Administratīvi teritoriālā reforma, tas ir būtisks valsts attīstības ceļš

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā notika valsts varas un pārvaldes demokratizācija un decentralizācija. Tā bija cieši saistīta ar pašvaldību sistēmas attīstību. Ministru kabinets 1993. gada 28. septembrī akceptēja pašvaldību reformas koncepciju, kas balstījās uz Eiropas Hartā par vietējo pašvaldību izteiktajiem principiem. Vairums pašvaldību reformas koncepcijas uzdevumu ir izpildīti: pieņemti jauni likumi, kas noteica pašvaldību juridisko statusu, noteikta funkciju sadale starp pašvaldību veidiem, kā arī starp pašvaldībām un centrālo valdību, nodalīts pašvaldību īpašums, un tas nostiprināts likumdošanā, izveidota neatkarīga pašvaldību budžetu veidošanas kārtība, kā arī ar likumu noteikta pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma, izveidota pašvaldību un centrālās valdības sarunu sistēma, nostiprināta pašvaldību darbinieku apmācības sistēma un pašvaldību sabiedriskās organizācijas. Tomēr ir arī reformas pasākumi, kuri nav pabeigti un kuru izpilde ir saistīta ar plaša mēroga pārkārtojumiem, — tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Lai gan pie tās sagatavošanas strādā jau kopš 1992. gada, tomēr pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums ar nelielām izmaiņām saglabājies no okupācijas perioda.

Kādās pašvaldībās šodien dzīvojam?

Latvijā pastāvošais iedalījums rajonos un pagastos neataino noteiktiem principiem vai kritērijiem atbilstošu vēsturiski ilgā laikā veidojušos administratīvi teritoriālo struktūru, bet gan 60. gados notikušo tautsaimniecības vadības reorganizāciju. Rajonu teritorijas padomju laikā lielā mērā pildīja saimnieciskās vadības vienības lomu. Administratīvie rajoni tika izmantoti kā tautsaimniecības plānošanas, vadības un kontroles teritoriālās vienības. Pagastu teritorijas tika pielāgotas kolhozu un sovhozu teritorijām.

Latvijā šobrīd ir 552 vietējās pašvaldības, kuru sadalījums ir šāds: 473 pagasti (lauku pašvaldības), 65 rajona pilsētu pašvaldības, 7 novadi (jaunizveidotās apvienotās pašvaldības) un 7 republikas pilsētas (lielpilsētas).

Tātad vairumā (71%) pašvaldību iedzīvotāju skaitu ir zem 2 tūkstošiem. Toties kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajās pašvaldībās, ir tikai 15% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Šāda situācija rada finansu līdzekļu sadrumstalotību starp daudzajām nelielajām pašvaldībām, kas savukārt padara jau tā trūkstošo līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Pašvaldību savstarpējo norēķinu apjoms pagājušā gadā sasniedza 5,9 miljoni latu.

Pašvaldību funkciju izpildei un kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem nepieciešams izveidot kvalificētu, specializētu pašvaldības administrāciju, atdalīt pašvaldības lēmējvaru no izpildinstitūcijām. Bet, tā kā pārvaldes izdevumi pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu jau tā ir relatīvi lieli, nav iespējams izveidot šādu administrāciju un atdalīt lēmējvaru no izpildinstitūcijām. Tas pasliktina pašvaldību vadības efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu parasti nav pietiekamas infrastruktūras pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanai. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. 86% pašvaldību nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savu teritoriju attīstības plānojumus. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darbavietu radīšanu.

Iepriekšminētie apsvērumi uzskatāmi parāda, ka Latvijā ir nepieciešama pašvaldību reforma, veicot mēroga palielināšanu.

Ko nosaka Administratīvi teritoriālās reformas likums?

Kopš 1996. gada valstī tiek mērķtiecīgi strādāts pie administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas. 1998. gada 21. oktobrī Saeima pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā noteikts reformas mērķis:

“Izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.”

