• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2001., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54205

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 25. septembra sēdē

Vēl šajā numurā

27.09.2001., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 20. septembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. (Reģ.nr.1005) (dok.nr.3448; nr.3448A) Deputāti Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Rastopirkins, Oļegs Deņisovs

2. 2. Likumprojekts “Grozījums Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.1006) (dok.nr.3463; nr.3463A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.1007) (dok.nr.3464; nr.3464A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1008) (dok.nr.3465; nr.3465A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1009) (dok.nr.3466; nr.3466A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. (Reģ.nr.1010) (dok.nr.3467; nr.3467A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (dok.nr.3468; nr.3468A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1012) (dok.nr.3473; nr.3473A) Deputāti Egils Baldzēns, Viola Lāzo, Arnis Kalniņš, Aija Barča, Pēteris Salkazanovs, Gunārs Freimanis, Helēna Soldatjonoka, Valdis Lauskis, Jānis Čevers, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

9. Deputātam Jānim Lejam. (dok.nr.3477)

II. Pieprasījumu komisijas atzinums

 

10. 1. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska un Imanta Burvja pieprasījumu īpašo uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”. (dok.nr.3433; nr.3433A)

III. Lēmuma projekta izskatīšana

 

11. Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. (dok.nr.3471) Aizsardzības un iekšlietu komisija

IV. Likumprojektu izskatīšana

 

12. 1. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.993) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3425; nr.3425B) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 2. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.881) (3. lasījums) (dok.nr.3474) Aizsardzības un iekšlietu komisija

14. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.882) (3. lasījums) (dok.nr.3475) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 4. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.833) (3. lasījums) (dok.nr.3476) Aizsardzības un iekšlietu komisija

16. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. (Reģ.nr.987) (1. lasījums) (dok.nr.3416; nr.3453) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

17. 6. Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Reģ.nr.994) (1. lasījums) (dok.nr.3426; nr.3455) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

18. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (1. lasījums) (dok.nr.3373; nr.3456) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 8. Likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”. (Reģ.nr.933) (1. lasījums) (dok.nr.3289; nr.3457) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 9. Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. (Reģ.nr.986) (1. lasījums) (dok.nr.3415; nr.3458) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ.nr.979) (1. lasījums) (dok.nr.3405; nr.3461) Sociālo un darba lietu komisija

22. 11. Likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. (Reģ.nr.980) (1. lasījums) (dok.nr.3406; nr.3462) Sociālo un darba lietu komisija

23. 12. Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (2. lasījums) (dok.nr.3191; nr.3470) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 13. Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.927) (2. lasījums) (dok.nr.3270; nr.3472) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 12, atturas — 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Pieci apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un iekšlietu ministram Marekam Segliņam sakarā ar mazo hidroelektrostaciju celtniecību. Jautājums tiek nodots ministriem. Tāpat apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Eināram Repšem. Kāpēc Latvijas Bankas ārzemju aktīviem ir tik zems ienesīguma līmenis, kādus pasākumus Latvijas Banka paredz veikt, lai palielinātu ārzemju ieguldījumu efektivitāti. Jautājums tiek nodots Latvijas Bankas prezidentam.

Izskatām darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Cileviča, Mitrofanova, Rastropirkina, Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, šodien mēs, tā kā jau nobalsojām, pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā. Bet ir normāla arī Saeimas prakse, ka šāds likumprojekts tiek nodots komisijai. Pēc tam tas tiek apvienots ar to likumprojektu, kurš atrodas, teiksim, apritē, un jebkurā gadījumā mēs atkal varēsim pielietot to, pēc tam dot kā priekšlikumu. Vienkārši būtu racionālāk. Šinī brīdī komisija to varētu apvienot. Un tad apskatīt, kurš Lagzdiņa kunga priekšlikums... varbūt nedaudz varētu samazināt skaņu, kaut kāds troksnis iet.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. Jo tad varētu izanalizēt, vai Lagzdiņa kunga priekšlikums vai mūsu ir optimālāks, un, teiksim, šinī brīdī mēs arī esam veikuši pārrunas ar pašvaldībām. Tās pat tomēr mūsu projekts savā veidā vairāk apmierina nekā vienkārši termiņa atlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas runāt pret? Nevēlas.

Kārlis Leiškalns runās pret. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Lujāna kungs, cienot jūsu sagatavoto likumprojektu, tomēr man jāsaka, ka daudz racionālāk ir šo likumprojektu iesniegt kā priekšlikumus no sagatavotājiem, un komisija to ņems vērā un izskatīs. Tā ka es domāju, ka mēs varam neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Bet man uzreiz jāteic, ka nekāds ļaunums nenotiks, ja nodos, jo komisijai ir tiešām tiesības apvienot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 36, atturas — 15. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Civilstāvokļa aktiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lāzo, Kalniņa, Barčas, Salkazanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Sociāldemokrātu frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un to jau mēs esam izdarījuši šajā Saeimā trešo reizi un uzskatām, ka šie grozījumi ir ārkārtīgi nepieciešami. Arī valdības partijas pārstāvji atzīst, ka šādi grozījumi būtu nepieciešami, bet tikai tajā brīdī, kad mēs būsim iestājušies jau Eiropas Savienībā, jo visās Eiropas Savienības un praktiski arī Austrumeiropas valstīs šā progresīvā ienākuma nodokļa likmes ir reāli piemērotas. Tā kā mēs esam vairākkārt jau iesnieguši šos likuma grozījumus, mēs parasti ņemam vērā arī valdības partiju zināmas, teiksim, iebildes, un ir dažādi variējumi, lai kārtējo reizi nāktu viņiem soli pretī un viņiem arī būtu vieglāk. Ņemot vērā viņu argumentus, nodot šo likumprojektu arī diskusijai komisijās un līdz ar to nonākt pie kaut kāda kopsaucēja.

Šeit es gribētu uzsvērt sekojošo. Kam mēs samazinām šinī gadījumā nodokli? Reāli nodoklis samazinās 79,7% strādājošo, tātad līdz 80 latiem tiem, kas saņem algas, tas ir 35,6%. Tiem šis nodoklis nebūtu jāmaksā, un līdz ar to mēs zināmā mērā nāktu pretī cilvēkiem, kuriem būtu nepieciešams iztikas minimumu tomēr saņemt algā. Ja ne visai ģimenei, tad vismaz pašam strādājošajam. Otrkārt, tātad no 80 līdz 200 latiem, tas ir, 44,1% no strādājošajiem mēs būtiski samazinām šo ienākumu likmi, kas arī dod zināmus papildu ienākumus, nepalielinot algas. Jo diemžēl valdībai gan skolotājiem, gan bērnudārzu pedagogiem, gan medmāsām, gan ārstiem nav izdevies nopietni palielināt algas. Tas dotu reālu algas pielikumu bez algas paaugstinājuma. Un praktiski šis nodoklis paliek spēkā no 200 līdz 400 latiem tiem, kas strādā un saņem, tas ir 16,3% tas nemainās. Tātad 79,7% mēs samazinām nodokli, 16,3% — paliek, bet tiem, kas pelna virs 400, tas ir 4%, tie dabū maksāt pakāpeniski vairāk. Bet tas viss, neskatoties uz to, ka šie 4% liekas paradoksāli maz, dod ekonomiju un dod papildus gan valsts, gan pašvaldību budžetam kaut kur gadā pusotra līdz 2 miljoniem latu. Labējās partijas vairākkārt ir runājušas par to, ka pašreiz ir uzkrāšanas periods, tātad kapitāla uzkrāšanas periods, kad ar šādu progresīvo ienākuma nodokli mēs aizbaidīsim cilvēkus no Latvijas, bet es gribētu atgādināt to, ka mēs aizbaidīsim cilvēkus no Latvijas arī ar to, ka tik maz maksājam, un ļoti daudz spēcīgu cilvēku... spējīgu cilvēku ir spiesti doties uz citām valstīm pelnīt normālu algu, un arī Džinī koeficents, kas raksturo sabiedrības kraso polarizāciju Latvijā, ir visaugstākais Austrumeiropas valstīs, tas sasniedz 0,34. Tas ir ļoti, ļoti augsts.

Ko es vēl šeit gribētu uzsvērt? Gribētu uzsvērt arī to, ka mēs ne tikai samazinām šo nodokļu nastu zemāk atalgotajiem strādātājiem, mēs ar to veicinātu arī pircēju loka paplašināšanu, kas pozitīvi ietekmētu arī, protams, tautsaimniecību. Arī pašvaldību un valsts budžets iegūtu papildu līdzekļus, tajā skaitā veselības aprūpei, un arī pašvaldībām būtu iespējas labāk veikt sociālo politiku. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, Eiropas Savienības valstīs šī likme svārstās no 10% līdz 57%, mēs esam šo likmi noteikuši no 16% līdz 48%, un tā dod ievērojamu ekonomiju, neskatoties uz to, ka nodokļu paaugstinājums skar tikai šos 4%, bet šie 4% liecina par to paradoksāli augsto sociālo netaisnīguma līmeni mūsu valstī, ka šie 4% var dot tik lielu ekonomiju pārējiem.

Ko es vēl gribētu teikt? Valdības partijas ļoti bieži saka, ka mēs iesim uz NATO un tagad ievērosim visus nepieciešamos standartus, ejot uz NATO, bet, runājot par Eiropas Savienību, viņas izturās nenopietni, jo praktiski viņas uzsver sekojošo: nokļūsim Eiropas Savienībā un tad sāksim pievērst šīs normas, kādas ir, piemēram, progresīvā ienākuma nodokļa ziņā. Bet es gribētu atgādināt, ka Polijā šis progresīvais ienākuma nodoklis, piemēram, ir no 21% līdz 46%. Es gribētu arī uzsvērt to, ka, protams, visus šos jautājumus varētu uzlabot un papildināt, kombinēt ar dažādām atlaižu sistēmām, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē, un es domāju, ka tas viss ir vajadzīgs, un tāpēc es aicinātu katrā ziņā deputātus nodot to komisijām. Un es varbūt šeit atļaušos citēt vienu no valdības deputātiem, kuru es cienu, tas ir, Imantu Kalniņu, kas saka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no ekonomiskajiem regulatoriem, kuru var efektīvi izmantot, makroekonomiskā līmenī iedarbojoties uz pieprasījumu. Ir vērts izvērst diskusiju par šo tēmu. Es domāju, darīsim to komisijās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret vēlas runāt deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie deputāti! Godājamo priekšsēdētāj! Katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis, tāpat kā katram cilvēkam ir savs patiesības mērs. Sociāldemokrāti jau trešo reizi bez jebkādām izmaiņām, faktiski minimālām izmaiņām, iesniedzot vienus un tos pašus grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī par progresīvā ienākuma nodokļu sistēmu, pārbauda visu mūsu pārējo pacietību. Visas iepriekšējās reizes mēs vienprātīgi esam noraidījuši šos priekšlikumus un arī norādījuši uz sociāldemokrātu kļūdām šajā projektā, aicinot šīs kļūdas labot. Diemžēl sociāldemokrāti no savām kļūdām nav mācījušies un tāpēc man joprojām ir ļoti liela mīkla, kā sociāldemokrāti apspriež savus likumprojektus, pirms viņi tos iesniedz šeit izskatīšanai Saeimā. Ir dažādi varianti, kā var apspriest likumprojektus. Senajiem gotiem bija gudrs paradums katru svarīgu valsts jautājumu apspriest divas reizes — vienreiz piedzērušā stāvoklī un otro reizi skaidrā prātā. Piedzērušā stāvoklī, lai viņu lēmumi būtu pietiekami enerģiski, un skaidrā prātā, lai tie nebūtu neprātīgi. Es nezinu, cik reizes sociāldemokrāti ir tiešām apsprieduši šo likumprojektu, bet tas, kas šeit ir iesniegts, ir nevis progresīvais ienākuma nodoklis, es atvainojos, bet labākajā gadījumā parodija par progresīvo ienākuma nodokli. Par to liecina vairākas lietas.

Pirmkārt, šeit minēja Eiropas Savienības valstis un citas valstis, kur šis progresīvais ienākuma nodoklis darbojas. Parasti iedzīvotāji tiek sadalīti ienākumu grupās, un šīs grupas ir trīs līdz septiņas grupas maksimums. Sociāldemokrāti savā likumā piedāvā visus iedzīvotājus sadalīt 56 ienākumu grupās un ieviest 33 dažādas ienākumu nodokļu likmes, faktiski likmei mainoties ik pēc desmit latiem, kad mainās cilvēka alga. Nebūtu neviena nodokļu administrācija, kas iespētu bez ievērojamiem zaudējumiem un milzīgiem ieguldījumiem šādas nodokļu likmes administrēt, tas būtu jebkuram grāmatvedim nepaceļams uzdevums, vēl jo vairāk, zinot to, ka darba alga var mainīties gada laikā, cilvēks var strādāt vairākās darbavietās, tas nozīmētu tikai to, ka būtu jāievieš vispārējā ienākuma deklarēšana un papildu nodokļu nomaksa pēc ļoti sarežģītas sistēmas jau pēc finansu gada notecēšanas.

Otrkārt, progresīvie ienākuma nodokļi darbojas tajās valstīs, kuras jau ir turīgas, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir būtiski lielāks nekā šobrīd Latvijā. Tā ir bagātā Zviedrija, citas Eiropas Savienības valstis, kuras nevar salīdzināt ar Latvijas situāciju šodien. Tikai tur, kur jau ir izveidojies stabils vidusslānis, var, un tur, kur vairākums var maksāt šos paaugstinātos nodokļus, šāda sistēma strādās. Ne Latvijā, ne Lietuvā, ne arī Igaunijā, jo šajās, kas ir mūsu kaimiņzemes, šāds nodoklis līdz šim vēl nav ieviests, un tāda ieviešana, tieši pretēji, aizkavētu vidusslāņa izveidošanos Latvijā.

Treškārt, ja mēs skatāmies statistikas pārskatu par pagājušo gadu, tad faktiski sociāldemokrāti ierosina to, ka šie augstie nodokļi būtu jāmaksā tikai 3,5% no visiem iedzīvotājiem, rezultātā tas nekādā veidā nevarētu kompensēt tos zaudējumus pašvaldību budžetos, kas rastos, ieviešot šādu sistēmu, un netieši, varbūt nevēloties, sociāldemokrāti šajā gadījumā faktiski rada zaudējumus tiem iedzīvotājiem, kas saņem palīdzību no pašvaldībām, jo pašvaldību budžeta ieņēmumi nevis pieaugtu, bet diemžēl samazinātos, turklāt būtiski. Faktiski sociāldemokrāti lielā mērā arī vēršas pret veselības aizsardzības sistēmas finansējumu, kas tiek tieši finansēta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Kuriozs, kas ir šajā likumā, ir arī tāds, ka sociāldemokrāti vispār nav izlasījuši acīmredzot nevienu nodokļu teorijas grāmatu un piedāvā ar likmi aplikt visu algu kopumā. Lai gan jebkurā valstī, kur šie progresīvie ienākuma nodokļi darbojas, tiek aplikts ar pamatlikmi viens ienākums, un tikai tā daļa, kas pārsniedz šo ienākumu, tiek aplikta ar papildu procenta likmi. Diemžēl sociāldemokrāti dara pavisam pretējo, un tas faktiski noved pie tā, ka, jo vairāk cilvēks strādā, jo mazāk viņš saņem, un ir kāds brīdis, kad cilvēkam uz papīra ir lielāka alga, bet viņa faktiskie ieņēmumi samazinās. Tādus absurdus Saeima atbalstīt nevar, un šis projekts nav arī tiktāl pat izstrādāts, lai būtu vērts to nodot komisijām. Aicinu to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 47, atturas — 9. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”, “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”, “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā” un “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Priekšlikums šos lēmuma projektus iekļaut pēc darba kārtības 9.punkta. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies!

Izskatām deputāta Jāņa Lejas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.septembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 3, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu.

Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska un Imanta Burvja pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi””.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I. Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, divās sēdes izskatot Saeimas deputāta Pētera Salkazanova un pārējo pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Tomēr vienlaicīgi, izskatot pieprasījumu deputātiem radās vairāki jautājumi, uz kuriem netika rastas izsmeļošas atbildes, kā arī priekšlikumi, kā sekmīgāk pildīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas ir spēkā no 1998. gada 13. novembra.

Šajā sakarā tika nolemts griezties Ministru kabinetā ar vēstuli, kurā šādi priekšlikumi tiktu izklāstīti.

Pašvaldības, kā mēs secinājām sēdē, brīvprātīgi izlemjot jautājumu par apvienošanu, izstrādā apvienošanas projektus, kuros pamatoti tiek izvērtēta šādas apvienošanas nepieciešamība. Projekti tiek iesniegti Ministru kabinetā, bet ne vienmēr uz tiem tiek saņemtas atbildes un tie netiek arī virzīti tālāk.

Deputāti uzsvēra, ka Ministru kabineta atbalstītais pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums ar 102 pašvaldībām ir tikai projekts, tam nav juridiska spēka, un tādēļ nedrīkstētu bremzēt pašvaldību iniciatīvas apvienoties uz brīvprātības principiem, kā tas ir noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I. Burvis (LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man būtībā ir viens jautājums Pieprasījumu komisijas vadītājam. Ņemot vērā Tautas partijas iniciatīvu par to, ka katrs jautājums jāizskata divas reizes: drošsirdībai — pilnā — un saprātam — skaidrā. Kādā veidā jūs izskatījāt šo pieprasījumu? Jo, atklāti runājot, jūsu komisijai drošsirdības trūkst, es vēl neesmu pamanījis nevienu pieprasījumu, kas ir izgājis kā pieprasījums ministram, acīmredzot jūs ļoti baidāties no pieprasījumiem. Nu, uz jautājumiem mūsu ministri māk demagoģiski atbildēt tā, lai atbildes nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P. Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija tiešām ņēma vērā Tautas partijas priekšlikumu un izskatīja šo jautājumu divas reizes.

Attiecībā par paša pieprasījuma būtību. Jāsaka, ka pieprasījums pamatā ir saistīts ar to, ka iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir paredzēta pašvaldību brīvprātīga apvienošanās līdz 2004. gadam, un 2004. gadā šis process notiek administratīvā kārtā, tā nosaka likumdevējs un tā ir lēmusi iepriekšējā Saeima.

Tajā pašā laikā ir noteikta procedūra, kā šī brīvprātīgā apvienošanās no pašvaldību puses tiek organizēta, kāda ir kārtība. Ir valsts atbalsta politika šim procesam, dotācijas, kuras mēs katru gadu apstiprinām budžetā. Pagājušajā gadā šī dotācija netika iztērēta šīm vajadzībām, jo reāli var runāt par to, ka valsts stimuli vai, pareizāk šinī gadījumā, valsts administratīvā kapacitāte nenostrādāja, lai šos stimulus tās pašvaldības, kas to vēlas, saņemtu. Budžeta gada beigās mums nācās grozīt budžetu un šos neiztērētos naudas līdzekļus novirzīt administrācijas skolai. Nākamā gada budžetā šīm vajadzībām valdība plāno vēl mazāk naudas, neskatoties uz to, ka valdība it kā atbalsta šo procesu un runā par to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir jāveicina visiem spēkiem.

Kā tad šī veicināšana notiek? Otrajā sēdē Rožkalnu pagasta padome mums raksta, ka pamatojoties uz 2000. gada septembra administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu, dokumenti tika sagatavoti iesniegšanai Ministru kabinetā un Valsts zemes dienests veica par valsts budžeta līdzekļiem šo robežu aprakstu. Nezināmu apstākļu dēļ reforma kavējas, jo Ministru kabinetā jautājums par Varkavas novada izveidošanu nav skatīts.”

Ko raksta Ludzas rajona Isnaudas un Ņukšu pagastu padomes, ka līdz pat šai dienai neviena no minētajām pašvaldībām nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu ne no Ministru kabineta, ne no Pašvaldību lietu pārvaldes par Isnaudas un Ņukšu novada izveidošanas projekta tālāko virzību. Ne pozitīvu, ne arī negatīvu, vienkārši jautājums Kabinetā netika skatīts, cilvēki no laukiem atbrauca, gaidīja, Kabinets nolēma šo jautājumu neizskatīt un atlikt uz nākamo reizi, un tā nākamā reize jau velkas gada garumā. Ko dara Isnaudas un Ņukšu novads? Isnaudas un Ņukšu pagasta padomes pieņem lēmumu, ka nav skaidrības par reformas turpmāko gaitu, un apvienošanās procedūra tiek atlikta līdz 2003. gada 31. decembrim.

