Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Iesaldē sev draugu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2000., Nr. 151/153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5344

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Joška Fišers: Haiders apdraud vācu pamatvērtības"

Vēl šajā numurā

28.04.2000., Nr. 151/153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Iesaldē sev draugu"

"Inostraņec"

— 2000.04.11.

Drīz vien bagātie vairs neraudās, jo viņiem vairs nebūs par ko raudāt — lai arī paši viņi pagaidām nevar dzīvot mūžīgi, toties var dot iespēju mūžīgi dzīvot apkārtējiem.

Protams, ne jau sievām, bet suņiem, kaķiem, zirgiem un visiem pārējiem, kurus viņi mīlējuši un kuru dzīve bijusi tik īsa.

Vēl jo vairāk tādēļ, ka nekādi morālisti viņiem netraucēs: tā tikai pret cilvēka klonēšanu uzstājas katrs, kam nav slinkums — bet pret tādu zvēru atdzimšanu it kā neviens tā īsti nav protestējis. Ja nu vienīgi dažādas dzīvnieku aizstāvju biedrības, kas uzskata — ja jau jūs tik ļoti mīlat zvērus, tad netērējieties mirušo augšamcelšanai, bet palīdziet bezpajumtes suņiem un kaķiem.

Starp citu, vienalga saimnieki, zaudējuši mīļoto draugu, gatavi uz visu, lai tieši tas atgrieztos pie viņiem — un tādu apsvērumu dēļ Teksasas universitātes biologi izveidojuši komercuzņēmumu, kas nodarbojas tieši ar šādas privātās klonēšanas problēmām.

Amerikā pašlaik dzīvo 55 miljoni mājas suņu, un gandrīz pieci miljoni katru gadu mirst. Un ja kaut tikai desmit procentu saimnieku, kas piedzīvojuši zaudējumu, būs ar mieru samaksāt par cerību iegūt mīļotā dzīvnieka dubultnieku, tad šī pasākuma komerciālā puse sola ienest desmitiem miljonu dolāru. Starp citu, pašlaik, kamēr klonēšanas procesam vēl nav konveijera vēriena, Teksasas biologi piedāvā vienīgi nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai saglabātu mājdzīvnieku audu paraugus. Un tikai ar laiku, kad klonēšanas tehnoloģija kļūs nevainojama, zinātnieki mūsu dārgos nelaiķus sāks radīt no jauna.

Bet viss sākās ar to, ka kāds anonīms miljonārs piešķīra Teksasas zinātniekiem 2,3 miljonus dolāru sava mīļotā kollija Misijas klonēšanai. Ja šis eksperiments beigsies sekmīgi, tad jaunā Misija kļūs par pirmo suni, kas šādā veidā nācis pasaulē. Kā sola paši zinātnieki, Jaunā Misija pasaulē parādīsies jau šogad, bet miljonāra bezgalīgā mīlestība pret savu četrkājaino draugu izdarījusi pakalpojumu arī pārējiem valsts iedzīvotājiem, jo uzveda zinātniekus uz domām, ka tādu kā viņš Amerikā varētu būt daudz.

Doma izrādījās pareiza, un jau tagad Teksasas universitāti pieskandinājuši telefona zvani par tematu: "Nekas nespēja aizstāt mūsu mazo Mimi, taču mums būs vieglāk, ja zināsim, ka neliela tās daļiņa ir ar mums."

Un tomēr pagaidām zinātne piedāvā tikai saglabāt iesaldētus audus līdz labākiem laikiem. Ķermeņa gabaliņa novietošana saldētavā maksā — atkarībā no steidzamības — no viena līdz divarpus tūkstošiem dolāru. Bet cik maksās pati klonēšana, pagaidām nav skaidrs: acīmredzot iesākumā šis prieks maksās vairākus simtus tūkstošu dolāru, taču gados trīs cena var nokrist līdz tīram sīkumam — kādiem divdesmit pieciem tūkstošiem, ne vairāk.

Starp citu, Jans Vilmats, zinātnieks, kas 1997.gadā klonēja slaveno aitiņu Dolliju, brīdina: pat tad, ja izdosies klonēt mājdzīvniekus, to saimnieki visdrīzāk būs vīlušies. Piemēram, diez vai pareizi varēs nokopēt mīļotā suņa nokrāsu, bet, kas attiecas uz temperamentu, tad būs ļoti pārsteidzoši, ja tas būs līdzīgs — jo ļoti daudz ko nosaka audzināšana, no apstākļi, kuros suns augs, un no daudzi sīkumi, kas radikāli var mainīt suņa pasaules uzskatu.

Pa to laiku Japānā gaida piedzimstam pasaulē pirmo klonēto kaķi — šis notikums, kā visi tur cer, notiks ne vēlāk kā jūnijā — jūlijā. Par to ir pārliecināti vismaz Jamaguti pilsētas universitātes speciālisti, kuriem izdevies panākt sekmīgu klonētas olšūnas dalīšanos un paveikt vairākas citas nepieciešamās manipulācijas. Audi jau sagatavoti un iesaldēti, un drīz tos paredzēts pārstādīt kādai kaķenei un gaidīt nākam pasaulē pirmo klonēto kaķēnu.

Svarīgi pieminēt, ka līdz pat šim laikam kaķu klonēšanas eksperimenti neguva panākumus, jo šo mīļoto dzīvnieciņu šūnas ir sevišķi plānas. Bet japāņi tā centās nevis tādēļ, lai augšamceltu mājas mīluļus, bet gan tādēļ, lai viņu metode ļautu glābt no izzušanas daudzus retus savvaļas dzīvniekus, piemēram, Sibīrijas tīģerus, kuru vairs palicis uztraucoši maz.

Savi apsvērumi par klonēšanu ir arī Ķīnai — turienes zinātnieki jau vairāk nekā gadu strādā ar pandām, kuras bez klonēšanas vispār var nozust no zemes virsas. Nesen ķīnieši paziņojuši, ka ar vienu pandu viņi neaprobežosies, bet klonēs vēl arī baltspuru delfīnu, kas arī atrodas uz izzušanas robežas. Ķīniešu zinātnieki jau sākuši šūnu ieguvi, lai gūtu informāciju par šī zīdītāja ģenētiku.

Baltspuru delfīni dzīvo vienīgi lielākās Ķīnas upes Janczi vidustecē un lejtecē. Pēc zinātnieku domām, tie uz Zemes parādījušies apmēram pirms 20— 30 miljoniem gadu un tādēļ uzskatāmi par dzīviem izrakteņiem. Pagaidām dzīviem, pašlaik brīvā dabā mīt tikai 100 baltspuru delfīnu, bet bez klonēšanas pavisam drīz nebūs vairs neviena.

Olga Volkova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!