Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2001., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54135

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente:
- intervijā Latvijas Radio 25. septembrī

Vēl šajā numurā

26.09.2001., Nr. 136

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija sēdes

protokollēmuma Nr.32, 34.§ 3.1.apakšpunktu

Turpinājums. Sākums -

"LV" 29.08.2001., Nr.123

3. Saistītie procesi un dokumenti

Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes. Lai efektīvi izlietotu valsts budžeta resursus, sniedzot sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus, un nodrošinātu valdības politisko prioritāšu īstenošanu, neatliekami ir jāuzsāk plašāka mēroga budžeta un valsts izdevumu vadības pilnveidošana un reformēšana. Budžeta reformas galvenais uzdevums ir nodrošināt valdības politikas sasaisti ar budžeta izdevumu plānošanu, panākot efektīvu resursu izmantošanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu, tālredzīgu, koordinētu, pārskatāmu un uz rezultātu vērstu pieejamo resursu izmantošanu. 2001.gada aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes, kas nosaka kopējo vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvaru - vidēja termiņa budžeta veidošanas mērķi, pamatprincipus, galvenos risināmo jautājumu blokus, galvenos budžeta procesa posmus un ieviešanas pasākumus un plānus7.

Administratīvi teritoriālā reforma. Valsts pārvaldes attīstība ir saistīta ar vietējās varas un vietējās pārvaldes sistēmas attīstību. Jo ekonomiski un finansiāli stiprākas ir pašvaldības, jo augstāks ir pašvaldību speciālistu izglītības un prasmju līmenis, jo vairāk funkcijas, t.sk. pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņemas veikt pašvaldības, kas ietekmē centrālās valsts pārvaldes lomu un veicamās funkcijas. Pašvaldību skaits Latvijā pašlaik ir 552. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos līdz 2003.gada beigām. Eiropas integrācijas process, Latvijas valsts attīstība, informācijas sabiedrības attīstības nosacījumi, potenciālās investīciju iespējas, sadarbība ar ES reģioniem nosaka nepieciešamību paātrināt administratīvi teritoriālo reformu. 2001.gada aprīlī Ministru kabinetā tika iesniegti pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas varianti: pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts (nosacīti 102 pašvaldības) un projekts par rajonu pašvaldību reorganizāciju par vietējām pašvaldībām un pašvaldības statusa saglabāšanu republikas pilsētām (nosacīti 33 pašvaldības), paredzot grozīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Minētie reformas ieviešanas iespējamie varianti, kā arī jautājums par reformas realizēšanas termiņiem (2002.gads vai 2005.gads), tika izvirzīti sabiedriskai apspriešanai.

Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana valsts pārvaldes iestādēs. Viens no jautājumiem, kas ir aktuāls attiecībās starp valsti un sabiedrību, ir valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, valsts iestāžu darbības un rezultātu kvalitāte. Lai panāktu valsts pārvaldes iestāžu darbības pilnveidošanu, ar Ministru Prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kas izstrādā Ministru kabineta ieteikumus Par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Kvalitātes vadības sistēmas mērķis ir sistematizēt iestādes darba organizāciju un vadības metodes, lai apmierinātu klientu intereses un nodrošinātu atbilstīga produkta radīšanu un/vai pakalpojuma sniegšanu. Ieteikumi rosinās valsts pārvaldes iestādēs ieviest uz ISO 9000 standartu principiem balstītu kvalitātes vadības sistēmu, nosakot tās ieviešanas pamatprasības.

Sera Robina Mountfīlda ziņojums "Valsts administrācijas reforma"8. 2000.gada sākumā Sera Robina Mountfīlda izstrādātajā ziņojumā Valsts administrācijas reforma ir sniegta virkne priekšlikumu attiecībā uz vairākiem valsts pārvaldes reformas prioritārajiem jautājumiem, uz kuriem lielā mērā balstās arī šī Stratēģija. Svarīgākie no tiem ir:

• politiskās vienprātības panākšana izpratnē par to, ka valsts pārvaldes reforma ir būtisks priekšnoteikums visiem citiem uzdevumiem, it īpaši saistībā ar pievienošanos ES, labklājības, drošības un tiesiskuma nodrošināšana un cīņa pret korupciju. Valsts pārvaldes reformai ir jāpiešķir prioritāte salīdzinājumā ar citiem politikas jautājumiem, jo tā veido pamatu, bez kura citi jautājumi nedos pozitīvus rezultātus;

• valsts pārvaldes iestāžu fragmentācijas, kuras rezultāts ir funkciju dublēšanās un pārklāšanās starp iestādēm, novēršana;

• spēcīgas centrālās institūcijas (Jaunās Valsts kancelejas) izveidošana ar mērķi nodrošināt profesionālu atbalstu Ministru kabinetam pamatotu lēmumu pieņemšanā, īstenojot politikas koordināciju.