Šo iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka šādas iniciatīvas ir nākušas arī no citām pašvaldībām, no Krāslavas pilsētas un Krāslavas pagasta, arī Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta, kas vēlas apvienoties brīvprātīgi, un, redzot, ka šie procesi tiek kavēti, radās arī šis pieprasījums par to, ka mēs uzskatām, ka Ministru kabinets nepilda un arī attiecīgā ministrija nepilda pieņemto likumu, šī likuma izpilde no valdības puses tiek bremzēta, it kā aizbildinoties ar to, ka ir pieņemts, akceptēts Ministru kabinetā administratīvi teritoriālās reformas projekts par 102 pašvaldību izveidošanu. Bet jāsaka, ka Ministru kabinetā šim lēmumam ir vienkārši konceptuāls atbalsts, tādējādi juridiski tas nevar ietekmēt likuma tālāku virzību, un tās pašvaldības, kas ir izteikušas vēlēšanos apvienoties, tām likumdevējs ir devis šādas tiesības, un neviens nevar šīs tiesības viņiem liegt.

Te arī ir politisks raksturs šim procesam. Ja likumdevējs ir teicis, ka brīvprātīgi var apvienoties līdz 2003. gadam, un ja šīm pašvaldībām tiek liegta šī iespēja, tad viņi gaidīs nepopulāros lēmumus, kas būs jāpieņem 2004. gadā par šī procesa administratīvu tālāku virzību, kas būs ļoti politiski nepopulārs gājiens, kas būs jādara tālaika valdībai 2004. gadā.

Iznāk diezgan neloģiski, ka, no vienas puses, visas valdības runā par to, ka ir jābūt administratīvi teritoriālai reformai, ir jāveicina šis process, tajā pašā laikā tiek noņemti lauku ceļu fonda naudas līdzekļi, tiek samazināti līdzekļi no 400 000 uz 160 000 nākamā gadā, lai šo procesu veicinātu. Komisijā, divreiz skatot, nācām pie secinājuma, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai šī procesa birokratizācija, birokrātiskie šķēršļi būtu pēc iespējas mazāki procesa tālākai virzībai. Jautājumi, kas saistīti ar robežu aprakstu, būtu veicami tikai tad un tērējami valsts budžeta līdzekļi tikai tad, kad process ir beidzies, nevis starpposmos, pievienojoties vienai, otrai, trešai pašvaldībai, jo tas ir nelietderīgs darbs un nelietderīga naudas līdzekļu tērēšana. Un jebkurā gadījumā mēs uzskatām, ka tas ir pieprasījums par to, ka netiek pildīts likums “Par administratīvi teritoriālo reformu” un “Par valsts budžetu”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumam, ja to skatāmies pēc pieprasījuma burta, nu nebija pamata. Jo likums faktiski netiek pārkāpts, kā to parasti skatām, pieprasījumu izskatot. Bet lieta tāda, ka problēma pastāv. Problēma pastāv ļoti, ļoti nopietna. Jo tas, kā notiek administratīvi teritoriālā reforma, ir vienkārši nepieļaujami, godīgi sakot, ļoti mokoši cilvēkiem. Par to mēs pārliecinājāmies arī divās komisijas sēdēs. Cilvēki bija atbraukuši no Latgales pagastiem, un skaidrības šajā lietā nav absolūti nekādas.

Salkazanova kungs jau citēja to, ko gribēju nocitēt arī es no divu pagastu priekšsēdētāju atsūtītās vēstules. Tas ir no Isnaudas pagasta padomes priekšsēdētāja Miklaševiča un Ņukšu pagasta padomes priekšsēdētāja Isakoviča, kur skaidri un gaiši tiek pateikts, kādā veidā faktiski notiek šī reforma. Pagastiem nav skaidrības. Pagasts pieņem savus lēmumus, atsūta uz galvaspilsētu, uz attiecīgo ministriju, un te tie iestrēgst, un cilvēki nesaņem atbildi. Un tādēļ pagasts ir spiests pieņemt lēmumu, ka šo reformu pārtrauc, lai gaidītu piespiedu variantu, pasakot, ka reformu neturpinās līdz 2003.gada beigām, tas nozīmē, ka gaidīs tā saucamo piespiedu variantu.

Vai tas ir normāli? Tas nav normāli. Es domāju, ka Saeimā derētu sasaukt ārkārtas sēdi, lai ļoti pamatīgi deputāti, pieaicinot valdības locekļus, pašvaldību vadītājus, apspriestu šo problēmu. Jo tā vien šķiet, ka šī reforma no augšas tiek virzīta virzīšanas dēļ, neieklausoties to cilvēku viedokļos, kurus skar šī reforma. It īpaši lauku iedzīvotājus. Vai no šīs teritoriālās reformas iegūs šie pagasti, kuri grib apvienoties? Ir lielas šaubas. Šie cilvēki skaidri un gaiši izteica savus viedokļus arī šeit vakar, ierodoties no laukiem. Bet diemžēl viņu domas netiek ņemtas vērā. Un tā tas turpinās no gada gadā, un nekas prātīgs nenotiek. Trīs pagasti grib apvienoties, ir doma, ka varēs pievienot vēl divus pagastus, bet atļauja no augšas netiek dota. Pat nekādas norādes netiek dotas. Kāpēc? Lūk, ir jautājums. Vai attiecīgā ministrija nenopietni, iespējams, pieiet šai lietai, lai gan ministrs Krūmiņa kungs apgalvo, ka ļoti nopietni pieiet šai reformai, bet fakti liecina otrādi. Es jau teicu, ka divu pagastu priekšsēdētāji vakar bija šeit uz komisijas sēdi. Es šogad esmu pabijis Latgales ļoti, ļoti daudzos pagastos. Tur arī izskan līdzīgas domas. Satraukums, neziņa. Tātad vajadzētu būt atbildei, kaut vai pavisam vienkāršai. Vai patiešām līdz 2004.gadam būs brīvprātīga pagastu apvienošanās novados, vai tomēr brīvprātīga piespiedu, kā šobrīd tas izskatās. Tā kā kādreiz sadzīšana kolhozos. Kā tad īsti būs? Varbūt ka tad nav ko ķēpāties līdz 2004.gadam. Nogaidīsim, un tad visus ar likuma burtu saliksim attiecīgajos novados, un dzīvojiet veseli! Tāpēc es patiešām rosinu par šo lietu turpināt spriest ļoti nopietni, jo skaidrībai šajā lietā cilvēkiem jābūt. Faktiski šī problēma skar visus Latvijas iedzīvotājus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Katrā gadījumā gribu atzīmēt to, cienījamie deputāti, Prezidij, ka komisija tiešām ļoti nopietni un pamatīgi izskatījusi šo jautājumu, ne velti šim jautājumam tika veltītas divas sēdes, saprotot to, ka reģionālā reforma ir viens no tiem jautājumiem, kas ir vissvarīgākais mūsu valstī, jo tas skars katru Latvijas iedzīvotāju. Un par šo jautājumu tā ļoti vienkāršoti spriest un vienpusīgi spriest mums nav tiesību. Viens no iemesliem, kas mums jau radīja šaubas par šī novada izveidošanu, bija tas, ka sākumā visi aprēķini bija veikti un visi izpētes darbi bija veikti uz to, ka apvienosies trīs pagasti, tajā skaitā arī Vārkavas pagasts. Bet Vārkavas pagasts savu vēlēšanos pievienoties šim novadam bija atsaucis. Līdz ar to ir tāda kārtīga, pamatīga pārliecība par to, ka šī apvienošanās tiešām ir ekonomiski pamatota un ka dos vajadzīgo efektu, mums, komisijai, neradās. Katrā gadījumā tādas vieglprātīgas apvienošanās, kuras nedos vajadzīgo rezultātu, nav pieļaujamas jau tāpēc vien, ka tas skars šo divu pagastu visus cilvēkus — 2000 cilvēkus. Bet mums, komisijai, izkristalizējās vairākas lietas, pie kurām Ministru kabinetam turpmāk būtu nopietnāk jāpiestrādā. Pirmkārt, tātad būtu jāizlemj, pēc kāda modeļa tad Latvijai būtu vēlams turpmāk iet. Līdz ar to arī tad, kad tiek veikta šī novadu izveidošana, varētu jau ar daudz stabilākiem ekonomiskiem pamatojumiem pamatot viena vai otra projekta realitāti. Nu, Ministru kabinetam jādara arī viss, lai vienkāršotu šo iesniegto projektu apriti, jo šī birokrātija tiešām ir ārkārtīgi sarežģīta un šis mehānisms ir tik smagnējs, ka bieži vien tas tiešām arī izskatās pēc nevēlēšanās ļaut brīvprātīgi veidoties šiem novadiem. Tātad komisija nolēma atzīt šo pieprasījumu par jautājumu aiz tā iemesla, lai vēl sīkāk šo jautājumu izpētītu, lai tiešām šim jautājumam tiktu pievērsta vajadzīgā uzmanība, bet pamata tam, lai to atzītu par pieprasījumu, tiešām nebija.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka attiecībā par atzīšanu par pieprasījumu vai par jautājumu arī Pieprasījumu komisijas sēdē es izteicu savu viedokli, ko nozīmē jautājums, jo to es pārbaudīju pagājušo ceturtdien pēc sēdes. Bija jāatbild uz pieciem jautājumiem. Uz sēdi atbildēt uz jautājumiem bija jāierodas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihijas nodarītiem zaudējumiem Zemgales novadā, par tankkuģu iegādi, Aigaram Kalvītim — par darba algas izmaksu un sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu privatizējamās akciju sabiedrības “Jēkabpils cukurfabrika” bijušajiem darbiniekiem, par Eiropas Savienības likumdošanas prasību atbilstību likumprojektam “Par darījumiem ar zemi”, un par grāmatu iegādi — izglītības ministram. Tad jāsaka, ka uz šo atbildēšanu ieradās tikai izglītības ministrs, un pārējie deputāti, viņu gan nebija daudz, atnāca un kavēja savu laiku vienkārši nelietderīgi. Ja tas ir parlamenta darbs un pieprasījums tiek novirzīts uz jautājumu ar mērķi runāt un diskutēt par šīm lietām un atrast risinājumu, tad jāsaka, ka šis parlamenta darbs ir vienkārši nelietderīgs un pieprasījumu novirzīšana par jautājumu ir pilnīgi nevajadzīga, jo tā neko nedod. Šeit ir pāris deputātu un labākajā gadījumā kāds no ministriem, kas uzskata par vajadzīgu, un pārējie, kuriem ir jāierodas, pat nepabrīdina deputātus parlamenta sēdes beigās, ka viņi nebūs šeit klāt, lai deputāti nenāk uz šāda veida jautājumiem. Tāpēc es gribu teikt, ka nav lietderīgs šodien darbs saistībā ar jautājumiem. Un uzskatu, ka šis ir jāatstāj kā pieprasījums.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nu jāsaka, ka šī pieprasījuma izskatīšana komisijā sākās diezgan kuriozi, jo mēs saņēmām vēstuli no Ludzas rajona Isnaudas pagasta padomes un Ņukšu pagasta padomes, kurā, starp citu, bija rakstīts: “Izsakām dziļu neizpratni par Saeimas deputātu pieprasījuma tekstu, kurā nav saprotams, kā, veidojot Ludzas rajona Isnaudas novadu, tam var pievienot Rubenes pagastu, kurš atrodas Jēkabpils rajonā, kā arī — kāpēc Vārkavas novadam ir jāizstrādā Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežas aprakstu. Jo diemžēl sociāldemokrāti bija sajaukuši, kurā rajonā kurš pagasta atrodas, un tāpēc diezgan kuriozi tā izskatīšana sākās.

Bet, nu, protams, ja skatās pēc būtības, tad pieprasījums zināmā mērā bija vietā. Pēc izglītības esmu ekonomģeogrāfs, un par administratīvi teritoriālo reformu daudz esmu konsultējies arī ar saviem kolēģiem, kolēģiem, kuri strādā Latvijas Universitātē un teorētiski nodarbojas ar šiem jautājumiem, un tik tiešām jāatzīst, ka tas modelis, ko šobrīd ir izstrādājusi atbildīgā ministrija un kas paredz, ka Latvijā būs 102 novadi, apmēram plus mīnus desmit, varbūt padsmit novadu robežās, šāds skaitlis Latvijai ir pietiekami optimāls, jo arī šīs teritorijas ir samērā nelielas pēc platības, bet jāņem tomēr vērā, ka Latvijā ir ļoti liels mežainums, mazs iedzīvotāju blīvums, ļoti sazarots hidrogrāfiskais tīkls, samērā slikti ceļi, tātad infrastruktūra, un līdz ar to lielākas teritorijas objektīvi izveidot nav nepieciešams.

Bet, izskatot šo priekšlikumu pēc būtības un iedziļinoties arī pagasta vēlmēs, es tomēr nonācu pie secinājuma, ka var būt ministrijai teorētiski ir taisnība, ka novadu veidošanās neaprobežosies tikai ar šo divu pagastu apvienošanos, bet novads attiecīgā teritorijā būs lielāks.

Tomēr es saskāros ar to, ka ministrijas ierēdņi pietiekami nevērīgi bija izturējušies pret pagastu vēlmēm, jo rakstisku atbildi savlaicīgi ministrija pagastiem nebija sniegusi, un pagasti pēc sava pieprasījuma bija palikuši diezgan lielā neziņā. Ko varēja konstatēt pēc šī jautājuma rūpīgas izskatīšanas Pieprasījumu komisijā un iepazīstoties ar visiem tiem priekšlikumiem, ko izvirza šie divi pagasti — Upmales pagasts un Rožkalnu pagasts?Jā, acīmredzot tālākā perspektīvā Upmales pagastam un Rožkalnu pagastam pievienosies arī citi pagasti un novads acīmredzot perspektīvā būs lielāks pēc teritorijas, bet tajā pašā laikā es domāju, ka mums, deputātiem, valdībai un it īpaši atbildīgai ministrijai vajadzētu stimulēt šo apvienošanas procesu principā, jo šobrīd ir ļoti svarīgi pārliecināt cilvēkus par to, ka lielākas administratīvās teritorijas Latvijā būtu nepieciešamas, lai varētu veiksmīgāk saimniekot. To, ka šis process ir ārkārtīgi sāpīgs, pierāda pasaules pieredze, un tas ir ārkārtīgi sāpīgs arī valstīs, kurām ir simtiem gadu demokrātiskas tradīcijas, kurās tradicionāli iedzīvotāji ir iesaistījušies vienmēr problēmu apspriešanā un risināšanā, un tiešām, neskatoties uz demokrātisku pieeju, vienalga, neliels piespiedu mehānisms tomēr ir nepieciešams. Tā tas bija Dānijā, par kuras iedzīvotāju iesaistīšanos politikā mēs visi ļoti labi zinām, un, vienalga, tur bija ļoti liela pretestība, bija vajadzīgs ļoti liels izskaidrošanas, pārliecināšanas darbs, lai šo procesu varētu īstenot.

Un, manuprāt, tīri psiholoģiski šobrīd būtu jāatbalsta pagastu vēlēšanās, pašu vēlēšanās apvienoties, jo tīri psiholoģiski tas noskaņo uz to: gadījumā, ja, tā kā tas ir likumā paredzēts, valdība sniegs apvienošanās gadījumā arī materiālu pabalstu, tas tīri psiholoģiski noskaņos cilvēkus visā Latvijas teritorijā uz to, ka šī reforma ir nepieciešama un ka apvienošanās dod labumu. Jā, varētu teikt, bet tad būs vajadzīga vēl viena apvienošanās un jāveido būs lielāks novads, un tā ir tagad naudas velta tērēšana. Nu nav tā, šī nauda taču nepaliks kaut kādiem izpriecas namiem vai kādām citām lietām, bet paliks šo trūcīgo pagastu rīcībā, cilvēki redzēs, ka varēs īstenot kādas labas lietas apvienojoties, un līdz ar to varbūt arī nākamajā posmā šo apvienošanās paplašināšanu varēs veikt daudz veiksmīgāk ar daudz lielāku iedzīvotāju atbalstu. Un es personīgi uzskatu: ja šobrīd divi pagasti vēlas apvienoties un ja ministrija tiešām apstiprina, kā tas ir šajā gadījumā, ka arī turpmāk, veidojoties lielajam novadam, šie divi pagasti ietilps tajā novadā, tad mums šādas iniciatīvas vajadzētu atbalstīt, jo kopumā tas sekmēs tautas atbalstu šim procesam.

Un otrs, ko mēs noskaidrojām. Lai tiešām nebūtu veltīgi jātērē valsts līdzekļi, tad, ņemot vērā to, ka pagastu robežas principā apvienošanās gadījumā netiek grozītas, nevajadzētu šobrīd tērēt līdzekļus un paredzēt tūlītēju novadu administratīvo robežu kartes un aprakstu sagatavošanu, jo perspektīvā tas novads acīmredzot kļūs lielāks. Tā šobrīd ir lieka lieta, manuprāt, jo pagastu robežas negrozās un tāpēc arī Pieprasījumu komisijas deputāti aicina Ministru kabinetu pārskatīt šo jautājumu un pagaidām iztikt bez šīs administratīvo robežu kartes un apraksta sagatavošanas.

Cienījamie kolēģi! Es neuzskatu, ka situācija ir tāda, ka mums vajadzētu atbalstīt šo pieprasījumu un izteikt uzticību, neuzticību ministram, jo principā ministrija teorētiski iet pareizā virzienā, bet tomēr es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu kā jautājumu, jo lielāku iejūtību, lielāku pretimnākšanu, mazāku birokrātiju, ātrāku reaģēšanu mēs tomēr no ministrijas sagaidām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V. Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mēs saskaramies ar adekvātu atbildi no pašvaldībām, mēs izglītojam pašvaldības. Tāpat kā valdība spēlējas ar pašvaldībām, es domāju, pašvaldības ir gatavas piekrist šai spēlei. Neko citu, kā piedāvājot pašvaldībām tikai divus argumentus. Viens ir pātagas princips: mēs jūs apvienosim piespiedu kārtā tad vai tad, un otrs: konfektes princips, bet mēs jums iedosim naudu tik un tik, ja jūs apvienosities paši ātrāk, nekas vairāk netiks piedāvāts saistībā ar šo reformu.

Un tad, kad pirmie pozitīvie impulsi pie šīs spēles bija, ka apvienoja Līvānu pilsētu ar diviem blakusesošiem pagastiem, tajā laikā patiešām tur Līvānu pilsētas vadītājs Gersona kungs arī teica: tik un tā mūs piespiedīs, kāpēc mums nepaņemt naudu tagad, ja ir dota iespēja. Tāpēc aprunāsimies ar diviem iespējamiem pagastiem un apvienosimies. Un pie tam tas bija traktēts kā pozitīvs piemērs valstī. Droši vien tas ir vienīgais ceļš, kā Latgalei dabūt investīcijas. Un, ja attiecīgajā laika periodā iepriekšējā gadā neviens šajā spēlē īpaši nepiedalījās, atradās divi pagasti, kas saka: vismaz, ja ir budžetā iedalīta nauda, mēs gribam paņemt, kāpēc tad mums viņiem nedot? Jautājums... vismaz mūsu divu godāto deputātu izteicieni šodien. Tabūna kungs: “Pagasti grib apvienoties, bet atļauja viņiem netiek dota, un nevar saprast, kāpēc netiek dota.” Stalidzānes kundze: “Attiecīgs jautājums, kas tiek likts priekšā, tas izskatās pēc nevēlēšanās dot iespēju viņiem apvienoties.” Sakiet, kas tas ir, ja ne likuma nepildīšana? Un, ja nepilda likumu, tas ir jautājums vai pieprasījums?

Tur parādās jautājums par to, ka patiešām var pēc būtības pajautāt: ja spēles noteikumi tiek piedāvāti, tad atļaujiet pēc spēles noteikumiem spēlēt abām pusēm.

Saistībā ar attiecīgo piedāvājumu piespiedu kārtā apvienot tos pagastus, ko piedāvāja Jānis Krūmiņš ar attiecīgu triju partiju pilnvarojumu, kur pēc tam saskaroties vismaz ar 500 pagastu viedokli, partijas veiksmīgi no Jāņa Krūmiņa iniciatīvas norobežojās. Protams, šī attiecīgā darba analīze tika veikta. Veikta gan no valdības puses, gan no pagastu puses, gan no iespējamo ekspertu puses. Es ļoti konkrēti paskatījos, kādā veidā tika piedāvāts no 26 pagastiem Daugavpils rajonā izveidot apmēram 3 novadus. Ar visu valdības piedāvāto koncepciju nekā gudrāka attiecīgajā koncepcijā nebija, kā varētu būt vairāk piesaistīti līdzekļi, bez mazākās garantijas jebkurā jomā attīstībā, ka attiecīgā apvienošanās nesīs kaut kādus darba augļus. Cilvēki paliks dzīvot, radīsies darba vietas, būs kaut kādā veidā attīstība. Nevienam no šiem pagastiem netika piedāvāti... tikai varbūt tur krievu cilvēkiem labāk ar krievu cilvēkiem apvienoties, katoļiem ar katoļiem tur paskatīties, latviešiem ar latviešiem, tikai šie argumenti. Ekonomisko, finansiālo argumentu nebija nekādu.

