Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio, 4.septembrī

Intervija Latvijas Radio 4. septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Mudīte Paegle

— Es šodien sveicu jūs ne tikai pie radio mikrofona, bet arī ar jaunu darba cēliena sākumu. Iznāk, ka mēs varam vilkt paralēles — Saeima jauno rudens sesiju sāk gandrīz vienlaikus ar jaunā mācību gada sākumu skolās. Tāpēc man jums jautājums vispirms kā tēvam: vai jūs vakar savus bērnus arī vedāt uz skolu?

J.Straume: — Jā, mans dēls šogad sāk mācības 9.klasē, vecākā meita 12.klasē, un jaunākā meitiņa vakar devās uz sagatavošanas grupiņu skolai. Tā ka diezgan nozīmīgi periodi bērnu dzīvē būs nākamajā gadā.

— Pašlaik notiek akcija "Ko tu sagaidi no citiem un sevis jaunajā mācību gadā?". To jautā arī bērnu vecākiem. Vai Saeimas priekšsēdētājam iznāk laika kādreiz aiziet arī uz skolu, uz vecāku sapulci, un cik daudz jūs vispār sekojat tam, kā bērni mācās skolā?

J.Straume: — Līdz šim tas nav noticis pārāk bieži, bet es domāju, ka tagad, jaunākajai meitai sākot skolas gaitas, es to darīšu biežāk.

— Bet tagad par darbu Saeimā. Vēl viena paralēle ar skolām. Parasti jauns mācību gads sākas cik nu iespējams izremontētās telpās. Arī Saeimas deputāti pēc nama Torņu ielā 3/5 remonta ir ieguvuši papildu darba telpas. Kā tās tiks izmantotas, kādām vajadzībām, ko tas dod jums?

J.Straume: — Man ir diezgan liels gandarījums par to, ka beidzot šis process ar ēkas Torņa ielā 3/5 atgūšanu un apgūšanu ir beidzies un reāli šobrīd varam teikt, ka šīs sesijas laikā, ēku apgūstot, visi, pilnīgi visi deputāti tiks nodrošināti ar darba telpām un darba vietām. Līdz šim gandrīz 40 deputātiem nebija sava darba galda.

— Tas tiešām ir labi, jo cilvēkam tomēr acīmredzot vajag,

Saeimas deputātam it īpaši, kad ir jāizskata tik daudzi likumprojekti un dokumenti ir gan jāglabā, savam galdam būtu jābūt, lai ražīgi varētu strādāt.

J.Straume: — Šajā namā pamatā būs frakcijas deputātu kabineti. Deputāti varēs ne tikai strādāt normālos apstākļos, bet arī pieņemt apmeklētājus, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Arī divas komisijas — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Mandātu un iesniegumu komisija — būs tikušas pie jaunām telpām.

— Lai veicas Saeimas deputātiem, strādājot jaunajās telpās, bet Saeimai, aizejot vasaras atvaļinājumā, daļa jautājumu palika pusskatīti. Tie jāturpina nākamajos lasījumos, un daļa, es saprotu, ir sagatavota skatīšanai nākotnē. Šo ceturtdien ir plānota Saeimas pirmā rudens sēde. Kādi jautājumi ir tie, kas ir palikuši pusskatīti, un kas ir nozīmīgākais?

J.Straume: — Ja runājam par likumprojektiem, kuru izskatīšana ir jāturpina, tad neapšaubāmi ir jāmin svarīgākie likumprojekti, kas saistīti ar sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šeit es varētu minēt vairākus projektus, tas ir, Administratīvā procesa likumprojekts, kas ir izskatīts otrajā lasījumā. Es ceru, ka šīs sesijas laikā likumprojekta izskatīšana tiks pabeigta. Tāpat jau vairāku mēnešu garumā notiek darbs pie likumprojekta par telekomunikāciju grozījumiem, kurus, es domāju, mēs izskatīsim šajā sesijā trešajā lasījumā. Ļoti nozīmīgs jautājums, kas tika minēts arī pēdējā Eiropas Savienības progresa ziņojumā, ir jautājums, kas skar Valsts pārvaldes reformu un ir sagatavots izskatīšanai, — mēs sāksim izskatīt Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas lielā mērā būs pamats valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanai. Tāpat ir palicis sabiedrības un īpaši jau uzņēmēju uzmanību piesaistījušais jautājums par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pieņemšanu un likumprojekts par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā, kas lielā mērā skar tieši sociālās politikas un nodarbinātības jautājumus. Tāpat var minēt Konkurences likumu, kurš ir ļoti būtisks, jo pašreiz spēkā esošā likuma zināmas nepilnības noteikti ir jānovērš. Īpaši es gribētu uzsvērt, ka šis likums, šī likuma viena sadaļa ir ļoti būtiska un tā attiecas uz uzņēmumu apvienošanās kontroles un uzraudzības mehānisma sakārtošanu. Tie būtu galvenie likumprojekti. Kā jau katru gadu, rudens sesijā notiek darbs pie nākamā gada budžeta pieņemšanas, un šī sesija nebūs izņēmums, valdībā šobrīd notiek darbs pie šī projekta sagatavošanas. Es domāju, ka 1.oktobrī finansu ministrs iesniegs šo likumprojektu parlamentā un sāksies darbs arī pie budžeta, kas, ņemot vērā apstākli, ka pēc gada ir nākamās Saeimas vēlēšanas, būs pietiekami saspringts.

— Jā, darbs pie likumprojekta par valsts budžetu katram nākamajam gadam vienmēr ir bijis darbietilpīgs, pats likumprojekts parasti ir ļoti apjomīgs un ar daudzām pozīcijām. Lai tie cipariņi būtu salikti tā, ka valsts maciņā gan naudiņa ienāktu, gan arī tiktu saprātīgi tērēta, pie tā ir ļoti rūpīgi jāstrādā.

Pirms šīs sarunas mums zvanīja arī klausītāji, un es domāju, ka viņus varētu iepriecināt šis likums, kas top par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā, jo diemžēl vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri nav saņēmuši atalgojumu, par kuriem nav maksāti nodokļi. Tāds zvans bija arī no Jelgavas — par situāciju, kas ir bijusi Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, zvanīja viens kungs. Un arī no Piebalgas puses, kur vīrs un sieva abi vienlaikus palikuši bez darba. Tā ka droši vien šāds likums ir ļoti vajadzīgs, lai cilvēks justos arī sociāli aizsargāts.

Bet varbūt nedaudz par pēdējā laika politiskajiem jautājumiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes laikā Dienvidāfrikā ANO pasaules konferencē par rasismu un citām neiecietības izpausmēm, tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem, ir centusies pārliecināt, ka Latvijā ciena demokrātijas principus. Tajā pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar Somijas prezidenti, Latvijai velta diezgan skarbus vārdus. Kā jūs to vērtējat?

J.Straume: — Es domāju: mums ir jāapzinās, ka Krievijas politika nebūs tik draudzīga Latvijai, kā varbūt mēs to vēlamies. Katrā ziņā šis paziņojums ir jāuztver kā kārtējais signāls tam, ka attiecības starp Latviju un Krieviju veidosies ļoti grūti un tas būs sarežģīts process, ņemot vērā mūsu virzību uz Eiropas Savienību un jo īpaši mūsu vēlmi nākotnē tikt uzņemtiem NATO.

—Vai jūs domājat, ka mūsu valsts diplomātiem vairāk pūļu jāpieliek vai arī Saeimas deputātu rokās ir diezgan daudz, lai veidotu normālas attiecības arī ar Krieviju?

J.Straume: — Es domāju, ka tas ir gan mūsu diplomātu — ārlietu resora, gan neapšaubāmi arī Saeimas deputātu uzdevums, izmantojot jebkuru iespēju, uzstājoties starptautiskās auditorijas priekšā, tiekoties ar mūsu kolēģiem dažādās starpparlamentārās organizācijās, jo diplomātija neapšaubāmi ir ļoti lēni augļus nesošs process.

— Rīgas domnieki cenšas veidot sadarbības projektu ar Maskavu, un tikšanās laikā abu pilsētu darbības grupas pārstāvji ir izteikušies, ka šādai sadarbībai būtu jābūt, bet tai pašā laikā daži politiķi saka, ka sadarbība var veidoties tikai kā divu pilsētu sadarbība, ka to nevar vispārināt uz valsti. Vai vispār tā ir iespējams nodalīt — lielas valstis un mazas valstis, bet tās ir galvaspilsētas, un vai tomēr var nodalīt, ka tas, kā Rīgas dome veido šīs attiecības, — ka tas attiecas tikai uz Rīgu?

J.Straume: — Jāsaka, ka nodalīt šajā gadījumā ir grūti. Manuprāt, pats būtiskākais šādā situācijā, ņemot vērā to, kādas valsts galvaspilsēta ir Maskava, ir ārpolitiku veidot saskaņoti. Latvijas valstij var būt tikai viena ārpolitika. Ja veidosies vairākas, atsevišķas, dažādi virzītas ārpolitikas, mēs no tā tikai zaudēsim. Manuprāt, tas ir pat bīstami.

— Tātad jādomā ir politiķu vai Ārlietu ministrijas līmenī par šādas darbības koordināciju.

J.Straume: — Neapšaubāmi. Šai darbībai ir jābūt koordinētai un saprātīgi virzītai.

— Saeimas deputāti Rihards Pīks, Juris Dobelis un Rišards Labanovskis, arī delegācijas sekretāre Sandra Paure dosies uz Āfriku, lai piedalītos starpparlamentu savienības konferencē. Saeimas Prezidijs šo komandējumu ir atbalstījis. Kā jūs vērtējat šādu braucienu, šādu tikšanos nozīmi?