• budžeta plānošanas sasaistīšana ar stratēģiskajiem mērķiem, lai nodrošinātu politikas un finansu resursu sasaiti;

• Augstākā civildienesta, kurā ietilpst augstākā līmeņa personāls no visām valsts pārvaldes iestādēm, izveidošana ar vienotu personāla politiku un vienotu un caurspīdīgu atalgojuma struktūru, kā arī zināmu personāla rotāciju, nolūkā izveidot kopīgu darba kultūru.

• Korupcijas novēršanas programma. Ētiskas, caurredzamas un sabiedrības interesēm kalpojošas valsts pārvaldes veidošanu nosaka arī valdības korupcijas novēršanas programma. Programma izstrādāta ar mērķi veidot ilglaicīgu un efektīvu valsts politiku korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos un citus iespējamos līdzekļus. Šāda politika un tās sekmīga realizēšana ir nepieciešama arī, lai Latvijas Republika spētu integrēties ES9.

Korupcijas novēršanas programmā izvirzītie trīs stratēģiskie darbības virzieni - korupcijas novēršana, apkarošana un izglītošana - ir realizējami, sadarbojoties publiskajam sektoram, privātajam sektoram un sabiedrībai.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanas stratēģija. Attīstītas pilsoniskās sabiedrības pamatiezīme ir konstruktīvs, ilgtspējīgs dialogs starp sabiedrību un valsts pārvaldes institūcijām, kas sekmē savstarpēju sadarbību un uzticību. Sabiedrības aptaujas liecina par iedzīvotāju atsvešinātību no valsts varas struktūrām. Kaut arī ir vērojama sabiedrisko organizāciju vēlme iesaistīties sabiedrībai svarīgu funkciju un programmu realizēšanā, lēmumu pieņemšanā, kopumā sabiedrības aktivitāte ir zema un nenotiek mērķtiecīga, efektīva sadarbība.

Sabiedrības līdzdalība valsts politikas veidošanā un īstenošanā palīdz attīstīt demokrātiju, kā arī izmantot sabiedrības intelektuālo potenciālu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību, tiek plānots izstrādāt Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju, kuras nepieciešamību atzīst gan valsts institūciju, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vienota, uz rīcību vērsta un valdības akceptēta stratēģija palīdzēs plānot un organizēt darbu gan valstiskā, gan nevalstiskā sektorā, bet galvenokārt tā sekmēs ilgtspējīga, konstruktīva un uz sadarbību vērsta dialoga veidošanos. Pilsoniskas sabiedrības attīstības stratēģijas galvenie uzdevumi ir:

• palielināt sabiedrības lomu valsts pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, pieņemšanā un ieviešanā, veidot un attīstīt dialogu starp sabiedrību un valsti;

• paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni, ticību savām spējām ietekmēt valstī notiekošos procesus, paaugstināt sabiedrības atbildību par valsts attīstību un nākotni.

4. Valsts pārvaldes loma un misija

Šīs Stratēģijas izpratnē, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 58. pantu10 un spēkā esošā Ministriju iekārtas likuma 1.,5. un 13.pantiem11, valsts pārvalde ir izpildvaras administratīvais instruments, ar kura palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktās funkcijas12. Valsts pārvalde ietver Ministru kabineta izveidotas, hierarhiski organizētas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas, likumā noteiktām darbības procedūrām un profesionāla, valdībai lojāla personāla, kas īsteno likumdevēja un valdības noteiktos uzdevumus.

Ministru kabinets, kā leģitīms izpildvaras orgāns, pauž publisko gribu, veido valsts politiku un īsteno valsts pārvaldes politisko vadību un kontroli. Ministru kabineta uzdevums ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus sabiedrības ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, garantēt katram iedzīvotājam iespējas uz izglītību, darbu un piedalīšanos publiskajā pārvaldē, nodrošināt valsts konkurētspēju.

