Par vidi, kurā mēs visi dzīvojam

Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums.

Sākums "LV" Nr.128, 12.09.2001

Gaiss, ko elpojam

Visvairāk kaitīgos izmešus izdala termoelektrostacijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde - ap 30% no visiem stacionāro ražošanas objektu izmešiem. Turklāt lielākā daļa no tiem ir gāzveida izmeši (oglekļa oksīds, sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi), kuri neuztverti aiziet atmosfērā (2. tabula).

Otrajā vietā pēc gaisu piesārņojošo izmešu daudzuma ierindojas koka izstrādājumu ražošana. Taču ievērojama to daļa ir cietas vielas, ko vieglāk uztvert un utilizēt.

Vēl ievērību piesaista pārtikas produktu un dzērienu ražošana, kas izmet atmosfērā lielākus daudzumus sēra dioksīda. Tāpat samērā "netīra" ir notekūdeņu un atkritumu likvidēšana un metālu ražošana. Minētās piecas nozares (apakšnozares) rada ap 63% no visiem gaisu piesārņojošiem izmešiem.

Lai novērtētu kaitīgo izmešu daudzumu atsevišķās teritorijās, var izmantot aprēķinus uz vienu iedzīvotāju un 1 ha (vai km2) zemes.

Saprotams, ka uzņēmumi, kas izdala vairumu izmešu, koncentrējas pilsētās.

Vērtējot pēc kaitīgo vielu izmetes atmosfērā no stacionāriem avotiem, vispiesārņotākā no lielajām pilsētām ir Ventspils, kur 2000. gadā atmosfērā izmeta 93 kg kaitīgo vielu, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Tālākās vietās ierindojas Liepāja (50 kg) un Rēzekne (47 kg). Visnepiesārņotākā lielpilsēta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir Jelgava (11 kg), Rīga (12 kg) un Jūrmala (13 kg).

Rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, negaidīti "piesārņoti" izrādās arī daži rajoni: Gulbenes - 57 kg, Valkas - 52 kg, Saldus - 48 kg. Lielā mērā tas izskaidrojams ar mazo iedzīvotāju blīvumu šajos rajonos. Savukārt vistīrākais izrādās Jelgavas rajons - tikai 9 kg, Ogres - 11 kg, Bauskas - 13 kg.

Tomēr reāli vairāk mēs izjūtam to piesārņojumu, ko raksturo kaitīgo vielu izmete atmosfērā, rēķinot vidēji uz teritorijas platības vienību, pilsētās - uz 1 ha pilsētas zemju.

Šādā skatījumā ar vislielāko piesārņojumu intensitāti izceļas Rēzekne - 1067 kg/ha (2000.g.). Tālākās vietās seko Ventspils (896 kg), Olaine (795 kg), Liepāja (738 kg). Savukārt vismazāk gaisu piesārņo Jūrmalā (72 kg), Jelgavā (119 kg), Jēkabpilī (268 kg).

Vai to tā izjūt arī pilsētu iedzīvotāji? Laikam tikai daļēji. Var domāt, ka ne mazāk, varbūt pat vairāk kaitīgo gāzu izdala mobilie objekti - vispirms automašīnas. Jācer, ka tuvākajā laikā parādīsies arī kādi dati par autotransporta radīto izmešu daudzumu.

Gaisa kvalitāti raksturo arī tieši piesārņjuma mērījumi (mikrogrami/m3). Piemēram, sēra dioksīda gada vidējā koncentrācija Rīgas centrā sasniedz 15, kamēr citos Rīgas mikrorajonos 5-8. Pēc maksimālās diennakts koncentrācijas vissliktākajā stāvoklī ir Imanta (45), bet pēc maksimālās stundas koncentrācijas visapdraudētākais ir Ķengarags - 101.

Arī slāpekļa dioksīdu visvairāk elpo Rīgas centrā - gada vidējā koncentrācija 58; arī maksimālā stundas koncentrācija šeit vislielākā 144 mikrogrami/m3.

Ūdens mums un zivīm

Otrs svarīgākais dabas resurss, ko izmantojam, ir ūdens. To, tāpat kā gaisu, gribam redzēt un dzert tīru un svaigu. Diemžēl arī ūdens tiek piesārņots.

Ūdens nozīmi ražošanā un sadzīvē raksturo no dabiskajiem avotiem paņemtā ūdens daudzums. 2000. gadā Latvijā patērēja 299 milj. m3 ūdens, tostarp 165 milj. m3 no virszemes ūdeņiem, bet 117 milj. m3 - no pazemes (nav ņemts vērā patēriņš no personīgo mājsaimniecību akām).

No paņemtā ūdens 166 milj.m3 aizgāja ražošanas, bet 58 milj. m3 - saimnieciskajām vajadzībām.

37 milj. m3 no paņemtā ūdens aizgāja zudumos.

Šie skaitļi gan ir mazāki nekā iepriekšējos gados, tomēr ievērojami noslogo ūdens rezerves.

Videi vēl svarīgāk ir, kā izmantoto ūdeni atdod atpakaļ videi. Pēc minētā biļetena datiem, 2000. gadā vidē novadīja 257 milj. m3 ūdeņu, tostarp 44% normatīviem atbilstoši attīrītus, 30% nosacīti tīrus, kas attīrīšanu neprasa, bet 18% no kopējā daudzuma upju baseinos tika ievadīti piesārņoti. Savukārt no pēdējiem 78% bija daļēji attīrīti, taču neatbilstoši normatīviem, bet 22% jeb 10,3 milj. m3 - pilnīgi bez attīrīšanas (absolūtie skaitļi 3. tabulas 1. rindā).

Tālāk 3. tabulā ir parādīts, cik izmantoto ūdeņu tika ievadīts lielāko upju baseinos un ciktāl tie bija attīrīti.

Saprotams, ka visvairāk notekūdeņu saņem Daugavas baseins, kas ir plašākais valstī - Daugavā nonāk arī visvairāk piesārņoto notekūdeņu.

Otrs lielākais notekūdeņu saņēmējs ir Lielupes baseins, tomēr Lielupes baseinā ieplūdina tikai desmito daļu no tā, ko Daugavas baseinā. Taču Lielupes baseinā nonāk relatīvi vairāk nepietiekami attīrītu vai vispār neattīrītu ūdeņu.

Apmēram vienādā daudzumā notekūdeņus saņem Ventas un Bārtas baseins, un to relatīvais attīrīšanas līmenis arī ir samērā līdzīgs.

Apmēram tāds pats stāvoklis ir Gaujas baseinā, turklāt tajā ir nonācis mazāk nekā 0,1 milj. m3 pilnīgi neattīrītu ūdeņu.

Varbūt vēl svarīgāk ir tas, kāds ir paliekošais ūdens piesārņojums lielāko upju baseinos. Arī šajā skatījumā visvairāk cieš Daugavas un Lielupes baseini. Piesārņojuma tonnas šajā gadījumā laikam nebūs pareizi saskaitīt. Biologiem vajadzētu nopietni izvērtēt, kurš paliekošā piesārņojuma veids ir visbīstamāks dabai. Varbūt varētu uzrādīt pat kādus svaru koeficientus, ar kuriem pareizināti atsevišķi piesārņojuma veidi būtu saskaitāmi.

Varbūt arī prasības visur nav vienādas. Ir pieņemts uzskatīt, ka Salacas, Gaujas, Ventas un mazo Baltijas jūras upju ūdeņi ir piemēroti lašveidīgajām zivīm, bet Daugavas un Lielupes baseini - karpveidīgajām. Katrs, kas kaut dažas reizes turējis makšķeri rokās, zinās, ka lašveidīgajām zivīm vajag tīrākus un straujākus ūdeņus.

Ko vēl varam uzzināt no vides statistikas?

Ieskicējām tikai daļu no samērā jaunās vides statistikas pētījumu objektiem. Nozīmīgas nodaļas tajā veido līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai, mežu apsaimniekošana un medniecība, nacionālie parki un dabas rezervāti, "videi draudzīga uzņēmējdarbība Latvijā". Katrā no tām ir nozīmīgas problēmas, kas prasa atsevišķus apskatus.

2. tabula

Ekonomiskās darbības veidi,

kuru stacionārie objekti radījuši

visvairāk gaisu piesārņojošo izmešu

2000. gadā, tūkst. t

Datu avots: Vides rādītāji Latvijā 2000. gadā. - R.: CSP, 2001.-64. lpp.