Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija sēdes protokollēmuma Nr.32, 34.§ 3.1.apakšpunktu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.32 izraksts

Rīgā 2001.gada 10.jūlijā

34.§

Par Valsts pārvaldes reformas stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam

Apspriešanā piedalījās: J.Krūmiņš, S.Proskurovska, R.Zīle, A.Kalvītis, V.Makarovs, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās J.Krūmiņa iesniegto Valsts pārvaldes reformas stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam (turpmāk – stratēģija) un papildināt to ar uzdevumu paredzēt augstāko ierēdņu rotācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu ar 2002.gada rudeni.

2. Akceptēt stratēģijas ieviešanas programmu (turpmāk – programma), tai skaitā programmā ietverto otro alternatīvu tās vadības koordinācijai.

3. Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J.Krūmiņam:

3.1. attiecīgi precizēt stratēģiju un programmu (svītrot programmas 1.4.3.apakšpunktu) un iesniegt tās Valsts kancelejā;

3.2. līdz 2001.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par programmas vadības un koordinācijas padomes izveidošanu un padomes nolikuma projektu;

3.3. sagatavot un līdz 2001.gada 15.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu stratēģijas ieviešanai;

3.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par stratēģijas mērķiem, uzdevumiem, sagaidāmajiem rezultātiem un īstenošanas gaitu.

4. Stratēģijas programmā norādītajām atbildīgajām institūcijām izstrādāt rīcības plānus stratēģijas ieviešanai un līdz 2001.gada 15.septembrim iesniegt Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

Ievads

Efektīva valsts pārvalde ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts stabilai un līdzsvarotai attīstībai, starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, sabiedrības labklājības paaugstināšanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Lai turpinātu valsts pārvaldes reformas, nepieciešama kopīga platforma politisko partiju un ierēdņu vidū par reformas mērķiem un uzdevumiem, kā arī veidiem, kā panākt mērķu īstenošanu. Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam (tālāk tekstā - Stratēģija) pamatojas uz Ministru kabineta 1995.-1998.gadā definētajiem valsts pārvaldes reformas mērķiem¹. Šī Stratēģija, ņemot vērā paveikto, ārējo un iekšējo faktoru ietekmi, ievērojot uzkrāto pieredzi un izpratni par Latvijas valsts pārvaldes lomu valsts attīstībā, nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes sistēmas attīstības virzienus un tuvāko sešu gadu laikā sasniedzamos uzlabojumus. Stratēģija ir valdības politiskās apņemšanās apliecinājums tam, ka tiks turpināta Latvijas valsts pārvaldes mērķtiecīga un saskaņota attīstība.

Stratēģijas izstrādes nepieciešamību nosaka vairāki faktori: iedzīvotāju prasības uzlabot sabiedrības problēmu risināšanu, privātā sektora pieaugošā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, pieaugošs spiediens uz valsts budžetu, gatavošanās pievienoties Eiropas Savienībai, informācijas tehnoloģiju attīstība, valstu savstarpēja konkurence par investīcijām, tirgiem un intelektuālo kapitālu. Latvijas valsts pārvaldes sistēmas analīze un tās salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstīm rāda, ka neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, pastāv reālas iespējas un nepieciešamība panākt publisko resursu efektīvāku izlietošanu, ievērojami uzlabot sniegto publisko pakalpojumu² kvalitāti, nodrošināt iedzīvotājiem iespējas efektīvāk risināt problēmas saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm. Informācijas sabiedrības strauja attīstība sniedz iespējas modernizēt valdības un valsts pārvaldes darbu un nodrošināt tās efektivitāti, darba izmaksu samazināšanu, valsts pārvaldes atklātību, pieejamību iedzīvotajiem un tās spēju ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Stratēģijas pamatā ir pieņēmums, ka, lai panāktu mūsdienīgas valsts pārvaldes sistēmas veidošanos, nepieciešams nostiprināt valdības spēju izveidot uz nākotni vērstu valsts attīstības politiku, nodrošināt darbības un resursu plānošanu atbilstoši valsts politikas prioritātēm, veicināt darbības novērtēšanu pēc valdības plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, attīstīt valsts pārvaldes iestāžu vadītāju patstāvību un atbildību par iestāžu darbu, paaugstināt valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti, motivāciju un veicināt viņu ētisku darbību. Valsts pārvaldes attīstībai jābalstās uz labākās pieredzes izmantošanu, personāla attīstību un tehnoloģiju attīstību. Ieviešot stratēģiju, atbildīgajām institūcijām un amatpersonām jāatceras, ka valsts pārvaldes darbība nav pašmērķis, bet valsts līdzeklis, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu atbilstoši mūsdienu dzīves standartiem.

Stratēģijas izstrādi veica Ministru prezidenta izveidotā starpministriju darba grupa. Izstrādājot dokumentu, tika izmantota darba grupas veiktā valsts pārvaldes SVID³ analīze, starptautisko organizāciju, ekspertu, valsts amatpersonu un sabiedrības vērtējumi par esošo valsts pārvaldi, kā arī Eiropas Komisijas Delegācijas Latvijā, Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi valsts pārvaldes pilnveidošanai.

Stratēģija sastāv no ievada, astoņām nodaļām un pielikumiem. Pirmajā nodaļā ir noteikts Stratēģijas dokumenta mērķis un joma. Otrajā nodaļā raksturoti Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi, trešajā - aprakstīti saistītie procesi un dokumenti. Ceturtajā nodaļā formulēta valsts pārvaldes loma un misija. Piektajā nodaļā ir sniegts esošās valsts pārvaldes sistēmas raksturojums un attīstības iespējas. Sestajā nodaļā ir formulēti Stratēģijas mērķi un dots nākotnes valsts pārvaldes raksturojums. Septītā nodaļa apraksta Stratēģijas īstenošanas mehānismu, bet astotā - nosaka pārmaiņu ieviešanai nepieciešamos pasākumus.

Pielikumos ir pievienota Stratēģijas izstrādes darba grupas veiktā valsts pārvaldes klientu analīze, pārskats par vispārējām tendencēm un citu valstu pieredzi valsts pārvaldes reformas jomā, valsts pārvaldes SVID analīze, Stratēģijas īstenošanas shēma ar koordinācijas alternatīvām, un par Stratēģijas uzdevumu un pasākumu īstenošanu atbildīgo iestāžu uzskaitījums.

1. Dokumenta mērķis un joma

Stratēģijas mērķis ir veidot valdības akceptētu pamatu valsts pārvaldes vidēja termiņa (līdz 2006.gadam) attīstībai, kā arī saskaņot atsevišķas iniciatīvas valsts pārvaldes jomā, pakļaujot tās politiskiem valsts attīstības mērķiem.

Stratēģija nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes reformas mērķus, pamatojoties uz mūsdienu valsts pārvaldes galvenajām vērtībām – kvalitāte, uzticamība un līdzdalība, pieejamība un efektivitāte - un nodrošina šo vērtību ieviešanu valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes reformas stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas⁴ veidošanu, publisko finansu un citu resursu lietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un lojalitātes valdībai paaugstināšanu.

Stratēģijas īstenošanā iesaistās visas valsts pārvaldes iestādes – ministrijas, citas Ministru kabineta padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību iestādes. Īpaša loma stratēģijas īstenošanā ir Ministru kabinetam un atbildīgajām iestādēm: Valsts kancelejai, Finansu ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam, kas nodrošina reformas projektu un pasākumu vadību, koordināciju, uzraudzību un pēc nepieciešamības veic ministriju un iestāžu konsultēšanu. Politisku atbildību par reformas īstenošanu uzņemas Ministru kabinets.

Stratēģija ir attīstības mērķu un virzienu kopums. Stratēģijas ieviešanu paredz Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma (tālāk tekstā Programma), kas definē veicamos uzdevumus un rezultātus Stratēģijas mērķu sasniegšanai, kā arī svarīgākos pasākumus uzdevumu izpildei. Programma nosaka ministrijām, kā nozaru vadošajām iestādēm, atbildību par Stratēģijas ieviešanu.

Stratēģijas īstenošanas rezultātā Latvijas valsts pārvaldes administratīvā spēja tiks uzlabota atbilstoši Eiropas Savienības labās pārvaldes (good governance) principiem, valsts pārvaldes darbībai būs nodrošināta saskaņota ilgtermiņa attīstības plānošana, tiks palielināta sabiedrības iesaistīšanās un ietekme uz valsts pārvaldes darbu, tiks uzlabota publiskā sektora darbības efektivitāte un kvalitāte. Lietderīgi izmantojot esošos resursus un nodrošinot to izmantošanas caurskatāmību, palielināsies valsts pārvaldes atklātība un atbildība par sasniedzamajiem rezultātiem. Stratēģijas īstenošanas rezultātā valsts pārvalde varēs efektīvāk sekmēt tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos.

