Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2001., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53424

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.377

Prasības tērauda velmēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Vēl šajā numurā

29.08.2001., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 376

Pieņemts: 23.08.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 376

Rīgā 2001.gada 23.augustā (prot. Nr.39, 8.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2001.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām nav obligāta.

3. Ar 2001.gada 1.septembri Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.01.01.-82 "Celtniecības klimatoloģija un ģeofizika" (apstiprināti ar bijušās PSRS Celtniecības lietu valsts komitejas 1982.gada 21.jūlija lēmumu Nr.188).

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01

"Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs satur klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvprojektēšanā un būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, renovācijā un rekonstrukcijā.

3. Būvnormatīvs piemērojams speciālām būvēm, ja ministrijas, kuru pārraudzībā saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu ir specializētā būvniecība, atbilstoši kompetencei nav noteikušas citādi.

4. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

5. Vēja raksturlielumus Baltijas jūras piekrastes atklātās teritorijas ģeogrāfiskajiem punktiem piecu kilometru platā joslā nosaka, ņemot vērā šī būvnormatīva 1.pielikuma 13., 14. un 15.tabulā minētos Liepājas klimatoloģiskos rādītājus.

6. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus šī būvnormatīva izpildei.

8. Hidrometeoroloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

1. pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)

 

1.tabula

Vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr. Vieta Mēnesis . Vidēji
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā
1. Ainaži -5,2 -5,0 -1,6 3,9 10,2 14,5 16,5 15,9 11,8 7,3 2,2 -2,2 5,7
2. Alūksne -7,6 -6,8 -2,5 4,0 11,0 14,8 16,1 15,0 10,2 5,2 -0,4 -4,9 4,5
3. Daugavpils -6,7 -5,9 -1,8 5,2 12,1 15,7 16,9 15,9 11,2 6,1 1,0 -3,8 5,5
4. Dobele -5,0 -4,7 -1,0 4,9 11,4 15,2 16,5 15,9 11,5 6,8 1,7 -2,6 5,9
5. Liepāja -3,0 -3,0 -0,2 4,6 10,3 14,3 16,4 16,4 12,9 8,5 3,7 -0,3 6,7
6. Mērsrags -3,8 -4,0 -1,0 3,9 9,9 14,7 16,3 15,9 11,9 7,4 2,5 -1,4 6,0
7. Priekuļi -6,2 -5,6 -1,6 4,6 11,3 15,0 16,3 15,4 10,9 6,1 0,7 -3,8 5,3
8. Rīga -4,7 -4,3 -0,6 5,1 11,4 15,4 16,9 16,2 11,9 7,2 2,1 -2,3 6,2
9. Stende -4,5 -4,4 -1,1 4,4 10,7 14,5 15,9 15,3 11,2 6,8 1,8 -2,3 5,7
10. Zīlāni -6,7 -5,9 -1,5 5,0 11,9 15,3 16,6 15,6 11,0 6,0 0,7 -4,0 5,3
 
2.tabula
Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)
Gaisa gada
minimālā
temperatūra,
kuras pār-
sniegšana
Mēnesis . iespējama
Nr. Vieta reizi
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā 50 10
gados gados
1. Ainaži -35,1 -35,3 -34,4 -18,8 -7,5 -1,3 2,7 0,2 -4,8 -13,8 -18,7 -37,1 -37,1 -36,3 -33,0
2. Alūksne -37,4 -36,8 -28,8 -15,9 -5,8 -0,3 2,9 0,7 -5,1 -10,6 -20,6 -36,8 -37,4 -37,4 -32,7
3. Daugavpils -42,7 -43,2 -32,0 -18,6 -5,5 -1,3 2,1 -1,5 -5,0 -14,7 -24,1 -38,7 -43,2 -41,0 -35,5
4. Dobele -34,1 -35,9 -25,7 -13,2 -3,7 0,3 4,7 1,9 -3,7 -9,2 -21,7 -31,9 -35,9 -35,9 -32,5
5. Liepāja -32,9 -31,6 -23,8 -10,1 -4,3 0,5 4,8 4,6 -1,7 -7,3 -17,5 -25,8 -32,9 -31,5 -26,1
6. Mērsrags -33,7 -36,2 -28,9 -16,2 -5,4 -2,2 3,3 1,4 -3,9 -10,0 -18,1 -25,4 -36,2 -34,2 -29,9
7. Priekuļi -36,5 -38,0 -26,4 -12,6 -5,4 -1,4 3,5 -0,1 -4,5 -12,9 -20,6 -39,0 -39,0 -38,2 -31,8
8. Rīga -33,7 -34,9 -30,3 -13,1 -5,5 -2,3 4,0 0,0 -4,1 -8,7 -18,9 -31,9 -34,9 -34,8 -31,0
9. Stende -34,5 -36,1 -27,9 -15,9 -5,4 -3,1 2,0 -0,2 -4,5 -11,8 -16,7 -26,0 -36,1 -34,9 -30,0
10. Zīlāni -38,5 -36,7 -32,3 -14,4 -6,0 -0,4 2,7 0,1 -6,4 -10,9 -22,0 -35,2 -38,2 -38,0 -33,4
 
 
3.tabula
Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)
Gaisa gada
maksimālā
temperatūra,
kuras pār-
sniegšana
Mēnesis . iespējama
Nr. Vieta reizi
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā 50 10
gados gados
1. Ainaži 7,3 10,8 17,5 25,1 29,5 33,2 32,7 33,2 30,0 22,0 15,4 10,5 33,2 33,1 31,1
2. Alūksne 7,9 10,9 18,2 26,5 30,2 30,8 33,3 32,9 29,4 21,1 13,1 10,0 33,3 33,2 31,1
3. Daugavpils 7,6 13,1 18,4 27,6 31,8 32,8 35,1 36,4 31,3 24,0 16,3 10,4 36,4 36,0 33,0
4. Dobele 9,5 13,8 20,0 26,1 30,6 33,1 35,8 34,4 30,7 23,5 16,8 11,1 35,8 35,8 32,8
5. Liepāja 7,9 15,5 17,8 25,4 30,0 33,0 33,7 33,6 30,7 22,2 15,4 10,1 33,7 33,0 31,5
6. Mērsrags 9,4 13,6 20,8 26,8 31,6 34,6 34,4 33,8 29,1 24,9 15,5 13,9 34,6 34,7 32,8
7. Priekuļi 7,9 10,9 17,2 25,9 30,3 32,0 34,0 32,7 29,5 21,5 14,3 9,8 34,0 33,5 31,6
8. Rīga 9,4 13,5 20,5 26,5 30,4 32,5 33,6 32,5 29,4 23,4 17,2 11,5 33,6 33,3 32,2
9. Stende 8,5 12,0 18,3 25,8 29,0 32,6 33,6 34,3 29,7 23,5 16,1 10,5 34,3 34,0 31,9
10. Zīlāni 7,8 11,8 18,0 26,3 30,0 31,9 34,5 34,3 30,5 22,6 16,6 9,9 34,5 34,4 31,9
 
 
4.tabula
Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības
Nr. Vieta Viskarstākā mēneša vidējā Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra,
p.k. maksimālā gaisa temperatūra kuras pārsniegšana iespējama reizi .
50 gados 10 gados
1. Ainaži 21,3 24,4 23,2
2. Alūksne 21,9 24,8 23,7
3. Daugavpils 23,3 26,5 25,3
4. Dobele 23,0 26,3 25,0
5. Liepāja 20,9 24,3 23,0
6. Mērsrags 21,5 24,3 23,5
7. Priekuļi 22,3 25,3 24,2
8. Rīga 22,4 25,5 24,3
9. Stende 22,0 25,3 24,2
10. Zīlāni 22,9 26,2 25,0
 
5.tabula
Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības
Nr. Vieta Visaugstākā mēneša vidējā Visaugstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra,
p.k. maksimālā gaisa temperatūra kuras pārsniegšana iespējama reizi .
50 gados 10 gados
1. Ainaži -10,8 -19,6 -16,8
2. Alūksne -12,4 -20,3 -17,7
3. Daugavpils -12,3 -21,8 -18,5
4. Dobele -10,2 -18,5 -15,7
5. Liepāja -7,5 -15,1 -12,5
6. Mērsrags -8,8 -18,0 -14,5
7. Priekuļi -11,0 -19,6 -16,4
8. Rīga -9,7 -18,5 -15,3
9. Stende -9,7 -17,8 -14,6
10. Zīlāni -11,4 -20,0 -16,8
 
6.tabula
Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības
Nr. Vieta Visaukstāko piecu dienu Visaukstāko piecu dienu
p.k. vidējā gaisa temperatūra vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība .
0,98 0,92
1. Ainaži -23,2 -26,8 -22,7
2. Alūksne -25,1 -29,5 -24,0
3. Daugavpils -24,0 -28,4 -24,1
4. Dobele -22,3 -24,4 -20,9
5. Liepāja -18,3 -20,5 -17,3
6. Mērsrags -19,6 -22,0 -19,3
7. Priekuļi -23,8 -28,2 -22,7
8. Rīga -20,7 -24,6 -20,7
9. Stende -19,9 -22,5 -19,5
10. Zīlāni -23,8 -26,8 -23,2
 
7.tabula
Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)
Nr. Vieta Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 °C .
p.k. perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (°C)
1. Ainaži 205 -0,5
2. Alūksne 214 -1,9
3. Daugavpils 205 -1,3
4. Dobele 204 -0,4
5. Liepāja 193 0,6
6. Mērsrags 211 0,4
7. Priekuļi 208 -1,1
8. Rīga 203 0,0
9. Stende 209 -0,2
10. Zīlāni 206 -1,3
 
8.tabula
Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)
Nr. Vieta Mēnesis .
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 6,0 6,3 6,9 7,8 9,6 10,2 8,2 7,9 7,2 5,8 4,7 5,5
2. Alūksne 5,4 6,1 7,0 8,5 10,4 10,0 9,5 8,7 7,5 5,7 4,1 4,9
3. Daugavpils 6,2 6,9 8,1 9,7 11,8 11,3 10,7 10,6 8,9 7,0 4,5 5,4
4. Dobele 5,9 6,2 7,1 9,1 11,2 11,0 10,8 10,3 9,2 6,9 4,8 5,4
5. Liepāja 5,2 5,4 6,0 6,9 8,3 7,7 6,8 6,8 6,3 5,4 4,4 4,8
6. Mērsrags 5,3 6,0 5,5 7,9 9,5 9,8 9,2 8,1 8,1 6,6 3,9 4,9
7. Priekuļi 5,3 6,1 6,7 8,4 10,6 10,3 9,7 9,1 7,6 5,8 4,2 4,8
8. Rīga 5,3 5,8 7,0 8,8 12,2 9,9 9,2 8,9 8,0 6,4 4,4 4,8
9. Stende 5,6 6,0 6,9 8,7 10,9 11,0 10,0 9,7 8,3 6,4 4,6 4,9
10. Zīlāni 5,5 6,0 7,2 9,0 11,0 10,8 10,2 10,0 8,5 6,6 4,4 4,7
 
9.tabula
Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)
Nr. Vieta Mēnesis . Vidēji
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā
1. Ainaži 4,0 3,9 4,4 6,2 9,2 12,8 15,0 14,8 11,6 8,8 6,4 4,8 8,5
2. Alūksne 3,5 3,5 4,2 5,9 8,8 11,8 13,7 13,4 10,5 7,9 5,7 4,2 7,8
3. Daugavpils 3,7 3,7 4,5 6,5 9,8 12,6 14,2 13,9 11,0 8,3 6,1 4,4 8,2
4. Dobele 4,2 4,1 4,7 6,6 9,5 12,6 14,5 14,1 11,3 8,8 6,5 4,8 8,5
5. Liepāja 4,6 4,5 5,2 6,7 9,4 12,6 14,9 14,9 12,0 9,5 7,0 5,5 8,9
6. Mērsrags 4,3 4,2 4,9 6,4 9,2 12,4 14,7 14,5 11,6 8,9 6,7 5,0 8,6
7. Priekuļi 3,7 3,7 4,4 6,1 9,0 12,0 14,0 13,8 10,9 8,3 6,0 4,4 8,0
8. Rīga 4,1 4,0 4,8 6,4 9,3 12,5 14,5 14,3 11,4 8,7 6,4 4,8 8,4
9. Stende 4,2 4,1 4,8 6,2 8,7 11,7 13,8 13,7 11,1 8,7 6,4 4,9 8,2
10. Zīlāni 3,7 3,7 4,6 6,5 9,8 12,7 14,4 14,1 11,2 8,4 6,1 4,5 8,3
 
10.tabula
Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)
Nr. Vieta Mēnesis . Vidēji
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā
1. Ainaži 84 83 80 76 74 78 80 82 83 84 86 86 81
2. Alūksne 87 84 78 71 68 71 75 79 84 87 90 90 80
3. Daugavpils 85 83 79 73 70 72 75 78 83 85 88 88 80
4. Dobele 87 84 81 75 70 73 77 80 83 86 89 89 81
5. Liepāja 85 84 83 79 76 78 80 80 80 83 85 86 82
6. Mērsrags 85 84 82 79 75 75 79 81 83 84 86 86 82
7. Priekuļi 85 82 77 72 68 71 76 79 85 86 89 88 80
8. Rīga 85 82 79 73 69 72 76 78 81 83 86 86 79
9. Stende 87 85 81 74 69 72 77 79 83 86 89 87 81
10. Zīlāni 87 84 80 75 71 73 78 80 85 87 90 90 82
 
11.tabula
Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)
Nr. Vieta Mēnesis .
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4 6 12 18 22 21 20 20 17 11 5 3
2. Alūksne 3 10 19 26 32 31 32 31 24 15 5 2
3. Daugavpils 6 11 19 30 37 36 35 36 26 18 8 4
4. Liepāja 3 6 12 18 21 20 19 19 16 12 5 3
5. Mērsrags 3 8 12 20 25 25 25 25 20 14 6 4
6. Priekuļi 4 9 16 24 31 31 31 31 23 14 6 4
7. Rīga 4 8 16 25 28 28 28 27 22 15 6 3
8. Stende 3 9 17 27 34 34 32 32 25 16 6 3
9. Zīlāni 5 10 18 27 34 34 34 34 26 18 8 3
 
12.tabula
Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)
Nr. Vieta Mēnesis . Kopā
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā
1. Ainaži 37 25 30 35 43 54 65 76 80 70 71 55 641
2. Alūksne 40 32 36 40 53 74 84 85 70 62 61 54 691
3. Daugavpils 36 27 34 40 51 73 83 74 66 52 52 46 634
4. Dobele 31 22 28 39 43 51 79 76 59 52 55 39 574
5. Liepāja 46 31 36 35 40 46 74 80 78 74 83 67 690
6. Mērsrags 38 25 30 37 40 52 72 75 75 60 65 48 618
7. Priekuļi 31 22 31 40 51 66 90 92 81 64 61 46 674
8. Rīga 33 25 31 39 43 61 79 79 76 60 61 49 636
9. Stende 40 26 35 37 42 56 83 79 77 68 70 53 666
10. Zīlāni 39 30 38 42 52 65 75 79 69 58 59 55 662
 