Un līdz ar to es domāju, ka šeit ir pēdējais jautājums par šo pieprasījumu. Tabūna kungs, patiešām nevajag mums ārkārtas sēdi par administratīvo reformu. Jautājumi ir izskatīti, un ir visiem ir skaidrs. Vienkārši ir jānolaiza brūces un jāsāk gatavoties nākamajam parlamentam.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Geiges kungs? Nevēlaties.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 41, atturas — 18. Pieprasījums tiek noraidīts, pārveidots par deputātu jautājumu un iesniegts īpašo uzdevumu ministram.

Izskatām lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz. Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Saeima pagājušajā gadā pieņēma Nacionālās drošības likumu, kurā iestrādāja tādu normu, ka Valsts aizsardzības koncepcija ir jāapstiprina katrā sasaukumā reizi. Uz mūsu sasaukumu tas attiecas līdz šā gada 1. oktobrim, un Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi šo koncepciju, Ministru kabinets ir apstiprinājis, un 12. septembrī Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šo koncepciju un atbalstīja, jo nevienam no deputātiem, kas ir pārstāvēti komisijā, un komisijā ir pārstāvēti no visām frakcijām, nebija iebildes pret šo koncepciju.

Varbūt nedaudz par šīs koncepcijas sastāvdaļām un būtību.

Tātad ir šinī koncepcijā ievaddaļa, kur ir pateikti galvenie principi un es atļaušos citēt. “Latvijas valsts aizsardzības koncepcija ir veidota, balstoties uz valsts drošības vispārējo un militāro apdraudējumu analīzi, apdraudējumu novēršanai tiek veidota valsts aizsardzības politika un stratēģija. Aizsardzības sistēmas principus, mērķus, uzdevumus un tiesiskos mehānismus nosaka Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Nacionālās drošības koncepcija un Ārpolitikas koncepcija un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.” Šeit ir uzsvērts, uz kā balstās šīs lietas. Vēl otrajā daļā ir Latvijas drošības situācijas raksturojums, kas ir ļoti būtisks. Šeit ir raksturots, gan izejot no mūsu ģeopolitiskā stāvokļa, gan arī izvērtēts tas, kas ir pēdējos gados, varētu teikt pagājušajā gadsimtā un šā gadsimta sākumā, noticis pasaulē drošības jomā. Šeit ir arī izvērtēts moments pēc aukstā kara beigām, jo mēs zinām, ka Austrumu bloks sabruka, un līdz ar to ir palielinājušies nevis tiešie kara draudi, bet dažādi konflikti, kas vēl ir palielinājušies, teiksim, šeit it minēts kā riska faktors terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatība un organizētās noziedzības izplatība. Kā mēs redzam, šie faktori ir ļoti aktuāli tieši šodien.

Tālāk. Trešajā sadaļā ir valsts aizsardzības pamatprincipi. Šeit ir definēts, ka mūsu valstij ir totālās aizsardzības princips, teritoriālās aizsardzības princips, ka ir obligātais militārais dienests un mobilizācijas principi.

Tālāk šeit ļoti būtiska sadaļa ir arī starptautiskā sadarbība, kur ir atzīmēta Baltijas valstu ļoti ciešā sadarbība, gan strādājot pie kopīgiem projektiem, gan arī strukturāli veidojot savietojamus bruņotos spēkus. Vēl šeit ļoti ir uzsvērts savietojamības princips ar NATO, ko mūsu valstī ir ļoti svarīgi realizēt, jo mēs esam kandidātvalsts, un mēs vēlamies šinī organizācijā iestāties, un ļoti ceram, ka Prāgas sammita laikā mēs to arī izdarīsim. Militārā aizsardzība ir viena no sadaļām, un šeit ir definēti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi miera laikā un arī kara laikā.

Tālāk nākošais. Viena no svarīgākajām sadaļām, kas šajā koncepcijā ir minēts un sakārtots, ir militārā apmācība. Šeit ir skaidri un gaiši norādītas lietas, pie kurām tiek strādāts un kuras nākotnē būtu jāpilnveido. Šeit arī ir ietverts karjeras plānošanas princips. Līdz ar to skaidri pasakot, ko katrs cilvēks, kas vēlas dienēt bruņotajos spēkos, varētu sasniegt, ja viņš veiks atbilstošas pakāpes izglītību, un kādas garantijas viņam būs pēc tam. Arī šeit ir runāts par obligāto militāro dienestu, par laiku, kāds tiek dienēts, — 12 mēneši. Koncepcijā ir arī apskatīta sadaļa par bruņojumu. Šeit ir uzsvērts aspekts, ka mums jāizpilda tie priekšnosacījumi, lai būtu savietojamība ar NATO spēkiem, un arī pasvītrota lielāka bruņojuma sarežģītība, bruņojums paliek modernāks, un līdz ar to būs nepieciešams iepirkt aizvien modernākas iekārtas, un, godīgi sakot, līdz ar to tas paliks dārgāks. Šeit arī tālāk ir runa par resursiem, ka valsts nosaka šos resursus. Šeit ir akcentēts tas moments, ka 2003.gadā valsts ir apņēmusies sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta bruņotajiem spēkiem. Šeit arī viena sadaļa ir “Civilā aizsardzība”, kur arī bruņotie spēki sniedz savu ieguldījumu. Protams, ka par civilās aizsardzības sistēmas darbības plāniem, koordinēšanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Tātad tas ir kopumā par šo Valsts aizsardzības koncepciju. Kā jau es minēju, visi deputāti komisijā atbalstīja šīs koncepcijas pieņemšanu, un mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt šo koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklāju debates. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Pirmais, ko es gribētu, es gribētu pateikties Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem par atbalstu komisijas sēdē, izskatot šo dokumentu un tādā veidā dodot atbalstu demokrātiskai apspriešanai šeit, Saeimas plenārsēdē. Kā mēs pārliecināmies, tad pēdējie terora akti ir apliecinājuši to, ka risks un draudi, un apdraudējumi pastāv lielām, ļoti spēcīgām valstīm, un tajā pašā laikā, protams, mēs visi labi apzināmies, ka arī nelielām valstīm šādi draudi pastāv. Dažkārt tiek runāts, ka Latvija ir maza valsts. Es tomēr vienmēr pieturos pie jēdziena, ka Latvija ir neliela valsts. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam būt vāji, ka mēs varam paļauties drošības trūkumam vai drošības vakuumam. Līdz ar to arī Latvijai kā valstij ir pienākums un arī tiesības rūpēties par valstisko un tās iedzīvotāju drošību. Un arī šī Valsts aizsardzības koncepcija ir apliecinājums tam, ka valsts šos soļus sper. Es gribētu pasvītrot to, ka dokuments tiešām atbilst Latvijas drošības un ārpolitikas prioritātēm, kuras tika nospraustas jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas un atjaunošanas uzsākšanas. Šī aizsardzības koncepcija ir vērsta uz šīs drošības politikas un ārpolitikas mērķu sasniegšanu, dalību Eiropas Savienībā un NATO. Šī drošības politika ir vērsta un cieši saistīta ar Eiroatlantiskās jeb starptautiskās drošības sistēmas principu ieviešanu un integrēšanu mūsu sistēmā. Un šo principu un šīs sistēmas sastāvdaļa ir pašaizsardzības spēju celšana, ar ko mēs nodarbojamies ik dienas, un protams, arī savietojamības princips ar NATO, kas ir viens no būtiskākajiem mūsu šodienas uzdevumiem.

Taču vienlaicīgi es gribu un vēlos uzsvērt to, ka arī šī drošības koncepcija ir vērsta uz ļoti būtisku uzdevumu — attīstīt mūsu spējas, maksimāli palīdzēt civilajai sabiedrībai miera apstākļos vai arī kādos apdraudējuma apstākļos, kuri valstij, katrai valstij miera situācijā var rasties. Mēs varam nosaukt jebkuru no mūsu bruņoto spēku vienībām un arī jebkuru no prioritātēm, kura pašreiz nākamajā NATO dalības rīcības plānā tiek attīstīta, visas šīs vienības tiešām ir spējīgas darboties dažādu risku un apdraudējumu situācijā. To spējas tiek attīstītas tieši, lai arī veiktu ne tikai militārus uzdevumus, bet bruņotie spēki arī spētu palīdzēt efektīvi civilajai sabiedrībai. Es minēšu dažus piemērus. Kaut vai Jūras spēkiem ir uzdota pilnā mērā glābšana uz jūras, arī ekoloģiska apdraudējuma situācijā. Mēs attīstām mediķu, mēs attīstām sapieru vienības. Sapieru vienības katru dienu piedalās simtiem un gadu kontekstā tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā. Mēs gribam attīstīt nākamajā gadā arī kā vienu no prioritātēm inženierbataljonu, kurš varētu cieši sadarboties ar ugunsdzēsības dienestu, arī līdzekļi tiek paredzēti tieši šāda virziena attīstībā. Mēs esam gatavojuši un izstrādājuši mobilizācijas koncepciju, un es gribētu teikt, ka pat mūsu speciālo uzdevumu vienības šodien darbojas gan noziedzības apkarošanā, gan arī ir spējīgas veikt dažādas funkcijas, ja valstī rodas apdraudējums, tāds, ko mēs šodien saucam par terorismu.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt, pateikt to, ka šis dokuments nav tikai kaut kāds no konteksta izrauts dokuments. Šis dokuments balstās uz riska analīzi vai draudu analīzi, kas ir apstiprināta ikgadēji valdībā. Uz šī dokumenta pamata tiek izstrādāti valsts aizsardzības plāni, un pirmo reizi mūsu valstī ir parādījušies arī valsts operatīvie aizsardzības plāni. Šis dokuments kalpo ne tikai ikgadējai valsts aizsardzības plāna izstrādei, bet arī vidējai un ilgtermiņa plāna izstrādei. Šis dokuments ir pamats arī NATO dalības rīcības plāna sagatavošanai, kurš, nu jau trešais, ir apstiprināts valdībā vēl šajā nedēļā un nākamnedēļ tiks iesniegts NATO. Bet jau tā apspriešanas procesā mūsu partnervalstis to ir atzinušas par vienu no labākajiem, un tas liecina arī par to, ka šis koncepts, kāds mums ir pieejams, ir veiksmīgs un mūsu iespējām atbilstošs.

Es gribētu teikt, ka tas, ka šo dokumentu apstiprinām Saeimā un ko ir uzlicis par pienākumu Nacionālās drošības likums, tas liecina par to, ka mēs esam parlamentāra, demokrātiska valsts un mūsu valsts aizsardzības pasākumi ir demokrātiska procesa sastāvdaļa. Šo dokumentu ir apspriedušas arī citas ministrijas un institūcijas, un līdz ar to tas tika apstiprināts valdībā. Šajā dokumentā ir virkne principu. Tā ir totāla teritoriāla valsts aizsardzība. Vēsturiski šo pieeju mēs pazīstam. Arī, atjaunojot mūsu valsti, tieši sabiedrība, cilvēki iesaistījās mūsu valsts aizsardzības un drošības pasākumos. Tā ir loģiska šodienas drošības aspektā, lai arī kāda būtu pašreizējā situācija un lai kādā ritmā un domās pašreiz domātu pasaule. Šādu konceptu lieto daudzas no mums tuvākajām valstīm — Skandināvijas valstis. Un līdz ar to mēs varam teikt, ka mēs neesam vieni šādā domāšanā.

Dokuments balstās uz valsts reālajām ekonomiskajām iespējām. Un arī uz tiešas valsts aizsardzībai atvēlētā finansējuma bāzes.

Varētu būt uzdots jautājums: vai šī koncepcija šodienas pasaules notikumu gaismā jau nav momentāli neglābjami novecojusi? Vai tā atbilst drošības situācijai? Es gribētu teikt tā, ka nē. Vēl jo vairāk, varbūt ka pat tieši pēdējie notikumi ir parādījuši to, ka mūsu koncepts un pieeja ir pareiza. Jo gan pašaizsardzības, gan totālās, gan mobilizācijas spējas patiesībā pirmkārt ir vērstas, lai organizētu mūsu sabiedrību tās apdraudējuma, riska situācijās.

Un šeit es gribētu teikt tā, ka arī tās spējas, kuras mēs esam attīstījuši miera uzturēšanas pasākumiem un kuras mēs esam arī apliecinājuši dažādos pasaules karstajos punktos, patiesībā ir vērstas, ne lai vulgarizētu situāciju par notikumiem, kā varbūt Amerikas Savienotās Valstis mēģinās risināt konkrēto terorisma situāciju, kura ir izvērsusies, bet lai piedalītos tajā vietā un atbilstoši mūsu spējām, kur tas starptautiskajai drošības sistēmai demokrātiskai sabiedrībai ir vajadzīgs. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka neviens neuzstādīs mums nepaveicamus uzdevumus vai arī tādus uzdevumus, kur mūsu cilvēki būtu zaudētāji vai tiktu pakļauti nepamatotam riskam. Un tas, ka mēs un mūsu speciālisti spēj paveikt uzdevumus miera uzturēšanas pasākumos, to ir apliecinājuši mūsu karavīri Kosovā, Bosnijā un Hercogovinā un Albānijā.

Un vēl varbūt, nobeidzot par to, kādas vērtības raksturo šo koncepciju. Es gribu teikt, ka šī koncepcija noteikti ir draudzīga mūsu kaimiņvalstīm. Protams, droši vien, būs cilvēki, kuri gribēs teikt, ka šī koncepcija ir kā kara sludināšana. Nē, tā tas nav!

Es vēlreiz gribu pasvītrot, ka šī koncepcija ir draudzīga mūsu kaimiņvalstīm. Tā ir vērsta uz potenciāla pretinieka atturēšanu. Atturēšanu vērsties pret Latviju ar militāru spēku. Tā nav vērsta uz bruņojuma uzbrukuma stratēģijas attīstību. Mēs negatavojamies uzbrukt citām valstīm. Mūsu uzdevums ir pasargāt savu valsti un aizstāvēt to. Šī koncepcija ir radījusi pietiekami daudz iedīgļu 21.gadsimta draudu novēršanai un atturēšanai. Šī koncepcija dod iespēju mūsu sabiedrībai iesaistīties valsts drošības un aizsardzības pasākumu realizēšanā. Un tās mērķis ir stabilitāte Latvijā, tās mērķis ir sekmēt mūsu ekonomisko izaugsmi un iespējas. Tās mērķis ir radīt priekšnoteikumus mūsu sabiedrības labklājībai. Un tās mērķis ir mūsu valsts pastāvēšana un perspektīva nākotnē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien “Dienas” laikrakstā kāds raksts beidzas ar šādiem vārdiem: “Pastāvošās problēmas, būdamas nemilitāriskas, ir vēl sarežģītākas, jo ar klasisko spēku līdzsvara teoriju un alianses veidošanas palīdzību tās atrisināt neizdosies. Pastāvošās sistēmas vadošie, mainieties!.” Izlasot šo koncepciju, kuru mums piedāvā Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un komisija, mēs redzam, ka šī koncepcija ir rakstīta pirms 11.novembra notikumiem, pirms 11.novembra, (Starpsauciens: “11. septembra.”) kas pasauli pataisīja absolūti citādu, nekā tā bija varbūt 11.augustā. Tāpēc mans priekšlikums būtu ļoti nopietni paņemt atpakaļ šo koncepciju un rakstīt to, izejot no tām realitātēm, kādās mēs šodien dzīvojam. Mēs šodien principā dzīvojam kara stāvoklī. Mūsu lielākie draugi — Amerikas Savienotās Valstis — ir pasludinājušas karu. Amerikas Savienotās Valstis ir kara stāvoklī, un jūs to labi zināt. Mūsu ministrs iznāk šeit priekšā un runā runu, kuru viņš varēja teikt pirms pieciem, sešiem, septiņiem gadiem. Šodien nerunā par to, kādā gatavības stadijā ir Latvija, ja gadījumā notiek briesmu lietas mūsu valstī. Šodien neviens nerunā par to, kā mēs pārdalīsim militāro budžetu, lai mēs visi šeit un iedzīvotāji valstī justos drošāki, nekā viņi jutās pirms 11. novembra un varbūt šā septembra un tā tālāk.

Tātad es gribētu, ka mēs sanākam kopā ārkārtas sēdē un apspriežam šo ļoti svarīgo jautājumu. Ja jūs domājat, ka nekas nav noticies, jūs domājat, ka tā: parunāsim, pateiksim, ka mūsu koncepcija ir smukākā. Un ja kāds to kaut kur ārzemēs ir pateicis, ka ir labākā un tā ir draudzīga, ar to mēs nejutīsimies drošāk.

Es negribu politizēt šo jautājumu, es piesaucu jūs visus nopietni pārdomāt, ko mēs iestrādāsim jaunajā koncepcijā, kā mēs veidosim mūsu jauno budžetu, balstoties uz tām drūmajām, skaudrajām realitātēm, kuras izveidojušās šodien pasaulē. Tāpēc es nedomāju, ka šodien ir nopietni runāt, analizēt, dižoties ar to koncepciju, kas ir. Mūsu visu uzdevums būtu domāt par rītdienu, par situāciju, kāda ir izveidojusies šodien pasaulē. To ignorēt, mēģināt to neredzēt, es domāju, ir ļoti, ļoti liela kļūda, kuru mēs nedrīkstam pieļaut. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Vidiņš. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kā ar musulmaņiem?”)

J.Vidiņš (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Valsts aizsardzības koncepcijā pirmajā sadaļā ir rakstīts, ka Latvijas prioritāte ir pilntiesīga Latvijas dalība NATO, EDSO un Eiropas Savienības organizācijā. Pilntiesīga dalība.

Kolēģi, man šodien bija tas gods izlasīt Jāņa Urbanoviča rakstu “Vesti segodņa”, viņa interviju. Un ir dīvaini lasīt šo rakstu, kurā Jānis Urbanovičs iestājas par pilnīgu Latvijas neatkarību. Tādu neatkarību, par kādu mēs tikai varētu sapņot padomju laikos.

Un vēl dīvaināk ir tas, ka pa kreisi sēž deputāts Bekasovs, kas nebalsoja par Latvijas neatkarību. Tagad viņi ir lielākie Latvijas neatkarības aizstāvji un viņi uzskata, ka, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, mēs zaudēsim šo neatkarību.

Tāpat jau tikko Jānis Jurkāns runāja par kaut kādu 11.novembri. Es gan nezinu, ko viņi plāno 11.novembrī vēl? Bet tas ir paredzējums — laikam kaut kas atkal briesmīgs notiks. Bet visinteresantākais ir tas Urbanoviča intervijā, ko es uzskatu par vienu lielkrievu šovinisma un rasisma kokteili. Kādā veidā? Vispirms Jānis Urbanovičs mūs baida ar to, ka, ja aizbrauks krievu tautības cilvēki no Latvijas, tad šeit ieplūdīs arābi un afrikāņi un ka latviešu tauta ar asarām lūgs krievus vairāk nebraukt projām no šejienes, jo tas būs drošības garants. Cienījamie kolēģi! Izlasiet šo visnotaļ nozīmīgo interviju!

Un vēl viena jocīga sagadīšanās. Lielākais Urbanoviča un viņa kompānijas ienaidnieks ir Garda. Jūs zināt, tas “Viedas” izdevējs. Garda, jā... un Urbanoviča kompānija atrodas vienā laivā pašreiz, jo tā saucamie ultranacionālisti, latviešu tautas aizstāvji, arī kategoriski ir pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Tātad es uzskatu, ka šī kampaņa ir no kaut kāda spēka diriģēta, un pasargi mūs, Dievs, no tādām lietām.

Es aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt šo drošības koncepciju, jo mums tiešām laikam nav citas izejas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, jūsu rīcībā deviņas minūtes. Jūs izmantosit?

V. Birkavs (LC). Godātie kolēģi! Nekādi nemazinot šī dokumenta lielo vērtību un redzot to lielo darbu, kas šajā dokumentā ieguldīts, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka dokuments bija pirms 11. septembra notikumiem. Kas ir mainījies, un vai kaut kas ir jāmaina? Ģirts Kristovskis, patiesību sakot, uzsvēra, ka šis dokuments apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Jā, es tam piekrītu. Un tomēr drošības situācija pasaulē, drošības izaicinājumi un arī tādas lietas, kas nav šajā dokumentā skartas, piemēram, kā patvēruma tiesības, vistuvākajā laikā iegūs principiālas izmaiņas kā Eiropas Savienībā, tā Savienotajās Valstīs, un ir skaidrs, ka mēs ar to būsim spiesti rēķināties. Mēs nedrīkstam to ignorēt. Mums būs jāpārveido un jāpārskata mūsu prioritātes drošības nostiprināšanā atbilstoši tam, kā to šobrīd ir uzsākušas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība.

Ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamais Prāgas sammits, NATO sammits, ļoti ticamā līmenī varētu pārdefinēt virkni savu stratēģisko uzdevumu. Protams, saglabājot tos pamatuzdevumus, kas tai ir, tāpat kā šī aizsardzības koncepcija saglabās savu pamatu acīmredzot vēl pēc pusgada un gada. Stipri mainīsies, un mēs redzam to, kā mainās jau starptautisko dokumentu interpretācija, tajā skaitā pat slavenā NATO līguma 5. panta interpretācija. Līdz ar to mums, protams, ir jādomā, kā šīs izmaiņas atstās iespaidu uz mūsu ārpolitikas, nacionālās drošības un aizsardzības koncepciju. Ja ārpolitikas koncepcija, kas tika apstiprināta 1995. gada aprīlī, vēl šodien ir spēkā, tad tas ir tāpēc, ka tā bija apstiprināta tajā brīdī, kad pasaule, Eiropa virzījās uz mums ļoti skaidriem un sasniedzamiem mērķiem. Šobrīd ir tas pats, bet kopējā situācija ir mainījusies un kļuvusi neskaidrāka. Mums acīmredzot būs jāizvērtē arī budžetā dažas izmaiņas finansējumā. Es negribētu, ka mēs aizkavējam Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu, un es tomēr gribētu atturēties no tā, ka mēs apstiprinām to šajā brīdī bez jaunās situācijas pietiekamas izvērtēšanas. Tā nav nedz Kabineta, nedz ministra vaina, jo dokuments tika izstrādāts pirms tam. Ja mēs tomēr šodien koncepciju nolemjam apstiprināt, tad mums ir jādod uzdevums Kabinetam divu—trīs mēnešu laikā, pusgada laikā, līdz gada beigām, tas ir vienalga, iesniegt tās izmaiņas, kuras ir nepieciešamas, ņemot vērā jaunos drošības izaicinājumus un jauno drošības situāciju.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.

M. Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt visiem Vides apakškomisijas locekļiem, ka kārtējā sēde būs otrdien 14.30 Sarkanajā zālē.

Tāpat es gribu arī uzaicināt pārējos kolēģus, kas grib pieteikties, tas ir, ka nākošo piektdien, 28.septembrī pulksten 10.00, mēs kopā ar Rīgas domes Vides komiteju braucam apskatīt Getliņus. Tā ka es aicinātu visus interesentus, kas gribētu no deputātu vides, pieteikties un pie manis personīgi pienākt vai arī griezties Tautsaimniecības komisijā pie sekretāres.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I. Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka 12.35 būs Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdīte, kur mēs esam uzaicinājuši Jāni Nagli, un, ņemot vērā karstās debates, kas bija saistītas ar Latvijas aizsardzības koncepciju, atgādinu atbalsta grupai Latvijas virzībai uz NATO, ka šodien 16.00 Aizsardzības ministrija mūs labprāt cienās ar kafiju.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V. Paegle (TP). Ar visu cieņu kolēģiem deputātiem es aicinu uz īsu tikšanos kolēģes deputātes blakustelpā, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz. Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas... un arī kolēģes. Es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās tūlīt!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K. Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātus lūdzu Sarkanajā zālē uz sēdi par vakar nolemto tēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L. Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Linardu Muciņu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Ivars Godmanis, Vents Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas zālē. Turpinām šīsdienas sēdes darbu. (No zāles deputāts Ādamsons: “Nav kvoruma!”)

Turpinām debates par 11. darba kārtības punktu — lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Debatēs nākamais — Juris Dobelis. Lūdzu!

J. Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šodienas dokumenta pieņemšanai ir jāpieiet ar vēsu prātu un analīzi tāpat kā jebkuram jautājumam, kas skar mūsu vietu pasaules sabiedrībā. Latvija ir viena no pasaules vairāk nekā 190 neatkarīgajām valstīm un nedzīvo atrauti no pārējās pasaules sabiedrības un no pasaules valstīm. Un tas nozīmē, ka mums ir jāiemācās izprast to, kas notiek visā pasaulē, dažādās pasaules valstīs un tautās. Un jāprot visu to analizēt, lai pieņemtu savus lēmumus. Un neapšaubāmi tas ir saistīts ar mūsu valsts pārstāvju iekļaušanos dažādās starptautiskās institūcijās. Redziet, mēs gribam virzīties uz NATO un uz Eiropas Savienību, un vairākums šodien no Latvijas politiķiem šo virzību atbalsta, bet mēs jau esam Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, mēs esam Starpparlamentu savienības dalībvalsts, mēs darbojamies Eiropas Padomē. Bet tur tiešām ir jau šodien jādarbojas, nevis jāskaitās, ka mēs tur esam. Tātad jāpiedalās sesijās, komiteju darbā un tā tālāk.

Lūk, nesen trīs deputāti pārstāvēja Latvijas Saeimu kārtējā SPS saietā Burkinfaso, diemžēl vienīgā sabiedrības interese par šo piedalīšanos bija kārtējā sabiedrības kacināšana ar uzbrukumiem Saeimai, valdībai un deputātiem. Diemžēl! Pēc šo deputātu atgriešanās no Burkinfaso neviens saziņas līdzeklis, neviens politiķis, neviens sabiedriskais darbinieks galīgi nekādu interesi neizrādīja, lai gan, godātie kolēģi, tieši tiem cilvēkiem, kas bija Burkinfaso, ir krietni vairāk informācijas un krietni vairāk iespaidu nekā jebkuram tam, kas šodien par to visu runā. Es tikai pateikšu, kur atradās mūsu delegācija, kādu vietu mēs tur ieņēmām, nu, saskaņā ar alfabētu. Tieši blakus pa labi no mums sēdēja Libānas pārstāvji, vienu vietu tālāk no mums sēdēja Lībijas pārstāvji, tieši priekšā mums sēdēja Irākas delegācija, kurai blakus sēdēja Irānas delegācija, aiz mums atradās Palestīnas delegācija, tā ka jūs varat saprast: zināmi iespaidi par reakciju, kas izpaudās, vai nolaist valsts karogu sakarā ar traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs vai nenolaist, reakcija pret rezolūciju pieņemšanu vai nepieņemšanu, kas nosodīja šos barbariskos izlēcienus, reakcija pret vai par rezolūcijas pieņemšanu, kas regulē attiecības starp Izraēlu un Palestīnu bija ļoti svarīga un to vajadzēja redzēt no iekšpuses.

Žēl, ka par tādām lietām sabiedrībai tiek sniegts maz informācijas, un līdz ar to, nesaņemot informāciju, ir grūti plānot savu darbību. Mēs parasti atmostamies, un ne tikai mēs, visa pasaule bieži atmostas tad, kad ir jau kaut kas noticis. Tad sākas lielā brēkšana, reizēm vainīgo meklēšana, reizēm arī kaut kāda atrašana, visādi histēriski izteicieni, izrēķināšanās, kas pamatojas uz zemiem instinktiem, un kaut kas tamlīdzīgs, nevis savlaicīgi, iepriekš gadiem ilgi analizējot stāvokli un domājot, kā rīkoties. Tas man atgādina arī stāvokli medicīnā. Visā pasaulē medicīna nodarbojas nevis ar preventīvu kādas slimības vai kāda stāvokļa paredzēšanu un rūpīgu analīzi, to dara tikai daži un tas dārgi maksā, bet nodarbojas post factum ar slimnieku tādu vai citādu ārstēšanu. Diemžēl saka, ka pasaules sabiedrība no kļūdām maz mācās, ne no Pirmā pasaules kara kļūdām mācījās, kad izraisījās Otrais pasaules karš, nemācās no Otrā pasaules kara kļūdām, jo atkal provocē uz dažādiem konfliktiem. Līdz ar to šādā stāvoklī mēs nevaram palikt vienaldzīgi un nedarīt neko, un gaidīt, ka notiks vēl kaut kas, un tad varbūt kaut ko pieņemsim. Līdz ar to, neapšaubāmi, mums ir jābūt noteiktai attieksmei, un tai ir arī jāizpaužas noteiktos dokumentos, un, ja šādu dokumentu pieņem augstākais, kas ir Latvijā, Saeima, tad tam ir jābūt skaidri izteiktam, nopietnam dokumentam, arī neapšaubāmi paredzot tajā izmaiņas. Un šis dokuments attiecas ne jau tikai uz amatmeistariem, ne jau tikai uz Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, uz Iekšlietu ministriju vai uz Satversmes aizsardzības biroju un tā tālāk, tam ir jāattiecas uz jebkuru, kas dzīvo mūsu valstī, ja viņu interesē tas, kas notiks šeit turpmāk.

Tāpēc, protams, es tā ceru, ka neviens neuzskata, ka šis dokuments ir kaut kas negrozāms un tagad nu ilgu laiku nekas tur nav jādara. Nē, tā tas nav. Protams, ir jāparedz izmaiņas, ir jāparedz pat dinamiskas izmaiņas, varbūt ir jāparedz mehānisms, kā mēs varam mainīt kaut ko savos dokumentos, rēķinoties ar to, kas notiek šodien vai kas varētu notikt rīt. Taču mums ir jāizsaka sava pamatattieksme, vai šāds dokuments šodien ir vajadzīgs vai nav. Es skaidri pasaku, mana attieksme, ka šāds dokuments ir vajadzīgs, tas ir jāpieņem, bet kritiķiem, kas nāca šeit un varbūt nāks vēl un kas ļoti vēlas visu kritizēt un vienmēr būt ārkārtīgi gudri dažos jautājumos, es iesaku — strādājiet pie šī dokumenta, jūs esat Saeimas deputāti, kas jums liedz iesniegt savus priekšlikumus vai labojumus, bet jūs arī šeit nākat tad, kad esat saņēmuši jau gatavu dokumentu, jūs negājāt ne uz Aizsardzības ministriju, ne citur, lai strādātu pie šī dokumenta, lai dotu savus priekšlikumus.

Jā, protams, mūsdienu sabiedrībā acīmredzot kaut kādi blickrīgi vai zibenskari diez vai būs, būs varbūt zibenīgas bumbu mētāšanas vai zibenīgas spridzināšanas, un par nožēlu jāsaka, ka acīmredzot cietīs vēl daudz nevainīgu civiliedzīvotāju, lai kā to negribētos, diemžēl mūsu uzdevums ir paredzēt maksimāli savu rīcību kā palīdzēt tādiem, ja tādi cietušie būs. Mums ir jāparedz sava rīcība šeit, Latvijā, iekšpusē, un mums jāparedz sava rīcība tad, ja mūs aicinās kaut ko darīt ārpusē. Neapšaubāmi, galvenā vērtība Latvijā ir Latvijas Republikas pilsonis, un par viņa drošību mums visvairāk ir jādomā. Es gribētu atgādināt, ka Amerikas Savienotās Valstis Otrā pasaules kara laikā rūpējās par saviem karavīriem atšķirībā no PSRS, kas grūda tūkstošiem un desmitiem tūkstošu karavīru, nerēķinoties, cik no viņiem aizies bojā, Amerikas Savienotās Valstis vispirms uzbrukumus pamatīgi sagatavoja, piemēram, viens no tādiem raksturīgiem piemēriem ir Atlantijas valnis, sagatavoja pamatīgi, lai kājnieki savā uzbrukumā sastaptu vismazāko pretestību. Es domāju, ka mēs arī savā koncepcijā turpmāk centīsimies paredzēt maksimāli mūsu valsts pilsoņu aizsardzību, tātad piedalīšanos, bet saprātīgu piedalīšanos tā, lai mēs skaidri zinātu, ko mēs darām, kad mēs ejam un kā mēs ejam. Visvairāk man nepatīk nesagatavotu, profesionāli vāji orientētu cilvēku izmantošana jebkuros pasākumos, jebkuros, vai tie būtu aizsardzības pasākumi, vai tie būtu iekšlietu vai jebkuri citi. Tātad runa ir par cilvēku sagatavošanu, runa ir par līdzekļu sadalīšanu prasmīgai cilvēku sagatavošanai, lai piedalītos militārās operācijās, lai piedalītos dažādās glābšanas operācijās, lai izveidotu sistēmu, kurā ir šī glābšanas vieta paredzēta, tātad runa arī ir par medicīnas nozaru pārstāvjiem un tā tālāk.

Es vienkārši nedaudz izvērstāk pieskaros šai tēmai, jo es domāju un ceru, ka mūsu šīsdienas balsojums jau nebūs tas, kas kaut ko skaidri noteiks. Mūsu šīs dienas balsojums ir ievirze, ir kaut kāda noteiktība tam, ka mēs sākam spert nopietnus soļus, rēķinoties ar stāvokli starptautiskajā sabiedrībā, un varbūt nedaudz nopietnāk skatīties uz daudziem jautājumiem. Varbūt nedaudz nopietnāk skatīties uz attieksmi pret savu valsti, pret Latviju. Varbūt šeit, iekšpusē, pastrīdēties un padiskutēt, bet, izbraucot ārā no Latvijas, nedarīt kaunu mūsu valstij, it īpaši es runāju par tiem politiķiem, par tiem sabiedriskajiem darbiniekiem, kas izmanto Latvijas valsts līdzekļus, ar šiem līdzekļiem kabatā aizbrauc ārpus Latvijas un stāsta ne sevišķi labas lietas par mūsu valsti. Tā vietā, lai šeit darbotos un lai šeit ar kolēģiem par šiem jautājumiem nopietni diskutētu, nevis izmantotu kādas nepilnības mūsu sistēmā un taisītu sev no tā politisko kapitālu.

Tā ka es aicinu, kolēģi, šeit atrodas mūsu valsts aizsardzības ministrs. Viņš seko tam, kā mēs apspriežam šo dokumentu. Šeit galu galā atrodas mūsu kolēģi. Mums ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, mums ir arī citas komisijas, kuras var būt ir vajadzīgas. Lūdzu sekosim tam, kas notiek pasaulē, analizēsim to un piedāvāsim savus priekšlikumus, kā mēs varētu tālāk pielāgot mūsu valsts sistēmu tam, kas notiek mums apkārt. Bet šodien es aicinu atbalstīt šo koncepciju, atbalstīt un padomāt par savu līdzdalību turpmākajā šajā te attīstībā, un it īpaši tas attiecas uz tiem varenajiem kritiķiem, kas te nāk viens otrs un reizēm kaut ko kritizē. Kritizēt, tas ir ļoti vienkārši. Un ir tāda austrumnieku paruna, es austrumniekus studēju daudzus gadus, nevis tā, kā daži eiropieši — pēdējos gadus, ka viens muļķis var uzdod daudz vairāk jautājumu, nekā simts gudrie ir spējīgi atbildēt. Tāpat es arī gribu teikt, ka viens otrs var jebkuru lietu noriet un par jebkuru lietu izteikties negatīvi, un tur nekāda lielā gudrība nav vajadzīga, bet daudz lielāka gudrība ir vajadzīga tad, kad ir jādod pašam savs ieguldījums kādas nopietnas lietas izstrādāšanā. Tā ka, godātie kolēģi, šī nav pozīcija vai opozīcija, šis jautājums. Nav pozīcija vai opozīcija! Šis ir valstisks jautājums. Tas ir vajadzīgs visai Latvijai, visai mūsu valstij. Es aicinātu atbalstīt šo koncepciju!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts aizsardzības koncepcija ir atbalstāma, vajadzīga, bet tā ir jāizstrādā nopietni, pilnīgi un galvenais — objektīvi. 4.nodaļā paskatāmies. “Jauniešu pilsoniskā audzināšana pirms dienesta bruņotajos spēkos.” Nu, kas tad notiek mūsu vidusskolās vai skolās? Nekas nenotiek. Kas notiek augstskolās? Nekas nenotiek. Vai ir militārā apmācība? Nav tādas. Vai ir fiziskā kultūra līmenī? Nav . Nu to aizsardzības ministrs vēl labāk zina, jo viņš pārzina, kādu kontingentu, kādus zaldātus viņi saņem, kurus iesauc armijā. Civilā aizsardzība, nu tur varbūt vienu stundu gadā nolasa kaut ko, un ar to viss beidzas. Bet kā tad bija 20., 30.gados? Paskatīsimies mūsu vēsturē. Otrā nodaļa “Tautas izglītība un kultūras potenciāls”. Jā, tas aizsardzības sistēmā ir ļoti vajadzīgs, bet mums tad ir jādomā arī, kāpēc mēs pārvedām augstāko izglītību uz to, ka apmaksā paši studenti. Bet valsts par to nerūpējas. Kur tad mēs ņemsim speciālistus? Un nākamais — trešā nodaļa “Savstarpēji sadarboties spējīgas militārās un civilās aizsardzības sistēmas”. Kur ir civilās aizsardzības sistēmas? Kur tās sadarbojas? Kādi tad ir tie treniņi, to nav, jo tas viss ir aizmirsts.

Nākamais. Resursi. Tagad mēs lasām ļoti skaistas frāzes, ka budžetam ir jābūt caurspīdīgam, pilnveidotam, ir jābūt plānošanai, programmēšanai. Četrus mēnešus atpakaļ, kad es pacēlu jautājumu, ka ir jābūt stingrai kontrolei par militārā budžeta izlietošanu un kā tas tiek izlietots, jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, to noraidījāt. Tāpēc arī iepērk vecus ieročus, un piecu gadu laikā tos nevar saskaitīt vai negrib, jo kādreiz attiecīgi bija komisijas nauda saņemta.

Aizsardzības ministrija saņem ļoti lielu budžetu, un nav ko, kā saka, vienu otru reizi sūroties, ka nav pietiekami naudas summas. Jūs paskatieties, es jums pateikšu tikai pāris ciparus. 2001.gadā no pamatbudžeta ministrijas projektiem bija atvēlēts 3,1 miljons, nākamajā gadā ieplānoti 9,5 miljoni. A labklājībai, tas ir, medicīnai, bija 1,6 miljoni, un tagad nosēdina uz 1,3. Tad kādus jauniesaucamos mēs iesauksim armijā? Slimus! Nu tad ārstēsim.

Un tagad vēl viena interesanta lieta — tā ir civilā aizsardzība. Kur tā ir, un kas to redz? Tā bija! Bija ļoti daudz materiālo resursu, bet tie ir izzagti vai sagrauti un izpārdoti. Celtnes, elektrotehniskās iekārtas, sakaru sistēmas apzināti iznīcināja, izpārdeva, un kur tad aizgāja tie līdzekļi? Tie aizgāja Aizsardzības ministrijai? Viņi aizgāja tautsaimniecībai? Nē, neaizgāja! Arī manu priekšlikumu četrus mēnešus iepriekš par celtņu un bijušo armijas objektu iekļaušanu aizsardzības sistēmā jūs ignorējāt, nobalsojāt pret to. Bet tagad izrādās, ka tas viss ir vajadzīgs. Un vēl par vienu izteikumu, kuru pēdējo 5.nodaļā jūs varat izlasīt. Civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu ministrija. Visā koncepcijā jūs neatradīsit nevienu vārdu par Iekšlietu ministriju, tikai šo teikumu. Valsts aizsardzības sistēmā viņa tā kā neeksistē, lai gan citās valstīs, patiesībā lielākā daļā pasaules valstu, Iekšlietu ministrija tiek iekļauta aizsardzības koncepcijā. Armijas objekti ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Arī citi objekti. Un tagad jūs pasakiet, ar kādiem līdzekļiem Iekšlietu ministrija pacels patiesībā to civilo aizsardzību, ja tai līdzekļu nepietiek savas ministrijas vajadzībām, un tagad tai vajadzēs patvertnes remontēt, atrast un nopirkt jaunas sirēnas, kuras tika nozagtas, atjaunot sakaru sistēmas un visu pārējo. Vajag taču domāt, ko mēs rakstām tādā nopietnā dokumentā!

Un pēdējais, kuru jūs neatradīsit šinī aizsardzības koncepcijā, tā ir disciplīna. Diemžēl armijā tās nav. Jūs zināt nāves gadījumus, apzināti tika, kā saka, iznīcināti cilvēki. Jūs zināt nejēdzības, kad nogrima kuģis, jūs zināt, ka bija sadursme starp kara kuģiem, a kāpēc tad mēs to aizmirstam? Mēs arī nerunājam neko, kas notiek ar alkoholu, kas notiek ar narkotikām? Kāda tad būs tā disciplīna, attiecības ārpus ierindas? Tas arī nav izskatīts. Tā ka, cienījamie kolēģi, koncepcija, protams, ir jāpieņem, tā ir jāatbalsta, bet pie tās ir jāpiestrādā. Un diemžēl Aizsardzības ministrija, to izstrādājot, nepiestrādāja pie tās objektīvi tā, kā vajadzēja. Droši vien kautrējās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī šodien no šīs Saeimas tribīnes izskanēja vārdi, ka pēc 11.septembra notikumiem ASV, Ņujorkā, pasaule ir mainījusies un mēs esam sākuši dzīvot citā pasaulē. Es tam negribētu piekrist. Iespējams, ir mainījusies atsevišķu politiķu attieksme pret notikumiem, kuri tagad noris pasaulē. Es ļoti gribētu cerēt arī, ka Latvijas politiķi ir mainījuši attieksmi pret to, kas notiek mūsu sabiedrībā, pret to, kas notiek kopumā pasaulē. Noklausoties šīsdienas debates par vitāli svarīgu un nepieciešamu jautājumu kā aizsardzības koncepcija, diemžēl es nevaru saskatīt, ka mūsu politiķu attieksme būtu mainījusies, tāpēc, ka mēs, parlamentārieši, nez kāpēc jaucam divas dažādas lietas, arī tie, kuri šeit uzstājās, — Aizsardzības koncepciju un Nacionālās drošības koncepciju.

