Jaunais mācību gads skaitļos un faktos

Latvijas skolās sācies jaunais mācību gads, un Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi pirmos datus par skolēnu, skolu un pedagogu skaitu valstī, apzinājusi sasniegumus un trūkumus izglītības sistēmā, skolām sākot kārtējo izglītības darba cēlienu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis preses konferencē vakar, 6.septembrī, atzīmēja vairākus apstākļus, kas raksturo panākumus izglītības sistēmas uzlabošanā un sakārtošanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pirmkārt, reāli ir palielinātas pedagogu darba algas - par vienu pedagoģisko likmi tagad tiek maksāts par 13 latiem vairāk. Divu gadu laikā pedagogiem ar augstāko pedagoģisko izglītību darba samaksa ir palielināta par 36 latiem, un Izglītības un zinātnes ministrija ir pilna apņēmības realizēt pedagogu darba samaksas reformu noteiktajā termiņā - līdz 2004.gadam - un atbilstoši grafikam.

Otrkārt, sākot 2001./2002. mācību gadu, Latvijā vairs nav nevienas skolas avārijas stāvoklī. Skolas remontētas un sakārtotas darbam, gan pateicoties Pasaules bankas projektam, gan pašvaldību līdzekļiem, kas šovasar ieguldīti salīdzinoši lielos apjomos. Lai arī atsevišķās skolās Latvijā vēl turpinās remontdarbi, skolēni ir nodrošināti ar atbilstošām mācību telpām. Jaunā mācību gada pirmo darba nedēļu kā projektu nedēļu pavadīs Balvu rajona Baltinavas vidusskolas skolēni, nelielas neērtības remontu dēļ būs arī Ugālē, Lielvārdē un Limbažos, bet, kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, aizkavēšanās galvenokārt radusies remonta laikā atklāto papildu nepieciešamo darbu dēļ, bet mācību procesu tas nopietni neietekmēs.

Šajā mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija ir nolēmusi stingri sekot tam, kā skolās tiek ievērots minimālais skolēnu skaits klasēs. Sekas šim solim ir apvienoto klašu palielināšanās - to skaits šajā mācību gadā ir palielinājies par aptuveni diviem simtiem. Taču, kā atzīmēja G.Vasiļevskis, svarīga loma apvienoto klašu skaita palielinājumā ir arī demogrāfiskajiem rādītājiem - ir samazinājies to bērnu skaits, kam šogad būtu jāuzsāk mācības pirmajā klasē.

Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā ir pieaugušas prasības pedagogu kvalifikācijai. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošās informācijas, pašlaik skolās strādā 387 pedagogi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas. Lai arī par mācību procesa nodrošināšanu ar kvalificētiem kadriem vispirms ir atbildīga skolas vadība, ministrija no savas puses veic vairākus pasākumus skolotāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas atbalstam. Pirmkārt, tiek dzēsti studiju kredīti strādājošajiem pedagogiem. Otrkārt, darbojas pedagogu studiju atbalsta fonds, kas atmaksā 75 procentus no mācību maksas skolotājiem, kas mācās valsts akreditētās pedagoģiskās augstskolu programmās. Treškārt, gandrīz visas augstskolas, kas nodarbojas ar skolotāju izglītošanu, piedāvā veidot neklātienes studiju grupas maksimāli tuvu skolotāju dzīvesvietai.

Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks iepazīstināja ar ministrijas rīcībā esošo informāciju par skolēnu, skolotāju un skolu skaitu Latvijā. Viņš gan atzīmēja, ka pašreizējie dati ir 3.septembra "momentuzņēmums" - laika posmā līdz 10.septembrim skolas iesniegs ministrijā tarifikācijas datus, tad informācija būs pilnīgāka. Kopumā skolēnu skaits Latvijā no 1. līdz 12.klasei ir samazinājies aptuveni par deviņiem tūkstošiem salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu. Pirmajā skolas dienā skolās nezināmu iemeslu pēc nav ieradušies 1855 skolēni, kas gan ir gandrīz par 600 bērniem mazāk nekā iepriekšējā gada 1.septembrī. Jāpiebilst, ka šie skolēni ir skolās reģistrēti. Daudz nopietnāka problēma parādās, ja salīdzina Iedzīvotāju reģistrā fiksēto obligātā skolas vecuma bērnu skaitu ar skolās reģistrēto bērnu daudzumu. Starpība ir 14 992 (!) bērni. Tātad, matemātiski rēķinot, teju piecpadsmit tūkstoši bērnu Latvijā ir ārpus izglītības procesa. Skaitlis ir pārāk liels, lai to varētu norakstīt uz statistikas nepilnībām vai kļūdām. Pēc spēkā esošās likumdošanas skolas vecuma bērnu uzskaite un izglītošana ir pirmkārt pašvaldības kompetence, bet acīmredzot tās ar šo pienākumu galā netiek.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu ir samazinājies skolotāju deficīts, taču joprojām ir brīvas 67,2 pedagoģiskās likmes. Neskatoties uz lielajām piemaksām pie darba algas, pedagogu trūkst arī Rīgā. Pēc Z.Grinpauka teiktā, daļa problēmas slēpjas apstāklī, ka tikai aptuveni trešdaļa no augstskolas beigušajiem pedagogiem sāk darbu skolās. Arī fakts, ka valstī vidēji vienam skolotājam ir 1,3 pedagoģiskās likmes, liecina par pārslodzi un to, ka patiesībā pedagogu ir nepieciešams vairāk nekā ir brīvo vietu.

Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki gan paskaidroja: tas, ka ir tik daudz skolotāju vakanču, nenozīmē to, ka kādā skolā netiktu mācīts konkrēts mācību priekšmets. Šādi gadījumi esot ļoti reti. Lielākoties problēma tiekot atrisināta, palielinot skolās strādājošo skolotāju slodzi, kam gan ir zināmas negatīvas sekas.

Kopējais skolu skaits Latvijā ir samazinājies par sešām skolām salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vairākas skolas ir slēgtas - Limbažos, Alūksnes, Ludzas, Bauskas rajonā, arī Rīgā, dažas ir apvienotas un ieguvušas citu nosaukumu. Darbu ir sākušas arī dažas jaunas skolas, piemēram, Cēsīs.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Operatīvā informācija par 2001./ 2002.mācību gada sākumu

1. Kopējais skolēnu skaits 1. - 12.klasē visās vispārizglītojošajās

un speciālajās skolās (valsts, pašvaldību un privātajās):

Kopā 67,2 likmes, tai skaitā:

1. Rīgā - 33,2 likmes;

2. Lielajās pilsētās - 8,7 likmes;

3. Lauku rajonos un pilsētās - 25,3 likmes.

Lielākais vakanču skaits:

1. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā - 12,7 likmes;

2. Zemgales priekšpilsētā - 7 likmes;

3. Vidzemes priekšpilsētā - 8,1 likme;

4. Rīgas rajonā - 5,2 likmes;

5. Jelgavas pilsētā - 5,0 likmes;

6. Liepājas rajonā - 4,2 likmes.

Vakanču nav 14 rajonos un pilsētās.