Ar meiteņu dziesmām no tuvām un tālām zemēm

No 22. līdz 26. augustam Latvijā notiek 2. starptautiskais koru festivāls "Meiteņu balsis"

Valsts prezidentes mīļi vārdi

Esmu patiesi priecīga un lepna, ka mūsu galvaspilsētā Rīgā jau otro reizi notiek šāds augsta profesionālā līmeņa kora mākslas pasākums — Starptautiskais meiteņu koru festivāls. Ir brīnišķīgi, ka veidojas šādas jaunas, skaistas un dziesmotas tradīcijas!

Uz pasaules ir tik daudz dziesmu — dabā, cilvēkos, it visur mums apkārt — un mūzika ir viena no tām mākslām, kas spēj savīt tās krāšņā, skanīgā vainagā. Latvija izsenis ir slavena ar dziļajām kora dziedāšanas tradīcijām, un mūsu jaunā kora dziedātāju paaudze godam turpina šo slavu spodrināt un nest pasaulē.

Vēlu visiem festivāla rīkotājiem, atbalstītājiem un dalībniekiem enerģiju un nerimstošu dzīves un dziedāšanas prieku! Lai labi skan!

2001.gada 23.augustā Vaira Vīķe-Freiberga

"Meiteņu balsis" savā tālā skaņā

Festivāls piedzima Rīgā tieši pirms diviem gadiem, uzreiz iemantodams atsaucību pašu mājās un ārzemēs. Nu jau dalībnieki pieteikušies divus gadus uz priekšu, tā ka "Meiteņu balsis" solās kļūt par tradicionālu festivālu. To rīko Rīgas pilsētas skolu valde, Skolēnu pils un pilsētas domes Kultūras pārvalde.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Savu dziesmas dvēseli pauž Venecuēlas meiteņu koris

Jau kopš pirmā festivāla tā patronese ir Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

"Nākat, puiši, nelepojat,/ kad es saucu vakarā" — tā sākas Selgas Mences četrdaļīgais kora cikls ar tautas vārdiem "Pavasara rotāšana". Tā pirmās divas daļas visi kori kopā dziedās festivāla noslēguma koncertā, kas svētdien notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Tālākās viešņas šoreiz ieradušās no Venecuēlas. Tas ir jaunās mūziķes Anes Marijas Ragas izveidotais koris "Coral Aequalis", kurā dzied 21 meitene vecumā no sešiem līdz astoņpadsmit gadiem. Venecuēlā populārāki gan esot jauktie kori, kur meitenes un zēni dzied kopā. Parastajās skolās mūzika netiekot mācīta, un lielākā daļa koristu notis nemaz nepazīstot. Šajā korītī muzikāla izglītība esot tikai trim dalībniecēm. Tomēr dziedāt patīk visām meitenēm, un, kaut gan koris pastāv tikai trešo gadu, tas jau paguvis piedalīties bērnu koru festivālos ASV un Somijā, tikt pie sava kompaktdiska un piedalīties ievērojamā venecuēliešu komponista Alberto Graua "Ekoloģiskās operetes" uzvedumā. Šajā Eiropas koncertceļojumā meitenes jau dziedājušas Čehijā, Austrijā, Ungārijā un Igaunijā. Otrdien tālās viešņas kopā ar Latvijas koriem Vecrīgas centrā pie Melngalvju nama ieskandināja šos svētkus, trešdien piedalījās festivāla atklāšanas koncertā Sv.Pētera baznīcā, bet pēc tam devās uz Ventspili, lai sadziedātos ar 1.ģimnāzijas kori "Dzeguzīte", kura mākslinieciskā vadītāja ir Irēna Irbe.