Runājot konkrēti par Valsts aizsardzības koncepciju, kā tā ir mums piedāvāta, es gribētu izteikt dziļu atzinību gan aizsardzības ministram, gan arī tiem speciālistiem, analītiķiem, ekspertiem, kuri šo koncepciju ir sagatavojuši. Tā ir mūsdienīga, moderna un pietiekami tālredzīga. Koncepcija analizē gan šodienas situāciju, gan iespējamo tās attīstību, sniedz no Aizsardzības ministrijas viedokļa atbildes uz visiem lielākajiem jautājumiem, kādi mums ir. Tāpēc arī kolēģus aicinātu diskutēt konkrēti par Aizsardzības koncepciju, bet nejaukt jēdzienus — Nacionālās drošības koncepcija un Aizsardzības koncepcija.

Runājot par šīs te koncepcijas sastāvdaļām. Ir atsevišķas nianses, par kurām mēs varētu noteikti diskutēt ar aizsardzības ministru, ar attiecīgiem speciālistiem, bet kopumā tā noteikti ir atbalstāma. Kā mums pietrūkst šīs koncepcijas kontekstā? Mums pietrūkst vienas lietas — mums nav Nacionālās drošības koncepcijas. Tā koncepcija, kuru pieņēma iepriekšējais parlaments un kuru arī šajā parlamentā reprezentēja Birkava kungs, tā neiztur nekādu kritiku. Šajā koncepcijā nav atbildes uz galvenajiem jautājumiem, kas tad mums būtu jādara, ja iestājas kāda X stunda, tad tur arī būtu jārunā par bēgļu jautājumiem, par ārlietu jautājumiem un tamlīdzīgi. Bet tā nav šīs koncepcijas sastāvdaļa! Aizsardzības koncepcija bāzējas uz izstrādātu Nacionālās drošības koncepciju. Tad mums būtu jāpieprasa Ministru prezidentam, lai saskaņā ar likumu, Satversmi beidzot parlamentā tiktu iesniegta Nacionālās drošības koncepcija, kurā varētu rast atbildes uz visiem tiem retoriskajiem jautājumiem, kurus šeit deputāti ir uzdevuši.

To, kas ir noticis pasaulē tagad saistībā ar terorisma aktiem un iespējamajām izmaiņām, faktiski Latvijas eksperti, militārie eksperti prognozēja jau pietiekami sen. Man bija tas gods kopā ar ļoti daudziem izciliem militāriem speciālistiem kopā strādāt un veidot Jūras spēku attīstības koncepciju, Robežapsardzes attīstības koncepciju un Iekšlietu ministrijas attīstības koncepciju. Un, es domāju, ka klātesošajiem neizsauks šaubas šo te cilvēku kompetence, tāpēc ka tur līdzdarbojās tagadējais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis, admirālis Gaidis Zeibots, bijušais Gaisa spēku komandieris Kīna kungs, bijušais štāba priekšnieks Juris Arnis. Par to, kas skar iekšlietas, visnotaļ liela nozīme bija tieši pie šo koncepciju izstrādes Aloizam Blonskim un bijušajam valsts policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim, kā arī ļoti daudziem citiem ekspertiem. Kāpēc es par to runāju Aizsardzības koncepcijas ietvaros? Tāpēc, ka, strādājot pie šīm te koncepcijām, 1993. — 1995.gadā, tāpat kā arī šajā te koncepcijā, tika izvērtēta iespējamā draudu analīze. Un jau 1993.— 1995.gadā eksperti — speciālisti nonāca pie secinājuma, uzdodot jautājumus, vai kāds no ārienes, tas ir pamatjautājums jebkurai koncepcijai, vai kāds no ārienes, kāda valsts konkrēti 15 — 20 gados apdraud mūsu valsts neatkarību? Analizējot visus par un pret, mēs toreiz nonācām pie loģiska secinājuma, ka tuvāko 15 — 20 gadu laikā, tas ir apmēram tas laika periods, uz kuru tika bāzētas un veidotas šīs te koncepcijas, Latviju ar ieročiem neviens neiekaros. Ar ieroču palīdzību.

Loģisks bija nākamais jautājums: kas tad reāli apdraud mūsu valsts neatkarību? Un sarkanais pavediens, kurš vijās cauri visām šīm te koncepcijām, bija sekojošs, ka mūsu valsts neatkarību apdraud, apdraudēja gan toreiz, gan arī tagad, organizētā noziedzība, narkomafija un starptautiskais terorisms. Būtu loģiski, ka mūsu valdība, arī parlaments, darītu visu iespējamo, lai pamatlīdzekļi, kuri virzīti drošības sistēmas uzturēšanai, arī tiktu tur novirzīti, lai šie finansu līdzekļi netiktu saskaldīti. Diemžēl šodien to mēs nevaram teikt. Kāda būtu reālā situācija? Es atvainojos, un arī analizējot toreiz, vēl seši, septiņi gadi atpakaļ starptautisko situāciju, eksperti nāca pie secinājuma, un tas bija arī loģisks. Un diemžēl mūsu toreizējās prognozes apstiprinājās.

Runājot par Latvijas iestāšanos NATO. Par to, ka mums ir jāiestājas NATO, man personīgi šaubu nav. Bet jautājums, par kādu NATO mēs runājam. Ja mēs runājam par NATO, kurš mainās, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru visā pasaulē un arī šajā kontekstā cīnīties ar starptautisko terorismu, noteikti jā. Ja mēs, runājot par NATO vecajā izpratnē, vēl padomju laika izpratnē, ka NATO veido savu aliansi un citas valstis veido savas alianses, tas ir strupceļš, tas ne pie kā nepievedīs. Vēl jo vairāk, mūsu eksperti toreiz nonāca pie secinājuma, ka tuvākajā laikā briesmas pasaulei, civilizācijai nāks no Vidējiem un Tuvajiem Austrumiem, un tas saistīts ar islāma fundamentālismu un reakcionārām vai revolucionārām idejām, kuras piemīt šīm te kustībām. Tāpēc, ka nevar pielīdzināt islāmu un talibus. Vai arī islāma fundamentālismu. Te nevar novilkt vienādojuma zīmi. Respektīvi, mums ir jāvirzās uz NATO. Respektīvi, vēl piecus, sešus gadus atpakaļ eksperti nonāca pie secinājuma, ka agri vai vēlu ASV, NATO noslēgs līgumu gan ar Krieviju, gan ar Ķīnu, gan ar Indiju, lai cīnītos ar tām briesmām, kuras nāk no Vidējiem un Tuvajiem Austrumiem.

Kas tika izdarīts šajā jomā? Nacionālās drošības jomā. Faktiski nekas. Vai mēs esam gatvi ārkārtas situācijai? Vai mēs esam gatavi to prognozēt? Vai mēs esam gatavi veikt profilaktiskus pasākumus? Noteikti nē!

Mēs esam gatavi cīnīties ar sekām. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka aizsardzības spēki, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija veiksmīgi tiks galā ar šīm te funkcijām un uzdevumiem. Bet kur tad paliek šī te prognoze? Ar ko nodarbojas mūsu specdienesti? Kāpēc nav šīs analīzes? Kā tas var būt, ka cilvēki, kuri iekļauti melnajos sarakstos, tajā skaitā arī starptautiski teroristi, brīvi var pārvietoties pāri mūsu robežām, izmainot tikai vienu burtu savā uzvārdā? Par ko tad mums diskutēt? Izrādās, diskutēt it kā būtu daudz par ko, to apliecina arī visas Kabineta sēdes un arī komisiju sēdes, bet kāds ir reālais iznākums? Reālā iznākuma faktiski nav. Mēs varam tikai konstatēt, ka mūsu aizsardzības spēku specdienesti nav gatavi kritiskai situācijai. Viņus interesē pavisam citi jautājumi, nevis ārkārtas situāciju prognozēšana. Mēs visu to varējām novērst un būt gatavi kaut kādai X stundai, es vēlreiz atkārtoju, piecus, septiņus gadus atpakaļ. Diemžēl šajā jomā ir darīts ļoti maz.

Atgriežoties pie šīs koncepcijas, es aicinu kolēģus to pieņemt, atbalstīt. Un vēlreiz uzsveru, ka no militāri teorētiskā viedokļa tā ir pietiekami perfekti izstrādāta, bet, lai to varētu attīstīt tālāk, mums ir jāpieņem Nacionālās drošības koncepcija, kur noteikti būs jāizlemj politiķiem, parlamentam, valdībai, jāizlemj, vai mums ir nepieciešamas divas atsevišķas ministrijas, kā Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, vai arī atgriezīsimies pie pietiekami progresīviem priekšlikumiem, kuri izskanēja vēl 1991., 1992.gadā, ka Latvijā pietiktu, ja mēs izveidotu vienu Nacionālās drošības ministriju, kur būtu koncentrētas visas spēku struktūras.

Ja mēs būtu piekrituši un atbalstījuši attiecīgās koncepcijas, tad šodien Latvijā būtu izveidotas piecas, sešas speciālo uzdevumu vienības, kuru bāzes vietas būtu attiecīgi reģionos — Rēzeknē, Valmierā, Kuldīgā, Jelgavā. Tas piemēra pēc. Un arī šeit, Rīgā, kuru galvenais uzdevums miera laikā būtu cīnīties ar organizēto noziedzību, kuru galvenais uzdevums būtu cīnīties ar narkomafiju un starptautisko terorismu. Bet ārkārtas situācijas gadījumā, pieņemot attiecīgu Mobilizācijas likumu, mēs varētu tās ātri papildināt ar nelielām vienībām 50—100 cilvēku sastāvā. Dažu dienu laikā tās kļūtu par bataljoniem un pulkiem.

To, par ko es runāju, ir pierādījuši arī diemžēl šie te notikumi Vašingtonā un Ņujorkā, ka atsevišķi teroristi, speciāli apmācīts cilvēks var paveikt daudz vairāk nekā visa pretraķešu aizsardzības sistēma kopumā. Mēs dzīvojam jaunā laikmetā. Bet nevajag piemērot mūsu dienām vecu franču parunu, ka ģenerāļi gatavojas nākamajam karam, mācoties tikai no Simtgadu kara vēstures. Mēs dzīvojam jauno tehnoloģiju vēsturē.

Runājot par obligāto militāro dienestu. Es gribētu uzsvērt, ka mums jau sen būtu jāpieņem lēmums, ka kopumā un pamatā Latvijā ir profesionāla armija, ka armija tiek veidota uz profesionālu cilvēku pamata. Nez kāpēc, ejot uz operāciju pie ķirurga, mēs pieprasām, lai viņš būtu augstas klases speciālists, un neejam pie zobārsta, lai viņš mums uztaisītu apendicīta operāciju. Karavīrus mēs uzskatām kā lētu darbaspēku bieži vien, kad atnāk, viņš tiek iesaukts, viņu izmanto, nu, viņu var izmantot gan ugunsdzēsēju darbos, gan kaut kādu stihiju nelaimēs, gan sniedzot kaut kādu pabalstu, atbalstu kādiem cilvēkiem. Bet aizmirstam, ka karavīrs, tā ir profesija, un nopietni ir jāgatavojas šai profesijai. Kāda būtu izeja, neatsakoties no militārā dienesta, obligātā militārā dienesta? Manuprāt, visoptimālākais variants mūsu valstī būtu, ka mēs pieņemtu lēmumu vai likumu, ka obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti absolūti visi cilvēki bez izņēmuma — jaunieši vecumā līdz 25—28 gadiem, kuri varētu iziet obligāto militāro dienestu trīs mēnešu laikā un ar kuru sagatavošanu nodarbotos Zemessardze. Tālāk tie, kuri gribētu kļūt par augstas klases profesionāļiem, izietu apmācības kursu pusgada vai gada laikā, lai viņš kļūtu par profesionālu karavīru, lai viņš būtu gatavs pildīt tās funkcijas, kādas uz viņu tiek uzliktas. Bet, kā jau es teicu, šie jautājumi un šīs atbildes būtu jāsniedz Nacionālās drošības koncepcijai, bet Aizsardzības koncepcija... Un tā ir bāzēta uz to koncepciju, kura šobrīd ir spēkā un kura neatbilst šodien patiesībai.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo te koncepciju un aicinu Ministru kabinetu jo ātrāk, jo labāk iesniegt Saeimā apspriešanai Nacionālās drošības koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E. Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcija rīkosies valstiski un atbalstīs šīs koncepcijas apstiprināšanu Saeimā ar lēmumu. Mēs gribētu uzsvērt to, ka neapšaubāmi Eiropas Savienība un NATO ir mūsu valsts viena no papildu neatkarības garantiem. Protams, arī situācija pasaulē ir mainīga, un arī Amerikas traģēdija — teroristu uzbrukums Savienotajām Valstīm — ir šo to pasaules situācijā mainījusi. Bet tas nemaina mūsu prioritātes.

Mēs piekrītam arī tam, ka šī koncepcija būtu uzlabojama, bet mēs, kā es uzsveru šobrīd, neapšaubāmi to atbalstīsim, un neatkarīgi no tā, ka valdības partijas šodien nevēlējās neko uzlabot, lai arī viņiem bija daudzi iebildumi, arī mūsu priekšlikumos par progresīvo ienākuma nodokli attiecīgi iedzīvotājiem. Mēs uzskatām tā, ka ir jārīkojas valstiski un nav jāskatās uz to, ka varbūt ir mums arī politiskās domstarpības, kas saistās ar vēlētāju atbalstu dažādām politiskajām partijām. Tas ir viens.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka sociāldemokrāti ir arī atbalstījuši to, ka tiek izdalīti nepieciešamie līdzekļi, lai mēs varētu veiksmīgi startēt arī līdzdalībai Ziemeļatlantijas aliansē, tātad lai mēs varētu izpildīt NATO standartus, kas ir nepieciešami, lai mūs uzņemtu, un Sociāldemokrātu frakcija vienbalsīgi arī atbalstīja Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšanu Saeimā. Diemžēl ne visas valdības partijas tā rīkojās, tikai divas no valdības partijām bija gatavas atbalstīt šo likumu, un es uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgi, ka šī virzība uz NATO tika atbalstīta tieši ar sociāldemokrātu balsīm, citādi tas varētu arī tā nebūt noticis mūsu Saeimā. Par to arī mums izteica pateicību Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Es gribētu uzsvērt to, ka šodien mums nevajadzētu vairs gari runāt, bet vienkārši nobalsot par šo koncepciju un līdz ar to turpināt darbu arī pie šīs koncepcijas uzlabošanas.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Izstrādājot šādu dokumentu, pastāv visādas briesmas, bet, manuprāt, galvenais izaicinājums ir pārvarēt, varētu teikt, pagātnes inerci, aukstā kara pasaules inerci. Tā ir ne tikai mūsu problēma, tādas pašas problēmas tagad ir gan Krievijai, gan bijušām... gan NATO dalībvalstīs, un zināmā mērā es teiktu, ka no šī viedokļa šī koncepcija nu nav nemaz tik slikta. Bet es negribu iedziļināties detaļās. Jo patiešām, pasaule mainās, un mainās daudz ātrāk, nekā to varētu gaidīt, un es neatkārtošu visas šīs lietas, kas jau vairākkārt izskanēja arī šeit par kvalitatīvām izmaiņām, kas notika pagājušajā nedēļā.

Es gribu pievērst uzmanību tikai vienam momentam, kas ir šajā konvencijā. Pašā pirmajā lappusē 2. pantā ir minēti, teiksim, jaunie riski, kas saistīti ar lokālām krīzēm, teiksim, etniskiem konfliktiem, tehnoloģiskās katastrofas un tā tālāk, un tā tālāk, un šajā kontekstā tiek minēta arī masveida migrācija. Piedodiet, kolēģi, bet tas ir absolūti nepareizi. Nevar un nedrīkst uzskatīt migrāciju par ļaunumu, par kaut kādu konfliktu provocējošu faktoru un tā tālāk. Es negribu ilgi par to runāt, bet gribu vienkārši pievērst jūsu uzmanību jaunai Vācijas likumdošanas migrācijas jomā koncepcijai, kas vēl nav oficiāli publicēta, bet acīmredzot pavisam drīz tiks publicēta. Ir jauna koncepcija sagatavota Bundestāga darba grupā ar Ritu Zīsmuti — bijušo spīkeri priekšgalā. Un šajā koncepcijā ir pilnīgi oficiāli atzīts, ka, pirmkārt, migrācija ir neizbēgama. To apstiprina arī fakts, ka Eiropas Komisija faktiski oficiāli atsakās no tās “zero imigration” (“nulles imigrācijas”) koncepcijas, kas vairākus gadus tika, teiksim, spēlēts ar to, tagad no tā atsakās, jo vienkārši nav iespējams izvairīties no imigrācijas. Kas ir vēl būtiskāk? Ka Vācijas Bundestāgs uzskata, ka migrācija ir pozitīvs faktors. Jo vecuma struktūras, iedzīvotāju vecuma struktūras problēmu dēļ, kas mums arī ļoti labi zināma Latvijā, lai vismaz paliktu tajā pašā ekonomikas attīstības līmenī, ir vajadzīgi Eiropā imigranti. Tā ka varbūt to noteikti vajadzētu precizēt, jo tas ir zināms sapnis. Es varu saprast, kāpēc Latvijā tieši imigrācijas jautājums ir tik sāpīgs. Bet mēs vairs nedzīvojam 20. gadsimtā, mēs vairs nedzīvojam, tā teiksim, atmodas laikā, kad patiešām cīņa pret imigrāciju kļuva par tādu ļoti svarīgu mobilizējošu faktoru un tā tālāk. Tagad ir citi laiki, un es domāju, — jo agrāk mēs panāksim to, teiksim, domas attīstības līmeni, pasaules domas attīstības līmeni arī šajā jomā, jo labāk būs mums. Jo centīsimies pārvarēt savu inerci.

Un nobeidzot es gribētu atbalstīt priekšlikumu, ko izvirzīja Jurkāna kungs un ko faktiski atbalstīja Birkava kungs, es domāju, ka ne jau par velti... Abi divi kolēģi, bijušie ārlietu ministri, un es domāju, ka viņi zina, par ko runā, un varbūt patiešām nesteigsimies ar balsojumu, jo tas ir tāds formāls solis, kas nebūt nav izšķirošs. Varbūt patiešām piestrādāsim un padomāsim vēl, jo pasaule mainās, un man roka neceļas balsot par dokumentu, kas ir acīmredzami novecojis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie Saeimas deputāti! Pirmais, ko es gribētu teikt, ka es esmu demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs, un tieši tāpēc es izsaku pateicību ikvienam no jums par viedokļiem, kuri šeit tika pausti, un pēc būtības tie acīmredzot arī raksturo to izpratni par situāciju vai arī kopējo dziļumu mūsu valsts drošībai, kāda valstī pašreiz uz doto situāciju ir sasniegta.

Es gribu teikt, ka šis dokuments sastāv no desmit lappusēm, tajā pašā laikā, kā mēs zinām, virkne dokumentu, kuri ir izstrādāti, tas pats NATO dalības rīcības plāns, kurā arī ļoti koncentrēti ir raksturota mūsu valsts aizsardzības attīstība, ir vairāk nekā 200 lappušu biezs arī valsts aizsardzības plāns, operatīvie plāni, vidēja termiņa, ilgtermiņa plāni, ir biezi un apjomīgi dokumenti. Līdz ar to visas tās izteiksmes un vēlmes, ko katrs individuāli no šī dokumenta lasītājiem acīmredzot vēlas šajā dokumentā saskatīt, protams, nav iespējams šeit to ielikt. Tajā pašā laikā es aicinu visus, kuriem ir kāda doma un ideja, kā to padarīt atbilstošāku acīmredzot tai situācijai, kura valstī ir, nekautrēties sniegt šos priekšlikumus un iestrādāt dokumentā, kurš varētu tikt pārskatīts vai uzlabots. Un, neskatoties uz to, ka Nacionālās drošības likums ir noteicis to, ka vienreiz četros gados šāds dokuments būtu jāizskata šeit, Saeimā, tad, protams, šī likuma norma to nosaka tādai mierīgai, stabilai situācijai, stabilai starptautiskai situācijai. Mēs, protams, uzskatām, ka situācija starptautiski ir mainījusies, un līdz ar to, iespējams, pie šī dokumenta jāatgriežas biežāk, bet, lai atgrieztos pie tā, ir vajadzīgs sākumdokuments un pamats. Šis dokuments tiek piedāvāts kā pamats. Es gribētu teikt arī to, ja mēs to šodien neapstiprinām tādu vai citādu iemeslu vai apsvērumu dēļ, jebkurš no mūsu Rietumu partneriem šādu soli uztvertu par mūsu demokrātijas nestabilitāti, svārstīgumu, neticību tam, kas līdz šim ir paveikts, bet pozitīvi un augsti novērtēts no tiem profesionālajiem speciālistiem, kuri vēro mūsu valsti no ārpuses. Mēs gribam palīdzēt veidot stabilu, drošu sistēmu starptautiskajā arēnā, tātad arī mums ir jābūt spējīgiem pieņemt lēmumus un nesagraut to darbu, kas jau ir izdarīts. Visi tie ieteikumi, kuri šeit varētu nākt, tie, protams, konkrētos normatīvos dokumentos, budžetu sadalījumā, prioritāšu varbūt pārbīdē, protams, ir iestrādājami un nosakāmi.