Valsts pārvaldes sistēma ietver sevī visas ministrijas un citas Ministru kabineta izveidotas iestādes, kas īsteno valsts varu - izstrādā valsts politiku un normatīvo aktu projektus, organizē valsts funkciju un politisko lēmumu izpildi un kontrolē likuma izpildi, kā arī sniedz publiskos pakalpojumus.

Valsts pārvaldes misija ir kalpot sabiedrībai, apmierināt tās vajadzības un nodrošināt valsts attīstību, īstenojot valsts politiku saskaņā ar likumu un demokrātiskās pārvaldes principiem, kā arī profesionāli nodrošināt Ministru kabineta darbu valsts politikas jomā.

Valsts pārvaldei ir jābūt spējīgai efektīvi un elastīgi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā un pasaulē un pieskaņot savas struktūras, procedūras un darbības mērķus mainīgajiem apstākļiem.

Stratēģijas uzdevums ir izveidot valsts pārvaldes misijai atbilstošu valsts pārvaldes vīziju un noteikt ceļus, kā tuvināties misijas pilnīgākai realizācijai.

5. Esošās valsts pārvaldes sistēmas raksturojums un attīstības iespējas13

Lai formulētu Stratēģijas mērķus, nepieciešams izanalizēt esošās problēmas un iespējas uzlabot situāciju. Attīstības mērķi ir atkarīgi arī no valsts pārvaldes stiprajām pusēm, uz kurām var balstīt nākotnes pārmaiņas.

Īstenojot 1995.gada 28.martā akceptētajā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā plānotās reformas, Latvijā pamatā ir izveidota mūsdienīga ministriju un valsts pārvaldes iestāžu sistēma, ieviests valsts civildienests, tiek pilnveidota pārvaldes normatīvā bāze un finansu vadības un finansu kontroles sistēma, attīstītas valsts pārvaldes darbības sistēmas un procedūras, pilnveidojas nozaru politikas veidošanas un normatīvo aktu sagatavošanas spējas ministrijās. Veidojas valsts pārvaldes iestāžu horizontālās koordinācijas mehānismi, paplašinās konsultācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, pakāpeniski notiek administratīvi teritoriālā reforma, attīstās valsts pārvaldes informācijas infrastruktūra, tiek paaugstināta sabiedrības informētība par valsts pārvaldes darbu un tiek īstenota valdības programma korupcijas novēršanas jomā. Eiropas Komisija atzīmē ievērojamu progresu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā.

Objektīvi vērtējot sasniegto un izmantojot attīstīto demokrātisku valstu labāko pieredzi, jāmeklē iespējas pilnveidot un attīstīt valsts pārvaldi saskaņā ar tās misiju. Stratēģijai jāveido rīcības ietvars, kas nodrošinātu efektīvas valsts pārvaldes attīstību, risinot attīstību kavējošas problēmas. Būtiskus valsts pārvaldes uzlabojumus var panākt, pievēršot uzmanību sekojošu jautājumu risināšanai:

• Valsts attīstības vīzijas definēšana. Esošajos valsts politikas dokumentos nav definēti Latvijas valsts vidēja un ilgtermiņa attīstības virzieni attiecībā uz valsts lomu sabiedrībā (minimālā vai labklājības valsts). Pašreiz notiek darbs pie vairākiem stratēģiskiem dokumentiem, kuros ir noteikta valsts loma sabiedrībā. Ministru Kabinetā ir iesniegta Ekonomikas ministrijas sagatavotā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija un izstrādes stadijā atrodas Nacionālais attīstības plāns (izstrāde tiks pabeigta līdz šī gada beigām);

• Valsts pārvaldes decentralizācija no centrālā līmeņa uz reģionālo pārvaldes līmeni. Reģionālās pārvaldes koncepcijas izstrādāšana un īstenošana ļaus atbrīvot centrālo valsts pārvaldi no funkcijām, kuru izpildi lietderīgāk deleģēt pašvaldību vidējam līmenim. Reģionālās pārvaldes izveidošana veicinās līdzsvarotu reģionu ekonomisko un sociālo attīstību;

• Valsts pārvaldes horizontālas koordinācijas nostiprināšana. Izveidotas stipras nozaru ministrijas, kas veido un īsteno nozaru politiku, bet nepieciešama efektīva centrālā koordinācijas sistēma, lai rūpīgi izanalizētu atsevišķu nozaru politiku savstarpēju ietekmi un to nozīmi valsts funkcionēšanai un attīstībai. Jāstiprina Valsts kancelejas spēja veikt politikas analīzi Ministru kabineta uzdevumā, veicinot ilgtermiņa valdības prioritāšu noteikšanu un nodrošinot saskaņotu izpildvaras darbu;

• Horizontālās stratēģiskās plānošanas attīstīšana.Pašreiz stratēģiskā plānošana nozaru institūciju līmenī pastāv uz brīvprātības principa, taču nepastāv stratēģiskās plānošanas dokumentu hierarhija un savstarpēja sasaiste. Nepastāvot politiski akceptētai valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijai, ir grūti saskaņot vidēja termiņa valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģisko plānošanu, kas ļautu ilgtermiņā plānot apjomīgas programmas un paredzēt tām nepieciešamos resursus. Tāpēc nepieciešams ieviest ministriju darbības un attīstības stratēģisko plānošanu, saskaņojot to ar valsts vidēja termiņa attīstības mērķiem;

• Saiknes veidošana starp politikas veidošanu un budžeta plānošanu. Normatīvajos aktos jānosaka savstarpējā sasaiste starp plānošanas dokumentos noteiktajām politikas prioritātēm un valsts budžeta sastādīšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš sfērām, kas tiek finansētas no "iezīmētiem" naudas līdzekļiem un netiek pakļautas objektīvai analīzei;

• Kompetences pārklāšanās starp iestādēm (funkciju dublēšanās) novēršana. Pamatā iestāžu kompetence ir noteikta normatīvajos aktos. Tomēr analīze liecina, ka ne vienmēr iestāžu darbība (funkcijas) atbilst skaidri definētai iestāžu misijai. Nepietiekoši skaidri ir sadalītas kompetences gan vertikāli starp hierarhiski saistītajām iestādēm, gan horizontāli, kad par darbību vienā jomā atbild vairākas iestādes un nozaru ministrijas. Kompetenču pārklāšanās veicina valsts resursu nelietderīgu izlietošanu;

• Valsts pārvaldi regulējošās normatīvās bāzes attīstība. Valsts pārvaldes darbību nosaka valsts pārvaldes funkciju kopums, institucionālā sistēma, valsts pārvaldes procedūras un valsts pārvaldes personāls. Katrs valsts pārvaldes sistēmas elements tiek regulēts ar likumu. Pastāvot speciāliem likumiem funkciju un institūciju jomā, izstrādāšanas stadijā ir jumta likumi par valsts pārvaldi un administratīvo procesu. Nacionālās tiesību sistēmas saskaņošana ar ES tiesību sistēmu parāda divu tiesību sistēmu atbilstības problēmas. Tiesību aktu izstrādē jānovērš sīkas reglamentēšanas tradīcija, bet jāceļ ierēdņu tiesiskās izglītības līmenis tiesību aktu interpretēšanā;

• Nepieciešams veidot uz valsts politikas vajadzībām orientētu administratīvo kultūru, kas līdzsvaro "vertikālo" resoru kultūru. Stipras centrālās koordinācijas trūkuma dēļ attieksmi valsts pārvaldē nosaka nozaru intereses. Valsts interešu īstenošanai nepieciešama starpnozaru koordinācija un sadarbība, kas sekmētu nozaru rīcību kopīgo valsts interešu labā;

• "Uz rezultātu", nevis "uz procesu" (uz funkciju veikšanu) orientētas darba kultūras attīstīšana. Mēģinājumi ieviest budžeta programmas nav īstenoti pilnībā, jo piešķiramie valsts budžeta līdzekļi atbilst iestādes ar noteiktu štatu vienību uzturēšanai. Plānotie darbības rezultatīvie rādītāji tiek definēti formāli bez to sasaistīšanas ar šo rezultātu izmaksu izvērtējumu un neveicina ekonomiski pamatotu vadīšanu. Tas rada grūtības iestāžu darbības lietderības novērtēšanā. Lai palielinātu valsts pārvaldes sistēmas efektivitāti, jāievieš darbības plānošana, vadīšana un novērtēšana pēc plānotajiem darbības rezultātiem, kas atbilst iestādes misijai un valsts politikas uzdevumiem, vajadzības gadījumā veidojot arī projektorientētas struktūrvienības.

• Valsts pārvaldē strādājošo pieredzes un profesionalitātes uzlabošana. Neefektīvas valsts pārvaldes darba samaksas politikas dēļ organizācijas zemākajā un vidējā hierarhijas līmenī notiek personāla bieža maiņa. Tas neveicina iestāžu darba stabilitāti, tiek zaudēta pēctecība darbā ("iestāžu atmiņa"), nelietderīgi tiek izmantota nauda darbinieku papildus izglītošanai. Valsts pārvaldes personāla attīstības jautājumi ir jārisina kompleksi;

• Klientu apkalpošanas kultūras un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. Pakalpojumu sistēma tiek veidota pēc nozaru principa, atstājot iedzīvotāja ziņā veidot saiknes starp atsevišķām valsts iestādēm sava jautājuma risināšanai. Pakalpojumu pieejamība (arī laika ziņā), kvalitāte un apkalpošanas kultūra ir nevienmērīga starp nozarēm un administratīvajām teritorijām. Jāveicina pakalpojumu sistēmas veidošana, izejot no iedzīvotāju vajadzībām, ērtības, pieejamības un ekonomiskās efektivitātes, pārkārtojot, ja nepieciešams, valsts vai pašvaldību iestāžu sadarbības kārtību;

• Informācijas tehnoloģiju izmantošanas valsts pārvaldes darbā palielināšana. Atdeve no valsts pārvaldes datorizācijas ir zemāka, nekā varētu būt salīdzinot ar reālajām iespējām. Pastāv "papīru komunikācija" starp valsts iestādēm, informācijas izplatīšanai nav izveidotas atbilstošas un drošas sistēmas. Iedzīvotājiem pakalpojumi nav pieejami elektroniskā formā. Nepieciešams palielināt IT izmantošanas atdevi, izmantojot uz e-pārvaldes koncepcijā piedāvātos risinājumus;

• Valsts pārvaldes personāla politikas nepietiekošas reaģēšanas uz politikas uzdevumiem uzlabošana. Nepietiekoši īstenojoties stratēģiskai plānošanai, uz rezultātu vērstai vadības kultūrai, budžeta līdzekļu elastīgai plānošanai, personāla politika reaģē uz konkrētām esošajām problēmām. Jāpanāk uz nākotni vērsta personāla politikas plānošana un mērķtiecīga personāla attīstība nākotnes vajadzībām.

6. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas mērķi un nākotnes valsts pārvaldes raksturojums

6.1. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas mērķi

Stratēģija izvirza sekojošus valsts pārvaldes uzlabošanas mērķus:

(1) nodrošināt vienotu, mērķtiecīgu un tālredzīgu, uz nākotni vērstu valsts pārvaldi;

(2) nodrošināt stabilu un efektīvu finansu un budžeta vadību;

(3) panākt iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldīšanas procesā;

(4) nodrošināt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem;

(5) nodrošināt, lai valsts pārvaldē strādātu motivēti, augsti kvalificēti un godīgi (atbildīgi un ētiski strādājoši) darbinieki.

Stratēģijas mērķi ir formulēti tā, lai sasniedzot tos, varētu panākt fundamentālus un kardinālus kvalitatīvus valsts pārvaldes darbības uzlabojumus. Mērķu sasniegšanai tiek noteikti darbības virzieni, kas veido mērķa sasniegšanas ietvaru. Stratēģijas mērķi ir savstarpēji saistīti. Nenodrošinot pirmā mērķa realizāciju, nav iespējams efektīvi īstenot otro, trešo un ceturto mērķi. Piektais mērķis ir arī būtisks visu pārējo mērķu sasniegšanai, jo valsts pārvaldes darbinieku kvalitāte un prasme, ierēdņu un darbinieku profesionalitāte - ir būtisks reformu priekšnosacījums.

 

6.2. Nākotnes valsts pārvaldes raksturojums

Stratēģijas pamata mērķi sekmē sekojošu vispārējo principu īstenošanu valsts pārvaldē:

-no darbības uz vidējā termiņa
plānošanas īstermiņā plānošanu;
-no reaģējošas darbības uz aktīvu, stratēģisku
(seku likvidēšanas) vadīšanu;
-no neskaidras lēmumu uz centrālā
pieņemšanas un koordinējošā līmeņa
atbildības sadalījuma lomas skaidru noteikšanu
centrālajā un normatīvajos aktos un
izpildes līmenī izpildes līmeņa
pilnvarošanu;
-no akcenta uz procesu uz plānotajiem un
un procedūru ievērošanu sasniedzamajiem
rezultātiem;
-no birokrātu diktāta, uz klientu vajadzību
vadoties no valsts diktātu;
amatpersonu ērtībām,
-no tradicionālās uz resursu plānošanu
resursu plānošanas atbilstoši plānotajiem
balstoties uz rezultātiem;
ieguldījumiem

Stratēģijas mērķu īstenošanas rezultātā tiks sasniegtas šādas pārmaiņas un uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā.

 

6.2.1. Vienota, mērķtiecīga un tālredzīga valsts pārvalde

Pateicoties plānoto politikas veidošanas un koordinācijas procesa mehānismu izveidošanai tiks nodrošināts, ka valsts politikas izstrādes process būs atklāts, vērsts uz sabiedrībai nozīmīgu pārmaiņu īstenošanu vidējā termiņā, balstīts uz politikas ekonomiskās, sociālās un finansiālās ietekmes analīzi un saistīts ar vidēja termiņa publisko izdevumu plānošanu.

Efektīvs politikas veidošanas un īstenošanas process veicinās valsts pārvaldes stabilu un prognozējamu darbību vidējā termiņā, paralēli ieviešot vidēja termiņa nozaru stratēģisko plānošanu, kas izriet no valdības vidēja termiņa prioritārajiem politikas mērķiem un nosaka visu valsts pārvaldes iestāžu darbu atbilstoši vidēja termiņa resursu plānošanai.

Efektīva politikas īstenošana prasa skaidru kompetenču sadalījumu starp valsts pārvaldes iestādēm, tāpēc tiks izveidota racionāla valsts pārvaldes institucionālā sistēma ar skaidru kompetenču un tai atbilstoša juridiskā statusa noteikšanu. Valsts pārvalde tiks atbrīvota no tirgus ekonomikas apstākļos valsts pārvaldei neraksturīgām funkcijām.

Plānojot valsts pārvaldes iestāžu darbu, lielāku nozīmi iestādes piešķirs darbības rezultātu noteikšanai, kas saistīti ar politikas mērķiem. Ieviestā atskaitīšanās par darba rezultātu sasniegšanu sekmēs politiskās vadības un sabiedrības kontroli pār valsts pārvaldes darbu un lietderīgu resursu izlietošanu atbilstoši politikas mērķiem.

Saskaņotas politikas veidošana un ieviešana tiks veicināta ar uzlabotu iestāžu vertikālo un horizontālo koordināciju un sadarbību, kas tiks noteikta likumā un veicināta ar noteiktiem mehānismiem, piemēram, ar valsts pārvaldes personāla politiku.

 

6.2.2. Stabila un efektīva finansu un budžeta vadība

Finansu un budžeta reformu īstenošanas rezultātā tiks izveidota un īstenota vidēja termiņa fiskālā politika, tādējādi sekmējot stabilas makroekonomiskās vides veidošanos. Valsts pārvaldes darbības izdevumi tiks plānoti vidējā termiņā saskaņā ar valsts attīstības prioritātēm un fiskālās politikas nosacījumiem un mērķiem.

Izdevumu plānošana un kontrole notiks atbilstoši plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas veicinās resursu izlietošanas optimizāciju un samazinās darbības izmaksas. Rezultatīvie rādītāji tiks plānoti saskaņā ar politikas mērķiem un valdības apstiprinātajām programmām.

 

6.2.3. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes procesā

Administratīvais process tiks padarīts saprotams un pieejams iedzīvotājiem, kas uzlabos iedzīvotāju iespēju aizstāvēt savas likumīgās intereses valsts pārvaldes (pašvaldību) iestādēs.

Attīstot valsts pārvaldes un sabiedrības grupu konsultāciju mehānismus, tiks nodrošināta sabiedrības līdzdalība valsts politikas veidošanas procesā. Pirms svarīgu politikas lēmumu pieņemšanas valdībai būs zināms sabiedrības interešu grupu viedoklis par attiecīgo jautājumu. Valdības dokumentu projekti, kas jau tagad ir pieejami Ministru kabineta interneta mājas lapā, saņems sabiedrības interešu grupu novērtējumu. Tiks paaugstināta nevalstisko organizāciju loma politikas veidošanā.

Moderno informācijas tehnoloģiju un interneta iespēju izmantošana sekmēs sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldes procesā. E-pārvaldes koncepcijas īstenošana sabiedrībai sniegs plašas iespējas saņemt informāciju un paust savu viedokli par valsts pārvaldes darbu. Izmantojot interneta sakarus, sabiedrība tiks adekvāti informēta par valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darba rezultātiem noteiktajā periodā. Iestāžu Gada publiskie pārskati atspoguļos sasniegtos darbības rezultātus sabiedrībai nozīmīgā un saprotamā veidā, kā rezultātā uzlabosies sabiedrības izpratne par valsts politikas īstenošanu un publisko resursu izlietošanu.

 

6.2.4. Kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem

Tiks uzlabota publisko pakalpojumu pieejamība un efektivitāte. Publisko pakalpojumu sistēma tiks veidota, nodrošinot horizontālo sadarbību starp nozarēm, lai samazinātu iedzīvotāju nepieciešamību saskarties ar vairākām publiskās pārvaldes institūcijām, risinot vienu konkrētu jautājumu. Veidojot iedzīvotājiem pieejamu publisko pakalpojumu tīklu, tiks ievēroti arī sekojoši faktori: ģeogrāfiskais attālums, ekonomiski pamatots informācijas un pakalpojumu sniegšanas centru izvietojums saskaņā ar klientu skaitu un pakalpojumu izmaksām, efektīvs transporta pakalpojumu nodrošinājums.

Plaši ieviešot modernās informācijas tehnoloģijas un interneta izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanā, tiks nodrošināta centralizēta, ātrāka un kvalitatīvāka iedzīvotāju apkalpošana, samazināsies birokrātiskie šķēršļi un korupcijas iespējas. Klientu apkalpojošās valsts iestādēs tiks ieviesta kvalitātes vadības sistēma.

Attīstīsies publisko - privāto sektoru partnerība publisko pakalpojumu sniegšanā. Privātā un publiskā sektora sadarbība un konkurence veicinās pozitīvas pārmaiņas publisko pakalpojumu organizācijas kultūrā un vadībā.

 

6.2.5. Valsts pārvaldē strādā augsti kvalificēti un godīgi darbinieki

Tiks izveidota un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo motivācijas sistēma, kas nodrošinās augsti profesionālu un motivētu darbinieku piesaisti un karjeras veidošanu valsts pārvaldē. Tiks izstrādāta un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo vienota darba samaksas sistēma.

Valsts rūpēsies, lai valsts pārvaldē strādājošo profesionālā attīstība būtu atbilstoša valsts pārvaldes attīstības vajadzībām. Valsts pārvalde saņems no augstskolām atbilstoša profila sagatavotus speciālistus, kuriem tiks nodrošināta iespēja saņemt darbam nepieciešamo papildizglītību Valsts administrācijas skolā.

Tiek izstrādāta un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo vērtēšanas sistēma. Ar ierēdņu un speciālistu darba novērtēšanu tiks panākta darbinieku attīstība, darba sasniegumu uzlabošana, ētikas principu ievērošana, kā arī tiks veicināta valsts pārvaldē strādājošo izaugsme un taisnīga darba samaksa.

Valsts pārvaldes iestāžu personāla vadība tiks pilnveidota, veicot pasākumus profesionālas karjeras attīstībai, administratīvās korupcijas samazināšanai un ētikas normu ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs.

Tiks nostiprināta valsts iestāžu vadītāju loma politikas veidošanas un ieviešanas koordinācijā starp valsts pārvaldes nozarēm. Tiks izstrādāta un ieviesta augstāko ierēdņu rotācijas sistēma.

7. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas mehānisms

Lai īstenotu Stratēģijas mērķus un panāktu būtiskus uzlabojumus valsts pārvaldes darbībā un, tā rezultātā, sabiedrībā, katram stratēģijas mērķim ir definēti sagaidāmie rezultāti un to sasniegšanai veicamie uzdevumi. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma ir veidota kā Stratēģijas īstenošanas uzdevumu kopums valsts pārvaldes darbības jomās: politikas procesa vadībā un koordinācijā, stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanā, valsts vidēja termiņa izdevumu plānošanā, personāla vadības attīstībā, utt. Atbilstoši kompetences sadalījumam starp valsts pārvaldes iestādēm, kas ir noteikts likumos un iestāžu nolikumos, tiek noteikta atbildīgā iestāde par Programmas attiecīgās sadaļas ieviešanas koordināciju.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadībai un koordinācijai tiek piedāvātas trīs alternatīvas shēmas14. Saskaņā ar 2.alternatīvu, kas tiek detalizēti izklāstīta turpmāk Stratēģijas tekstā, Ministru kabinets izveido Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas padomi (tālāk tekstā - Padome), kura nodrošina Programmas īstenošanas koordināciju. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras sekretariāta funkcijas veic Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts. Padomes locekļi ir atbildīgo valsts iestāžu deleģētās augstākās amatpersonas un visu ministriju un centrālo iestāžu deleģētie pārstāvji, kuri savā iestādē koordinē Stratēģijas ieviešanas programmas īstenošanu. Padomes darbu un kompetenci regulēs Ministru kabineta apstiprinātais Padomes nolikums.

