• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2001., Nr. 133 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53987

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar latvisku starojumu no Dienvidu puslodes

Vēl šajā numurā

20.09.2001., Nr. 133

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

Saeimas dok.Nr.3440; likumprojekts Nr.998

Aizsardzības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001.gada 4.septembra sēdē akceptēts (prot.Nr.41, 8.§)

un 6.septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Militārās pretizlūkošanas dienests;".

2. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Militārās pretizlūkošanas dienests

(1) Militārās pretizlūkošanas dienests ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura veic militāro pretizlūkošanu un citus šajā likumā valsts drošības iestādēm noteiktos uzdevumus.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Aizsardzības ministriju un tās pakļautībā un pārziņā esošās institūcijas ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā un tās pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās;

3) veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā un tai pakļautajās un pārziņā esošajās institūcijās, un kontrolē to izpildi.

(3) Militārās pretizlūkošanas dienests darbojas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam.

(4) Militārās pretizlūkošanas dienests savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Militārās pretizlūkošanas dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki.

(6) Militārās pretizlūkošanas dienests ir juridiska persona."

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Par valsts aizsardzības un militāra rakstura lēmumu pieņemšanu augstākajā valsts pārvaldes līmenī politiski atbildīgs ir aizsardzības ministrs. Operatīvā un pretizlūkošanas informācija, kuru iegūst Militārās pretizlūkošanas dienests, nodrošina savlaicīgu, objektīvi pamatotu un precīzu valsts aizsardzības pasākumu izstrādi un atbilstoši motivētu lēmumu pieņemšanu. Militārā pretizlūkošanas dienesta tieša pakļaušana aizsardzības ministram optimizē valsts militāro pārvaldi. Tiks paaugstināta Militārās pretizlūkošanas dienesta iegūtās operatīvās un pretizlūkošanas informācijas izmantošanas efektivitāte. Sarūk iespējas operatīvās informācijas un informācijas par veicamajiem operatīvajiem pasākumiem noplūdei. Militārās pretizlūkošanas dienesta funkcionēšana Nacionālo bruņoto spēku sastāvā neļauj pietiekami mērķtiecīgi un efektīvi atklāt Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu, it īpaši vadošo, iespējamo saistību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem un viņu destruktīvo darbību bruņotajos spēkos. Vienlaikus, balstoties uz Nacionālās drošības likumu, Aizsardzības ministrija nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi. Tieši aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām (II pants). Minēto pasākumu realizācijā vislielākā nozīme varētu būt dienestam, kam ir operatīvās kontroles iespējas, — Militārās pretizlūkošanas dienestam. Rezultātā tiek padarīta efektīvāka aizsardzības ministra realizējamā Nacionālo bruņoto spēku civilā kontrole. Esošais stāvoklis, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos un citās Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās valsts noslēpuma aizsardzības funkcijas realizē divas atšķirīgas valsts drošības iestādes — Satversmes aizsardzības birojs un Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests —, apgrūtina centralizētu un līdzsvarotu drošības jomas attīstību (t.sk. NATO drošības standartu ieviešanu). Pastāvīgai savstarpējai Aizsardzības ministrijas sistēmā veicamo pasākumu saskaņošanai ir nepieciešami papildu laika, cilvēku un materiālie resursi. Veicot likumdošanas izmaiņas, Satversmes aizsardzības birojam tiks dota iespēja ar esošajiem resursiem pastiprināt darbību citās valstij nozīmīgās sfērās. Tiks atrisināts jautājums par LR militāro atašeju drošības un slepenības režīma nodrošināšanu un kontroli, ļaus nodrošināt Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās informācijas iegūšanu un operatīvu nodošanu adresātiem. Veicot minētos likumu labojumus, tiks līdzsvaroti LR valsts drošības iestāžu statusi (atbilstoši "Valsts drošības iestāžu likumam" Drošības policija atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, Satversmes aizsardzības biroja direktors ir pakļauts tikai Nacionālās drošības padomei). Analoģiskā veidā sakarā ar savu augsto funkcionālo nozīmi Militārās pretizlūkošanas struktūras pārsvarā visā pasaulē pakļaujas aizsardzības ministram vai pat premjerministram.

2. Tiesību akta projekta būtība

Šis likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienesta pakļautības maiņu, dienestu pakļaujot tieši aizsardzības ministram. Tas paaugstinās Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Militārās pretizlūkošanas dienesta darba efektivitāti. Tas sekmēs Latvijas virzību uz NATO, paaugstinot NATO drošības standartu ieviešanas efektivitāti, pastiprinās aizsardzības ministra realizēto Nacionālo bruņoto spēku civilo kontroli. Kopumā likumprojekts ļaus sakārtot virkni valsts aizsardzībai nozīmīgu jautājumu.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums;

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Sagatavoti projekti grozījumiem Nacionālās drošības likumā, grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā un grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu".

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbildības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbildības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

————

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem.

Nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs Ģ.V. Kristovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!