Bet vēlreiz gribu tomēr apliecināt vienu lietu un tēzi un gribu teikt, ka varbūt dažas lietas, kuras šeit tika minētas, varbūt minēja cienījamais Birkava kungs par patvēruma meklētājiem, protams, par to valstij ir jādomā un valstij jābūt gatavai, bet tas tiešām droši vien stāv ārpus šī dokumenta. Un tāpēc būtu tiešām arī jāatbalsta Jāņa Ādamsona priekšlikums, lai Satversmes aizsardzības birojs iekļaujas termiņos, un es domāju, ka to ir iespējams izdarīt, un sniedz saskaņā ar noteikto Nacionālās drošības likumu tātad Nacionālās drošības koncepcijas projektu. Vēl es gribētu teikt, un vēl vienreiz akcentēt to, ka līdz šim, domājot par valsts aizsardzību, acīmredzot mūsu sabiedrība turējās pie tiem stereotipiem, kas mūsu apziņā ir iesēdušies no Otrā pasaules kara, varbūt Vjetnamas vai Korejas kara vai vēl kādas citas bruņotas sadursmes valstu starpā pieredzes. Šodien situācija patiesībā ir cita. Un mūsu aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta, arī varbūt daļēji rēķinoties ar to, ka sabiedrība un arī liela daļa politiķu joprojām ir šo pagātnes risku un apdraudējumu stereotipu risinājumu iespaidā, bet, paskatoties no šodienas aspektiem, mēs redzam, ka mūsu valsts ir gājusi šo pragmatisko ceļu, pirmkārt, lai nodrošinātu drošību mūsu valstī. Un pirmkārt, lai risinātu situācijas, kuras nav konvenciālas pēc savas dabas, kur nav frontālu karu, kur nav ilgstošu cīņu, kurās tūkstošiem cilvēku nostājas pret tūkstošiem cilvēku un kuri cits pret citu ir pavērsuši lielgabalu, granātmetēju un automātu stobrus. Šī ir cīņa, kurai noteicošais ir informācija, skaidra vadības sistēma, varbūt pat ļoti minimāls, bet efektīvs bruņojums, ko īstajā brīdī, ja ir informācija, pavērst pret šo teroru. Un es domāju, ka tieši tas, tā organizācija, tās spējas, vai tas būtu Zemessardzes bataljons, vai tā būtu speciālā uzdevuma vienība, vai tā būtu inženieru—sapieru vienība, pie kuras mēs strādājam vai prioritizējam, tās ir tās spējas, kam mūsu valsts jau tuvojas un ir sasniegusi un ko var sasniegt. Tās ir spējas, ko mūsu militārā sistēma var papildināt, vai Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura pakļautībā atrodas civilās aizsardzības sistēma, vai arī policijas struktūras un tamlīdzīgi. Es domāju, ka normatīvi mūsu valsts sistēmā un arī šī krīze ļaus precizēt varbūt daļu nepilnību, kuras varbūt vēl joprojām pastāv, bet administratīvi no normatīvo dokumentu viedokļa, no domas viedokļa, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu valsts jau tuvojas tam normālajam valsts pārvaldes līmenim, lai mēs spētu valsti vadīt, sabiedrību apvienot, saliedēt valsts apdraudējuma vai riska situācijās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo dokumentu, atcerēties to, ka šodiena nav ideālā situācija, mums ir jāsasniedz perspektīva tuvākā nākotnē un tālākā nākotnē. Es domāju, ka vēl daudz ministriem, tajā skaitā aizsardzības ministriem, daudziem deputātiem, tajā skaitā šajā zālē, vēl būs ko domāt, vēl būs ko pielikt, vēl būs ko izvērtēt, bet nesagrausim to, kas jau šodien ir paveikts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, ka Kristovska kungs teica, ka viņš ir demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs, jo es iedomājos, kas notiktu, ja viņš būtu nedemokrātiskas valsts aizsardzības ministrs, tad, iespējams, daļu to kolēģu, kas izteica kādu kritiku, izvestu ārā no šīs zāles bruņotas apsardzības pavadībā. Un es kā demokrātiskas valsts parlamenta deputāts gribu izteikt pateicību, patiešām tas ir patīkami, ka Aizsardzības ministrija ir beidzot kaut ko ģenerējusi. Bet patiešām, iepazīstoties vairāk ar šo koncepciju, kā Kristovska kungs pareizi norādīja, tā ir gatavota it kā vidējam slānim, iedzīvotāju slānim, kuri dzīvo vēl kaut kādā mītiskā aukstā kara perioda laikā.

Cienījamais arī sociāldemokrātu kolēģi Ādamsona kungs, ja jūs izlasāt, jūs arī ļoti labi dzirdējāt no Kristovska kunga, tā būs valsts politika, aizsardzības politika tuvākos četrus gadus uz priekšu, tas ir, četros gados šī koncepcija tiks realizēta. Un, ja mēs palasām šo koncepciju, tad tur nav ne vārda par profesionālo karaspēku, ko jūs tikko teicāt un ko jūsu kolēģi it kā atbalsta. Es lasu par totālu aizsardzības principu, par totālu, tas ir, ka visā Latvijā noteikta vecuma iedzīvotāji tiks totāli mobilizēti, to mēs redzam, ja ir kara gadījums. Tāpat es redzu, ka šajā koncepcijā ne vārda nav, ja Latvijā notiek patiešām tādu teroristu uzbrukumi, kā ir notikuši Ņujorkā un Vašingtonā. Nav ne vārda! Ir vienīgais, ka vakarā televīzijā mēs varam redzēt cienījamo Segliņa kungu, kurš pasaka, ka ugunsdzēsēji labākā gadījumā ar rokām varēs vākt drupas. Tas ir fakts! Šeit es neredzu šo mijiedarbību, kuru jūs ar vienu frāzi ierakstāt: civilaizsardzība ir Iekšlietu ministrijas rokās. Tikai jūs nepasakāt, ja jums ir tāds pieaugums, budžeta pieaugums, milzu pieaugums, ja jums būs 2% valsts kopprodukts, ko jūs caur šo likumu arī vēlreiz apstiprināt, tad kā šī nauda tiks pārdalīta arī varbūt citām sfērām, kas ir saistītas šajā kopējā aizsardzības shēmā. Par to jūs atkal nerunājāt. Patiešām es esmu priecīgs, ka jūs esat demokrātiskas valsts aizsardzības ministrs. Bet, cienījamie kolēģi sociāldemokrāti, arī jūs vienmēr proponējat par to, ka ir jārūpējas gan par savu iedzīvotāju labklājību, gan arī dzīves saglabāšanu, ja notiek kaut kāds nelaimes gadījums, nosauksim tā, tikai šeit tā nav. Un jūs pareizi norādījāt, paši nobalsojām par to, ka nākamā gadā būs 17% pieaugums aizsardzības spēkiem, un citām ministrijām nopietnas naudas tomēr nepietiks, it sevišķi tām ministrijām, kuras jūs parasti ļoti mīlat.

Un tādēļ šajā brīdī es klausos un esmu nobijies patiešām, ka Kristovska kungs saka, ja mēs šodien nenobalsosim, tad mēs kaut ko sagrausim. Es nedomāju, ka no tā momenta, ja mēs šodien nenobalsosim, ka sabruks Latvijas bruņotie spēki, tā ir demagoģija. Un nevajag, cienījamais ministra kungs, nodarboties šeit ar klaju demagoģiju, nekas nesabruks, viss funkcionēs tālāk, jūs saņemsit šo naudu, būs darbs, bet piestrādāt pie šī dokumenta būtu patiešām daudz vairāk vajadzīgs, būtu nopietni jāpārrunā, un tad varbūt parādītos patiešām koncepcija, kas būtu derīga nākamiem četriem gadiem.

Ar šo koncepciju, pagātnes koncepciju, dzīvot vēl nākamos četrus gadus — es nezinu, vai tā būtu pareiza taktika. Un tādēļ es aicinātu patiešām, atbalstot Birkava kungu un arī Jurkāna kungu, šodien šo koncepciju neatbalstīt, nosūtīt komisijai, lai to vēl izstrādātu kārtīgi, un tas būtu normāls solis.

Par Vidiņa kunga izteicieniem es gribu pateikt to, ka savā laikā, kad Maskavā spridzināja ēkas brīvības cīnītāji un vēl daudzās vietās notika terora akti, tad mēs to neredzējām, uzskatījām par diezgan dabisku parādību, un atsevišķi deputāti mēģināja tikt pāri robežai, bet tā arī netika. Bet tas jau bija pirmais zvans. Tanī brīdī mēs to neredzējām un nedomājām, jo mums bija neizdevīgi. Tagad, kad mēs reāli saskaramies, visa pasaule saskaras ar to, ka šis terorisms nav vienas valsts problēma, tagad mēs sākam domāt. Tā ka patiešām šeit ir, vēlreiz saku, jābūt atsevišķai nodaļai par jauno politiku, kuras nav. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Birkava kunga un Jurkāna kunga iniciatīvu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu laiku, ja nebūtu uzstājies Lujāna kungs, man arī nebūtu tas jādara. Pirmkārt, atgriežoties vēlreiz pie koncepcijas, es gribētu atzīmēt, ka pirmo reizi desmit gadu laikā Aizsardzības ministrija ir izpildījusi Satversmes prasības, un arī šeit ir iesniegts, un mēs šodien apstiprināsim skaitli — bruņoto spēku skaitlisko sastāvu kara gadījumam, kas ir ļoti svarīgi. Bet, Lujāna kungs, es aicinu visus, kuri uzstājas no šīs te tribīnes, un arī jūs personīgi, izlasīt šo te koncepciju no sākuma līdz galam. Un, ja jūs atvērsit punktu 3.3., kurš saucas “Obligātā militārā dienesta un mobilizācijas princips”, tad sākuma teikums ir sekojošs: “Lai nodrošinātu militāro apmācību nepārtrauktību, dežūrspēku kaujas gatavību un speciālo uzdevumu izpildi miera laikā, NBS attīsta un uztur arī skaitliski nelielus profesionālos spēkus.” Mēs varam pēc tam diskutēt, cik lieli skaitliski ir šie profesionālie spēki, vai tas ir 500 vai 5000. Arī 5000 cilvēku mūsu apstākļos priekš mūsu valsts nav daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs — otro reizi.

V.Birkavs (LC). Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana šajā brīdī ir ļoti svarīga. Tā ir tieši tikpat svarīga, cik izmaiņu izdarīšana Valsts aizsardzības koncepcijā un Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana. Tādēļ, novērtējot ministra apņēmību un, domāju, arī valdības apņēmību, izdarīt vajadzīgos labojumus, papildinājumus, es aicinu apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Nevēlas runāt. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Paldies par izteiktajām domām, bet es gribētu atbildēt arī uz dažu deputātu konkrētiem šeit priekšlikumiem. Kāpēc nepieņemt šo koncepciju šodien? Piemēram, Boriss Cilevičs saka, ka vajadzētu izņemt vārdus “masveida migrācija”. Bet vai tas būtu arguments, kāpēc nepieņemt, ja mēs redzam, ka nestabilā reģionā, piemēram, šobrīd Afganistānā pie Palestīnas robežām un pie robežām, pulcējas milzīgi daudz cilvēku, un ir jāiesaista karaspēks, lai vispār šos cilvēkus atturētu pārvietoties. Vai tas ir arguments? Tas ir, protams, ļoti nopietni jāpārdomā. Mēs ļoti ceram, ka pie mūsu valsts robežām nebūs šāda situācija, ka būs masveida migrācija. Mēs ļoti ceram. Bet vai to koncepcijā ņemt ārā? Nezinu, diezin vai.

Tālāk, nākamais moments par profesionālo armiju. Manuprāt, precīzi pateica Ādamsona kungs, ka šeit koncepcijā šīs abas iespējas ir minētas, bet pāreja uz absolūti profesionālu armiju šeit nav apstiprināta. Šeit tomēr šis totālās aizsardzības princips ir paredzēts, jo ir jāveic aprēķini, cik tad maksā profesionālā armija, tās uzturēšana. Tā ir pastāvīga uzturēšana. Tās ir milzīgas summas, un mūsu valsts diezin vai šinīs apstākļos to var izdarīt. Tad šī koncepcija tomēr ir precīzāka un arī izpildāma mūsu valstī.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Tomēr lūgums Leonam Bojāram, ja runājam par komisiju, par komisijas darbu. Mēs kontrolējam bruņotos spēkus. Es to atkārtoju trešo reizi. No jūsu — Sociāldemokrātu frakcijas — mūsu komisijā strādā ļoti cienījami deputāti, tie ir Čevera kungs, Grīga kungs, Ādamsona kungs. Pirms nākt uz tribīni runāt par ļoti konkrētām lietām, vajadzētu tomēr pakonsultēties, mēs esam vienmēr komisijā ņēmuši vērā jebkura deputāta ierosinājumu, vai pārbaudīt kādas lietas vai, teiksim, arī izskatīt kādus jautājumus. Mēs ļoti demokrātiski strādājam. Lūdzu, lūdzu, ņemiet to vērā! Tomēr kopumā es lūgtu Saeimu balsot un atbalstīt šo koncepciju. Mēs, komisija, jau iepriekš pateicamies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 7, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.3425b.

1.priekšlikumu, kas ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikums, pats autors, kurš šobrīd ir klāt, informēja, ka noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Ābiķis. 3. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 4., 5. un 6.priekšlikumu es aicinu skatīt kontekstā, jo deputāts Dzintars Ābiķis piedāvā zināmu kompromisu starp Kārļa Greiškalna un Karinas Pētersones priekšlikumiem, un šo zināmo kompromisa priekšlikumu komisija atrada par iespēju atbalstīt. Tāpēc 4. un 5.priekšlikumu komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 6. priekšlikumu tātad atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 7. un 8.priekšlikums ir jāskata līdzīgā kontekstā kā iepriekš. Komisija arī piedāvā Dzintara Ābiķa personā zināmu kompromisa priekšlikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 7. aicinu noraidīt, bet 8. — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 9. un 10.priekšlikumi — Kārļa Greiškalna un Dzintara Ābiķa priekšlikumi. Komisija aicina noraidīt Kārļa Greiškalna 9.priekšlikumu — izglītības un zinātnes ministra, es atvainojos, un 10. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. Tāpat deputāti atbalsta 11. — deputātu Silvas Goldes, Jāņa Estas un Dzintara Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamie kolēģi! Mierīgs ritmisks skolu darbs ir jātraucē pēc iespējas mazāk. Nereti dažādas pārvaldes, komisijas ierodas skolā un vairāk nodarbojas ar dažādu dokumentu pārbaudi, nevis ar mācību darba, mācību kvalitātes patiesu izvērtējumu. To atzīst arī pagājušajā gadā OECD veiktais pētījums par izglītības politiku Latvijā. Līdz šim skolā ierodas atsevišķas komisijas un izvērtē skolas direktora darba kvalitāti direktora atestācijā un skolas darba kvalitāti skolas akreditācijā. Bez tam pašvaldībām pēc skolu akreditācijas tiek piesūtīts rēķins par šīs procedūras izdevumiem. Tas maksā arī ievērojamu naudas summu. Uzskatu, ka ar Ministru kabineta noteikumiem ir jāsakārto skolu direktoru atestācija un skolu akreditācijas process tā, lai tas notiktu vienlaicīgi. Šie ir savstarpēji loģiski saistīti jautājumi, jo nevar izvērtēt skolas darba kvalitāti bez direktora darba kvalitātes izvērtējuma. Bez tam būtu jāiet vēl tālāk, paredzot ne tikai skolu direktoru atestāciju, bet visas skolas administrācijas atestāciju, rodot iespēju piemaksāt par augstas kvalitātes darbu skolā, ne tikai direktoram, bet arī direktora vietniekiem. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par mierīgu, līdzsvarotu darbu skolā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu pret 11. priekšlikumu nav. Tas tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Tātad mēs aicinām šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Es lūgtu fiksēt protokolā, ka ir neliela tehniska kļūdiņa. Ir divreiz 14.numurs, tāpēc lūdzu uzskatīt nākamo 14. priekšlikumu par 14.a priekšlikumu. Tas ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 15. — kultūras ministres Kārinas Pētersones priekšlikumu komisija daļēji atbalsta, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 16. — deputātu Silvas Goldes, Jāņa Estas un Dzintara Ābiķa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 12. septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajam lasījumam. Neviens priekšlikums netika saņemts. Tāpēc lūdzu atbalstīt trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Priekšlikumi netika iesniegti, un mēs lūdzam pieņemt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Šeit, uzmanīgi skatoties, mūsu komisija atrada dažas nepilnības, kuras būtu jālabo.

Tātad 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. — arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Arī lūdzam pieņemt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzam pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Četru gadu laikā kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas, attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai Latvijā, ir radusies nepieciešamība arī likumā izdarīt grozījumus, jo pašreiz veikt izmaiņas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir sarežģīti un šis process ir lēns. Ir vajadzīgs paātrināt jaunatklāto objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektu sarakstā un arī, ja nepieciešams, noņemt kultūras pieminekļa statusu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību. Likumprojekts paredz, ka turpmāk saraksta apstiprināšana tiek nodota kultūras ministra kompetencē.

Komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar šo likumprojektu. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, un mēs konstatējām un arī izdarījām faktiski augstu vērtējumu līdzšinējam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbam un it īpaši tās vadītāja Jura Dambja darbam. Šī inspekcija uzrauga visu šo procesu Latvijā. Un līdz šim mēs konstatējām, ka darbs ir veikts ļoti labi. Un mēs ceram, ka arī turpmāk, un esam pārliecināti, likuma grozījumi ļaus sekmīgi turpināt šo procesu Latvijā. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie deputāti! Likuma ierosinātājs, pamatojot likuma liberalizācijas nepieciešamību, uzsver divus momentus, Tātad viens, ko godājamais Dzintars Ābiķis minēja, ka attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēma Latvijā.

Un otrs ir, ka kultūras pieminekļi, objekti, kas zaudējuši vērtību, traucē saimnieciskajai darbībai. Un vēl citā vietā: “Tādējādi netiks kavēta saimnieciskā darbība minētajā vietā.”

Atļaujiet man šajā sakarā izteikt dažas pārdomas. Ir pozitīvi piemēri, neapšaubāmi kultūras mantojuma saglabāšanā. Taču atļaujiet man minēt pretējo. Jūs zināt, kas notika ar Operetes teātri, kurš ir pārvērsts par izpriecu objektu un naktsklubu. Un tas notiek peļņas vārdā. Jūs zināt, kāds privatizācijas cirvis ir pārkāries, bija, vēl nav līdz galam atrisināts, par Leļļu teātri un Rīgas cirku. Jūs zināt, ka viens otrs kultūras nams, bibliotēka un grāmatu veikals ir pārvērsts par cita veida pārdotavu, par lētu izpriecu avotu un spēļu automātu zālēm.

Nesen no savām telpām uz ielas tika izlikta Latvijas Fotomākslinieku savienība, neierādot citas telpas un zaudējot savu juridisko adresi. Savienība, kura nesusi Latvijas vārdu pasaulē, attēlojot savās mākslas fotogrāfijās mūsu cilvēkus, vēstures notikumus un dabu un kuri saņēmuši ir Starptautiskās foto mākslinieku federācijas zelta medaļas. Un daži ir ierakstīti pasaules foto klasiķu sarakstos.

Satversmes tiesā tika skatīts šis jautājums. Un radās tāda paradoksāla situācija, ka, neapšaubot šīs tiesas lēmumu, kurš ir galīgs, tika atrasta tāda zināma pretruna un moments, ka likumdevējs 1995.gadā, pieņemot šo likumu par Valsts nozīmes kultūras, izglītības un zinātnes objektiem, ir domājis valsts iestādes, bet nevis radošās savienības un privātos iestādījumus, pie kādiem acīmredzot ir jāpieskaita Fotomākslinieku savienība. Spriežot pēc runām debatēs un vēl dažiem citiem papīriem, tika izdarīts tāds secinājums, bet šī savienība joprojām ir šajā likumā, kas tika pieņemts, kā valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Es saprotu, ka objekts un kultūras piemineklis nav vienmēr viens un tas pats, jo kultūras pieminekļi bieži vien ir objekti, un tad notiek strīdi par to, vai tā ēka ir tikai šis piemineklis un objekts, vai ar to kolektīvu, kas tajā strādā un darbojas. Redziet, ja peļņa, ja naudas dzīšana mums reizēm kļūst par noteicošo un ja šajos objektos mēs sākam attīstīt merkantilo darbību, un Fotomākslinieku savienības telpās tāda tā ir, es neapšaubu, ka Diplomātiskā servisa aģentūrai ir vajadzīgas telpas, taču pirms tam šīs telpas tika izīrētas kādai firmai, kura nodarbojas ar naftas produktu tirdzniecību, tur ir arī krodziņš, un tagad vēl bieži stāv šīs telpas tukšas, tad tādā gadījumā mums ir jābūt piesardzīgiem, un atsaukties uz Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Portugāles piemēru, ka kultūras ministrs nosaka šo statusu, mums, es domāju, ir pāragri, jo tad, kad mēs sāksim savus vārdus saskaņot ar darbiem un sāksim uzvesties tā un kad mūsu korupcijas līmenis būs tāds, kāds ir šajās valstīs, proti, stipri zemāks, tad mēs varbūt pielāgosim arī attiecīgi savus likumus un liberalizēsim tos.

Es gribu atgādināt, ka Latvija kopš 1992. gada ir atzinusi sev par saistošu starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kurš paredz cilvēku piedalīšanos kultūras dzīvē, tiesības izmantot zinātnes progresa rezultātus, praktiskās pielietošanas augļus, baudīt morālo, materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar jebkuriem zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, un tā tālāk, kas paredz tomēr būtībā mūsu identitātes saglabāšanu, nacionālās pašapziņas nostiprināšanu. Un man ir pamats teikt, ja mēs šobrīd liberalizējam šīs prasības un ja tas, ka Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir zināmas grūtības un palēnināts process atņemt kultūras pieminekļa statusu vienam, otram vai trešam objektam, tad pašreizējā situācijā tas tieši ir labi, jo tomēr, ja neignorējam valsts, valdības darbu, tad tas varētu būt tas, kas ļautu palēnināt šo procesu, izanalizēt un varbūt aizlikt kāju priekšā, nesteigties tur, kur tas nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L. Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana. Nu tas patiesībā ir iestrādāts jauns paņēmiens, kādā veidā vērtīgas celtnes iegādāsies noteiktas personas un pat par ļoti zemu cenu. Nu tas nekas patiesībā Latvijā jauns nav, jo valsts jau negrib uzturēt arhitektūras pieminekļus vai vispār pieminekļus. Jūs atceraties, divus gadus atpakaļ uz pirmā prezidenta Čakstes pieminekļa auga bērzi, arī tagad tas ir apkopts uz trīs ar mīnusu. Tas nozīmē, ka mēs necienām pat savu pirmo prezidentu. Ja kas vēlas, var aiziet un apskatīt, kādā stāvoklī tas ir. Es jau nemaz nezinu, nerunāju par to, ka Brīvības pieminekļa restaurācijai arī cilvēki savāca pa santīmiem, lai to varētu restaurēt, lai tas izskatītos tāds, kādam tam ir jābūt.

Mūsu vēsture ir jāciena, un tiem objektiem, kuriem ir valsts kultūras pieminekļa aizsardzība, tiem ir jāpaliek, un tādā veidā, ka viņus var zaudēt, mēs jau visu varam zaudēt. Nu, protams, ka nevienam nav vajadzīga Rīgas pils, kura ir... tādā stāvoklī. Ka tā turpināsies saglabāties, pēc diviem—trim gadiem zālēs iekritīs griesti. Tāpat arī ar baznīcām, kuras mēs apliekam ar nodokļiem, tajā pašā laikā tās ir vērtīgi kultūras pieminekļi, un mēs nepalīdzam viņiem restaurēt, jo draudzēm diemžēl tās naudas nav. Tas attiecas uz kultūras namiem, kuri nolaisti līdz pēdējam, jo vietējām pašvaldībām nav tās naudiņas. Tas arī attiecas pat uz tām celtnēm, kur ir izvietotas skolas, kur kādreiz bija skaistas pilis. Arī tām mēs nevaram atrast naudu. Mēs varam atrast naudu jebkuriem citiem ieganstiem, veidot jaunas organizācijas, Kārli, es zinu, ka tev tas nepatīk, paldies... Un tāpēc es ierosinu nepieņemt tādu labojumu, kuru ir ierosinājusi mūsu Kultūras ministrija. Jocīgi, tai ir jāaizstāv mūsu kultūras pieminekļi, bet tā, kā saka, neaizstāv. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J. Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! 5. Saeimas laikā, kad tika izstrādāts šis likums, tad atbildīgā bija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un tādēļ es uzdrošinājos kāpt šajā tribīnē. Es ārkārtīgi cienu kolēģu Rišarda Labanovska un Bojāra kunga rūpi par mūsu kultūras mantojuma saglabāšanu. Bet tas, godātie kolēģi, ko jūs runājāt, absolūti neattiecas uz šo likumu. Tas attiecas uz likumiem, kas reglamentē valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanu, iznomāšanu un privatizēšanu. Viena lieta ir tas... un par ko jūs runājāt, vai ir lietderīgi privatizēt, pārdot vai atsavināt vienu vai otru valstij vai pašvaldībai piederošu īpašumu, un iespējams, ka atsevišķos gadījumos jums ir taisnība, kad jūs to apšaubījāt. Bet pavisam cita lieta ir, ka šis likums reglamentē noteikumus, pēc kādiem ir jāvadās jebkuram īpašniekam, tajā skaitā valstij, pašvaldībai, privātpersonām, kuru īpašumā ir kultūras pieminekļi. Un absolūti šis likums nereglamentē to problēmu, par kuru jūs runājāt un kuru mēs ar izpratni uzklausījām. Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo projektu, kas runā par pavisam citām lietām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz. Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi, arī man, tāpat kā mūsu kolēģim Labanovska kungam, sāp sirds par to, ka Kultūras ministrija atdeva Operetes teātra ēku diezgan apšaubāmai iestādei. Bet, kā jau te Lagzdiņa kungs paskaidroja, tas ir citu likumu jautājums, jo, ja tā, kā jūs minējāt, piemēram, ēka, kas ir arhitektūras piemineklis un šobrīd pieder valstij, tiek nodota citam īpašniekam, teiksim, privātīpašniekam, tad likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” paredz, ka privātīpašnieks uzņemas visas tās pašas saistības, kādas līdz tam ir bijušas valstij. Tātad jūs runājat faktiski par Operetes teātri, par citiem minētajiem objektiem, kas nav kultūras pieminekļi. Tās ir kultūras iestādes, bet nav kultūras pieminekļi, jo attiecīgi gan Operetes teātra ēkai, gan arī tām ēkām, kur atrodas fotomuzejs, un citām nav kultūras pieminekļa statusa.

Tā ir pavisam cita problēma. Jūsu iebildumi skar pavisam citu lietu, un arī tas, ka komisija tiešām ļoti rūpīgi izskatīja, un arī mums bija zināmi apsvērumi par to, ka varbūt, lai izslēgtu no šī pieminekļu saraksta, ir vajadzīga garāka birokrātiska procedūra caur Ministru kabinetu. Bet līdzšinējā prakse liecina, ka gan Kultūras ministrijas, gan Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbs šinī jautājumā ir bijis perfekts un neviens kultūras piemineklis Latvijā nav cietis. Un mēs uzticamies Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Kultūras ministrijai vienkāršot šo procedūru, un lai šis jautājums paliek viņu kompetencē.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, neskatoties uz šīm šaubām un pārdomām, šo projektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 8, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz. Ābiķis. 30. septembris.

Sēdes vadītājs. 30. septembris. Paldies!

Dz. Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, jāizskata desmit deputātu ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Strādājam ar dokumentu nr.3426. Komisija savā sēdē izskatīja šo no Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalstīja. Aicinu to pašu darīt arī parlamentam!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nezinu, kādēļ “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija tā satraukusies, par cik likumprojekts ir virzīts no VARAM, un, man liekas, šajā likumprojektā ir jāparunā par dažiem principiāliem jautājumiem, to diemžēl es arī no ziņotāja nedzirdēju. Šajā likumprojektā tiek ierosināts, ka ministrija, tātad šobrīd izpildvara, izsniegs sertifikātus tādai mūsu sabiedrībā svarīgai profesijai un būtiskai profesijai kā arhitektiem. Es uzskatu, ka šis jautājums, atšķirībā varbūt no citām profesijām, kas šajā likumprojektā tiek piedāvāts regulēt tieši tādā veidā, kā būvinženieri un savādāk, kuras varētu neizraisīt iebildumus, es atgādināšu situāciju, kāda deviņdesmito gadu sākumā likumdošanā izveidojās mūsu valstī un kāda šobrīd arhitektūras jomā eksistē. Diemžēl likumdevējs nav šajos desmit gados uzskatījis par nepieciešamu kaut kā tuvāk un precīzāk reglamentēt šādu svarīgu profesiju, šādu brīvo profesiju kā arhitekta profesija. Tas ir viens.

Otrs jautājums ir filozofiska rakstura jautājums. Uz kādu sabiedrību mēs virzāmies? Vai mēs virzāmies uz centralizētu, izpildvaras rokās koncentrētu varas realizēšanu, vai arī mēs veidojam pilsonisku sabiedrību, kurā brīvajām profesijām, tajā skaitā arhitektiem, ir sava pašpārvalde, ir sava konkrēta, noteikta vieta valstī, un tādā veidā šis jautājums bija regulēts pie Uzņēmējdarbības likuma 32.pantā, kurš noteic, ka šos jautājumus, tajā skaitā tātad attiecīgas pielaides, sertifikātu izsniegšanu, risina pati Arhitektu savienība. Tas ir šīs organizācijas iekšējs jautājums, kura, es uzskatu, arī šo jautājumu pietiekami risina. Tādējādi šeit stādās konceptuāls jautājums: vai nu mēs šeit būtiski grozām šo principu, jo šobrīd šī organizācija to dara. Es uzskatu, ka likumdošanā varbūt tas nav pietiekami atspoguļots, un tātad būtu laiks to darīt šajā Būvniecības likumā, jo Būvniecības likumā mēs vispār neredzam šādas profesijas lomu un nozīmi kā arhitekts. Faktiski Latvijas valstī visu nosaka būvinženieri: kā būvēs, ko būvēs, un pēc tam nav brīnums, ka mēs saņemam šādas ēkas, teiksim, kādas pēdējā laikā ir valstī vienā otrā vietā radušās, par ko sabiedrība ir satraukta. Sabiedrība ir satraukta arī par to, kādā veidā un ar kādām metodēm tiek apbūvētas Rīgas svarīgākās, stratēģiskākās vietas, un arī šis jautājums netiek valstī pietiekami risināts.

Tādējādi es domāju, ka ir pienācis laiks veidot pilsonisku sabiedrību, un ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un aicinu padomāt gan atbildīgo komisiju, gan attiecīgos deputātus. Es domāju, ka mūsu vidū šeit arī ir speciālisti šajā jomā, kādā veidā juridiski nostiprināt to situāciju, kura deviņdesmito gadu sākumā Arhitektu savienībai bija iedota, kuru tā veiksmīgi realizē, un to nostiprināt šajā likumā, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Muciņa kungs jau te pateica lietas būtību, bet es domāju, ka galvenais būtu nesasteigt uz otro lasījumu. Vajadzētu iedot laiku, izstrādājot otro lasījumu. Es gribu pateikt, ka pašreiz ir izstrādāts likums par arhitektu darbību, ņemot vērā to, ka arhitektūra ir regulējama profesija Eiropas Savienībā un Saeima varēs izvēlēties. Es domāju, ka šeit būs pielietots viens no tiem principiem, kas jau ir, teiksim, Brēmenes arhitektu likumā, jo ir trīs reģistri, faktiski ir pilsētas plānotājiem savs reģistrs, ir arhitektiem savs reģistrs un atsevišķi ārzemju arhitektiem savs reģistrs, kuri, teiksim, iegūst kaut kādu konkursu uzvarētāju tiesības Latvijā. Līdz ar to, vai tā būs kolēģija vai tā būs kamera, tas ir jau šī specializētā likuma saturs. Tāpēc es domāju, ka nākamajā, otrajā lasījumā Būvniecības likumu varēs jau skatīt kopā ar šo darba grupas izstrādāto likumu, kas regulē arhitektu darbību. Paldies! Kopumā to varētu atbalstīt, bet noteikt drusciņ lielāku termiņu iesniegšanai nākamiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Jāsaka paldies kolēģiem, kas pievērsa uzmanību. Patiešām šīs lietas ir nepieciešams atspoguļot Būvniecības likumā, un tas arī tiks darīts. Tieši tāpēc komisija piedāvās pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

A.Razminovičs. 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Strādājam ar dokumentu nr.958 reģistrācijas numurs. Pēc būtības tie ir tehniski grozījumi. Komisija tos izskatīja un atbalstīja, un tādēļ es aicinātu jūs arī atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

M.Lujāns. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.3289, kas ir piecu deputātu iesniegts vai pat sešu deputātu iesniegts likumprojekts par grozījumiem Koncesiju likumā, kurš pēc savas būtības paredz radīt jaunu valsts akciju sabiedrību, neatbilstoši, starp citu, aģentūru likuma prasībām, kuras uzdevums būtu izsniegt koncesijas valsts vārdā, kur šobrīd tiek darīts vai ir paredzēts darīt no katras attiecīgās pārvaldošās ministrijas. Komisijai šis likums bija jāvirza izskatīšanai pirmajā lasījumā jau tāpēc vien, ka vairākos likumos ir izdarītas atsauces uz šiem grozījumiem, kas vēl parlamentā nav pieņemti. Un, lai komisija varētu turpināt darbu ar tā saukto privatizācijas likumu paketi, mums ir jāzina parlamenta attieksme pret šo likumu. Tā ka es aicinu šo attieksmi izteikt, un vēlāk tieši šajā veidā rīkosimies arī citos likumos, pie kam komisija likumu pirmam lasījumam ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tiek veidota vēl viena īpaša aģentūra. Šī iestāde, kura nevienam netiks pakļauta, veiks darbību — Latvijas Republikas dabas bagātību vai citu bagātību nodošanu nezin kam, nezin kā, kādēļ un varbūt par ļoti smieklīgu cenu. Notiks tas, ko raksta anotācijā par privatizācijas slaveno pirmo posmu 1991.—1994.gadā, tikai neviens nezina, kāpēc anotācijā nepieraksta, ko tad darīja ministrijas un sevišķi Ministru kabinets, kad tā ar Latvijas nacionālām bagātībām izrīkojās mūsu ministrijas. Neviens neko, protams, nav redzējis, neko nav zinājis, un viss ir noticis nezin kāpēc un nezinot nevienam. Un tautsaimniecība no tā Latvijā cieta ļoti, un, protams, ka daži cilvēki palika ļoti bagāti, un palika bagāti diemžēl uz latviešu iedzīvotāju rēķina. Bet tad ir jautājums, ja izveido tādu aģentūru, kura atkal nevienam nepakļausies, ko tad darīs Ministru kabinets savās sēdēs, Ministru kabineta locekļi, un vai ministrijas nespēs izveidot tādu savu sistēmu, ka tomēr to koncesiju atstāt savā pārraudzībā, tad vismaz ministri nesīs politisko atbildību par to, kas notiks. Bet ne tā, kā notiek ar slaveno Privatizācijas aģentūru, kura nenes nekādu atbildību. Un to, kas ir noticis, visi aizmirsīs, un tad pēc pieciem, septiņiem gadiem vainīgā, protams, ka nebūs. Tāpēc tāds ierosinājums. Tā ir kārtējā mūsu ministriju varas pārdalīšana un varbūt arī bezatbildības radīšana. Jo šī aģentūra tik tiešām izrīkosies tā, kā vēlēsies grupa cilvēku, kas strādā šinī aģentūrā, un, protams, viņi būs ietekmēti. Es jau nemaz nerunāju par korupciju, kura tur būs. Tāpēc atbalstīt tādu priekšlikumu nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Bojāra kungs! Ja jūs būtu ieskatījies piedāvātajos likuma grozījumos, tad jūs būtu pamanījis, ka lēmumu par koncepciju, par resursu, dabas resursu, nodošanu koncesijā, pieņem Ministru kabinets. Un šai aģentūrai ir paredzētas tikai ierosinājuma tiesības. Lūdzu pavērojiet uzmanīgāk iesniegto dokumentu. Es, kolēģi, pirmkārt gribētu atgādināt to, ka kopš 2000.gada sākuma, kad mēs šeit pieņēmām Koncesiju likumu, neviens objekts nav nodots koncesijā šajā laikā. Gandrīz divu gadu laikā neviens objekts, neviens ierosinājums nodošanai koncesijā nav nācis. Šī sadrumstalotā kārtība, ka nozaru ministrijas ir tās, kas pieņem ierosinājumus par koncesijā nododamajiem objektiem un pēc tam tālāk to nodod Ministru kabinetam apstiprināšanai, acīmredzot šī sistēma nestrādā. Mēs esam daudz runājuši par to, ka ir vajadzīga tā saucamā vienas pieturas aģentūra — viena institūcija, pie kuras var vērsties tie uzņēmēji, kas grib ņemt koncesijā kādu objektu. Kāpēc šajā te grozījumu projektā ir ierosināts šādu te koncesiju aģentūru, kura apsaimnieko, kura būtu atbildīga par valsts īpašumu, valsts resursu apsaimniekošanu, nodošanu pirmkārt koncesijā un arī par šīs apsaimniekošanas ievērošanu likumā noteiktajā kārtībā, ir paredzēts veidot pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas? Tāpēc, ka parasti koncesijas tātad atrodas izvietojamā teritorijā, valsts teritorijā. Tā ir infrastruktūra, tie ir dažādi dabas resursi, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence. Ļoti daudzi potenciāli nododamie koncesiju objekti varētu būt infrastruktūras objekti. Un tā ir tātad celtniecības nozare, būvniecības nozare, kura ir atkal savukārt attiecīgās ministrijas kompetence, kas savukārt infrastruktūras attīstības gaitā nodrošina valsts reģionālo attīstību. Tā ir šīs piedāvātās labojumu koncepcijas būtība — atvieglot koncesionāriem, potenciāliem interesentiem koncesiju ņemšanu: objektu, dažādu dabas objektu vai infrastruktūras objektu, ņemšanu koncesijā, darba atvieglošanu, procedūras vienkāršošanu. Un mērķis ir paātrināt šādu resursu piesaisti privātā resursa piesaisti dažādu valsts īpašumā esošu objektu apsaimniekošanai. Aicinu atbalstīt šos te grozījumus!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, tikko pateica: aģentūra ierosinās. Bet vai tad nevar ierosināt ministrija? Ko tad dara ministrijas aparāta darbinieki? Kāpēc vēl jaunu organizāciju veidot? Vai tad mūsu budžetā ir tik daudz līdzekļu, lai atkal savi 100 000 — 200 000 gadā iztērētu šīs aģentūras darbībai. (Starpsauciens: “Nav naudas!”) Tas izmaksās ne mazāk. Tas ir viens.