Programma attiecīgajā valsts pārvaldes jomā nosaka rīcības virzienus Stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, uzdevumus atbilstoši rīcības virzieniem un pasākumus atbilstoši uzdevumiem, pasākumu īstenošanas termiņus un nepieciešamos resursus, kā arī uzdevumu izpildes sagaidāmos rezultātus. Atsevišķu Programmas uzdevumu īstenošanai un rezultātu sasniegšanai tiek izstrādāti rīcības plāni, kuros ir noteikti uzdevumi, pasākumi un pasākumu kalendārais grafiks. Padome izveido Rīcības plānu tehniskās tabulas, kas nodrošina vienotu pieeju plānošanai un ieviešanas uzraudzībai.

Par attiecīgo Programmas pasākumu realizāciju noteiktā atbildīgā iestāde izstrādā un Padomes izvērtēšanai un apkopošanai iesniedz Programmas ieviešanas Rīcības plānu noteiktajā jomā15. Stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas padome apkopo visus rīcības plānus vienotā Stratēģijas ieviešanas rīcības plānā un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Reformu pasākumu ieviešanas nodrošināšanai nepieciešami trīs politisko lēmumu posmi:

• Stratēģijas un Programmas apstiprināšana Ministru kabinetā, kas veido ietvaru Rīcības plāna izstrādei,

• Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības koordinācijas padomes izveidošana,

• Stratēģijas ieviešanas rīcības plāna ar atbildīgo iestāžu veikto pasākumu papildus izmaksu aprēķinu apstiprināšana Ministru kabinetā.

Stratēģija un Programma ir ievietojamas Ministru kabineta interneta mājas lapā. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts nodrošina sabiedrības informēšanu par stratēģijas mērķiem, uzdevumiem, sagaidāmajiem rezultātiem un īstenošanas gaitu.

Ministru kabinets reizi pusgadā izvērtē Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sagatavoto pārskatu par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas rezultātiem.

8 Sera Robina Mountfīlda ziņojums Latvijas Ministru prezidentam Valsts administrācijas reforma, 2000. gada februāris

9 Korupcijas novēršanas programmas projekts, 2001. gada aprīlis

10 58. pants. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

11 Ministriju iekārtas likuma normas: 1. pants. Ministrija ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumā noteiktos uzdevumus.

5. pants. Ministru kabinets apstiprina katras ministrijas nolikumu, kurā ir norādīti:

1) ministrijas funkcijas valsts pārvaldes jomā un galvenie uzdevumi;

2) ministra (arī valsts ministra, ja tāds ir) kompetence;

3) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;

4) ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts iestādes;

5) ministrijas struktūra.

13. pants. Visas valsts institūcijas un iestādes ārpus ministrijām, izņemot Saeimas Kanceleju un Valsts prezidenta Kanceleju, atrodas Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets šo pakļautību vai pārraudzību realizē ar attiecīgās ministrijas starpniecību.

12 Saskaņā ar Satversmes 8. nodaļā noteikto valsts nodrošina šādu funkciju veikšanu: cilvēka pamattiesību aizsardzību (89. pants), sociālo nodrošināšanu (109. pants), veselības aizsardzību (111. pants), izglītību (112. pants); veicina zinātnisko un māksliniecisko jaunradi (113. pants), apkārtējās vides aizsardzības nodrošināšanu (115. pants). Izpildvaras pienākums valsts aizsardzības jomā ir noteikts Satversmes 62. pantā.

13 Darba grupas veiktā esošās situācijas Latvijas valsts pārvaldē analīze ir atspoguļota Stratēģijas 1. pielikuma trešajā sadaļā Valsts pārvalde Latvijā.

14 4. pielikumā ir dotas Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas alternatīvu shēmas. Katrai alternatīvai shēmai ir dots apraksts, kā arī priekšrocību un trūkumu uzskaitījums.

15 3. pielikumā ir atspoguļota Valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas shēma, kurā stratēģijas ieviešanas vadību un koordinēšanu veic Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas padome.

Turpmāk - vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!