• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Lielbritānijas attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.1996., Nr. 201/202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53067

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrijas informācija

Par Latvijas valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmju izlaišanu

Vēl šajā numurā

26.11.1996., Nr. 201/202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Aktualitāte

Par Latvijas un Lielbritānijas attiecībām

Vispārējā jomā

Turpinājums.

Sākums — “LV” nr. 195, 15.novembri

1994.gada 8.janvārī britu parlamentā tika nodibināta Anglijas un Latvijas sadarbības grupa, lai veicinātu starpparlemantāro attiecību attīstību un informācijas izplatīšanu AK par norisēm Baltijā.

Saeimā darbojas Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupa, kas ir dibināta 5.Saeimas laikā, tajā darbojas 29 cilvēki, grupas priekšsēdētājs ir A.Lambergs. grupā ir pārstāvētas visas frakcijas un neatkarīgie deputāti. Sadarbības grupas darbības mērķi ir labu attiecību veicināšana starp Latviju un AK, ciešāku sakaru uzturēšana ar AK parlamentu.

Abu valstu sadarbības nozīmīguma apliecinājums ir arī nesenās Latvijas Valsts prezidenta valsts vizītes laikā notikusī Latvijas un Lielbritānijas apbalvojumu apmaiņa. Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informēja, Guntis Ulmanis no karalienes Elizabetes II saņēma augsto Sv.Miķeļa un Sv. Jura ordeni, tā kļūstot par šī ordeņa bruņinieku.

Augstais Sv. Miķeļa un Sv. Jura ordenis (The Most Distinguished Order of St. Michael and St. George) dibināts 1818.gadā, lai apbalvotu Maltas un Jonijas salu pilsoņus par pakalpojumiem kronim. Kopš tiem laikiem ordenis ir paplašināts un pārveidots, šobrīd ar to pagodina cilvēkus, kas guvuši nopelnus darbā ārzemēs vai sakarā ar ārlietām vai sadraudzības valstu lietām. Ja ordeni piešķir ārzemniekam, tas kļūst par ordeņa goda biedru. Ordeņa lielmestrs ir Kentas hercogs. Ordenim ir šādi rangi: Lielkrusta dāma vai bruņinieks, Ordeņa komandors, Ordeņa biedrs.

Šodien “Latvijas Vēstnesis” publicē Latvijas Valsts prezidenta saņemtā ordeņa attēlu.

“LV” informācija

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ekonomikas jomā

Līdz 1995.gada 1.martam 233 AK investori ieguldījuši savu kapitālu Latvijā (64,05 procenti no pamatkapitāla). Kopējā kapitāla summa Ls 13 194 599 (LURSOFT dati).

Latvijas importa un eksporta apjoms ar Apvienoto Karalisti:

Eksports

1994.gadā: Ls 53 824 tūkst., tātad 9,7% no kopējā eksporta apjoma un ir lielākais Latvijas eksporta partneris Eiropas Savienībā;

1995.gadā: Ls 62 377 tūkst. — 9,1%;

1996.gada I pusgadā: Ls 39 269 tūkst. — 10,6%.

Imports:

1994.gadā: Ls 16 473 tūkst., tātad 2,4% no kopējā importa apjoma;

1995.gadā: Ls 24 740 tūkst. — 2,7%;

1996.gada I pusgadā: Ls 14 524 tūkst. — 2,5%.

Tirdzniecības bilance ar AK joprojām ir pozitīva, vērojama importa un eksporta apjoma pieauguma tendence. Galvenā eksporta prece (no Latvijas): nafta (reeksports), kokmateriāli, metāli, ķīmiskās vielas. Galvenā importa prece (uz Latviju): dzērieni, telekomunikāciju tehnika, automašīnas.

Pēc līguma parakstīšanas starp Satiksmes ministriju un korporāciju "Tilts" Lielbritānija ir kļuvusi par lielāko ieguldītāju Latvijā. Kaut gan "Tilts Communications" ir reģistrēts Dānijā, ieguldītais kapitāls nāk galvenokārt no AK uzņēmuma "Cable & Wireless", paredzētais ieguldījums ir 160 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas ir nozīmīgs uzņēmums Apvienotajā Karalistē, turklāt tā izaugsme saistās ar astoņdesmito gadu otro pusi. Paredzams, ka telekomunikāciju projekta veiksmīga īstenošana piesaistīs vēl citus britu ieguldītājus.

Vairākas britu kokmateriālu importa firmas ir ieguldījušas līdzekļus Latvijas kokapstrādes un ražošanas uzņēmumos. Tas liecina, ka firmas investē tur, kur reāli sagaidāma peļņa. AK ir lielākais Latvijas kokmateriālu importētājs, turklāt jāņem vērā, ka kokmateriālu eksports sasniedz 30 procentus Latvijas eksporta. Latvija ir kļuvusi par trešo lielāko kokmateriālu eksportētāju uz AK, pēc Zviedrijas un Somijas.

1994.gada decembrī LR vēstnieks J.Lūsis Londonā parakstīja līgumu ar EBRD par 10 miljonu ASV dolāru lielu kredītu Latvijas ceļu atjaunošanai. No 1995.gada 19. līdz 22.jūnijam notika Baltijas biznesa grupas apmeklējums AK, viesojoties Edinburgas rūpniecības un tirdzniecības palātā, kā arī Belfāstas palātā, kur piedalījās arī Dublinas palātas biedri. No 20. līdz 22.jūnijam notika tirdzniecības izstāde "INTRADE 95" Londonā, kurā bija Latvijas stends, pateicoties sponsoram "Latvijas kuģniecībai". Izstādes laikā bija prezentācija par Latviju, ko sniedza LR vēstniecība sadarbībā ar britu "Department of Trade and Industry".

Par nozīmīgu soli Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecisko saišu attīstībā uzskatāma Britu tirdzniecības misija Latvijā 1995.gada oktobra sākumā, ko organizēja Birmingemas tirdzniecības un rūpniecības kamera ar AK vēstniecības Rīgā atbalstu.

Lielbritānijā ir nodibināta "Latvia Consortium" organizācija. Tā vieno firmas, kurām ir intereses Latvijā. Sadarbībā ar to izveidota neatkarīga Lielbritānijas un Latvijas tirdzniecības palāta.

Apsveicama ir oficiāla Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izveidošana šī gada pavasarī Rīgā, kas neapšaubāmi veicinās abu valstu tirdznieciskos sakarus. Latvijas Attīstības aģentūrai ir izveidojusies laba sadarbība ar AK.

Turpina veidoties sadarbība kuģniecības un kravu pārvadāšanas jomā. AK ir liela interese par Latvijas ostām, bet, lai to veicinātu un virzītu, nepieciešama sagatavotība no Latvijas puses ostu attīstības jautājumā, it īpaši investīciju projektu izstrādē. Pārstāvji no AK piedalījās arī 1996.gada 15.maijā Rīgā organizētajā starptautiskajā biznesa seminārā "Kravu tranzīts caur Latviju".

Edinburgā 1996.gada 16.janvārī notika konference "Baltic Business Opportunities". No Latvijas piedalījās LAA ģenerāldirektors M.Ēlerts un LPA padomnieks A.Johansons.

SFE konsultants Tonijs Orurke raksturoja situāciju Latvijā, uzsverot banku krīzi, slavēja Igauniju un izvairījās no Lietuvas vērtējuma, banku krīzes dēļ.

1996.gada maija sākumā starp AK firmu "Crown Agents" un Latvijas Finansu ministriju tika noslēgts līgums par Latvijas muitas darba uzlabošanu, kas paredz Latvijā izveidot piecas elastīgās pretkontrabandas grupas. Latvijas puse vēlas, lai tiktu uzlabota situācija ar kontrabandu un palielināti ieņēmumi uz robežām. Projekta ietvaros paredzēts iepirkt automašīnas, radiosakaru līdzekļus un laboratoriju preču kvalitātes pārbaudīšanai uz vietas robežpunktā. Projekts saskaņots ar PHARE programmu.

Palīdzības programmas

un sadarbība

Palīdzības programmas Latvijai tiek finansētas no Austrumeiropai paredzētā "Know How Fund". Līdz šim no fonda līdzekļiem tikuši finansēti dažādu britu konsultantu (Zemessardze, muita, policija) braucieni un darbs Latvijā, kā arī Latvijas pārstāvju kvalifikācijas celšana Lielbritānijas mācību iestādēs. Latvijai ir iespējas pašai izvirzīt savus projektus. AK piedalās arī PHARE programmas finansēšanā.

Britu padome

Ievērojamu ieguldījumu kultūras un izglītības jomā Latvijā sniedz Britu padomes (British Council) darbība.

Britu padome ir dibināta 1934.gadā kā nepolitiska organizācija, kas sekmē "Lielbritānijas tēlu" ārzemēs. Britu padome izplata informāciju par britu pieredzi izglītībā, kultūru, mākslu, zinātni un tehnoloģiju. Padomei ir 187 pārstāvniecības 108 pasaules valstīs, 116 bibliotēkas, 72 angļu valodas skolas. Padomes gada apgrozījums 1995./1996.g. ir apmēram 439 milj. mārciņas.

Latvijā Britu padome atvēra savu biroju (Lazaretes ielā 3) un informācijas centru 1992.gadā. Tās mērķis — stiprināt Latvijas attīstību un integrāciju ES. Sākotnēji uzsvars tika likts uz komunikatīvās metodes izmantošanu angļu valodas apguvē. Patlaban plašāka darbība tiek izvērsta mākslā, stipendiju programmās, medicīnas izglītībā un citās attīstības sfērās. Informācijas centrā darbojas 1100 biedri, galvenokārt angļu valodas skolotāji. Darbojas astoņi reģionālie centri — Ventspilī, Liepājā, Saldū, Limbažos, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Krāslavā. Lielbritānijā ir stažējušies skolotāju kvalifikācijas celšanas organizatori. Kopā ar Izglītības ministriju tiek strādāts pie projekta "Year 12", kura ietvaros tika izveidota jauna eksāmenu sistēma angļu valodā vidusskolu beidzējiem. Informācijas centrā var nokārtot starptautisko eksāmenu angļu valodā un biznesa kvalifikācijā.