Latvijas novadu iesaistīšanās festivāla norisē kļuvusi par raksturīgu tā iezīmi. Ventspilī kordziedāšanas tradīcijas krietni palīdzējuši spodrināt tradicionālie mūzikas svētki "Dziesmu kamanas" un starptautiskie koru festivāli. "Dzeguzīte" 26 darbības gados vairākkārt kļuvusi par Latvijas skolēnu dziesmu svētku laureāti un izcīnījusi augstas balvas starptautiskos konkursos. Pērn koris no Itālijas atgriezās ar Zelta kausu un diplomu. Savukārt Jiveskiles mūzikas skolas meiteņu koris "Vox aurea" no Somijas vakar muzicēja Cēsu Izstāžu namā kopā ar Cēsu 1.pamatskolas meiteņu kori. Jiveskiles korim, ko vada komponists un diriģents Peka Kostiainens, ir senas tradīcijas. Savos 33 darbības gados tas koncertējis daudzās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā, Japānā un Korejā, izdevis trīs kompaktdiskus un noorganizējis savā pilsētā starptautisku bērnu koru festivālu. Trīsdesmito dzimšanas dienu nosvinējis arī Cēsu 1. pamatskolas meiteņu koris, un jau divdesmit gadus to vada Ilga Šķendere. Kora lepnums ir latviešu tautas dziesma, kaut gan tā repertuārā goda vietu ieņem arī latviešu komponistu darbi, pasaules garīgā un mūsdienu mūzika.

Rīgas Skolēnu pils direktors Juris Bogdānovs ar pārliecību saka, ka meiteņu koris vai vismaz ansamblis ir katrā Latvijas skolā. Tālab arī dzimusi festivāla ideja. Dziedāšanas prieks jāliek lietā. Turklāt meiteņu koros taču aug jauni spēki sieviešu koriem, ar kuriem Latvija var pamatoti lepoties gan savos dziesmu svētkos, gan pasaulē.

No Rīgas festivālā piedalās četri kori. Tie ir Skolēnu pils meiteņu koris "Rīga" un kamerkoris "Tonika". Koris "Rīga" dibināts 1983. gadā un ieņēmis nozīmīgu vietu Latvijas mūzikas kultūrā un jaunatnes muzikālajā audzināšanā, izcīnījis godalgotas vietas daudzos starptautiskos konkursos un atkārtoti piedalījies festivālā "Eiropas kantāte". "Tonika" kā ansamblis kļuva pazīstams 1966. gadā, bet kā koris piedzima 1985. gadā. Tā repertuārā pārstāvēta laicīgā un garīgā mūzika no renesanses līdz mūsdienām, klasiskās mūzikas aranžējumi un pasaules tautu dziesmas. Festivālā dzied Rīgas 1. ģimnāzijas meiteņu koris "Sapnis", kas astoņos darbības gados koncertējis visos Latvijas novados un daudzās Eiropas valstīs, izcīnījis uzvaras starptautiskos konkursos, labprāt piedalās dievkalpojumos un svētku uzvedumos. Kopš 1995. gada pastāv Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, kas jau trešo gadu regulāri koncertē, piedalās labdarības akcijās un veiksmīgi sadarbojas ar Ērģelnieku ģildi, Latvijas koncertdirekciju, Latvijas Radio un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kori.

Ar igauņu garīgajām tautas dziesmām svētkus kuplinās vokālā grupa "Filiae ecclesiae" no Igaunijas. Jaunās dziedātājas Rīna, Hellika un Kristela šim neparastajam žanram pievērsās pirms septiņiem gadiem, apgūdamas dziesmas, ko igauņi dziedājuši 20.gadsimta sākumā. Viņas cēlušas gaismā sava tautieša Ciriliusa Krīka (1889—1962) savāktās un apkopotās, bet jau pusaizmirstās dziesmas. Tagad tās Igaunijā dziedot atkal.

Kā atzīst festivāla mākslinieciskā vadītāja Gunta Malēvica, visgrūtākā bijusi meistarklases sarīkošana, toties tas izdevies lieliski: 24. un 25. augustā meistarklasi vadīs izcilais Somijas bērnu koru diriģents Erki Pohjola un pasaulslavenā Tapiolas bērnu kora vokālā pedagoģe Sanna Valvanne, kas pati arī komponē, spēlē flautu un dzied. Notiks praktiski vingrinājumi ar meiteņu kori "Rīga". Pieteikti tādi temati kā bērnu koru filozofija un repertuārs, vokālais darbs ar koristiem, kustību un improvizācijas loma bērnu korī.

Daudz prieka "Meiteņu balsis" sagādā klausītājiem, daudz ierosmju savstarpējos kontaktos un meistarklases nodarbībās gūst mūzikas pedagogi un diriģenti. Kas tiek pašām meitenēm? Uz to Gunta Malēvica atbild ar pilnu pārliecību: "Viņām tiek pats galvenais — dziedāšanas prieks!"

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore