"Latvijas tiesa pagaidām atbrīvo Kononovu"

"NRC Handelsblad"

— 2000.04.26.

Latvijas Augstākā tiesa vakar lika atbrīvot krievu Vasiliju Kononovu, ap kura personu noritēja plaša polemika, jo viņam janvārī tika piespriests sešu gadu cietumsods par deviņu latviešu nogalināšanu 1944.gadā.

Augstākā tiesa uzdeva prokuroram sagādāt skaidrākus pierādījumus par to, ka Kononova upuri bijuši neapbruņoti civiliedzīvotāji. Turklāt speciālistiem jāizmeklē, vai šajā gadījumā ir runa par kara noziegumiem. Gaidot galējo tiesas lēmumu, 77 gadus vecais Kononovs sava veselības stāvokļa dēļ drīkst doties uz mājām. Viņam nav atļauts mainīt dzīvesvietu un izbraukt no valsts.

"NRC Handelsblad" līdzstrādnieks papildina: Kononovs Otrajā pasaules karā kā padomju partizāns cīnījās pret fašismu. 1940.gadā Latviju anektēja Padomju savienība. Padomju okupācijas laikā daudzi latvieši tika nogalināti vai deportēti. 1941.gadā valsti okupēja nacisti un sākās plaša mēroga atriebības akcijas pret propadomju latviešiem, un tika sākta ebreju vajāšana. 1944.gadā, kad Kononovs nošāva deviņus latviešus, valsts atradās vācu okupācijas varā. Kononovs vienmēr ir uzsvēris, ka šie deviņi upuri esot krituši fašistu un padomju partizānu apšaudes krustugunīs. Taču apsūdzība runā par neapbruņotu latviešu, tai skaitā sieviešu un bērnu, slepkavību. Partizāni viņus esot nogalinājuši, jo šie cilvēki esot atbalstījuši vāciešus. Daži upuri tikuši dzīvi sadedzināti.

Kononova notiesāšana janvārī palielināja spriedzi jau tā sliktajās Latvijas un Krievijas attiecībās. Maskava paziņoja, ka vērsīsies pret Latviju ANO un EDSO ietvaros. Tā sūdzējās, ka Latvijā "fašisti un to līdzvainīgie tiek pielīdzināti cilvēkiem, kuri cīnījušies pret fašismu". Krievijas Valsts dome, vienlīdz pateicoties Kononova lietai, sāka izskatīt pret Latviju vērstu sankciju likumu. Prezidents Putins demonstratīvi piešķīra Kononovam Krievijas pilsonību, savukārt radikālā Krievijas Strādnieku partija draudēja nolaupīt un paņemt ķīlā Latvijas vēstnieku Maskavā, kā arī izveidot Kononova vārdā nosauktas "partizānu kaujas vienības". Tracis kļuva vēl lielāks, kad pagājušajā nedēļā Rīgā cietuma kamerā nomira kāds cits krievs, kas bijis iesaistīts latviešu deportācijās 1940.gadā. Maskavas acīs viņš bija "politiskas vajāšanas" upuris, ko latvieši "iedzinuši nāvē".