Reformas process ietver šādus pasākumus: administratīvo teritoriju izpēte, pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana un šo projektu īstenošana. Likumā paredzētos pasākumus finansē no valsts budžeta. Pašvaldībām, kuras apvienojas vai realizē sadarbību, tiek piešķirta vienreizēja dotācija no 1% līdz 5% apmērā no kopējā pašvaldības gada budžeta apjoma. Lai veiktu reformas koordināciju, ir izveidota Administratīvi teritoriālās reformas padome. Padomes sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji. Padomi vada īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš.

Kopš 1996. gada Latvijā brīvprātīgi ir apvienojušās 27 vietējās pašvaldības, izveidojot 11 apvienotās pašvaldības. Tās visas ir saņēmušas vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 5% apmērā no pašvaldības gada budžeta kopapjoma.

Latvijas kartē — 102 pašvaldības

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteikto ir veikta administratīvo teritoriju izpēte. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, sagatavots vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts. Tas paredz salīdzinoši radikālu pieeju administratīvi teritoriālajai reformai, iesakot izveidot 102 vietējās pašvaldības — 92 novadus un 10 lielpilsētas. Tika sagatavots arī alternatīvs projekts — tā saucamais 33 pašvaldību modelis, kas balstījās uz priekšlikumu reorganizēt rajona pašvaldības par vietējām — novadu pašvaldībām, likvidējot pagastu un rajona pilsētu pašvaldības. Republikas pilsētu pašvaldības šai projektā saglabā vietējās pašvaldības statusu.

Pēc Ministru kabineta 17.aprīļa lēmuma abi administratīvi teritoriālā iedalījuma projekti ( 102 pašvaldību un 33 pašvaldību projekts), kā arī jautājums par reformas termiņu (2002.gads vai 2005.gads) tika nodoti sabiedriskai apspriešanai. Aprīlī un maijā noritēja šo projektu sabiedriskā apspriešana, kā arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās J.Krūmiņa sarunas ar valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. 3.jūlijā Ministru kabineta sēdē valdība pamatā atbalstīja 102 pašvaldību modeli. Paredzams, ka Saeima šo jautājumu izskatīs septembrī.

Kādas tad ir galvenās 102 pašvaldību projekta līnijas un ko būtiski jaunu tas iezīmē Latvijas kartē?

Šis projekts ir divus gadus ilga, rūpīga Latvijas administratīvo teritoriju izpētes darba rezultāts. Jāatzīmē, ka teritoriju izpētē tika ieguldīts liels intelektuālais darbs, veikta sociālekonomiskās situācijas analīze, iedzīvotāju aptaujas, noskaidrota viņu attieksme pret teritoriālo reformu, formulēti novadu veidošanas kritēriji. Projektā piedāvātie varianti vietējo pašvaldību apvienošanai ir rūpīgi izanalizēti un izvērtēti. Meklējot atbildi uz jautājumu “ Kādam jābūt pašvaldības mērogam, lai pašvaldība būtu demokrātiska un reizē arī ekonomiski efektīva? “, projektā izanalizētas pašvaldību funkcijas un uzdevumi. Jāņem vērā fakts, ka 447 pašvaldības saņem dotācijas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda.

Par jaunu pašvaldību veidošanas kritērijiem projekta autori izvirzījuši šādus nosacījumus:

• iedzīvotāju skaits jaunveidojamā pašvaldības teritorijā nedrīkst būt mazāks par 5000;

• jaunveidojamā teritorijā jābūt attīstības centram ar iedzīvotāju skaitu no 2000 līdz 25000;

• ceļu tīklam jābūt virzītam no teritorijas atsevišķām daļām uz administratīvo centru;

• attālums no jaunveidojamās teritorijas administratīvā centra līdz pašvaldības robežai nedrīkst pārsniegt 30 km;

• papildu kritēriji tiek pielietoti pēc individuālās analīzes.

Projekts kopumā dod jaunveidojamajām pašvaldībām gan attīstības iespējas, gan rītdienas redzējumu.

Ko domājam par savu pašvaldību?