13.tabula
Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%)
1. Ainaži
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 8 9 14 19 23 13 9 5 1
2. II 7 7 16 18 23 13 8 8 2
3. III 8 7 16 14 25 14 8 8 2
4. IV 10 9 14 11 18 14 12 12 2
5. V 11 12 15 9 13 13 13 14 2
6. VI 11 9 11 7 12 15 18 17 2
7. VII 10 6 11 9 13 18 18 15 2
8. VIII 8 8 11 11 15 18 17 12 3
9. IX 8 7 11 14 17 18 14 11 2
10. X 8 4 11 16 21 18 12 10 1
11. XI 8 6 12 19 23 14 10 8 1
12. XII 8 7 13 20 21 14 10 7 1
13. Gadā 9 7 13 14 19 15 12 11 2
2. Alūksne
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 5 5 12 13 21 14 19 11 6
2. II 4 6 13 15 20 11 20 11 7
3. III 3 7 13 14 20 13 20 10 9
4. IV 6 10 16 13 15 9 20 11 10
5. V 8 13 19 9 13 7 18 13 12
6. VI 9 9 14 9 11 9 25 14 11
7. VII 7 7 12 8 13 12 26 15 13
8. VIII 6 7 11 10 15 14 23 14 14
9. IX 5 4 10 10 19 15 27 10 11
10. X 4 3 8 11 20 15 27 12 7
11. XI 4 3 9 13 25 16 21 9 5
12. XII 4 5 9 11 24 15 21 11 7
13. Gadā 5 7 12 11 18 13 22 12 9
3. Daugavpils
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 6 7 10 14 20 19 18 6 13
2. II 6 8 12 18 17 14 18 7 15
3. III 5 8 11 16 20 15 18 7 17
4. IV 8 11 11 14 16 12 17 11 16
5. V 11 13 14 12 13 10 16 11 18
6. VI 12 11 10 7 12 13 22 13 20
7. VII 10 7 7 8 12 16 27 13 22
8. VIII 8 7 7 8 16 18 25 11 24
9. IX 6 6 6 9 17 21 26 9 21
10. X 5 4 5 13 19 20 25 9 16
11. XI 6 3 7 13 23 20 21 7 11
12. XII 6 5 6 12 22 19 23 7 14
13. Gadā 7 8 9 12 17 17 21 9 17
4. Dobele
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 9 8 6 12 17 21 19 8 5
2. II 13 7 9 15 15 16 16 9 5
3. III 13 6 7 14 16 18 18 8 6
4. IV 19 9 8 12 11 14 16 11 6
5. V 20 12 8 9 10 13 17 11 8
6. VI 19 9 6 7 9 15 22 13 7
7. VII 14 7 4 6 9 19 26 15 8
8. VIII 12 7 4 6 12 21 26 12 8
9. IX 9 4 5 8 14 21 26 13 8
10. X 5 3 5 12 20 23 22 10 6
11. XI 6 6 6 11 22 21 20 8 4
12. XII 5 6 6 12 20 22 20 9 5
13. Gadā 12 7 6 10 14 12 21 11 6
5. Liepāja
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 7 10 12 20 16 13 15 7 1
2. II 9 12 14 17 17 11 12 8 1
3. III 8 11 13 15 16 17 12 8 1
4. IV 14 13 11 10 13 18 11 10 1
5. V 15 13 12 9 10 17 13 11 1
6. VI 16 12 8 6 10 20 16 12 1
7. VII 12 8 7 6 9 21 23 14 1
8. VIII 12 10 7 8 10 17 23 13 1
9. IX 10 8 8 13 12 14 24 11 1
10. X 7 6 10 17 14 15 21 10 1
11. XI 7 8 9 18 17 13 18 10 1
12. XII 8 8 10 19 16 12 18 9 1
13. Gadā 11 10 10 13 13 16 17 10 1
 
6. Priekuļi
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 6 9 7 14 26 22 10 6 6
2. II 6 8 8 17 24 19 12 6 7
3. III 5 8 7 15 25 19 14 7 7
4. IV 8 11 8 15 18 15 16 9 7
5. V 9 14 11 13 15 13 15 10 8
6. VI 10 11 8 10 14 16 19 12 9
7. VII 9 8 6 9 16 20 20 12 11
8. VIII 7 7 5 10 21 21 19 10 11
9. IX 5 5 6 12 22 24 17 9 9
10. X 5 4 5 13 24 26 15 8 7
11. XI 6 5 5 12 30 25 10 7 5
12. XII 5 6 6 12 29 23 11 8 5
13. Gadā 7 8 7 13 22 20 15 8 8
 
7. Rīga
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 7 6 9 20 30 14 9 5 6
2. II 8 6 12 20 23 13 10 8 7
3. III 8 5 11 22 25 13 8 8 7
4. IV 18 7 10 12 17 11 10 15 10
5. V 23 9 9 12 13 9 9 16 10
6. VI 23 5 6 8 15 13 12 18 11
7. VII 16 4 6 8 17 16 14 19 13
8. VIII 14 6 5 9 20 18 13 15 12
9. IX 10 5 5 12 25 20 13 10 9
10. X 6 5 8 18 28 19 10 6 5
11. XI 7 5 6 17 34 17 9 5 4
12. XII 7 6 10 17 32 15 8 5 5
13. Gadā 12 6 8 15 23 15 10 11 8
 
8. Stende
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 7 5 9 19 24 18 13 5 7
2. II 7 6 12 21 20 14 13 7 8
3. III 6 6 12 20 21 17 11 7 8
4. IV 11 8 12 16 15 14 13 11 8
5. V 12 12 15 13 12 13 13 10 9
6. VI 13 10 10 10 13 16 16 12 11
7. VII 10 6 8 9 16 19 20 12 12
8. VIII 9 7 7 11 19 20 18 9 16
9. IX 6 4 7 15 21 20 19 8 11
10. X 4 3 7 17 22 22 18 7 8
11. XI 5 3 7 17 29 19 15 5 6
12. XII 5 3 6 18 28 19 15 6 8
13. Gadā 8 6 9 16 20 18 15 8 9
 
9. Zīlāni
Nr. Mēnesis Vēja virziens . Bezvējš
p.k. Z ZA A DA D DR R ZR
1. I 5 7 12 18 18 19 13 8 5
2. II 5 8 14 21 15 16 14 7 5
3. III 4 7 12 20 19 17 14 7 5
4. IV 7 10 14 16 13 14 14 12 5
5. V 10 12 15 15 12 11 14 11 7
6. VI 10 11 11 11 12 14 18 13 7
7. VII 8 7 8 10 14 20 20 13 10
8. VIII 7 7 8 12 16 20 20 10 10
9. IX 6 5 8 13 19 22 18 9 8
10. X 4 3 8 17 19 23 18 8 6
11. XI 5 5 8 17 21 23 15 6 4
12. XII 4 6 9 16 21 23 15 6 6
13. Gadā 6 7 11 15 17 19 16 9 7
 
14.tabula
Vidējais vēja ātrums (m/s)
Nr. Vieta Mēnesis . Vidēji
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII gadā
1. Ainaži 5,1 4,7 4,7 4,3 4,0 3,8 3,8 4,0 4,5 5,1 5,4 5,2 4,5
2. Alūksne 3,1 3,0 2,9 2,7 2,4 2,3 2,1 2,2 2,6 2,9 3,1 3,0 2,7
3. Daugavpils 3,5 3,4 3,4 3,3 3,0 2,9 2,7 2,6 2,9 3,3 3,7 3,5 3,2
4. Dobele 4,2 4,0 4,0 3,9 3,7 3,5 3,2 3,1 3,4 3,8 4,2 4,3 3,8
5. Liepāja 5,9 5,3 5,4 5,1 4,6 4,5 4,6 4,7 5,3 5,7 6,3 6,0 5,3
6. Priekuļi 4,3 4,0 4,0 3,7 3,3 3,2 3,0 3,1 3,7 4,1 4,4 4,3 3,8
7. Rīga 4,9 4,4 4,5 4,2 3,9 3,9 3,6 3,7 4,3 4,8 5,2 5,1 4,4
8. Stende 3,9 3,7 3,7 3,4 3,2 2,9 2,7 2,7 3,1 3,6 3,9 3,8 3,4
9. Zīlāni 3,8 3,6 3,6 3,4 3,1 3,0 2,8 2,7 3,1 3,5 3,8 3,7 3,3
 
15.tabula
Maksimālās vēja brāzmas (m/s)
Nr. Vieta Mēnesis . Gadā
p.k. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 26 22 23 20 21 18 21 21 28 26 40 23 40
2. Alūksne 34 23 24 20 19 24 24 29 24 24 25 34 34
3. Daugavpils 24 28 28 24 24 23 24 20 24 34 44 34 44
4. Dobele 31 24 24 26 23 24 20 19 28 28 34 24 34
5. Liepāja 34 28 34 29 24 21 30 24 28 48 33 34 48
6. Priekuļi 28 24 28 26 25 22 28 19 27 34 34 29 34
7. Rīga 20 20 25 18 17 20 18 16 20 24 26 20 26
8. Stende 28 23 25 22 24 20 19 20 24 28 34 25 34
9. Zīlāni 35 22 25 28 20 23 21 20 24 34 24 24 35
 
16.tabula
Sniega segas biezums un svars
Nr. Vieta Vidējais maksimālais Maksimālais sniega segas svars (kg/m2),
p.k. sniega segas biezums (cm) kas iespējams reizi .
5 gados 10 gados 20 gados 50 gados
1. Ainaži 18 63 80 96 112
2. Alūksne 43 134 154 171 191
3. Bauska 22 77 99 121 154
4. Daugavpils 25 79 98 120 154
5. Dobele 20 69 86 102 129
6. Liepāja 15 59 79 96 114
7. Mērsrags 15 65 78 101 156
8. Priekuļi 25 86 107 125 158
9. Rēzekne 28 102 119 131 147
10. Rūjiena 28 96 118 132 146
11. Stende 24 82 99 114 135
12. Zīlāni 26 89 110 136 181
13. Gaiziņkalns 49 178 205 229 262
 
17.tabula
Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā
ar dažādu varbūtību
Nr. Vieta Svars (g/m), kas iespējams reizi .
p.k. 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 110 180 240 290 330 360 400 490
2. Alūksne 160 220 280 310 340 360 390 450
3. Liepāja 40 80 140 190 230 270 320 430
4. Mērsrags 30 60 100 140 170 200 240 330
5. Priekuļi 150 210 270 310 340 360 390 450
6. Rēzekne 150 280 420 520 620 690 790 1020
7. Rīga 80 130 190 240 280 310 350 440
8. Stende 120 200 280 340 390 430 480 590
9. Zīlāni 110 180 260 320 360 400 450 560
10. Zosēni 190 320 450 540 630 690 770 950
 
18.tabula
Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā
ar dažādu varbūtību
Nr. Vieta Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi .
p.k. 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 3,0 4,5 5,5 6,0 6,5 7,0 7,5 8,5
2. Alūksne 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 7,5 8,0
3. Liepāja 1,5 2,5 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 7,0
4. Mērsrags 1,0 2,0 2,5 3,5 4,0 4,5 5,0 6,5
5. Priekuļi 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 8,0 8,5
6. Rēzekne 4,0 6,0 8,0 9,5 11,0 12,0 13,0 15,0
7. Rīga 2,0 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 6,5 7,5
8. Stende 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
9. Zīlāni 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
10. Zosēni 4,5 6,5 8,5 9,5 10,5 11,5 12,0 13,5
 
19.tabula
Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos
mēneša pēdējā dienā
Nr. Vieta Vidējais sasaluma dziļums Maksimālais sasaluma
p.k. dziļums .
X XI XII I II III IV vidējais vislielākais
1. Ainaži * 18 32 45 38 53 113
2. Alūksne * 9 22 38 42 36 48 95
3. Daugavpils * 12 35 62 70 51 78 134
4. Dobele * * 8 17 22 17 24 88
5. Mērsrags * 2 14 28 31 23 41 116
6. Liepāja * 9 23 26 * 34 87
7. Priekuļi * * 11 20 22 18 * 26 61
8. Rīga * * 7 15 18 13 24 47
9. Stende * * 12 24 27 22 * 36 128
10. Zīlāni * 7 21 38 43 40 * 48 112
Piezīme.
*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.
21.tabula
Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras
dziļums augsnē
Dziļums (cm) Mēnesis
XI XII I II III IV
Daugavpils
Vidējais * 36 67 79 78 27
Vislielākais 56 104 133 144 142 96
Gulbene
Vidējais * 12 23 27 29 17
Vislielākais 44 48 65 73 80 80
Rīga
Vidējais * * 11 14 19 *
Vislielākais 20 38 48 63 80 80
Stende
Vidējais * * 28 36 35 *
Vislielākais 26 56 103 118 138 135
Zosēni
Vidējais * 13 22 23 20 *
Vislielākais 39 42 73 73 73 58

 

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 °C mazāk nekā 50 % gadu.

20.tabula

Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m2)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

2.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)

Paskaidrojumi klimatisko datu tabulām

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (°C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - VMO) 30 gadu perioda (1961.-1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8°C, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 °C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par VMO 30 gadu datu periodu (1961.-1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 °C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 °C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais -pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

13. 13.tabula "Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%)", 14.tabula "Vidējais vēja ātrums (m/s)", 15.tabula "Maksimālās vēja brāzmas (m/s)". Meteoroloģijā novēro horizontālo vēja komponenti, raksturojot to ar virzienu, ātrumu un brāzmainumu. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Par vēja ātrumu sauc vidējo vēja ātrumu kādā nelielā laika sprīdī (parasti 2 vai 10 minūtēs). Maksimālās brāzmas ir vislielākais momentānais vēja ātrums.

13. un 14.tabulu dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.), 15.tabulas dati - par visu katras stacijas reprezentatīvu datu periodu.

Vēja novērojumi meteoroloģiskajās stacijās tiek veikti 10-12 m augstumā no zemes.

14. 1.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc vēja spiediena, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)". Vēja spiediena aprēķinam izmantots vēja ātrums, kas iespējams reizi piecos gados (v). Vēja spiediens P (kgf/m2) aprēķināts, izmantojot šādu formulu: P = v2/16. Vēja zonas raksturotas ar maksimālo vēja ātrumu zonā, kas iespējams reizi gadā, 5, 10, 15, 20, 25 un 50 gados.

Vēja Maksimālais vēja ātrums, Vēja spiediens
zona kas iespējams reizi . (kgf/m2)
gadā 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 50 gados
I 17 20 21 22 22 23 24 < 28
II 20 23 24 25 25 25 27 28-35 III 24 27 29 30 31 31 33 36-52 IV 26 30 32 33 33 33 35 53-67

15.   16.tabula "Sniega segas biezums un svars". Lai teritoriāli pilnīgāk raksturotu sniega segu, izmantoti sniega segas speciālo mērījumu rezultāti lauka maršrutos paplašinātā staciju skaitā un arī atsevišķos meteoroloģiskajos posteņos visā to darbības periodā.

Ilggadīgais vidējais maksimālais sniega segas biezums ziemā aprēķināts kā visu ziemu visaugstāko vidējo sniega segas biezumu vidējais aritmētiskais. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 2.attēls "Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)".

Izmantojot novērojumu rezultātus par visu ziemu maksimālajām sniega segas svara vērtībām, aprēķināts maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi 5, 10, 20 un 50 gados. Klimatoloģiskajā praksē teritorijas iedalījumu pēc sniega segas svara pieņemts veikt, izmantojot maksimālā sniega segas svara, kas iespējams reizi piecos gados, datus. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 3.attēls "Maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)".

16.   17.tabula "Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 18.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma-sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni celtniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

17.   4.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa biezuma". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr. Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados Apledojuma rajons .
p.k. I II
1. Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons 2,5-7,4 7,5-12,4
2. Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm) 5 10
3. Apledojuma-sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem,
kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons 90-370 370-800
4. Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem,
kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā 210 570

18.   19.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

19.   5.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 6.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 7.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

20.   20.tabula "Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m2)". Tabulā sniegta informācija par tiešās un summārās (tiešās un izkliedētās radiācijas summa) radiācijas stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Radiācijas stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2).

Gadu gaitā saules radiācijas novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

21.   21.tabula "Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m VMO 30 gadu periodā (1961.-1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

1ATT COPY.GIF (42718 BYTES)

2ATT COPY.GIF (44653 BYTES)

3ATT COPY.GIF (47482 BYTES)

4ATT COPY.GIF (40499 BYTES)

5ATT COPY.GIF (50311 BYTES)

6ATT COPY.GIF (44443 BYTES)

7ATT COPY.GIF (45019 BYTES)

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!