Britu padome sadarbībā ar citām organizācijām un Sorosa fondu izveidojusi Valsts valodu mācību centru un turpina mācībspēku apmācību Lielbritānijā.

Britu padome administrē dažādas stipendiju programmas, piemēram, stažēšanās programmu finansu sektorā strādājošiem, uzņēmumu vadītājiem. Kamerona stipendija — jaunajiem juristiem, kā arī AK Ārlietu ministrijas stipendija, kurā prioritātes tiek noteiktas katru gadu.

Jaunākās aktivitātes mākslas jomā ir bijušas britu nedēļa Ventspilī, britu filmas "Arsenāla" filmu festivālā septembrī, senās mūzikas koncerti, britu grafikas izstāde Ārzemju mākslas muzejā. Kinogalerijā darbojas britu kino klubs, katru otrdienu tiek demonstrētas britu filmas.

Medicīnas jomā Britu padome finansē projektu mācību programmas izveidošanā, kuras ietvaros Latvijas Medicīnas akadēmija un Dandijas universitāte izstrādā jaunas mācību programmas medicīnas studentiem. Oktobrī Britu padome kopā ar Rīgas Veselības pārvaldi organizēja konferenci par primārās veselības aprūpi, kurā piedalījās vairāk nekā 200 ārstu. Kopā ar PHARE uzsākts jauns projekts, kas saistīts ar primāro veselības aprūpi.

Kopā ar Izglītības ministriju paredzēts turpināt darbu projektam par augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu. Tiek apspriesta iespēja atbalstīt juridiskās tulkošanas biroja izveidi.

Britu padome arvien vairāk cenšas strādāt pie projektiem, kuri aptver visas trīs Baltijas valstis. Britu padome ir gatava veidot vēl citas sadarbības programmas un ir ieinteresēta uzklausīt Latvijas puses vēlmes un vajadzības.

1995.gada 22.novembrī tika parakstīts LR un AK līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Šī līguma parakstīšana legalizēja Britu padomes statusu Latvijā.

Atzinīgi vērtējams Britu padomes ieguldījums Valodu mācību centra (Public Service Language Centre) izveidē, kas tika atklāts 1995.gada 17.novembrī, prinča Čārlza vizītes laikā Latvijā.

Militārā sadarbība

1993.gada beigās Apvienotā Karaliste akreditēja Rīgā savu militāro atašeju — pulkvežleitnantu Jāni Kažociņu. Tā tika uzskatīta par zīmi tuvākas sadarbības iespējai drošības jautājumos starp abām valstīm. Britu speciālisti snieguši konsultācijas Latvijas zemessargiem, robežsargiem un policistiem. Briti ir atbalstījuši Baltijas bataljona darbību, palīdzība ir izpaudusies bataljona trenēšanā, aizsardzības un drošības koordinācijā starp politisko vadību un militāro pavēlniecību, kā arī starp Baltijas valstu aizsardzības ministrijām. 1994.gada 1.decembrī J.Kažociņš tika apstiprināts par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieku saskaņā ar vienošanās memorandu starp LR un AK valdībām par AK Bruņoto spēku virsnieka norīkošanu veikt Latvijā Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka pienākumus. Tas ir spēkā līdz 1997.gada beigām.

1994.gada 4.oktobrī tika parakstīts LR Aizsardzības ministrijas un AK Aizsardzības ministrijas Nolīgums par sadarbību aizsardzības jomā, kā ietvaros tiek sniegta AK palīdzība militārpersonu apmācībā, angļu valodas apguvē, kā arī konsultācijas, ekspertu apmaiņa, konstruktīvas vizītes un citas sadarbības formas.

Joprojām tiek saņemta AK palīdzība Baltijas bataljonam. Pēc saņemtās informācijas no Aizsardzības ministrijas 1996.gada aprīlī ir aizsāktas jaunas sadarbības sfēras. Joprojām akcents likts uz angļu valodas apguvi. Latvijas puse ir izteikusi vēlmi saņemt britu palīdzību apakšvirsnieku (NCO) apmācībā.

No 1994. gada oktobra

līdz 1996. gada maijam ar Apvienoto Karalisti parakstītie līgumi:

1. LR Aizsardzības ministrijas un AK Aizsardzības ministrijas Nolīgums par sadarbību;

2. Vienošanās memorands par AK Bruņoto spēku virsnieka norīkošanu veikt Latvijā Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka pienākumus;

3. Līgums par gaisa satiksmi;

4. Līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu;

5. Līgums par investīciju aizsardzību un veicināšanu;

6. Latvijas un AK līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā;

7. Latvijas un AK līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem;

Pēc Ārlietu ministrijas

preses centra

sagatavotā materiāla

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!