2001.gada jūnijā socioloģisko pētījumu firma SKDS pēc Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta pasūtījuma aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai uzzinātu viņu vērtējumu par pašvaldību darbu un noskaidrotu attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu. Atbildot uz jautājumu “Cik informēts Jūs esat par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu?”, sevi par informētiem uzskata tikai 18% respondentu (laukos — 23,8%, pilsētās, izņemot Rīgu, — 16,8%). Galvenie informācijas iegūšanas avoti ir: radio un televīzija (43%), republikas un vietējās avīzes (pa 15%), personīgie kontakti (15%). Rezultāti skaidri parāda, ka nepieciešams iedzīvotājiem sniegt daudz vairāk informācijas par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, nekā viņi saņēmuši līdz šim.

Atbildot uz jautājumu “Kuru no piedāvātajiem administratīvi teritoriālās reformas modeļiem Jūs atbalstāt?” ,pozitīvu attieksmi par reformas nepieciešamību paudis negaidīti liels respondentu skaits — vairāk nekā 40% no aptaujātajiem, laukos pat 46,5%. No tiem, kuri sevi uzskata par labi informētiem reformas jomā, 54,5% atbalsta nosacīti 102 pašvaldību modeli, bet 17,9% — 33 pašvaldību modeli. Arī starp tiem, kuri sevi uzskata par nepietiekami informētiem, atbalsts 102 pašvaldību modelim ir trīs reizes augstāks nekā 33 pašvaldību modelim. Sniegtās atbildes apstiprina, ka, pieaugot iedzīvotāju informētības līmenim, pieaug arī viņu atbalsts reformai.

Visai interesantu ainu parāda atbildes uz jautājumu “Cik reizes 2000.gada laikā Jūs apmeklējāt savu pašvaldību?”. Vairāk nekā 55% no lauku iedzīvotājiem aizvadītajā gadā savā pagastmājā nav bijuši ne reizi! Datu analīze rāda, ka apmēram 80% lauku iedzīvotāju apmeklē savu pašvaldību ne biežāk kā divas reizes gadā. Vairumā gadījumu cilvēki vēlas satikt pašvaldības darbiniekus, nevis deputātus. Tā kā reformas projekts neparedz samazināt pakalpojumu sniegšanas vietas, tad cilvēkiem nav jāraizējas par kontaktu zaudēšanu ar savu pašvaldību vai pakalpojumu nepieejamību savā teritorijā pēc reformas.

Aptauja ir izzinājusi arī iedzīvotāju vērtējumu savas pašvaldības darbam dažādās jomās. Arī te daudz vērtīgu secinājumu: neapmierinātāki ar izglītības kvalitāti ir kurzemnieki, par sociālo aprūpi vairāk pretenziju ir Zemgales reģiona iedzīvotājiem, ar pašvaldības darba stilu visvairāk nemierā ir Latgalē. Pilsētu iedzīvotāji ir prasīgāki pret saņemto pakalpojumu kvalitāti nekā laucinieki.

“Vai Jūs vēlaties, lai Jūsu bērni pēc skolas beigšanas dzīvo un strādā Jūsu pašvaldības teritorijā?” — atbildes uz šo jautājumu varbūt visprecīzāk ataino šā laika tendences un liek domāt par reformas tempu steidzināšanu. Jo tikai 11,9% no lauku iedzīvotājiem uz šo jautājumu atbildējuši pozitīvi, 30,1% to vēlētos, ja vien būtu piemērots darbs, turpretī 26,5% skaidri saka: “Nē, te viņiem nav nākotnes...” Vistraģiskākā situācija ir Latgalē: tikai 6,5% aptaujāto vēlas, lai bērni paliktu laukos, bet 31,9% novēl viņiem pamest dzimto pusi.

Administratīvi teritoriālā reforma ir kļuvusi par vispārnacionālu Latvijas attīstības jautājumu, kura sekmīgai risināšanai nepieciešams visas sabiedrības atbalsts.

Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks

No izdevuma “Jaunā pārvalde”

Latvijas pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita

Kā liecina rajonu administratīvo teritoriju izpētes dati, pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu nepilda daudzas ar likumu noteiktās funkcijas. Tā, piemēram, 262 pašvaldībās nav izveidoti sociālās palīdzības dienesti, lai gan likums nosaka, ka šādi dienesti jāizveido katrā pašvaldībā. Apkopojot rajonu izpētes projektus, iegūts sakarības atspoguļojums starp pašvaldību veikto funkciju apjomu un iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā.