• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valoda ir laipa, kur cilvēki satiekas, valoda ir tilts, kas tautu un zemi vieno. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2001., Nr. 133 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53992

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas īpašuma kompensācijas sertifikātiem no 10.09.2001 līdz 14.09.2001

Vēl šajā numurā

20.09.2001., Nr. 133

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valoda ir laipa, kur cilvēki satiekas, valoda ir tilts, kas tautu un zemi vieno

Vakar notika projekta "Latviešu valodas intensīvās apmācības programmas ieviešana naturalizācijas procesa veicināšanai Latvijā" prezentācija

NAT2.JPG (17066 bytes)
Vakar, 19.septembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā pirms projekta prezentācijas: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Atklājot pasākumu, Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane ar gandarījumu atzīmēja, ka projekta ietvaros aptuveni divtūkstoš personām tiks dota iespēja bez maksas apgūt latviešu valodu, kas ļaus tām sekmīgi nokārtot naturalizācijas procedūrā iekļauto valsts valodas prasmes pārbaudi un kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Projektam, ko īsteno NP sadarbībā ar EDSO misiju Latvijā un ANO Attīstības programmu, atvēlētais īstenošanas termiņš ir piecpadsmit mēnešu no tā sākumbrīža, proti, no šodienas. Projekta tālāka īstenošana būs atkarīga no finansiālā nodrošinājuma. Tā kā projekts ir iekļauts valsts programmā "Sabiedrības integrācija Latvijā", E. Aldermane pauda cerību, ka šī valodas apmācības sistēma varētu darboties ilgstoši.

Ministru prezidents Andris Bērziņš klātesošajiem sacīja, ka latviešu valodas mācīšana visiem mūsu valstī dzīvojošajiem cilvēkiem vienmēr ir bijusi Latvijas prioritāte. Valsts valodas apguvei ir jākļūst par normālu katra valsts iedzīvotāja dzīves sastāvdaļu. A. Bērziņš atgādināja, ka jau pirms vairāk nekā desmit gadiem valdība pieņēmusi īpašu lēmumu par latviešu valodas mācīšanu. Ja kāds šodien saskaitītu tos līdzekļus, kas iztērēti latviešu valodas apmācībai, sanāktu ļoti liela summa, diemžēl rezultāts neatbildis ieguldījumam. Kā galveno problēmu Ministru prezidents minēja to, ka tolaik nebija īpaši izveidotu programmu un speciāli sagatavotu mācībspēku.

Šobrīd valdība ir pievērsusi sevišķi lielu uzmanību latviešu valodas apmācībai, šogad pirmoreiz valsts budžetā piešķirot 428 tūkstošus latu šim mērķim.

Kā atzina A. Bērziņš, latviešu valodas mācīšana ietekmēs naturalizācijas procesu, tomēr tas nav pašmērķis. Latvijas mērķis ir integrēta sabiedrība, kurā cilvēkiem ir pilnīgi vienādas iespējas sevi realizēt. To bieži vien kavē tikai valodas nezināšana.

Ministru prezidents pateicās visiem projekta atbalstītājiem un īstenotājiem un norādīja, ka valodas apmācības procesu sekmēs arī topošais Sabiedrības integrācijas fonds. Likumdošana ir sakārtota, lēmumi ir pieņemti, un fonds varēs sākt darboties pavisam drīz.

EDSO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs norādīja, ka pilsonības jautājumi un naturalizācija ir bijuši galvenie šīs institūcijas darbības lauki mūsu valstī. Viņš atzinīgi novērtēja nesen veiktos grozījumus likumdošanā, kad samazināta valsts nodeva personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību, un skolu eksāmeni pielīdzināti naturalizācijas procesa valsts valodas pārbaudei.

NAT1.JPG (17367 bytes)
Projekta prezentācijā: ASV vēstniecības pilnvarotā lietvede Treisija Džeikobsone, Norvēģijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Bards Ivars Svendsens,Zviedrijas vēstnieks Tomass Bertelmans, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Ministru prezidents Andris Bērziņš, EDSO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs, ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens, tieslietu ministre Ingrīda Labucka
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

P. Semnebijs uzsvēra, ka nepieciešams informēt nepilsoņus par šo projektu, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli. Jārada pozitīva vide, kas nepilsoņus iedrošinātu kļūt par Latvijas pilsoņiem. Līdz šim NP jau ir darījusi ļoti daudz, bet rudenī sadarbībā ar EDSO misiju Latvijā tiks rīkota sabiedrības informēšanas kampaņa.

ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens sacīja, ka šī programma sūta nopietnu signālu nelatviešiem: ja jūs gribat palīdzēt Latvijas valstij attīstīties, tad šī ir iespēja, kā to darīt; ja jums nav pietiekamu valodas zināšanu un trūkst naudas, lai tās iegūtu, mēs esam gatavi jums palīdzēt.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka klātesošo atmiņā atsauca sabiedrības integrācijas procesā nozīmīgākos notikumus. Kā īpaši nozīmīgu veikumu viņa minēja Sabiedrības integrācijas fonda izveidi. Pēc I. Labuckas domām, šī institūcija darbu varēs sākt jau pēc pāris nedēļām. Ļoti atzinīgi tieslietu ministre vērtēja arī to, ka ir izveidota valsts valodas apmācības sistēma cilvēkiem, kuri vēlas integrēties.

Projektu, kura budžets ir 216 tūkstoši latu, finansē ASV, Zviedrija un Norvēģija. Gan Zviedrijas vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans, gan ASV misijas vadītāja vietniece un konsule Treisija Anna Džeikobsone apliecināja: viņi ir priecīgi un lepni, ka var palīdzēt cilvēkiem sasniegt mērķi — iegūt Latvijas pilsonību un līdz ar to privilēģijas, tiesības un pienākumus, piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Ar ASV finansiālo atbalstu tika sākts šis projekts, un, kā apliecināja T.A. Džeikobsone, šī valsts arī turpmāk atbalstu neliegs.

Norvēģijas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Bards Ivars Svendsens klātesošos patīkami pārsteidza, uzrunājot latviešu valodā. Viņš atzina, ka, pieaugot globalizācijai, dažādu valodu zināšanas cilvēkiem sniegs lielas priekšrocības. Tomēr ļoti svarīgi ir pazīt arī savas saknes un kultūru. Latvija, tāpat kā Norvēģija, ir maza valsts, un mazām valstīm dzimtās valodas saglabāšana un aizsargāšana ir īpaši nozīmīga. Padomju gados daudzi Latvijas iedzīvotāji neprata šīs valsts valodu, tādēļ tai bija jācīnās par savu izdzīvošanu. Mūsdienās latviešu valoda ir kļuvusi par valsts valodu, tāpēc tās tālākā attīstība patlaban šķiet drošāka. B. I. Svendsens uzsvēra, ka valsts valodas apguve ir būtiska daļa no sabiedriskās integrācijas procesa Latvijā. Norvēģijas valdība ar prieku atbalsta programmas un projektus, kas veicina šo procesu.

Intensīvo mācību kursi notiks gan lielākajās Latvijas pilsētās, gan atsevišķu rajonu centros, piemēram, Preiļos, Jēkabpilī. Šo kursu pirmajā plūsmā ir pieteikušies un valodas prasmi testējuši tūkstoš simt pretendentu. Mācību procesu nodrošinās Latvijas Tautas skola. Kā pastāstīja tās direktore Gaida Masaļska, cilvēki bez priekšzināšanām apmeklēs 140 stundu kursus, bet tie, kuri jau nedaudz prot latviešu valodu, mācīsies 60 stundas. Tiek piedāvāts arī 30 stundu kurss runas un rakstu prasmes pilnīgošanai. Savukārt valsts valodas prasmes pārbaudi kursus beigušie kārtos NP eksaminācijas centrā. G. Masaļska priecājās gan par to, ka projekts ļaus cilvēkiem apgūt valsts valodu bez maksas, gan arī par to, ka projekta ietvaros pasniedzēji varēs pilnīgot mācību metodes un izdot jaunus mācību materiālus.

Marika Līdaka, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!