Otrs. Tur ierēdņi atkal diktēs un ņems kukuļus, kas līdz šim laikam notiek aģentūrās. Un vai tad mūsu valsts budžetā ir tik daudz līdzekļu? Tagad mēs nevaram atrast 4,8 miljonus, lai samaksātu par to aparatūru, kas ir ievietota slimnīcās. Mums ir jauna aģentūra vajadzīga. Un it kā ministrijas nevarot saimniekot. Tas rada izbrīnu. Tad mums ir ministrijas, kā saka, jāizformē vai tās jālikvidē un jāatstāj aģentūras. Un tad viss būs savās vietās. Ministriju vietā būs aģentūras. Tāpēc radīt jaunu aģentūru atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir dziļas skumjas, ka mani draugi — sociāldemokrāts Bojāra kungs un arī cienījamie draugi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas — ir sastrīdējušies. Tas ir ļoti slikti. Un, cienījamie kolēģi, man rodas patiešām aizdomas, klausoties Bojāra kungu, ka ar viņu laikam arī Repše ir padalījies ar informāciju par tiem kukuļņēmējiem aģentūrās. Ja jums ir kāda informācija, tad, kā es zinu, cienījamais kolēģis no Tautas partijas — iekšlietu ministrs gaida šo visu informāciju un labprāt viņš, Bojāra kungs, ar jums to pārspriestu. Šeit ir daudz nopietnāks jautājums. Patiešām ir Koncesiju likums, un šis koncesiju likums Latvijā kārtīgi nestrādā. Nav šinī periodā bijis neviena koncesiju ņēmēja fakta. Tādēļ patiešām ir jāveido kaut kāds atskaites moments, un tāda aģentūra būtu nepieciešama. Protams, šis likums ir ļoti strīdīgs. Mēs arī ar draugu Leiškalnu esam diskutējuši komisijā. Tālākos lasījumos būs nopietni šeit jāpiestrādā. Bet šinī brīdī es aicinātu arī sociāldemokrātu kungus atbalstīt uz pirmo lasījumu un komisijā nopietni pastrādāt. Un mēs labprāt arī Tautsaimniecības komisijā redzēsim cienījamo Bojāra kungu ar saviem lietišķajiem priekšlikumiem, kā izskaust korupciju aģentūrās un kā maksimāli padarīt to lētāku. Bet tas, ka koncesijai ir nākotne, tas ir fakts. Tādam likumam ir jābūt. Jautājums — kā funkcionēs aģentūra, tas jau ir nākamo lasījumu jautājums. Es aicinātu atbalstīt pagaidām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, es domāju, ka ne jau sociāldemokrāti ir pret Koncesijas likumu. Problēmas būtība ir pavisam cita. Ir publiskā vara, ko realizē valsts ar savām institūcijām. Un nevajag jaukt publisko varu ar privāttiesību subjektiem. Mums nesen parādījās no Tieslietu ministrijas iesniegtais variants par to, ka Integrācijas padome ir akciju sabiedrība. Murgs! Tagad parādās otrs gadījums, kad publisko varu realizēs SIA. Es nesaku, ka tas ir murgs, atvainojiet, kolēģi, bet katrā gadījumā nevajadzētu publisko varu sajaukt ar privāttiesību subjektiem, kam tiek deleģētas funkcijas, ko pilnīgi var veikt valsts institūcijas. Pēc būtības, jā, koncesijas — visa šī darbība ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk. To prasa likumdošanā neatrisinātās lietas, kas šodien ir, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā? Nevēlaties runāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 42, atturas — 8. Likumprojekts noraidīts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3415 “Grozījumi Tūrisma likumā”. Šis likumprojekts ir iesniegts, lai noteiktu precīzāku Tūrisma attīstības aģentūras statusu, nosakot to kā valsts aģentūru. Un arī, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas direktīvu izpildi. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28. septembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Strādāsim ar dokumentu nr. 979.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam minētos likuma grozījumus. Grozījumi ir nepieciešami un pēc savas dabas ir tīri tehniski, likuma tekstā ielabojot vārdu “likums par nodarbinātību” vietā vārdus “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Sociālo un darba lietu komisija aicina atbalstīt likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

E.Baldzēns. Līdz 4.novembrim. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. 4.novembris vai oktobris?

E.Baldzēns. Novembris, novembris.

Sēdes vadītājs. 4.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 980. Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam minēto likumu, kas paredz izveidot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, kas spētu pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus viņiem iespējai atgriezties darba tirgū. Turklāt jāņem vērā arī Eiropas Padomes direktīvas, Starptautiskās darba organizācijas konvencijas, kas dos iespēju izveidot vienotu informācijas sistēmu par brīvajām darbavietām. Likums nosaka arī Ministru kabineta un ministriju kompetenci nodarbinātības jomā. Sociālo un darba lietu komisija aicina atbalstīt likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

E.Baldzēns. Līdz 4.novembrim. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. 4.novembris. Vai tomēr oktobris? (Zālē troksnis.)

E.Baldzēns. Nu labi, oktobrī. 4.oktobrī. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tātad abiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš 4. oktobris?

E.Baldzēns. Jā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3470 “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”, izskatīšana otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.panta redakciju, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2., 3., 4. un 5. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi par terminoloģiju, kas arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 9. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī 10., 11. un 12. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 13. un 14. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 15. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts 16. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Ir atbalstīti arī 17., 18., 19., 20. un 21. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Vītols. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 23. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Par 19.panta 3.punkta redakciju, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un beidzamais ir 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M. Vītols. 27. septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies!

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 12.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam. Tātad mēs faktiski saņēmām vienu priekšlikumu no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra, un mēs šo priekšlikumu pieņēmām. Lūdzam atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nebija. Un ir lūgums atbalstīt šos grozījumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu debatēt? Tas jau ir pieņemts. Tātad balsosim par otro lasījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lai deputāti paspētu iesniegt priekšlikumus, ir ierosinājums mazdruciņ garāk, tas faktiski ir divas nedēļas, līdz 4.oktobrim iesniegt. Es domāju, to mēs varēsim paspēt. Tas skar iesaukšanas problēmas šī... un līdz ar to tādas svarīgas jomas, kas ir jutīgas. Tātad 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Oskaram Grīgam. Par priekšlikumu termiņiem.

O.Grīgs (LSDSP). Es domāju, vajadzētu noteikt maksimāli garāku termiņu. Un kāpēc? Es speciāli neiesniedzu priekšlikumus otrajam lasījumam šim likumprojektam un domāju, ka iesniegs deputāti, jo te ir dažas normas, kas attiecas uz jauniesaucamajiem. Un viena ir tā, ka personas, kurām nav iegūta pamatizglītība. Tas varētu būt nepareizi...

Sēdes vadītājs. Konkrēts priekšlikums.

O.Grīgs. Konkrēti pārdomām un analīzei vajadzētu pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu kaut kur ap decembri.

Sēdes vadītājs. Konkrēts priekšlikums, lūdzu!

O.Grīgs. 10.decembris.

Sēdes vadītājs. 10.decembris. Sāksim ar tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 10.decembri. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 19, atturas — 36. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.oktobris.

Izskatām — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3446, kas ir “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, par kura vajadzību jums pagājušajā sēdē ļoti precīzi, korekti un īsi izstāstīja deputāts Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, pie kam lūdz jums noteikt šim likumam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 15, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem par steidzamību, un atbildīgā komisija aicina jūs, ņemot vērā likuma šībrīža ārkārtējo aktualitāti, nobalsot par likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

K.Leiškalns. Draugam Lujānam un pārējiem kolēģiem!Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt pirmdien, 24. septembrī. Un izskatīšanas datumu noteikt 27. septembri, tas ir, nākamā ceturtdiena.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24. septembris, izskatīšana — 27. septembris. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.

Sakarā ar to, ka jautājumu iesniedzēji ekonomikas ministram “Par darba algas izmaksu un sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu privatizējamās akciju sabiedrības “Jēkabpils cukurfabrika” bijušajiem darbiniekiem” ir apmierināti ar finansu ministra sniegto atbildi un sakarā ar to, ka vairāki ministri atrodas šodien komandējumā, ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A. Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jevgenijai Stalidzānei... Dzintaram Rasnačam.

Dz. Rasnačs (TB/LNNK). Saeimas Juridiskās komisijas sēde 13.30, turpinām izskatīt Administratīvā procesa likumu.

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Tātad ar nokavēšanos, bet tik un tā savāksimies kopā, par cik pie mums ciemos būs Nagļa kungs.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Jānis Leja, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Jevgenija Stalidzāne, Vents Balodis, Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

Kopsavilkums

2001. gada 20. septembra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.881) (dok.nr.3474) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.882) (dok.nr.3475) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.833) (dok.nr.3476) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

 

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.993) (dok.nr.3425; nr.3425B) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (dok.nr.3191; nr.3470) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.927) (dok.nr.3270; nr.3472) ) Balsojums: 93 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

— “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. (Reģ.nr.) (dok.nr.3446; nr.3480) Balsojums par steidzamību: 72 par, 15 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 93 par, 1 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. (Reģ.nr.987) (dok.nr.3416; nr.3453) Balsojums: 76 par, 8 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Reģ.nr.994) (dok.nr.3426; nr.3455) Balsojums: 81 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (dok.nr.3373; nr.3456) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Tūrisma likumā”. (Reģ.nr.986) (dok.nr.3415; nr.3458) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ.nr.979) (dok.nr.3405; nr.3461) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. (Reģ.nr.980) (dok.nr.3406; nr.3462) Balsojums: 91 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.1006) (dok.nr.3463; nr.3463A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.1007) (dok.nr.3464; nr.3464A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1008) (dok.nr.3465; nr.3465A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1009) (dok.nr.3466; nr.3466A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Civillikumā”. (Reģ.nr.1010) (dok.nr.3467; nr.3467A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (dok.nr.3468; nr.3468A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

Pieņēma lēmumus:

 

— “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. (dok.nr.3471) Balsojums: 76 par, 7 pret, 10 atturas.

— “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. (dok.nr.3488) Balsojums: 79 par, 3 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. (dok.nr.3489) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (dok.nr.3490) Balsojums: 87 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Ņinas Savčenko ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. (dok.nr.3491) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā nepieņēma likumprojektu:

 

— “Grozījumi Koncesiju likumā”. (Reģ.nr.933) (dok.nr.3289; nr.3457) Balsojums: 41 par, 42 pret, 0 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. (Reģ.nr.1005) (dok.nr.3448; nr.3448A) Balsojums: 32 par, 36 pret, 15 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1012) (dok.nr.3473; nr.3473A) Balsojums: 34 par, 47 pret, 9 atturas.

Noraidīja, pārveidojot par jautājumu:

 

— “Saeimas deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi”. (dok.nr.3433; nr.3433A) Balsojums: 33 par, 41 pret, 18 atturas.

Jautājumi un atbildes:

 

— Saeima saņēma finansu ministra G.Bērziņa atbildi uz deputātu P.Salkazanova, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J.Krūmiņam par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi.

Saeimas preses dienests

 

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 20. septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā'

V.Birkavs (savienības “Latvijas ceļš frakcija): Man šķiet, ka pēc briesmīgajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs ļaudis jūtas visai nedroši par savu nākotni. Tādēļ šodien, diskutējot par Valsts aizsardzības koncepciju un gala rezultātā to arī apstiprinot, var cerēt, ka arī mūsu valstī nostiprinās kāds drošības aspekts. Jāsaka atklāti, ka manī tomēr paliek zināma neapmierinātība. Tā kā koncepcija tika iesniegta pirms 11.septembra notikumiem ASV, man nav stingras pārliecības, ka tajā pietiekami ietverti visi jauninājumi. Tādēļ arī es biju samērā kritisks pret pašu koncepciju. Mani apmierina tas, ka valdība un aizsardzības ministrs ir gatavi strādāt tālāk, lai izvērtētu drošības un aizsardzības riskus, kas šobrīd no jauna tiek izvērtēti visā pasaulē.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi saprast, ka ne tikai mūsu aizsardzības sistēmā un vispārējās drošības sistēmā, bet arī NATO, uz kuru mēs tiecamies un kuras dalībvalsts mēs noteikti būsim, tiks revidēti daudzi pamatprincipi. Tādēļ šodien, apstiprinot Valsts aizsardzības koncepciju, varētu teikt, ka darbs tikai tagad tā pa īstam sākas.

Es gribētu mudināt valdību un arī visus pārējos ieinteresētos cilvēkus pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt arī nacionālās drošības koncepciju, kas pagaidām nav apstiprināta. Šobrīd pasaulē emocionāli viss izskatās daudz savādāk, un arī valstu aktivitātes šajā virzienā būs savādākas. Tādēļ, lai neatpaliktu, mums darbs ir jāturpina.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija šajā nedēļā risināja vairākus iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. Pirmkārt, mēs frakcijas sēdē apspriedām šogad valdībā iesniegto vissvarīgāko likumprojektu – “Par valsts budžetu 2002.gadam” — un konstatējām, ka pašreizējā finansiālajā situācijā ir iespējams samazināt mūsu uzņēmēju nodokļu slogu. Tautas partija ir iesniegusi saviem koalīcijas partneriem un iesniegs arī valdībā oficiālu priekšlikumu, sākot ar nākamo gadu, samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par 5%. Mēs ierosināsim arī samazināt mazo un vidējo uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15%. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tiks radīta labvēlīga vide, lai stabilāk varētu strādāt mūsu rūpnīcas, mūsu tirdzniecības uzņēmumi un mūsu ražotāji, tādējādi perspektīvā būs pamats palielināt darba algas un paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tautas partija ir arī izvērtējusi pašvaldību smago finansiālo situāciju, un mēs uzskatām, ka nav pieļaujams nākošā gada valsts budžeta projektā gandrīz par 50% samazināt valsts dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Mēs ierosināsim valdībā un Saeimā, ka šī valsts dotācija pašvaldībām sociālo, izglītības un veselības aizsardzības programmu realizēšanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā.

Nākamajā nedēļā mēs gatavojamies uzsākt konstruktīvas sarunas un konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju, lai izstrādātu iedzīvotājiem labvēlīgus pensiju likuma grozījumus, kas varētu paaugstināt gados vecu cilvēku dzīves līmeni.

Tautas partija noformulējusi savu pozīciju par ļoti svarīgu tuvākā vai tālākā nākotnē apspriežamu starptautisku dokumentu, proti, Eiropas Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tautas partijas pozīcija ir tāda, ka šobrīd nevajadzētu steigties ar minētā starptautiskā dokumenta pāragru ratificēšanu, jo šī dokumenta apstiprināšana Latvijas parlamentā varētu radīt diezgan tālejošas sekas, proti, mēs uzņemtos pienākumu mīkstināt mūsu Valsts valodas likuma normas un Izglītības likuma normas.

Piemēram, pēc šīs konvencijas ratificēšanas mūs varētu piespiest izkārtnes publiskās vietās, ielu nosaukumus un citus publiskus uzrakstus izvietot divās valodās – latviešu un krievu valodā. Tādēļ Tautas partija konsekventi saglabā savu līdzšinējo pozīciju — mēs nedrīkstam uzņemties saistības, kas varētu pasliktināt latviešu intereses savā valstī.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):Mūsuprāt, viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko šodien izskatīja Saeima, bija Valsts aizsardzības koncepcija. Mūsu frakcija neatbalstīja šo koncepciju, jo, mūsuprāt, tā ir rakstīta aizvakar un neder šodienas realitātei. Kā mēs zinām, 19.septembrī Baltijas valstu, Polijas un Somijas prezidenti pieņēma paziņojumu, kurā nosodīja terora aktu ASV un stingri apliecināja gatavību atbalstīt cīņu pret starptautisko terorismu. Mēs, protams, atbalstām šādu gatavību, jo starptautiskais terorisms ir parādība, kura var skart jebkuru valsti. Tāpēc šodien, kad Amerikas Savienotās Valstis pasludinājušas, ka tās ir kara stāvoklī, mums, atbalstot Amerikas Savienotās Valstis, vajadzētu ļoti nopietni izvērtēt, ko šajā saspringtajā situācijā mēs esam izdarījuši un varam izdarīt, lai pasargātu mūsu sabiedrību no terora aktiem, un kas būtu darāms, ja gadījumā kāds terora akts notiek. Šodien Saeimā apspriestā koncepcija šādas situācijas neparedz un arī nedod iespēju, izstrādājot jauno budžetu, paredzēt līdzekļus šiem mērķiem.

Es domāju, ka situācijā, kādā mēs un visa pasaule šodien esam, mums vajadzētu analizēt, kāpēc terora akti pret ASV ir notikuši. Mums vajadzētu domāt par to, kāda ir mūsu ārpolitika, vai tā šodien mazina ārējos draudus, vai mēs dzīvojam valstī, kurā nav iekšējo ienaidnieku, vai mēs dzīvojam stabilā valstī, vai mēs dzīvojam valstī, kurā var apgalvot, ka mūsu skolas, slimnīcas, ostas, Inčukalna gāzes krātuve un elektrotīkli ir aizsargāti pret teroristiem. Es domāju, ka šādā situācijā mums nevajadzētu politizēties, mums visiem vajadzētu domāt par to, kā izvairīties no iespējamām briesmām, kā to darīja ASV Senāts un Kongress, vienprātīgi atbalstot ASV prezidenta plānus cīņai pret terorismu. Tāpēc mēs ierosinām sanākt uz ārkārtas sēdi un ļoti nopietni pārrunāt, kas mums, politiķiem, valdībai un visai sabiedrībai, būtu darāms, lai mēs spētu izvairīties no terora aktiem un kopīgi novērst to sekas.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):Latvija nedzīvo atrauti no pārējās pasaules. Tas mums ir skaidri jāizprot. Un tieši tāpēc mūsu sabiedrībai ir labi jāzina, kas notiek gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Šīs zināšanas var iegūt, cenšoties aktīvi iekļauties un darboties dažādās starptautiskajās organizācijās. Ir jāpiedalās šo organizāciju darbā, jāseko, kā tās reaģē uz jebkuru notikumu pasaulē. Tāpēc Latvijai jāveido arī kāda sistēma, ņemot vērā pasaulē notiekošo. Kāda noteikta sistēma, kā rīkoties bīstamās situācijās atbilstoši šodienas realitātēm. Kā aizsargāt Latvijas Republikas pilsoņus, kas ir mūsu pamatuzdevums, rūpēties par mūsu valsti un mūsu tautu. Tāpēc šodien bija tik svarīgi redzēt Saeimas attieksmi pret lēmuma projekta “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” pieņemšanu. To atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, izņemot politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakciju, kas kārtējo reizi rada pārliecību, ka viņiem, jo lielākas neskaidrības un nekārtības, jo labāk. Ir jau ļoti vienkārši visu kritizēt, atrast kaut kādus trūkumus, neko nedarīt, bet tikai ierosināt kārtējo sanākšanu, lai vilktu laiku. Vakar Krievijas Domes sēdē arī atradās deputāti, kas atteicās ar kājās piecelšanos godināt bojāgājušos ASV, kuri pārstāvēja dažādas tautības un reliģijas. Vienam otram, acīmredzot jebkuri notikumi, pat vistraģiskākie, ir tikai pamats kaut kādai politiskai manipulācijai. Cerēsim, ka turpmāk tiks rūpīgi sekots notikumiem un izteikti priekšlikumi un papildinājumi gan aizsardzības koncepcijai, gan nacionālajai drošības koncepcijai. Katrā ziņā “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija uzskata, ka tas ir ārkārtīgi nopietns darbs.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Saeimā mēs apspriedām vairākus nopietnus jautājumus, un viens no tiem, ko valdības partijas vienprātīgi noraidīja, bija grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Sociāldemokrāti piedāvāja 80% Latvijas Republikas strādājošo samazināt ienākuma nodokli. No tiem, kas pelna līdz 80 latiem, kas ir vairāk nekā 35%, šo nodokli neiekasēt vispār. Bet 44% Latvijas Republikas strādājošo, kas pelna no 80 līdz 200 latiem, šo nodokli būtiski samazināt. Nodoklis, tas ir 25%, nemainītos 16,3% Latvijas Republikas iedzīvotāju. Ko tad valdības partijas tik ļoti izmisīgi centās aizstāvēt? Tos 4% iedzīvotāju, kas saņem virs 400 latiem mēnesī. Mēs nedomājam, ka šis likuma grozījums būtu atrisinājis visas problēmas mūsu sabiedrībā, bet es gribētu uzsvērt to, ka, ja šo 4% iedzīvotāju ienākuma nodokļi tiktu pārdalīti, tie dotu valstī papildus no 1,5 līdz 2 miljoniem latu gadā, bet mazāk turīgie strādājošie iegūtu ievērojamu nodokļa atlaidi. Ja valdība nespēj atrisināt mazturīgāko strādājošo — ārstu, mediķu un skolotāju — algu jautājumu, mēs varētu, samazinot viņiem nodokļus, samazināt zaudējumus un tādējādi palielināt viņu reālo algu. Arī pašvaldību un veselības aprūpes budžetā šie pusotra, divi miljoni latu dotu ieguldījumu. Desmit gadu laikā tas dotu ekonomiju 40-50 miljonus. Valdības partijas saka, ka to ir ļoti grūti uzskaitīt un aprēķināt, bet tajā pašā laikā savās runās neapšaubāmi atzīst, ka pats galvenais ir tas, ka Latvijā vēl nav beidzies uzkrāšanas periods. Tātad kapitāla uzkrāšanas periods šiem četriem procentiem no sabiedrības. Latvija ir vistālāk aizgājusi tieši sabiedrības materiālās labklājības polarizācijā.

Sociāldemokrāti šodien ļoti daudz runāja arī par Valsts aizsardzības koncepciju. Mēs redzam, ka tajā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi, it īpaši pēc 11.septembra traģēdijas. Bet mēs arī uzsveram to, ka mums ir jāatbalsta Latvijas virzība uz NATO, un, lai arī šie notikumi rādījuši, ka situācija pasaulē ir mainījusies, mūsu prioritātes Latvijā nav mainījušās. Vēl skaidri jāapzinās, ka Latvija nevar palikt malā šādas pasaules katastrofas gadījumā. Mums, protams, nav jāsteidz kādam pieteikt karu vai jāiesaistās kādā karā, taču mums katrā ziņā jāsaprot, ka Latvijā arī turpmāk atradīsies Eiropas Savienības, ASV, NATO un citu valstu diplomāti, uzņēmēji, speciālisti un vienkāršie cilvēki, kuri var kļūt par terora objektiem.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!