No valdības politiska atbalsta, visas valsts pārvaldes iesaistīšanas, veiksmīgas Stratēģijas īstenošanas koordinācijas un reāli plānotas laika, finansu un citu resursu ieguldīšanas, būs atkarīgs, cik veiksmīgi attīstīsies Latvijas valsts pārvalde.

2. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ierobežojumi

Valsts pārvaldes reformas stratēģija nerisina nozaru attīstības problēmas un nenosaka valsts nozaru politikas saturu. Balstoties uz esošās situācijas analīzi un attīstīto OESA (OECD)⁵ valstu labāko pieredzi, Stratēģija piedāvā valsts pārvaldes attīstības mērķus un tiem pakārtotos uzdevumus, kuru īstenošana sekmētu Latvijas valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanos kopumā, tās konkurētspējas uzlabošanos un iedzīvotāju uzticības valdībai un valsts pārvaldei palielināšanos.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma precīzi nenosaka visus veicamos pasākumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus, paļaujoties uz atbildīgo iestāžu kompetenci un to spēju pašām plānot optimālākos mērķu un uzdevumu izpildes veidus, paredzot racionālu resursu un laika patēriņu. Politisko lēmumu par resursu piešķiršanu jāpieņem Ministru kabinetam, apstiprinot atbildīgo iestāžu izstrādāto Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plānu. Ja nebūs iespējams piešķirt atsevišķu pasākumu ieviešanai nepieciešamos resursus, šie uzdevumi tiks atlikti uz vēlāku laiku.

Cits ierobežojums ir saistīts ar pašvaldību iesaistīšanos reformas uzdevumu īstenošanā. Pašlaik notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir izveidot lielāka mēroga pašvaldības, kas nodrošinātu efektīvu pašvaldību ekonomisko un sociālo attīstību. Pašvaldību iesaistīšanās stratēģijas mērķa īstenošanā – Kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem – ir atkarīga no pašvaldību administratīvās spējas, kas mazajās pašvaldības ir īpaši vāja. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir priekšnosacījums šīs Stratēģijas īstenošanai.

Stratēģija vērsta uz valsts pārvaldes sistēmas uzlabošanu un publisko pakalpojumu sistēmas attīstību, izmantojot dažādus līdzekļus, t.sk. informācijas tehnoloģijas iespējas. Šī stratēģija nenosaka informācijas tehnoloģijas attīstību, bet iziet no pieņēmuma, ka sagatavotā e-pārvaldes koncepcija veido priekšnoteikumus jauno tehnoloģiju izmantošanai valsts pārvaldē.

3. Saistītie procesi un dokumenti

Valsts pārvaldes darbību un attīstību ietekmē vairāki ārējie un iekšējie faktori, kuru raksturojums seko tālā tekstā. Stratēģija ievēro šos faktorus, izvirzot valsts pārvaldes attīstības mērķus un uzdevumus.

Integrācija ES. Latvija veiksmīgi turpina sarunas ar ES dalībvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā un ir apņēmusies uz 2003.gada 1. janvāri izpildīt Kopenhāgenas iestāšanās kritērijus un ieviest acquis communautaire⁶ . Valsts pārvaldes jomā Latvijai jānodrošina stabilu un uz likuma balstītu, efektīvu un ētisku valsts pārvaldi, spējīgu ieviest acquis communautaire atbilstoši līgumos, direktīvās un regulās noteiktajām prasībām. Integrācijas procesa uzdevumi valsts pārvaldes jomā ir formulēti Eiropas Komisijas un Latvijas kopīgajā dokumentā Pievienošanās partnerība , kurš nosaka uzdevumus politikas koordinācijas uzlabošanai, civildienesta likuma ieviešanai, ierēdņu darba samaksas sistēmas reformai, vidēja termiņa valsts budžeta plānošanai, finansu kontroles un iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, valsts iepirkuma sistēmas attīstībai un tās uzraudzības nodrošināšanai un cīņai ar korupciju.

