjaunoto kvalificētu sertifikātu reģistrus un laika zīmoga reģistrus nepārtrauktā tiešsaistes režīmā;

15) veikt pilnu kvalificētu sertifikātu izsniegšanas, anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas, kā arī laika zīmoga procedūru uzskaiti;

16) uzglabāt normatīvajos aktos noteikto ar kvalificētiem sertifikātiem un laika zīmogiem saistīto informāciju noteiktu laiku šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17) regulāri veikt ar sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu saistīto informācijas sistēmu, iekārtu un pakalpojumu sniegšanas procedūru drošības auditu, un glabāt audita pierakstus. Audita pierakstos fiksējami visi pasākumi, kas saistīti ar kvalificēta sertifikāta izsniegšanu, anulēšanu, darbības apturēšanu un atjaunošanu, pasākumi, kas saistīti ar elektroniskā dokumenta iezīmēšanu ar laika zīmogu, kā arī jebkuras citas datu izmaiņas. Audita pieraksti glabājami pastāvīgi. Audita pierakstiem nodrošināma normatīvajos aktos noteiktā fiziskā un loģiskā aizsardzība;

18) veikt pasākumus pret iespējamu kvalificētu sertifikātu un laika zīmogu viltošanu, garantēt konfidencialitāti elektroniskā paraksta radīšanas datiem to radīšanas laikā;

19) neglabāt un nekopēt elektroniskā paraksta radīšanas datus;

20) nodrošināt, lai laika zīmogs norādītu starptautiski koordinēto precīzo laiku;

21) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju tiesai, prokuratūrai un izziņas sniedzējam par izsniegtajiem, anulētajiem, apturētajiem un atjaunotajiem sertifikātiem, un laika zīmogiem;

22) ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu un normatīvos aktus, kas regulē informācijas sistēmu drošību;

23) nodot anulēto un darbību beigušo kvalificētu sertifikātu reģistru Valsts arhīvā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību un termiņus, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami, uzkrājami un nododami Valsts arhīvā;

24) apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

19.pants. Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja atbildība

(1) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, izņemot gadījumus, kad sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka viņš nav rīkojies nolaidīgi šādos gadījumos:

1) izsniedzot kvalificētu sertifikātu, nav ievērotas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ietvertie sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas nosacījumi vai sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības apraksti;

2) kvalificētā sertifikātā nav iekļauta visa šajā likumā noteiktā informācija vai tā ir iekļauta nepareizi vai neprecīzi;

3) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir nepatiesi ziņojis, ka kvalificētā sertifikāta izsniegšanas brīdī parakstītāja elektroniskā paraksta radīšanas dati ir atbilstīgi sertifikātā dotajiem elektroniskā paraksta pārbaudes datiem;

4) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, radot elektroniskā paraksta radīšanas datus un elektroniskā paraksta pārbaudes datus, ir nepatiesi ziņojis, ka tos var izmantot atbilstīgā veidā.

(2) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, ja sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja vainas vai neuzmanības dēļ nav reģistrēta šī sertifikāta anulēšana vai darbības apturēšana.

(3) Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, ja kvalificētu sertifikātu izmanto ārpus tajā iekļautajiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, vai pārsniedz sertifikātā norādīto darījumu summas ierobežojumu.

20.pants. Parakstītāja pienākumi un atbildība

(1) Parakstītājam ir šādi pienākumi:

1) sniegt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam patiesu informāciju;

2) pirms līguma par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas rakstiski apliecināt, ka tas ir iepazinies ar uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā publicētajiem sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu un procedūru drošības aprakstu un citiem drošības pasākumiem, kurus sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs veic, lai novērstu kvalificēta sertifikāta nelikumīgu lietošanu;

3) pēc kvalificēta sertifikāta saņemšanas rakstiski apliecināt, ka tas ir iepazinies ar kvalificētā sertifikātā ietvertajiem nosacījumiem un ierobežojumiem;

4) nodrošināt visus apstākļus, lai elektroniskā paraksta radīšanas dati netiktu izmantoti bez parakstītāja ziņas;

5) nekavējoties pieprasīt sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu vai apturēt kvalificēta sertifikāta darbību, ja ir pamats uzskatīt, ka elektroniskā paraksta radīšanas dati ir izmantoti bez parakstītāja ziņas;

6) nekavējoties pieprasīt sertifikācijas pakalpojuma sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu, ja mainās tajā norādītā informācija.

