• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Rau, kas atgriezies". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2000., Nr. 151/153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"START-II līgums pārvar pēdējo barjeru"

Vēl šajā numurā

28.04.2000., Nr. 151/153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Rau, kas atgriezies"

"Inostraņec"

— 2000.04.18.

Nesen notikušajās Valsts domes papildvēlēšanās Odincevas vēlēšanu apgabalā Piemaskavā, ko tradicionāli uzskatīja kā "Jabloko" piederīgu, diezgan negaidīti uzvarējis 90. gadu sākumā pazīstamais parlamentārietis Viktors Alksnis — pagātnē viena no spilgtākajām figūrām tā dēvētajā "patriotiskajā" nometnē.

Latviešu strēlnieka, vēlākā Staļina armijas komandiera, dabiski, nošautā, mazdēls atvaļinātais pulkvedis Alksnis ir opozicionārs ar lielu stāžu.

Būdams PSRS pēdējās AP deputāts, viņš kļuva pazīstams kā cilvēks, kurš it kā piespiedis demisionēt Ševardnadzi. Turpmāk līdz pat aiziešanai no publiskās politikas 1993.gadā Viktors Imantovičs iemiesoja to politiķa tipu, ko pieņemts dēvēt par "vanagu".

Kā liecina šajās dienās notikusī pēc ievēlēšanas pirmā Alkšņa tikšanās ar "patriotiskajiem" žurnālistiem, "vanags" šajos aizmirstības gados nepavisam nav pārvērties par "balodi", gluži otrādi, vēl vairāk iesūnojis.

Viņa galvenā politiskā tēze: mūsdienu pasaulē galvenā ir militārā varenība, ekonomika ir otrajā vietā, ekonomika — tas ir līdzeklis, nevis mērķis.

Alksnis uzskata, ka pretimstāve Rietumiem ir sena krievu tradīcija, sākot ar Aleksandru Ņevski un beidzot ar Staļinu.

Šodien, pēc atvaļinātā pulkveža domām, nepieciešams pasludināt par Krievijas vitālo interešu zonu visu bijušās PSRS teritoriju, un, ja NATO pārkāps bijušās savienības robežu, tad tūdaļ pat jāatsakās no kodolieroču neizplatīšanas līguma, jāuzsāk ieroču un militārās tehnoloģijas piegādes Irākai un Lībijai, un rezultātā jāizveido varena anti–NATO koalīcija.

Cits sāpju punkts Alksnim ir Krievijas interešu aizstāvēšana viņa dzimtajā Latvijā.

Kā apgalvojis jaunizceptais domnieks, viņam zināms, ka no Rīgas uz Maskavu ir atnākusi liela nauda, par kuru Ohotnijrjadā un Baltajā namā radīts spēcīgs prolatvisks lobijs. Pēc Alkšņa vārdiem, tieši ar tā palīdzību izdevies pagriezt eksporta naftas straumi uz Ventspili, apejot Krievijas naftas terminālus pie Baltijas jūras.

No līdzīgām sentencēm izriet tikai viens neapstrīdams secinājums — Domē parādījies darbinieks, kurš neapmierināsies ar politiskā statista lomu.

Neatbildēts ir jautājums, vai Alksnis būs opozīcijā jaunajai varai. Varētu likties, ka par optimālu ekspadomju deputāta piestātni vajadzētu kļūt "Kustība armijas atbalstam" (KAA) ar Viktoru Iļjuhinu priekšgalā. Taču uz KAA politisko "jumtu" — Zjuganova KFKP — Alksnim ir liels zobs.

Pēc 1993.gada oktobra palikusi vienīgā nacionālpatriotiskās opozīcijas partija, tā centās kvēlo pulkvedi atbīdīt tālāk no politiskā Olimpa, ietinot viņu klusēšanas priekškarā.

Taču par tagadējo varu Viktors Imantovičs, un tas ir raksturīgi, nav sacījis neviena slikta vārdiņa. Gluži otrādi, viņš visādi uzsvēris nepieciešamību ierobežot reģionālo valdnieku patvaļu ar ieceltu gubernatoru palīdzību, stipru prezidenta varu un tamlīdzīgi. Viss tas pilnīgi saskan ar pašreizējo Kremļa saimnieku izteikumiem, kuri kļūst arvien mazāk vienaldzīgi pret militāro mundieri.

Tādēļ ir pamatots pieņēmums, ka Alksnis var kļūt par vienu no "Viņa Augstības opozīcijas" līderiem, pabīdot pie malas Vladimiru Volfoviču, kas visiem ir pamatīgi apnicis un ko neviens neņem nopietni.

Valērijs Jemeļjanovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!