Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"START-II līgums un Eiropas drošība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2000., Nr. 151/153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5333

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Sultāna brālis vai tautas ienaidnieks?"

Vēl šajā numurā

28.04.2000., Nr. 151/153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"START–II līgums un Eiropas drošība"

"Le Monde"

— 2000.04.24.

START–II ratifikācija kopā ar 1997.gada Federālās asamblejas un Krievijas Federācijas noslēgtajiem pretraķešu aizsardzības līgumiem neapšaubāmi ir nozīmīga ne tikai mūsu valstij, bet arī visas pasaules politikai.

Jaunais prezidents un jaunā sastāva parlaments bez jebkādas ambiciozitātes ir demonstrējuši Krievijas principiālo politisko līniju, kā arī savu mērķi samazināt krievu un amerikāņu stratēģisko triecienbruņojumu, kas ir stratēģiskās stabilitātes saglabāšanas priekšnosacījums. Ratifikācija ir iezīmējusi ilgstošu un smagu diskusiju panākumus.

Vai tās būtu valsts vai sabiedriskās struktūras, visas ir pārņemtas ar vienu un to pašu jautājumu: vai START–II nevājina mūsu valsts drošību? Noslēguma posmā virkne papildu faktoru spēja sarežģīt visu lietu. Pietiek atsaukt atmiņā, ka notika rēķināšanās ar divu notikumu neveiksmi — vispirms Irākas bombardēšanu 1998.gada sākumā un, otrkārt, militāro operāciju sākšanu pret Dienvidslāviju.

Taču būtisks elements ir pašreiz Savienotajās Valstīs izskatāmie plāni, kas paredz valsts pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi. Šādas sistēmas rašanās, mūsuprāt, apdraud 1972.gada ABM līguma izpildi, kas, kā tas tiek saprasts pasaulē, kalpo par stratēģiskās stabilitātes pamatu. Vienpusēja pretraķešu sistēmas izvietošana, kādu šis līgums aizliedz, vājina iebiedēšanas faktoru, kāds ir pretējās puses rīcībā. Lai to novērstu, šim pretiniekam būs jāizmanto papildu pasākumi, lai radītu jaunus uzbrukuma līdzekļus.

Tieši tādēļ pastāv tieša saikne starp START–I un II un ABM līgumiem. Tas no jauna apliecina, ka krievu un amerikāņu līgumi, kas veltīti pretraķešu aizsardzības jautājumiem, kas 1997.gadā noslēgti Ņujorkā, paredz noteiktu mehānismu radīšanu, lai nepieļautu ABM līguma apiešanu. Krievijai ABM nav mazāk svarīgs par stratēģisko triecienieroču līgumu. Tādēļ START–II ratifikācijas procesa laikā mēs paziņojām, ka ABM līguma pārkāpšanas gadījumā mēs neuzskatīsim par savu pienākumu pildīt samazinājumus, kas ir paredzēti START–II. START–I un II ļauj dalībvalstīm izstāties no līgumiem, ja ir apdraudētas valstu vitālās intereses.

Ir grūti izprast kādas lielvaras paustās bailes, kas pati militārajā un kodoljomā ir daudz spēcīgāka, it īpaši attiecībā uz tādu valstu iespējamo kodolraķešu uzbrukumu, kas gadu gaitā ir spējušas iegūt savā rīcībā šos ieročus.

Ir iespējams, nevājinot ABM līgumu, mobilizēt starptautiskos centienus, lai rastu efektīvus līdzekļus, lai mazinātu draudus šai kārtībai. Ir iespējams izdarīt spiedienu pret potenciālajiem "problēmu faktoriem", starptautiskajām reģionālajām organizācijām vai divpusējiem ietekmēšanas līdzekļiem, izmantojot ANO mehānismus. Savukārt Savienotās Valstis un Krievija kopīgi ar pārējām valstīm spēj aktivizēt savus centienus, lai izstrādātu globālās raķešu un raķešu tehnoloģijas neizplatīšanas kontroles sistēmas mērķus. Pieaug desmitiem valstu un Eiropas lielvaru ieinteresētība, kuru rīcībā ir militārās raķetes. Taču, ja Savienotās Valstis izvietos ABM sistēmu, Krievijai, pilnīgi dabiski, nāksies veikt pretpasākumus. Tie nebūs gluži simetriski, taču pietiekami efektīvi. Tā nebūs mūsu izvēle. ABM līguma sabrukumam būs katastrofāls iespaids uz stratēģisko stabilitāti un vispirmām kārtām uz Eiropas drošību. Pirmkārt, tas ievērojami palielinās neuzticību lielvaru starpā militārajā jomā, kas palielina militāro konfliktu rašanās draudus. Otrkārt, tas stimulēs jaunu bruņošanās sacensības spirāli.

Visa stratēģiskās stabilitātes konstrukcija sastāv no savstarpēji saistītiem elementiem. Viens no tiem ir 1987.gadā noslēgtais PSRS un Savienoto Valstu līgums par tuvas un vidējas sniedzamības raķetēm, kas ir izvestas no Eiropas valstu teritorijām. Stratēģiskā bruņojuma sacensības izraisīšana var radīt neatgriezeniskus aizspriedumus pret līgumu par tuvas un vidējas sniedzamības raķetēm.

Treškārt, nestabilā situācija, kas attiecas uz kodolieročiem, var atspoguļoties arī parastā bruņojuma jomā. Varētu tikt vājināts līgums par parasto bruņojumu Eiropā, tāpat kā Vīnes dokuments par drošības pasākumiem militārajā sfērā.

No otras puses, stratēģiskās stabilitātes saglabāšanas veicināšana starp Savienotajām Valstīm un Krieviju būtu nozīmīga Eiropai, lai tā saglabātu stabilu un prognozējamu situāciju, kas attiecas uz vidējas sniedzamības kodolieročiem un taktiskajiem kodolieročiem. Abu valstu teritoriju savstarpējā neaizsargātība, kuru garantē ABM līgums, ļauj izslēgt Eiropas kontinentu no kodolieroču izplatības sfēras un turpināt konsolidēt Eiropas režīmus pret bruņošanos.

START–II līguma stāšanās spēkā dod iespēju sākt sarunas par START–III, kas paredz vēl lielākus stratēģiskā triecienbruņojuma samazinājumus Savienotajās Valstīs un Krievijā. Mēs domājam, ka tas ļaus to skaitu samazināt līdz 1500 stratēģiskajām kaujasgalviņām katrai valstij. Šāds stratēģiskā bruņojuma samazinājums būtu nozīmīgs ieguldījums kodolieroču neizplatīšanas problēmas risināšanā.

Eiropiešu viedoklis, kas nespēj neinteresēt, cenšoties saglabāt drošību un stabilitāti kontinentā un visā pasaulē, ir ļoti nozīmīgs šī līguma nākotnei.

Igors Ivanovs,

Krievijas ārlietu ministrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!