Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad jāizsver savas valsts elektroenerģijas nozares attīstības iespējas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.2001., Nr. 126 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53688

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mazo HES nākotni gan Latvijā, gan citur Eiropā

Vēl šajā numurā

07.09.2001., Nr. 126

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad jāizsver savas valsts elektroenerģijas nozares attīstības iespējas

Lai plašāk iepazīstinātu lielāko masu saziņas līdzekļu pārstāvjus ar valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" darbību un diskutētu par aktuāliem jautājumiem, uzņēmuma vadība Reiterna namā bija sarīkojusi neformālu tikšanos.

Sarunu sākot, VAS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, prezidents Kārlis Miķelsons atgādināja uzņēmuma moto: "Mūsu enerģija jūsu labklājībai". Vārdam "enerģija" ir dubulta semantiskā slodze: tas raksturo gan uzņēmuma darbības virzienu — elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, pārvade un sadale —, gan tajā strādājošos, kam piemīt spēja aktīvi darboties.

Vispirms K. Miķelsons iepazīstināja klātesošos ar Latvijas energosistēmas struktūru. Bez visiem zināmajām trīs Daugavas hidroelektrostacijām un divām Rīgas termoelektrostacijām, energosistēmas ģenerējošo jaudu sastāvā ir arī divas mazas stacijas — Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija, kas tika izveidota, lai novērtētu šādu staciju ekonomiskās iespējas. Saražotā elektroenerģija līdz klientiem nonāk pa pārvades un sadales tīkliem. "Latvenergo" ir kompānija, kurai ir visvairāk klientu. Šobrīd uzņēmumam ir apmēram viens miljons astoņdesmit septiņi tūkstoši klientu, kuru apkalpošana tiek organizēta caur septiņām sadales tīklu filiālēm. Lai gan mazākā daļa – septiņdesmit trīs tūkstoši — klientu ir juridiskās personas, tām tiek pārdoti gandrīz 90 % saražotās enerģijas.

Runājot par pārdošanas apjomiem, K. Miķelsons norādīja, ka pēdējā desmitgadē Latvijā diemžēl strauji samazinājies izmantotās elektroenerģijas apjoms. Deviņdesmito gadu sākumā pārdots divreiz vairāk elektroenerģijas nekā patlaban. Dramatiski zemu krities lauksaimniecībā patērētās elektroenerģijas apjoms — tikai 2,5 % no pārdotās elektroenerģijas tiek izmantoti lauksaimniecības vajadzībām. 25,2 % realizētās elektroenerģijas patērējuši iedzīvotāji, 33,1 % — rūpniecība, 39,2 % — pārējie.

Pērn "Latvenergo" pārdeva 4728 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14,5 GWh vairāk nekā 1999. gadā. Visvairāk elektroenerģijas realizēts Rīgā — 35,4 % no kopējā apjoma. Elektroenerģijas tirgus attīstība patlaban visvairāk atkarīga no rūpniecības attīstības. Kamēr lauksaimniecība neattīstīsies un rūpniecība neatplauks vismaz tādā līmenī, kāds bija pirms desmit gadiem, elektroenerģijas patēriņa pieaugums nebūs lielāks kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, prognozēja K. Miķelsons.

"Latvenergo" prezidents informēja, ka pērn uzņēmums guvis 20,1 miljonu latu peļņu. Lielākā daļa peļņas, izņemot 15 %, ko valsts kā vienīgais īpašnieks paņem dividendēm, tiek ieguldīta atpakaļ uzņēmumā. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums savā attīstībā investējis gandrīz 230 miljonus latu. 2000. gadā "Latvenergo" investīciju apjoms bija 58,6 miljoni latu, no tiem 39,5 miljoni latu — pašu līdzekļi, bet 19,1 miljons latu — aizņēmums. Šogad plānots investēt 61,7 miljonus latu, bet katru nākamo gadu līdz 2011. gadam — no astoņdesmit līdz deviņdesmit miljoniem latu. Kopumā uzņēmuma attīstībā vēl plānots ieguldīt 875,9 miljonus latu. Kā atzina K. Miķelsons, ražošanas pamatlīdzekļu atjaunošanā un uzņēmuma modernizācijā ik gadus nepieciešams investēt daudz vairāk līdzekļu, nekā iespējams nopelnīt, tādēļ "Latvenergo" izmanto arī ilgtermiņa kredītlīdzekļus. Kopā ar procentu izmaksām 2002. gadā kredītiestādēm būs jāatdod 20 miljoni latu, 2003. gadā — 29 miljoni latu un tā tālāk.

Par to, ko tieši iecerēts atjaunot vai modernizēt, pastāstīja VAS "Latvenergo" valdes loceklis, viceprezidents Aigars Meļko. Pirmkārt, nepieciešams veikt investīcijas drošības līmeņa paaugstināšanai. Piemēram, jānomaina apmēram puse no esošajiem transformatoru punktiem, jo tie savu laiku jau ir nokalpojuši. Pēc standartiem noteikts, ka šīs iekārtas ekspluatējamas divdesmit piecus gadus, taču vecākā kalpo jau četrdesmit astoņus gadus. Arī daļa kabeļu ir nolietojušies. Piemēram, pārbaudēs ir atklājies, ka jānomaina tūkstoš četrsimt metru gara kabeļu līnija, kas nodrošina elektrības padevi LNT. Nomaiņas izmaksas varētu būt četrdesmit tūkstoši latu.

Pēdējos gados krasi mainījusies situācija laukos: sadales tīklu slodžu centri daudzviet ir citi, jo vairs nepastāv lielfermas, kolhozu centri. Ir nostiprinājušās viensētas. Lai šos privātīpašumus, kas izvietoti izklaidus, apgādātu ar elektrību, sadales tīkli ir jāpaplašina vai jāpārbūvē. Laukos zemsprieguma līnijas viena kilometra izbūvei nepieciešami trīs līdz pieci tūkstoši latu. Tā kā laukos ir maz ražotņu, kas patērētu daudz elektrības, ir skaidrs, ka kompānija šo līniju izbūvē ieguldītos līdzekļus neatgūs. Tomēr "Latvenergo" nešķiro klientus lielajos un mazajos. Elektrības padeve tiek nodrošināta ikkatram klientam neatkarīgi no summas, ko tas ik mēnesi maksā par elektrību.

Nepieciešams veikt ģenerējošo jaudu sakārtošanu, modernizēšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Šie ieguldījumi mērāmi daudzos miljonos latu. Nupat noslēdzās Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projekts, kura īstenošanai iztērēti vairāk nekā 36 miljoni latu. Drīzumā paredzēts veikt Rīgas 1. termoelektrocentrāles pilnīgu rekonstrukciju. Lai īstenotu šo projektu, būs vajadzīgi apmēram 45 miljoni latu.

Nepieciešamība atjaunot, uzturēt un attīstīt nozares infrastruktūru, kā arī vērienīgo investīciju projektu īstenošana rosinājusi "Latvenergo" valdi domāt par elektroenerģijas realizācijas tarifu paaugstināšanu. K. Miķelsons norādīja, ka uzņēmuma vadība vēlas mainīt tarifu politiku. Lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un maznodrošinātajiem šobrīd nav iespējams piemērot paaugstinātu tarifu, pretējā gadījumā kristos kopējais elektroenerģijas patēriņa apjoms. Savukārt komercsektoram un vidēji turīgām privātpersonām tarifu plānots paaugstināt vidēji par desmit procentiem no kopējām izmaksām, tas ir, ja mēnesī līdz šim par elektrību maksāti desmit lati, tad nākotnē, iespējams, ar nākamā gada 1. janvāri, būs jāmaksā viens lats vairāk. Tarifi ir jāpaaugstina laikus, citādi enerģētikas nozare aizdzīvosies līdz situācijai, kāda ir izveidojusies mūsu valsts ceļu struktūrā, kurā laikus netika pietiekami daudz investēts. Bedri uz ceļa vēl var apbraukt, bet elektrība vai nu ir, vai — nav. Alternatīvas nav.

1999. gada 30. novembrī Ministru kabinets akceptēja Latvijas valdības politiku enerģētikā. Tajā teikts: tuvākajos gados jārēķinās ar to, ka iespējams ikgadējs elektroenerģijas realizācijas tarifu pieaugums līdz desmit procentiem. Šī valdības līmenī paredzētā tarifu paaugstināšanas iespēja nav izmantota četrus gadus, atgādināja A. Meļko.

Tomēr jautājumu par tarifu paaugstināšanu neizlems VAS "Latvenergo" valde. Tas ir Energoapgādes regulēšanas padomes (ERP) kompetences jautājums. Lai gan elektroenerģijas realizācijas un tīklu pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas projekti padomei iesniegti pirms vairākiem mēnešiem, lēmums līdz šim nav pieņemts. No šā gada 1. septembra darbu sāks vienotā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas turpmāk veiks sabiedrisko pakalpojumu regulētāja funkcijas tādās nozarēs kā enerģētika, telekomunikācijas, transports, dzelzceļš un pasts. Tātad lēmumu par elektroenerģijas realizācijas tarifu aprēķināšanas metodiku pieņems jaunā institūcija.

Komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka 28. augustā raidījumā "Mūsu cilvēks" apliecināja, ka, izstrādājot tarifu aprēķināšanas metodiku, komisija rūpēsies, lai tiktu nodrošināts sociālais taisnīgums. Nedrīkst radīt situāciju, ka viena uzņēmuma darbinieki dzīvo pēc citiem kritērijiem nekā pārējā sabiedrība.

Kā uzskata "Latvenergo" vadība, nevienlīdzīga situācija elektroenerģijas ražošanā izveidojusies nepārdomātā valdības lēmuma rezultātā, kas paredz, ka mazajās HES un koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas, kura atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, pārpalikums sadales tīklā jāiepērk par cenu, kas atbilst divkāršam tarifam. Dubultā tarifa piemērošana ilgst astoņus gadus pēc attiecīgās elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā. Ideja jau sākotnēji bija skaista: radīsies daudz mazu spēkstaciju, kas dos jaunas darba vietas lauku apvidū. Diemžēl veiksmīgu piemēru, kāds ir Tukuma rajona Rideļu dzirnavas, kur izmanto visu saražoto enerģiju, ir ļoti maz. Nez kāpēc deviņdesmit pieciem procentiem šo ģeneratoru elektroenerģijas pārpalikums ir deviņdesmit deviņi procenti. Tātad īpašnieki izmantojuši iespēju attiecīgo likuma normu pielāgot tikai sava biznesa uzsākšanai, nevis uzņēmējdarbības vides paplašināšanai. "Latvenergo" vadība daudzkārt norādījusi, ka šī nepilnība likumdošanā kropļo tirgu. Drīzumā MK tiks iesniegts jaunais elektrības sektorpolitikas projekts, kurā skaidri pateikts: ja valsts vēlas subsidēt neatkarīgos elektrības ražotājus, tad tas arī ir jādara pašai valstij. Nav pareizi tos subsidēt caur monopoluzņēmumu, iestrādājot subsīdijas tarifu struktūrā, uzskata K. Miķelsons.

Komentējot "Latvenergo" reorganizācijas gaitu, K. Miķelsons uzsvēra, ka uzņēmuma darbības sadalīšana stratēģiskajos virzienos, izveidojot atsevišķas institūcijas, kas atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, atbilst liberāla tirgus un Eiropas Savienības prasībām. Pārvade un sadale visā pasaulē ir patstāvīgs bizness, un tāds tas būs arī Latvijā. Priekšlikumi par juridiskās personas statusa piešķiršanu "Pārvades sistēmas operatoram" MK tiks iesniegti šā gada 7. septembrī, savukārt līdz nākamā gada 1. jūlijam jāiesniedz priekšlikumi par "Sadales sistēmas operatora" kā simtprocentīga "Latvenergo" meitas uzņēmuma izveidi. Izmaksu caurskatāmības nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ nepieciešams uzņēmumu pārstrukturizēt tā, lai skaidri var identificēt izmaksas katrā sektorā un lai nenotiktu šķērssubsidēšana. Tomēr "Latvenergo" reorganizācijas galvenais mērķis ir uzlabot uzņēmuma darbības efektivitāti un paaugstināt konkurētspēju kopējā Baltijas enerģijas tirgū.

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore, Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!