Informācijas tehnoloģijas. Informācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā ietekmē valsts pārvaldes darba organizāciju. Jaunie informācijas pārraides, apstrādes un izmantošanas veidi spēj kardināli izmainīt ne tikai informācijas izplatīšanu un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, bet arī sekmēt jaunas publisko pakalpojumu kultūras veidošanu. Informācijas pārraide elektroniskā veidā nodrošina iespēju valsts pārvaldes iestādēm veidot informācijas sistēmas un datu bāzes, kas ir nepārtrauktas pieejamības režīmā citām iestādēm. Tas savukārt paver iespējas veidot informācijas un pakalpojumu centrus, kas nodrošina iedzīvotājiem pakalpojuma saņemšanu vienā vietā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija, kuru apkopo dažādas iestādes. Šādā veidā informācijas tehnoloģijas ienākšana valsts pārvaldē palīdzēs samazināt "birokrātiju" iedzīvotāju apkalpošanā, ietaupīt valsts pārvaldes un iedzīvotāju laiku un līdzekļus. Datu apstrāde bez cilvēka piedalīšanās arī sniedz iespēju ievērojami samazināt korupciju, jo tiek izslēgti informācijas apstrādes posmi, kuros ierēdnim ir iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu.

Informācijas tehnoloģijas attīstība un izmantošana valsts pārvaldē spēs nodrošināt valsts pārvaldes operatīvāku darbu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz kvalitatīvu informācijas apstrādi, uzlabot pakalpojumu sniegšanas ātrumu un kvalitāti, kā arī ar informācijas sistēmu starpniecību nodrošinās iespēju saņemt pakalpojumu no iestādēm bez pārvietošanās uz citu iestādi. Valsts iepirkuma jomā informācijas tehnoloģijas spēs nodrošināt atklātāku pasūtījumu un piedāvājumu preču un pakalpojumu tirgu, kas uzlabos konkurenci starp uzņēmējiem. Valsts pārvaldes darba izmaiņas informācijas sabiedrībā ir atspoguļotas Tieslietu ministrijas gatavotajā koncepcijā E-pārvalde , kura nosaka informācijas tehnoloģiju ietekmi uz valsts pārvaldes procesiem.

Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (PSAL) programma. Latvijas valdība un Pasaules Banka 23.02.2000. parakstīja PSAL Reformas pasākumu programmu, kas nosaka uzdevumus un pasākumus publisko finansu vadības sistēmas uzlabošanai, valsts pārvaldes nostiprināšanai, politikas koordinācijas stiprināšanai, korupcijas samazināšanai un atklātības veicināšanai, publisko pakalpojumu regulēšanai, kā arī privatizācijas jomā. Pasaules Banka nodrošina Latvijas valsts pārvaldi ar tehnisko palīdzību atsevišķu prioritāro uzdevumu īstenošanai. 2001.gadā tiek plānota PSAL Programmas atjaunošana 2002.gadam sakarā ar jauna aizdevuma piešķiršanu Latvijas strukturālajām reformām.

________________________

¹ Valsts pārvaldes reformas mērķi tika noteikti šādos Ministru kabineta pieņemtajos dokumentos: 1995. gada 28. martā akceptētajā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā , 1997. gada 23. decembrī apstiprinātajā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijā līdz 2000. gadam un 1998. gada 10. martā apstiprinātajā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000. gadam realizācijas plānā .

² Publiskie pakalpojumi — likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos fiziskajām un juridiskajām personām piedāvātie materiālie vai nemateriālie labumi kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā. Publisko aģentūru likuma (Pieņemts 2001. gada 22. martā) 6. panta interpretācija

³ SVID — stratēģiskās plānošanas metode, kas izvērtē sistēmas stiprās un vājās puses un identificē iespējas un draudus tālākai attīstībai.

⁴ Politika — valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem., Partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds "Jumava", 1999 )

⁵ OESA — Organizācija par ekonomisko sadarbību un attīstību. ( Angļu valodā — Organisation for Economic Cooperation and Development ). Šodien OESA organizācija apvieno 30 pasaules attīstītākās valstīs, no 1995.g. līdz 2000. gadam par OESA dalībvalstīm kļuva Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija.

⁶ acquis communautaire — ES tiesību un pienākumu kopums

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores
 Ausma Aldermane,  Dace Bebre