Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 7. augusta noteikumi Nr. 367 "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2001., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53422

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.375

Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni (Atkārtota publikācija)

Vēl šajā numurā

29.08.2001., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 367

Pieņemts: 07.08.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.367

Rīgā 2001.gada 7.augustā (prot. Nr.37 23.§)

Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 20.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža reproduktīvā materiāla (turpmāk - materiāls) ieguves avotu (turpmāk - ieguves avots) reģistrācijas kārtību;

1.2. materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības;

1.3. materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz meža atjaunošanai un ieaudzēšanai paredzēto materiālu šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām koku sugām.

3. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienests.

II. Ieguves avotu reģistrācijas kārtība

4. Valsts meža dienests reģistrē tikai atestētus ieguves avotus šādu kategoriju materiāla ieguvei:

4.1. "izcelsme zināma" - materiāls, kas iegūts noteiktā augšanas apgabalā (provenienču reģionā) (augšanas apgabals ir teritorija vai teritoriju grupa, kurā ir samērā viendabīgi ekoloģiskie apstākļi un kurā atrodas atsevišķi koki un mežaudzes ar līdzīgām fenotipa vai ģenētiskām īpašībām) no atsevišķiem kokiem (atsevišķi koki ir ģimeņu vecāki, klons, klonu maisījums vai koki sēklu ievākšanai, kuri atrodas ārpus mežaudzes vai dažādās mežaudzēs) vai mežaudzē un kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem kritērijiem un indikatoriem;

4.2. "atlasīts" - materiāls, kas iegūts atsevišķā augšanas apgabalā populāciju līmenī (populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, ko vieno vairošanās process un aizņemtā teritorija) pēc fenotipa atlasītā mežaudzē (fenotips ir visu organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopums, ko var pētīt un aprakstīt ar morfoloģijas, anatomijas, bioķīmijas un fizioloģijas metodēm) un kas atbilst noteiktiem kritērijiem un indikatoriem;

4.3. "uzlabots" - materiāls, kas iegūts no meža koku sēklu ieguves plantācijas (turpmāk - plantācija) (plantācija ir atlasītu klonu vai ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežas, bagātīgas un viegli novācamas sēklu ražas), no ģimeņu vecākiem (ģimeņu vecāki ir koki, no kuriem iegūst pēcnācējus ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu), no kloniem (kloni ir koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai no klonu maisījuma (klonu maisījums ir atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās), kura sastāvdaļas ir fenotipiski atlasītas indivīdu līmenī, un kas atbilst noteiktiem kritērijiem un indikatoriem;

4.4. "pārāks" - materiāls, kas iegūts no mežaudzes, plantācijas, ģimeņu vecākiem, kloniem vai klonu maisījuma, ja:

4.4.1. ieguves avots atbilst kategorijai "atlasīts" vai "uzlabots" noteiktajiem kritērijiem un indikatoriem;

4.4.2. pārākums ir aprēķināts salīdzināmajos stādījumos (pēcnācēju pārbaudēs) vai ģenētiski novērtējot ieguves avota sastāvdaļas, un vismaz viena materiāla īpašība ir būtiski pārāka salīdzinājumā ar atbilstošiem standartiem.

5. Lai atestētu ieguves avotu, tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā pieprasījumu. Pieprasījumā norāda šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.6.1., 7.6.2., 7.8., 7.9. un 7.14.apakšpunktā noteikto informāciju. Valsts meža dienests pārbauda minēto informāciju un 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju par atestācijas rezultātiem.

6. Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu meža reproduktīvā materiāla iegūšanai (turpmāk - apliecinājums), ja ieguves avots atbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām un tajā iegūstamā materiāla daudzums nav mazāks par pieprasījumā norādīto.

7. Katru atestēto ieguves avotu Valsts meža dienests reģistrē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrā (turpmāk - reģistrs), kurā norāda šādu informāciju:

7.1. sugas botāniskais nosaukums;

7.2. ieguves avots;

7.3. iegūstamā materiāla kategorija;

7.4. materiāla izmantošanas mērķis;

7.5. augšanas apgabala identifikators;

7.6. ieguves avota atrašanās vieta:

7.6.1. administratīvās teritorijas nosaukums;

7.6.2. nogabalu identifikators Meža valsts reģistrā;

7.6.3. ģeogrāfiskā platuma un garuma diapazons (kategorijai "izcelsme zināma") vai ģeogrāfiskās koordinātes (kategorijām "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks");

7.7. ieguves avota atrašanās vietas augstums virs jūras līmeņa vai augstuma diapazons;

7.8. mežaudzes vai plantācijas platība vai platība, kurā aug atsevišķi koki;

7.9. attiecīgā ieguves avota izcelsme:

7.9.1. autohtona - mežaudze vai atsevišķi koki pastāvīgi atjaunojušies dabiskās atjaunošanās ceļā vai ir atjaunoti mākslīgi no materiāla, kas ievākts no tiem pašiem atsevišķiem kokiem vai tajā pašā mežaudzē, vai tās tuvākajā apkaimē;

7.9.2. alohtona - mežaudzes vai sēklu avota sākotnējā izcelsme ir no cita augšanas apgabala;

7.9.3. vietējā - mežaudze vai sēklu avots, kas mākslīgi ieaudzēts no sēklām, kuru sākotnējā izcelsme ir no tā paša augšanas apgabala;

7.9.4. nezināma;

7.10. izsniegto apliecinājumu numuri;

7.11. sēklu nogatavošanās gads sēklu vienībai (sēklu vienība ir čiekuri, augļu ķekari, augļi un sēklas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla ražošanai) (stādāmais materiāls ir sējeņi un stādi, kas izaudzēti no sēklām vai augu daļām, kā arī mežeņi - pašizsējā izauguši sējeņi);

7.12. iegūto sēklu vienību daudzums, augu daļu daudzums (augu daļas ir stumbra, zaru, lapu un sakņu spraudeņi, pārstādāmie materiāli vai dīgļi mikropavairošanai, kā arī pumpuri, noliekteņi, saknes, auga dzinumi un jebkuras daļas, ko paredzēts izmantot stādāmā materiāla ražošanai) vai materiāla partiju daudzums (materiāla partija ir noteikts materiāla daudzums, kas iegūts no viena ieguves avota vienā sezonā vai paņēmienā, vai no vienas materiāla partijas vai tās daļas ražošanas procesā);

7.13. visu izsniegto materiāla izcelsmes sertifikātu (turpmāk - sertifikāts) numuri;

7.14. atzīme par to, vai ieguves avots satur ģenētiski modificētus organismus.

8. Valsts meža dienests izslēdz ieguves avotu no reģistra, ja pārbaudē konstatē, ka tas neatbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām, un 30 dienu laikā informē par to ieguves avota īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

9. Ieguves avotam, kas paredzēts kategorijas "izcelsme zināma" un "atlasīts" materiāla ieguvei šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā noteiktajām koku sugām, noteikti šādi augšanas apgabali (3.pielikums):

9.1. parastā priede:

9.1.1. Rietumu augšanas apgabals - Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles un Jelgavas administratīvais rajons;

9.1.2. Austrumu augšanas apgabals - Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Rīgas, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Ogres, Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas administratīvais rajons;

9.2. parastā egle:

9.2.1. Rietumu augšanas apgabals - Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

9.2.2. Ziemeļu augšanas apgabals - Limbažu, Valmieras, Valkas, Cēsu un Ogres rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

9.2.3. Centrālais augšanas apgabals - Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajons;

9.2.4. Austrumu augšanas apgabals - Balvu, Rēzeknes un Ludzas rajons;

9.3. parastais osis:

9.3.1. Dienvidu augšanas apgabals - Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

9.3.2. Ziemeļu augšanas apgabals - Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Preiļu un Krāslavas rajons, kā arī Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

9.4. kārpainais bērzs, pūkainais bērzs, melnalksnis, parastā apse, parastais ozols, parastā liepa, parastā vīksna, parastā goba un parastā kļava:

9.4.1. Rietumu augšanas apgabals - Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Liepājas, Saldus, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas kreisajā krastā;

9.4.2. Ziemeļu augšanas apgabals - Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ogres un Madonas rajons, kā arī Rīgas rajona teritorija Daugavas labajā krastā;

9.4.3. Dienvidu augšanas apgabals - Balvu, Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils un Krāslavas rajons.

 

10. Valsts meža dienests sagatavo un reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" reģistra kopsavilkumu par katru koku sugu - ieguves avotu sarakstu, kuros var iegūt kategorijas "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks" materiālu.

III. Materiāla kvalitātes

un sertificēšanas prasības

11. Materiāla sertificēšanas vispārīgās prasības ir šādas:

11.1. materiāls ievākts reģistrētā ieguves avotā;

11.2. sēklu vienības vai materiāla partijas iegūšanai ir izsniegts apliecinājums, un ievāktais daudzums atbilst apliecinājumā norādītajam;

11.3. materiāls ievākts, pārvietots un ražots, saglabājot tā identitāti (jebkurā laikā no ievākšanas brīža līdz piegādei meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietā ir nosakāms sēklu vienības vai materiāla partijas apliecinājuma numurs).

12. Valsts meža dienests izsniedz sertifikātu, ja materiāls atbilst šo noteikumu 11.punktā noteiktajām vispārīgajām prasībām un šādām kvalitātes prasībām:

12.1. parastās priedes, parastās egles, kārpainā bērza un pūkainā bērza kategorijas "izcelsme zināma" sēklu vienība ievākta vismaz no 50 kokiem, bet pārējo koku sugu sēklu vienība - vismaz no 30 kokiem;

12.2. sēklu sugas tīrība ir vismaz 99 %, izņemot radnieciski tuvu koku sugu sēklu piejaukumu;

12.3. skuju koku kailsakņu stādi ir ne vairāk kā piecus gadus veci;

12.4. ietvarstādi ir ne vairāk kā divus gadus veci;

12.5. parastās priedes stādāmajam materiālam:

12.5.1. skujbires izraisītājs Lophodermium seditiosum ir inficējis ne vairāk kā 30 % no parauga skuju masas;

12.5.2. skuju koku dzinumu vēža izraisītājs Gremmeniella abietina ir inficējis ne vairāk kā 15 % no parauga kociņu skaita;

12.6. spraudeņi ir vismaz 20 cm gari ar diametru augšgalā vismaz 8 mm un vismaz diviem labi izveidotiem pumpuriem, un spraudeņu koksne nav vecāka par diviem gadiem.

13. Lai sertificētu materiālu, materiāla īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā pieprasījumu. Pieprasījumā norāda sēklu vienības vai materiāla partijas apjomu konkrētās mērvienībās. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas apliecina sēklu vienības vai materiāla partijas izcelsmi.

14. Lai sertificētu parastās priedes stādāmo materiālu, pieprasījumam pievieno arī Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtu atzinumu par materiāla atbilstību šo noteikumu 12.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām (turpmāk - atzinums).

15. Lai saņemtu atzinumu, parastās priedes stādāmā materiāla īpašnieks iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu.

16. Valsts augu aizsardzības dienests paņem pārbaudei parastās priedes stādāmā materiāla paraugus (paraugā ir 100 sējeņu vai stādu, kuri ņemti uz pārbaudāmās platības diagonālēm vienmērīgi izvietotās vietās) un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz materiāla īpašniekam atzinumu. Atzinums ir derīgs četrus mēnešus.

17. Valsts meža dienests 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 13.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izsniedz īpašniekam sertifikātu (4., 5. un 6.pielikums) par katru sertificēto sēklu vienību vai materiāla partiju vai paziņo par atteikumu izsniegt sertifikātu.

18. Sējeņus, stādus un spraudeņus Valsts meža dienests sertificē ne agrāk kā mēnesi pirms tirdzniecības sākšanas. Attiecīgais sertifikāts ir derīgs četrus mēnešus.

19. Informāciju par katru sertificēto sēklu vienību un katru materiāla partiju glabā reģistrā.

20. Izmaksas, kas saistītas ar materiāla sertificēšanu un priedes stādāmā materiāla atbilstības šo noteikumu 12.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām novērtēšanu, sedz materiāla īpašnieks. Cenrādi apstiprina zemkopības ministrs.

21. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs meža atjaunošanā izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošajos mežos iegūtas sēklas vai mežeņus, sertifikāts nav nepieciešams.

IV. Materiāla tirdzniecības

un izmantošanas kārtība

22. Materiāla tirdzniecība ir materiāla piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, ievešana (importēšana) vai piegāde citai personai, arī piegāde saskaņā ar meža atjaunošanas un ieaudzēšanas līgumu.

23. Materiāla izmantošana ir vienots savstarpēji saistītu pasākumu kopums, kas ietver ražošanu, glabāšanu, pārvietošanu un izlietošanu meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai.

24. Fiziskās un juridiskās personas materiāla tirdzniecībā un izmantošanā ievēro šādu kārtību:

24.1. nodrošina sēklu vienības vai materiāla partiju identitātes un kvalitātes saglabāšanu;

24.2. kārto informāciju par materiāla izmantošanu;

24.3. ne mazāk kā piecus gadus pēc sēklu vienības vai materiāla partijas realizācijas glabā ar materiālu saistītos dokumentus un pierakstus;

24.4. nodrošina iesaiņojumā esošā materiāla atbilstību etiķetē, sertifikātā vai apliecinājumā norādītajai informācijai.

25. Valsts meža dienests, veicot šo noteikumu uzraudzību, ir tiesīgs:

25.1. apmeklēt materiāla izmantošanas un tirdzniecības vietas to darbības laikā un iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un pierakstiem;

25.2. apturēt vai aizliegt konkrētas materiāla partijas apstrādi, ja konstatēts, ka fiziskā vai juridiskā persona nav ievērojusi šo noteikumu 24.punktā noteiktās prasības, kā arī apturēt vai aizliegt tirdzniecību, ja konstatēts, ka nav ievērotas šo noteikumu 24. un 28.punktā noteiktās prasības;

25.3. noteikt termiņu trūkumu novēršanai;

25.4. atļaut darbības turpināšanu, ja trūkumi ir novērsti.

26. Valsts augu aizsardzības dienests novērtē materiāla atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām augu aizsardzībā, vismaz reizi gadā apmeklējot materiāla ražošanas un glabāšanas vietas.

27. Pēc kārtējās materiāla pārbaudes tā ražošanas un glabāšanas vietās Valsts augu aizsardzības dienests 10 dienu laikā sniedz informāciju materiāla īpašniekam un Valsts meža dienestam par šo noteikumu 26.punktā noteiktās pārbaudes rezultātiem.

28. Atļauts tirgot tikai sertificētu materiālu.

29. Tirgojot un pārvietojot materiālu, katram materiāla iepakojumam pievieno etiķeti, kurā norāda šādu informāciju:

29.1. apliecinājuma vai sertifikāta numurs;

29.2. ražotāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

29.3. piegādātāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

29.4. sugas botāniskais nosaukums;

29.5. materiāla veids;

29.6. materiāla izcelsme;

29.7. materiāla daudzums;

29.8. sēklām etiķetē papildus norāda:

29.8.1. sēklu tīrību (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);

29.8.2. tīro sēklu dīgtspēju vai dzīvotspēju procentos;

29.8.3. 1000 tīru sēklu masu;

29.8.4. dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaitu kilogramā (dzīvotspējīgo sēklu skaitu nosaka gadījumos, ja praktiski nevar noteikt sēklu dīgtspēju).

30. Katrai materiāla kategorijai izmanto krāsainu etiķeti vai etiķetē ir norāde par attiecīgo krāsu:

30.1. dzeltena - kategorijai "izcelsme zināma";

30.2. zaļa - kategorijai "atlasīts";

30.3. sārta - kategorijai "uzlabots";

30.4. zila - kategorijai "pārāks".

31. Sēklas to ievākšanas gadā atļauts pārdot vai piegādāt citai personai, nenorādot etiķetē informāciju par dīgtspēju. Minēto informāciju piegādātājs rakstiski paziņo saņēmējam pēc dīgtspējas pārbaužu veikšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc sēklu pārdošanas vai piegādes citai personai.

32. Ja piegādātājam un saņēmējam radušās domstarpības par sēklu kvalitātes atbilstību etiķetē norādītajiem kvalitātes rādītājiem, saistoši ir Valsts meža dienesta veikto pārbaužu rezultāti, kas iegūti, pārbaudot sēklu kvalitāti atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodikai.

33. Sēklas atļauts tirgot tikai iesaiņojumā, kas ir noslēgts un aizzīmogots tā, lai to bez aizzīmogojuma sabojāšanas nevarētu atvērt.

34. Pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu sēklu vienības vai materiāla partijas atļauts apvienot, ja materiāls ir ievākts:

34.1. dažādos gados vienā materiāla ieguves avotā;

34.2. dažādās mežaudzēs, kas atrodas vienā augšanas apgabalā, un materiāls atbilst kategorijai "izcelsme zināma";

34.3. plantācijās, kurās iegūtais materiāls ir piemērots vienādiem augšanas apgabaliem.

35. Apvienojot dažādu kategoriju materiālu, tam piešķir maisījumā iekļautā zemākās kategorijas materiāla kategoriju.

36. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai piemērotie materiāla ieguves augšanas apgabali kategorijai "izcelsme zināma" un kategorijai "atlasīts" ir šādi:

36.1. visu sugu autohtonas izcelsmes un vietējās izcelsmes materiāls ir vispiemērotākais augšanas apgabalam, kurā tas iegūts;

36.2. parastās priedes Austrumu augšanas apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu augšanas apgabalam;

36.3. parastās egles Austrumu augšanas apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu, Ziemeļu un Centrālajam augšanas apgabalam;

36.4. parastās egles Centrālajā augšanas apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu un Ziemeļu augšanas apgabalam;

36.5. parastās egles Ziemeļu augšanas apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu augšanas apgabalam.

37. Kategorijas "uzlabots" un kategorijas "pārāks" materiāla piemērotību meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai nosaka, reģistrējot ieguves avotu.

38. Aizliegts materiālu ievest (importēt), ja tas nelabvēlīgi ietekmē mežaudžu produktivitāti un kvalitāti vai meža bioloģisko daudzveidību un ģenētiskos resursus visā valsts teritorijā vai tās daļā.

39. Materiāla ievešanas (importa) aizliegumu pamato ar:

39.1. pierādījumiem, kas saistīti ar materiāla izcelsmes piemērotību konkrētajai meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas vietai;

39.2. zinātniskajā izpētē, izmēģinājumos vai mežsaimnieciskajā praksē iegūtajiem rezultātiem par konkrētās sugas vai izcelsmes materiāla augtspēju un par morfoloģiskajām un fizioloģiskajām īpašībām meža atjaunošanas vai meža ieaudzēšanas vietā.

40. Materiāla ievešanai (importēšanai) ikreizēju rakstisku atļauju izsniedz Valsts meža dienests, pamatojoties uz:

40.1. piegādātāja iesniegumu, kurā norādīts plānotais ievedamā (importējamā) materiāla veids, daudzums un izmantošanas vieta;

40.2. sertifikātu, ja materiālu ieved (importē) no Eiropas Savienības valstīm;

40.3. attiecīgās valsts atbildīgās valsts institūcijas izsniegtu materiāla izcelsmi apstiprinošu dokumentu, ja materiālu ieved (importē) no citas valsts.

41. Ģenētiski modificētu materiālu drīkst tirgot tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājumi

42. Meža koku sēklas, kas ievāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atrodas ražošanā vai glabāšanā, sertificē atbilstoši kategorijai "izcelsme zināma". Lai sertificētu minētās sēklas, ražotājam vai piegādātājam ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jāiesniedz Valsts meža dienestā informācija (meža sēklu kartīšu kopijas) par ražošanā vai glabāšanā esošajām sēklām.

43. Stādāmo materiālu, kura audzēšanai izmantotās sēklas ievāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sertificē atbilstoši kategorijai "izcelsme zināma". Lai sertificētu minēto stādāmo materiālu, ražotājam ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jāiesniedz Valsts meža dienestā informācija par ražošanā esošā vai pārdošanai sagatavotā stādāmā materiāla daudzumu un izcelsmi.

44. Plantācijas, kuras ierīkotas līdz šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā noteikto kategoriju materiālu atestācijas uzsākšanai, atestē kā kategorijas "izcelsme zināma" materiāla ieguves avotu.

45. Šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā noteikto kategoriju materiālam noteikumus piemēro ar 2003.gada 1.janvāri.

46. Valsts meža dienests stādāmo materiālu 2001.gadā sertificē, ja tas atbilst šo noteikumu 11.3., 12.3. un 12.4.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Sākot ar 2002.gada 1.janvāri, stādāmo materiālu sertificē, ja tas atbilst šo noteikumu 11. un 12.punktā noteiktajām prasībām.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš 

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 30.augustu.

 

1. pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.367

Meža reproduktīvā materiāla ieguvei izmantojamo koku sugas

1. Vietējās saimnieciski nozīmīgās koku sugas:

1.1. parastā priede Pinus sylvestris L.
1.2. parastā egle Picea abies Karst.
1.3. kārpainais bērzs Betula pendula Roth.
1.4. pūkainais bērzs Betula pubescens Ehrh.
1.5. parastā apse Populus tremula L.
1.6. melnalksnis Alnus glutinosa Gaertn.
1.7. parastais osis Fraxinus excelsior L.
1.8. parastais ozols Quercus robur L.
1.9. parastā liepa Tilia cordata Mill.
1.10. parastā kļava Acer platanoides L.
1.11. parastā goba Ulmus glabra Huds.
1.12. parastā vīksna Ulmus laevis Pall.

 

2. Pārējās vietējās un introducētās koku sugas:

2.1. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica L.
2.2. saldais ķirsis Prunus avium L.
2.3. parastais skābardis Carpinus betulus L.
2.4. baltalksnis Alnus incana Moench.
2.5. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii
Franco.
2.6. mežābele Malus sylvestris
(L.) Mill.
2.7. meža bumbiere Pyrus pyraster Burgsd.
2.8. papeļu sugas Populus spp.
2.9. baltegļu sugas Abies spp.
2.10. lapegļu sugas
un to hibrīdi Larix spp.
2.11. vītolu sugas Salix spp.
2.12. citas priedes Pinus spp.
2.13. citas egles Picea spp.
2.14. citi ozoli Quercus spp.
2.15. citas liepas Tilia spp.
2.16. citas kļavas Acer spp.
2.17. citi oši Fraxinus spp.
2.18. pīlādžu sugas Sorbus spp.
2.19. valriekstu sugas Juglans spp.
2.20. ievu sugas Padus spp.
2.21. zirgkastaņu sugas Aesculus spp.
 
Zemkopības ministrs A.Slakteris
 
2. pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.367
Kategorijas "izcelsme zināma" meža reproduktīvā
materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas
kritēriji un indikatori
Nr. p.k. Kritēriji Indikatori
1. Vispārīgie:
1.1. ieguves avota atrašanās vieta atsevišķs augšanas apgabals
1.2. ieguves avota izcelsme autohtona vai vietēja
2. Mežaudzei:
2.1. platība ne mazāka par 1,0 ha
2.2. attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes
sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklas ne mazāk par 40 %
2.3. produktivitāte un kvalitāte ne zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam
raksturīgo
2.4. slimību un kaitēkļu bojāto koku skaits ne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita
3. Atsevišķiem kokiem:
minimālais koku skaits parastajai priedei, parastajai eglei, kārpainajam
bērzam un pūkainajam bērzam - 50 koku,
pārējām koku sugām - 30 koku
Zemkopības ministrs A.Slakteris
 

3. pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.367

Vietējo saimnieciski nozīmīgo meža koku sugu augšanas apgabali

31367 COPY.GIF (46417 BYTES)

32367 COPY.GIF (38133 BYTES)

33367 COPY.GIF (35996 BYTES)

34367 COPY.GIF (53009 BYTES)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

4. pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.367

4PIELNOT3671 COPY.GIF (79114 BYTES)

5PIELNOT3671 COPY.GIF (96563 BYTES)

6PIELNOT3671 COPY.GIF (70713 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!