J.Straume: — Jebkuras, kā jau es iepriekš minēju, starpparlamentāras organizācijas darbība ir pietiekami nozīmīga, tai skaitā arī starpparlamentārās savienības darbība. Tas, ka šī organizācija izvēlas zināmā mērā eksotiskas valstis, kurās divas reizes gadā tiekas vairāku desmitu pasaules parlamentu pārstāvji, ir, protams, šīs organizācijas darīšana. Bet mums, ja mēs esam šīs organizācijas dalībnieki, ir jārespektē organizācijas darbs un jāpiedalās tajā. Mēs varam diskutēt par to, cik lielām delegācijām ir jādodas uz šādām organizācijām, bet, manuprāt, diskutēt par to, vai vispār tas ir jādara, tādām diskusijām nevarētu būt vietas. Jebkurā auditorijā, arī šajā gadījumā, mūsu deputāti runās par tēmu, kas skar ne tikai pasaules sabiedrību, bet tieši Latviju. Viena no aktuālajām tēmām šajā konferencē būs bērnu tiesību aizsardzības jautājumi. Mans vietnieks prezidijā Rihards Pīks uzstāsies ar uzrunu, kurā viņš vērsīsies īpaši pie mūsu kolēģiem no Krievijas parlamenta ar domu par nepieciešamību Krievijas valsts līmenī atzīt Latvijas okupācijas faktu. Es domāju, jebkura šāda situācija ir jāizmanto, ārpolitika augļus dod diezgan lēni, un neapšaubāmi tas ir ļoti darbietilpīgs un finansietilpīgs process.

— Protams, ažiotāža masu informācijas līdzekļos šādos gadījumos būtu mazāka, ja šīs konferences rīkotājvalstis izvēlētos kādu tmums tuvāku valsti, tad tas neliktos tik eksotiski, bet tā nu tas ir.

J.Straume: — Cik man zināms, šīs konferences darba kārtībā varētu būt arī organizatoriski jautājumi, kas tiks virzīti uz to, ka šādas konferences varētu tikt sasauktas retāk. Tā ka par to tiek domāts.

— Saeimā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Pašlaik daudz tiek diskutēts par jaunajiem Panamas tipa tankkuģiem, kurus kuģniecība iegādājas. Daudz ir emociju — vajag vai nevajag, cik vajadzētu maksāt, cik nevajadzētu. It kā saimniecisks jautājums — lemt par līdzekļu izlietojumu uzņēmuma attīstībā. Savulaik tika apturēta jaunu tankkuģu iegāde. Esmu dzirdējusi ekonomistus rēķinām, ka, lūk, jaunais kuģis jau varētu strādāt. Es jums nejautāšu — vajag vai nevajag pirkt kuģus, bet jautājums ir par politiķu atbildību. Ja politiķis rada brāķi, strādājot Saeimā, tas ir, izstrādājot likumprojektu, jūs tomēr atzīstat kļūdas, un pēc kāda laika tiek labots likums. Lūk, šāds saimniecisks jautājums. Lai gan likumi arī ietekmē saimnieciskos procesus. Tātad jautājums par politiķu atbildību.

J.Straume: — Šis jautājums ir ļoti plašs. Kuģniecības privatizācijas process ir viens no elementiem, kas liek domāt par politiķa atbildību. Un jāsaka, ka diezgan zīmīgs elements, jo, kā mēs zinām, mēģinājumi uzsākt un realizēt kuģniecības privatizāciju Latvijas neatkarības laikā ir bijuši vairāki, vismaz četri vai pieci. Daudzi no šiem mēģinājumiem ir beigušies ar valdības krīzi un pat valdības krišanu, tā ka neapšaubāmi tas ir ļoti jutīgs jautājums. Šeit ir runa ne tikai par atbildību, bet arī par šo publisko jutīgumu. Privatizācija nekad nebūs process, kura rezultātā visa sabiedrība un visas sabiedrības grupas būs apmierinātas. Politiķa atbildība šajā gadījumā lielā mērā, ja mēs runājam par kuģniecības privatizāciju, ir saistīta ar to, ka jābūt ir pieejai, ka privatizācijai jānotiek valstij pieņemamā, maksimāli izdevīgā virzienā un pietiekami caurspīdīgi.

— Cerēsim, ka tā arī šis process turpmāk virzīsies. Mums daudzi klausītāji jautāja par pensijām. Es šos jautājumus jums nodošu, un droši vien kādā nākamajā tikšanās reizē jūs varēsit šiem cilvēkiem atbildēt. Viens jautājums, uz kuru lūdzu ļoti īsu atbildi jums kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedram. Vai jūs uzskatāt, ka partijas izredzes nākotnē kāps uz augšu, tā jautā Puzarecka kungs no Rīgas.

J.Straume: — Domāju, ka mūsu partija ir pārdzīvojusi daudz dažādu skumju un priecīgu brīžu, un es ar optimismu raugos nākotnē.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā