Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kriminālais logs uz Eiropu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2000., Nr. 151/153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5326

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas prezidente ir gatava uz visu"

Vēl šajā numurā

28.04.2000., Nr. 151/153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Kriminālais logs uz Eiropu"

"Subbota"

— 2000.04.21.

Nodaļa no plašas publikācijas "Jaunie vilki" sagrābj varu" Maskavas laikrakstā "Moskovskij komsomoļec".

Kādreiz mierīgā Baltija pēdējos gados sniedz informāciju, kas vairāk atgādina karadarbības pārskatus. Nevar sacīt, ka agrāk tajā pašā Jūrmalā viss bija mierīgi. Noziedzīgā elite līdz brīvās pārvietošanās laikmetam bieži ieradās atslābināties Baltijas piekrastē — toreizējās "erzacārzemēs". To labi zināja vietējie likumu sargi un organizēja zagļiem attiecīgu sagaidīšanu, pavadot viņus uz drošākām vietām. Tomēr, visas aizturēšanas un skaidrošanas notika bez šaušanas un spridzināšanas. Toties pēc Baltijas republiku atdalīšanās karstgalvīgie igauņu un latviešu puiši, tikuši vaļā no Krievijas kolēģiem un padomju milicijas, sāka nežēlīgi dalīt ietekmes sfēras.

Šobrīd Baltijas republikas kļuvušas par pastāvīgām ieroču piegādātājām Krievijai. Turklāt piegādā ne vien poļu un rumāņu ražotās "TT", bet arī elitārus Rietumu specdienestu ieročus, ko ļoti labprāt izmanto killeri. Pietiek atgādināt, ka gan Otari Kvantrišvili, gan Gaļinu Starovoitovu, pēc operatīvajām ziņām, nogalināja ar tieši no Baltijas piegādātiem ieročiem. Un tās ir tikai skaļās lietas. Baltijas autoritātes nesmādē arī kravas tranzīta pārvadājumus un Krievijas naftu, par kuras piegādēm "brālīgi" dalās ar Krievijas partneriem.

Kādreiz mierīgajā Baltijā skan šāvieni un sprādzieni, līdz ar autoritātēm bojā iet nevainīgi cilvēki. Liekas, ka vietējie tiesībsargāšanas orgāni nebija gaidījuši tādu notikumu pavērsienu un nebija gatavi adekvātai rīcībai.

Jāatzīst, ka vietējā noziedzība stājas pretim varai, balstoties uz starptautiskiem Eiropas likumiem, kurus pārzina pat labāk nekā oficiālie orgāni. Lūk, daiļrunīgs gadījums.

Ar tiesas lēmumu Lietuvā tās pilsonis Henriks Daktars tika atzīts par vainīgu īpašuma izspiešanā un cietušā ietekmēšanā. Par šiem noziegumiem viņš saņēma 7,5 gadus. Taču viņš uzrakstīja iesniegumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā. Tur nosprieda, ka Daktara tiesības ir pārkāptas. Tikai pareizie eiropieši, lūk, nezināja, ka "no patvaļas cietušais" cilvēks ir Kauņas autoritāte ar iesauku Ģenītis. Ir informācija, ka viņš ir nodarbojies arī ar alkohola kontrabandu. taču, tā vai citādi, ja lietuviešu varasvīri nevienosies ar Ģenīti par kompensācijas summu, tad lietu skatīs Strasbūrā.

Cita situācija. Latvijas jurisprudence nolēma netiesāt autoritātes Kuļova grupējumu, ko apvainoja trīs izspiešanas gadījumos, kas notikuši 1995.— 1996.gadā. Viņus pilnībā attaisnoja, jo, kā bija sacīts spriedumā, "viņi ir daudz tikumīgāki nekā cietušie". Bet galvenais apvainojamais — pats Igors Kuļovs (Miesnieks) un Oļegs Simanovičs (Sima) — uzreiz pēc atbrīvošanas tika nogalināti. Tādēļ jaunais process sākās ne vien bez galvenajām figūrām, bet arī bez daudziem lieciniekiem. Vieni cietušie bija devuši priekšroku aizbraukšanai uz Krieviju, bet citi "brigādes" upuri tiesā gluži vienkārši neieradās.

Vārdu sakot, noziedzīgā pasaule Baltijas valstīs tagad dzīvo, smalki juzdama jaunos standartus un simtprocentīgi tos izmanto. Taču tomēr vecās metodes laiku pa laikam ņem virsroku, it īpaši, kad izskaidrošanās notiek starp "savējiem".

14.janvārī kāpņu telpā tika nogalināta viena no vispazīstamakajām Latvijas autoritātēm Valērijs Berlins (Čigāns), kas tika uzskatīts par vienu no pašlaik aiz restēm sēdošā Rīgas kriminālā ģenerāļa Ivana Haritonova mantiniekiem. Taču tas bija jau otrais mēģinājums. Pirmais uzbrukums Čigānam notika tajā pašā kāpņu telpā pirms pāris gadiem. Tad killeri tur bija novietojuši apmēram 1,5—2 kg trotila, un trieciens ķēra pa priekšu ejošo miesassargu. Sešos mājas stāvos izlidoja stikli, tika norauta parādes ieejas nojumīte. Bet Čigānam tajā reizē paveicās: minūti pirms sprādziena iezvanījās viņa mobilais telefons, un viņš neiegāja mājā. Taisnība, Berlins pēc tam Izraēlā ilgi atjaunoja zaudēto aci.

Dīvaini, bet Čigāna slepkavība sakrita ar divu viņa līdzgaitnieku — brāļu Balmasovu (Surguta un Maršala) — atbrīvošanu tiesas zālē, kuri bija apvainoti slepkavības mēģinājumā. Latvijas tiesībsargātāji pieļauj, ka tuvākajā nākotnē Rīgā iespējami vēl citi attiecību skaidrošanas gadījumi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!