(2) Parakstītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti personai, kas saprātīgi paļāvusies uz kvalificētu sertifikātu, ja:

1) parakstītājs sniedz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nepatiesu informāciju;

2) parakstītājs pienācīgi nerūpējas par elektroniskā paraksta radīšanas datu aizsardzību pret neatļautu izmantošanu;

3) ir bijis pamats uzskatīt, ka elektroniskā paraksta radīšanas dati izmantoti bez parakstītāja ziņas, bet parakstītājs nav pieprasījis sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam anulēt kvalificētu sertifikātu vai apturēt tā darbību.

VII nodaļa

Ārvalstī izsniegta kvalificēta sertifikāta atzīšana

21.pants. Ārvalstī izsniegta kvalificēta sertifikāta atzīšana

Ārvalstī izsniegtam kvalificētam sertifikātam ir šajā likumā noteiktais juridiskais statuss un tiesiskās sekas, ja sertifikāta statuss un ar sertifikātu saistītie elektroniskā paraksta pārbaudes dati ir pārbaudāmi, atrodoties Latvijas Republikā, un kvalificētais sertifikāts atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tas atbilst visām šā likuma un citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

2) to izsniedzis Latvijas Republikas uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

3) to garantē Latvijas Republikas uzraudzības iestādē brīvprātīgi akreditējies sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;

4) to Latvijas Republikā atzīst saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem;

5) to izsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs vai to garantē Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā, izņemot tā 3.panta sesto daļu.

2. Likuma 3.panta sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Likuma 3.panta sestā daļa attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā, lai realizētu pilotprojektu elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Ministru kabinets 2000.gada 13.jūnijā akceptēja Koncepciju par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā, tāpēc šī likuma pieņemšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt minēto koncepciju.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Projekts nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu, piešķirot Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam juridisko spēku. Projekts paredz, ka elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu ieviešanai nepieciešami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji — fiziskas un juridiskas personas, kuras izsniegs personām elektroniskos sertifikātus un apliecinās elektroniskā paraksta piederību konkrētai personai. Projekts sniedz uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri sniegs paaugstinātas kvalitātes pakalpojumus, darbības un uzraudzības tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību, izveidojama uzraudzības iestāde. Projekts nosaka, ka Datu valsts inspekcija veiks šo funkciju.

Projekta pārejas noteikumi paredz pakāpenisku likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka:

1) likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā;

2) elektronisko dokumentu apritē Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestāžu starpā, starp Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskām un juridiskām personām likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī;

3) attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā kā pilotprojekta realizāciju elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likuma pieņemšana dos pozitīvu ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā, t.sk.

1) veicinās civiltiesiskās apgrozības apjomu un tempu privātajā sektorā, it īpaši elektroniskās komercijas attīstību, kas vistiešākajā veidā veicinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju;

2) atvieglos Latvijas uzņēmējiem (komersantiem) darījumu kārtošanu ar ārvalstu partneriem;

3) ņemot vērā ārvalstīs notiekošo straujo elektroniskās komercijas attīstību, šī likuma pieņemšana veicinās gan pašmāju, gan ārvalstu investīciju pieplūdi šajā ātri augošajā un dinamiskajā nozarē, kā arī informācijas tehnoloģiju nozarē;

4) atvieglos tiesām risināt konfliktu un atbildības jautājumus attiecībā uz pašreiz lietotajiem elektroniskajiem dokumentiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likuma pieņemšana veicinās jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā tiesisko darbību veikšanai, kas ievērojami uzlabos valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī starp valsts un pašvaldību iestādēm, no vienas puses, un privātpersonām, no otras puses.

Elektronisko dokumentu izmantošana tiesisko jautājumu risināšanā dos iespēju uzņēmējiem iesniegt un saņemt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēs elektroniskā veidā, tādējādi ietaupot uzņēmēju un attiecīgo iestāžu laiku un līdzekļus. Tas ievērojami uzlabos uzņēmējdarbības vidi Latvijā un vienkāršos administratīvo procedūru kārtošanu.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Elektronisko dokumentu likuma pieņemšana veicinās gan vietējo, gan ārvalstu investīciju pieplūdi elektroniskās komercijas nozarē un informācijas tehnoloģiju nozarē, kas radīs papildu darba vietas Latvijā.

No otras puses, samazinoties papīra dokumentu plūsmai valsts un pašvaldību iestādēs, ar laiku varētu tikt samazināts ierēdņu skaits.

4. Ietekme uz vidi.

Elektronisko dokumentu likuma pieņemšana tiešā veidā apkārtējo vidi neietekmēs.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

                                    Rādītāji    Kārtējais Trīs nākamie gadi *)
    gads   

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2001.

2002.

2003.

2004.

gads

gads

gads

gads

Budžeta ieņēmumi palielināsies pēc likuma spēkā stāšanās attiecībā uz privāto sektoru 2002.gada 1.jūlijā, ņemot vērā, ka projekts paredz, ka par sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu maksājama valsts nodeva.
Datu valsts inspekcija plāno, ka valsts nodeva par viena sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu varētu būt Ls 1000. Paredzams, ka akreditēto sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju skaits

nevarētu būt liels.

neskar

3

2

5

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2001.

2002.

2003.

2004.

gads

gads

gads

gads

Ievērojot, ka projekta pārejas noteikumi paredz, ka likums attiecībā uz privāto sektoru stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā, bet attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm — tikai 2004.gada 1.janvārī, kārtējā 2001.gadā papildu budžeta izdevumi netiek plānoti.
Papildu budžeta izdevumus vajadzētu plānot, sākot ar 2003.gadu Datu valsts inspekcijas kā uzraudzības iestādes darbības

nodrošināšanai.

neskar

neskar

  76

 76

Likumam stājoties spēkā attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm 2004.gada 1.janvārī, budžeta izdevumus vajadzētu plānot:

1) ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem;

neskar

neskar

neskar

 150

2) valsts un pašvaldību iestāžu nodrošināšanai ar tehnisko aprīkojumu un programmnodrošinājumu. Šī summa vēl nav zināma un tiks aprēķināta e–valdības koncepcijas ietvaros, kuru ir uzdots izstrādāt ar Ministru prezidenta 2001.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.10 izveidotajai darba grupai. Minētā rīkojuma 2.6.punkts paredz, ka
e–valdības koncepcijas projektā jāparedz nepieciešamo investīciju izvērtējums
e–valdības izveides projektā. Turklāt, lai valsts un pašvaldību iestādes savlaicīgi sāktu gatavoties likuma ieviešanai, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts, ka visām valsts pārvaldes iestādēm līdz 2002.gada 1.maijam jāiesniedz Tieslietu ministrijai informācija par izmaksām, kādas tām nepieciešamas elektronisko dokumentu ieviešanai, kā arī īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās līdz 2002.gada 1.maijam jāiesniedz Tieslietu ministrijai informācija par izmaksām, kādas nepieciešamas elektronisko dokumentu ieviešanai pašvaldībās un pašvaldību iestādēs. Tieslietu ministrijai minētā informācija jāapkopo un līdz

2002.gada 1.jūnijam

neskar

neskar

neskar

nav

jāiesniedz Ministru kabinetā.

zināma

3. Finansiālā ietekme

2001.

2002.

2003.

2004.

gads

gads

gads

gads

Papildu budžeta izdevumus vajadzētu plānot,

sākot ar 2003.gadu:

Datu valsts inspekcijas vajadzībām;

neskar

neskar

76

76

2) ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem;

neskar

neskar

neskar

150

3) valsts iestāžu nodrošināšanai ar tehnisko

neskar

neskar

neskar

nav

aprīkojumu un programmnodrošinājumu

zināms

(skat. 2.punktu “Izmaiņas budžeta izdevumos”)

Papildu budžeta ieņēmumi plānojami,

sākot ar 2002.gadu, par sertifikācijas

pakalpojumu sniedzēju akreditāciju.

neskar

3

2

5

Kopā plānojamie budžeta izdevumi:

neskar

neskar

74

nav

zināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu finansēšanai neskar neskar neskar neskar
Šis jautājums tiks risināts e–valdības koncepcijas ietvaros, kuru ir uzdots izstrādāt ar Ministru prezidenta 2001.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.10 izveidotajai darba grupai. Minētā rīkojuma 2.6.punkts paredz, ka
e–valdības koncepcijas projektā jāparedz nepieciešamo investīciju izvērtējums
e–valdības izveides projektā
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2001. 2002. 2003. 2004.
gads gads gads gads

1. Datu valsts inspekcijas kā uzraudzības

iestādes uzturēšanai:

neskar

neskar 76, t.sk.:

76, t.sk.:

a) štata vietām;

neskar

neskar

15

19

b) uzturēšanas izdevumiem;

neskar

neskar

15

15

c) sabiedrības informēšanai;

neskar

neskar

8

8

d) darbinieku apmācībai;

neskar

neskar

19

10

e) ekspertīžu veikšanai;

neskar

neskar

15

18

f) datortehnikai;

neskar

neskar

neskar

1

g) tiešsaistes režīma nodrošināšanai.

neskar

neskar

4

5

2. Ierēdņu nodrošināšanai ar sertifikātiem. Ņemot vērā ārvalstu praksi e–parakstu jomā, sertifikāta saņemšanas un uzturēšanas izmaksas uz 2 gadiem vienam ierēdnim nevarētu pārsniegt 10 latus. Ievērojot, ka saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes datiem valstī ir ap 30 000 ierēdņu, maksimālā summa, kādu valsts budžetam varētu prasīt visu ierēdņu nodrošināšana ar sertifikātiem uz 2 gadiem, ir 300 000 latu vai 150 000 latu gadā. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem ierēdņiem sertifikāts būs

nepieciešams.

neskar

neskar

neskar

150

3. Valsts un pašvaldību iestāžu

neskar

neskar

neskar

nav

nodrošināšanai ar tehnisko aprīkojumu un

zināms

programmnodrošinājumu (skat. III sadaļas

2.punktu “Izmaiņas budžeta izdevumos”).

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus Elektronisko dokumentu likumam jāizdod šādi likumi un Ministru kabineta noteikumi:

1. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu, kura projekts izstrādāts un saskaņots ar ministrijām.

2. Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, starp valsts un pašvaldību iestādēm, un fiziskajām un juridiskajām personām, kurus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas.

3. Ministru kabineta noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācijas un akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu, kurus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas. Datu valsts inspekcija plāno, ka valsts nodeva par viena sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu varētu būt 1000 latu.

4. Ministru kabineta noteikumi par kārtību un termiņiem, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami, uzkrājami un nododami valsts arhīvā. Kultūras ministrija jau ir izstrādājusi šo noteikumu projektu.

5. Ministru kabineta noteikumi par grozījumiem Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 “Datu valsts inspekcijas nolikums”, paredzot, ka Datu valsts inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka arī Elektronisko dokumentu likums. Šos noteikumus paredzēts izstrādāt pirms Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Projekts tiešā veidā neskar Latvijas starptautiskās saistības. Likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvu 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā”.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Projekts tiešā veidā neskar Latvijas saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīva 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā” (turpmāk — Direktīva), publicēta 2000.gada 19.janvārī “Official Journal of the European Communities”.

 

 

Latvijas tiesību

ES tiesību akta un

Atbilstības

Komentāri

akta projekta norma

attiecīgā panta Nr.

pakāpe

(attiecīgā panta, (atbilst,
punkta Nr.) neatbilst)
1.panta 1.punkts 2.panta 6.punkts Atbilst
1.panta 2.punkts 2.panta 2.punkts Atbilst
1.panta 3.punkts Direktīva šo jautājumu neregulē
1.panta 4.punkts 2.panta 1.punkts Atbilst
1.panta 5.punkts 2.panta 7.punkts Atbilst
1.pants 6.punkts 2.panta 4.punkts Atbilst
1.panta 7.punkts 2.panta 10.punkts Atbilst
1.panta 8.punkts Direktīva šo jautājumu tiešā veidā neregulē
1.panta 9.punkts 2.panta 3.punkts Atbilst
1.panta 10.punkts Preambulas 9.punkts Atbilst
1.panta 11.punkts 2.panta 11.punkts Atbilst
1.panta 12.punkts 2.panta 9.punkts Atbilst
1.panta 13.punkts 2.panta 10. un 13.punkts,
3.panta 1. un 2.punkts Atbilst
2.pants 1.pants Atbilst Projekta pants ir plašāks par Direktīvu
3.pants 1. un 5.pants, 3.panta 7.punkts Atbilst Projekta pants ir plašāks par Direktīvu
4.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
5.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
6.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
7.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
8.pants 2.panta 10.punkts, 6.panta
3. un 4.punkts Atbilst
9.pants 2.panta 10. un 13.punkts,
3.panta 1. un 2.punkts Atbilst
10.pants 2.panta 9.punkts, 6.panta
3. un 4.punkts, 8.panta
3.punkts, II pielikuma d) punkts Atbilst
11.pants II pielikuma b) punkts Atbilst Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē
12.pants 8.panta 1. un 2.punkts Atbilst
13.pants 3.panta 3.punkts Atbilst Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē
14.pants 3.panta 2.punkts Atbilst Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē
15.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
16.pants 3.panta 2. un 3.punkts Atbilst Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē
17.pants 3.panta 2. un 3.punkts Atbilst Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē
18.panta 1.punkts II pielikuma f) punkts Atbilst
18.panta 2.punkts II pielikuma g) punkts Atbilst
18.panta 3.punkts II pielikuma f) punkts Atbilst
18.panta 4.punkts II pielikuma d) punkts Atbilst
18.panta 5.punkts II pielikuma k) punkts Atbilst
18.panta 6.punkts II pielikuma k) punkts Atbilst
18.panta 7.punkts II pielikuma k) punkts Atbilst
18.panta 8.punkts Direktīva šo jautājumu tik sīki neregulē
18.panta 9.punkts II pielikuma a) punkts Atbilst
18.panta 10.punkts II pielikuma a) punkts Atbilst
18.panta 11.punkts II pielikuma b) punkts Atbilst
18.panta 12.punkts Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no II pielikuma b) punkta
18.panta 13.punkts Direktīva tik sīki šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no II pielikuma b) punkta
18.panta 14.punkts II pielikuma b) punkts Atbilst Projekta punkts ir plašāks par Direktīvu
18.panta 15.punkts II pielikuma i) punkts Atbilst
18.panta 16.punkts Direktīva tiešā veidā šo jautājumu neregulē
18.panta 17.punkts Direktīva tiešā veidā šo jautājumu neregulē, tomēr tas izriet no Direktīvas II pielikuma a) un i) punkta
18.panta 18.punkts II pielikuma g) punkts Atbilst
18.panta 19.punkts II pielikuma j) punkts Atbilst
18.panta 20.punkts Direktīva šo jautājumu neregulē
18.panta 21.punkts II pielikuma i) punkts Atbilst
18.panta 22.punkts 8.pants Atbilst
18.panta 23.punkts Direktīva šo jautājumu neregulē
18.panta 24.punkts II pielikuma h) punkts Atbilst
19.pants 6.panta 1., 2., 3. un 4.punkts Atbilst
20.pants Direktīva šo jautājumu neregulē
21.pants 7.panta 1.punkts Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

2. Latvijas Darba devēju konfederācija.

3. Latvijas Pašvaldību savienība.

4. Tautsaimniecības padome.

5. Latvijas Datortehnoloģiju asociācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par projektu priekšlikumu un iebildumu nav.

2. Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalsta projektu, piedāvājot savus grozījumus un papildinājumus. Lielākā daļa piedāvāto grozījumu un papildinājumu iestrādāti projektā.

3. Latvijas Pašvaldību savienība kopumā atbalsta projektu, izsakot dažas piezīmes par to. Šīs piezīmes ir ņemtas vērā.

4. Tautsaimniecības padome 2001.gada 6.februāra sēdē konceptuāli atbalstīja projektu, vienlaikus izsakot savus iebildumus un priekšlikumus. Daļa Tautsaimniecības padomes iebildumu un priekšlikumu projektā ir iestrādāti.

5. 2001.gada 14.februārī Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas rīkotajā seminārā tika uzklausīti dažādi, arī ļoti pretrunīgi, semināra dalībnieku viedokļi par projektu. Ņemot vērā viedokļu dažādību un pretrunīgumu, Latvijas datortehnoloģiju asociācija savu vienotu pozīciju par projektu neizteica. Daļa no izteiktajiem priekšlikumiem ir iestrādāti projektā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Notika konsultācijas ar Itālijas ekspertiem, kas realizē elektronisko dokumentu ieviešanas pilotprojektu Itālijā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likuma izpildei nepieciešams paplašināt Datu valsts inspekcijas, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, funkcijas, jo Ministru kabinets 2000.gada 13.jūnijā, akceptējot Koncepciju par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā, nolēma, ka sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde jāveido Tieslietu ministrijas pārziņā.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Elektronisko dokumentu likums dos indivīdam izvēles tiesības izmantot likuma prasībām atbilstošus drošus elektroniskos parakstus vai, vienojoties ar otru pusi, izmantot citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi. Projekts paredz, ka šādā gadījumā elektroniskajam dokumentam nevar liegt juridisko spēku, tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu, pamatojoties tikai uz to, ka dokuments ir elektroniskā formā vai nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Attiecībā uz uzraudzības iestādi indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības, pārsūdzot uzraudzības iestādes lēmumus tiesā.

Tieslietu ministre I.Labucka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim