6.Saeimas deputāta Viktora Kalnbērza vēstule

“Es atsakos kļūt par galminieku Birkava galmā”

Kā mums visiem zināms, Krievijas impērijas galmā savā laikā par dominējošo valodu kļuva franču valoda.

Zinot, ka Birkava kungs ir augsti kvalificēts jurists, nav ticams, ka viņš tik klaji pārkāptu valodu likumu, nosaucot mani par misteru un “angļu mēlē” Latvijas Saeimas Deputātus aicinot uz “reception Latvian Society Housā”, kura nelietīgā kārtā ir iemitinājusies, kā to rāda vienīgie latviešu valodas vārdi “Merķeļa ielā 13”, mūsu leģendārajā Rīgas Latviešu biedrībā.

Acīmredzami, veikli apejot valodu likumu un krītot ceļos varenās angļu valodas priekšā, Ārlietu ministrs Birkava kungs pēc Krievijas impērijas parauga cenšas Latvijā ieviest galma valodas statusā angļu valodu.

Šajā sakarā es publiski deklarēju, ka nevēlos kļūt par jebkuras svešvalodas lietojošu galminieku un pieprasu, lai es turpmāk jebkuras Latvijas oficiālas iestādes vēstules saņemtu latviešu valodā.

Birkava kungam es ieteiktu savā galmā labāk ieviest arābu valodu, jo, kā mēs zinām, viens “arābs” ārlietās jau darbojas.

Pievienoju ielūguma kopiju.

1997.gada 9.jūnijā 6.Saeimas deputāts Viktors Kalnbērzs

Par Vitālija Rodina kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2634)

Nosūtām Jums š.g. 13.maija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.18, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Vitālija Rodina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes

1997.gada 13.maijā komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 13.maija sēdes protokola Nr.18

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lag-zdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vitālija Rodina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vitālija Rodina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Vitāliju Rodinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: par nopelniem Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas attīstībā un pilnveidošanā.

Saeimas deputāti: V.Gredzens, J.Rubulis, Ā.Ločmelis,

1997.gada 10.aprīlī A.Naglis, E.Grinovskis

Valkas rajona padome rekomendē Vitālijam Rodinam, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenajam ārstam, piešķirt pilsonību ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem.

1996.gada 4.decembrī Valkas rajona padomes priekšsēdētājs K.Albergs

Vitālijs Rodins strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā no 1970.gada, bet no 1982.gada ir slimnīcas galvenais ārsts.

Šajos gados V.Rodinam ir izveidojies labs kontakts ar rajona veselības aprūpes iestādēm un kolēģiem, risinot iedzīvotāju medicīnas aprūpes jautājumus, kā arī palīdzot veidot materiāli tehnisko bāzi. Ciešāka sadarbība un palīdzība ir sniegta Strenču ambulancei un Valkas slimnīcai. V.Rodins aktīvi piedalās katastrofu medicīnas darba plānošanā un ar to saistīto pasākumu organizatoriskajā un praktiskajā darbā.

V.Rodins kā kolēģis ir atsaucīgs, lietišķs, atbildīgs, ar labām morālām īpašībām. Ir sabiedriski aktīvs, piedalās rajonā organizētajos pasākumos un notikumos.

Uzskatām, ka V.Rodins ir pelnījis saņemt Latvijas pilsonību.

Valkas rajona padomes Sociālā un veselības aprūpes

departamenta direktores vietniece, galvenā ārste A.Volāne

Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts,

rajona padomes deputāts J.Krūmals

Valkas rajona slimokases direktors J.Grīnvalds

Valkas rajona Vides veselības centra higiēnas nodaļas vadītāja Ļ.Koroļkova

Strenču ambulances vadītājs, rajona padomes deputāts G.Jukāms

Valkas slimnīcas ārste, rajona padomes deputāte V.Batalauska

1997.gada 20.janvārī

LNNK Strenču grupa, izskatot Strenču valsts psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā ārsta Vitālija Rodina iesniegumu, secina, ka Vitālijs Rodins izturējies lojāli pret Latvijas neatkarības atjaunošanas ideju no pašiem tās pirmsākumiem. Sekmīgi vadījis Strenču valsts psihoneiroloģisko slimnīcu, saglabājot darbavietas, kā arī sekmējis likuma par valsts valodu realizēšanu viņa vadītajā iestādē, kurā strādā daudz citu tautību pārstāvju. No V.Rodina kunga puses vienmēr saņemta palīdzība medicīniskās aprūpes veikšanai Strenču pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem. Labi pārvalda latviešu valodu un ļoti labi raksta latviski.

Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, LNNK Strenču grupa rekomendē Vitālijam Rodinam piešķirt pilsonību ārpus kārtas par īpašiem nopelniem.

1996.gada 1.decembrī LNNK Strenču grupas vadītājs G.Jukāms

Vitālijs Rodins, dzimis 1943.gada 17.maijā, Latvijā dzīvo no 1969.gada, Strenču psihiatriskajā slimnīcā strādā no 1970.gada — sākumā par ārstu ordinatoru, tad — par nodaļas vadītāju, no 1982.gada par Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galveno ārstu. Pilnībā apguvis latviešu valodu, latviski runā arī sieva un abas meitas.

Strenču psihiatriskajā slimnīcā ir 700 slimnieku gultas vietas, 450 strādājošie. Vitālija Rodina vadībā slimnīcā veikti pārbūves darbi, paplašinātas slimnīcas telpas, uzceltas piecas Līvānu mājas personālam. Veicot rekonstrukcijas darbus, saglabāta kultūrvēsturiskā vide, ēku arhitektoniskais veidols, jo slimnīca celta 1899.gadā, ap kuru izveidots plašs parks.

Strenču slimnīca iespēju robežās sniedz pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem laboratorijas, fizioterapijas un rentgena pakalpojumus. Vitālijs Rodins kā Strenču psihiatriskās slimnīcas galvenais ārsts sniedz palīdzību pilsētai un tās iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanā, transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Politiski izglītots, pareizi orientējas notiekošajos procesos valstī, lojāls pret Latvijas Republiku.

Strenču pilsētas dome, ņemot vērā augstāk minēto, uzskata, ka Vitālijam Rodinam ir īpaši nopelni Latvijas labā, lai uzņemtu Latvijas pilsonībā.

1996.gada 26.februārī Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja V.Graumane

Vitālijs Rodins dzimis 1943.gadā. Pēc vidusskolas beigšanas mācījies Ļeņingradas I.Pavlova vārdā nosauktajā 1.medicīnas institūtā Ārstniecības fakultātē, beidzis 1966.gadā.

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā strādā kopš 1970.gada, veicot nodaļas vadītāja pienākumus. No 1978.gada līdz 1982.gadam strādāja par galvenā ārsta vietnieku medicīnas darbā. Kopš 1982.gada 16.jūnija ir Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts. Darbu veic ar lielu atbildību, prot patstāvīgi risināt radušās problēmas. Viņa vadībā izveidots strādīgs, disciplinēts darba kolektīvs.

Visā savā darbības laikā V.Rodins ir bijis zinošs speciālists, kurš regulāri paaugstina savas profesionālās zināšanas psihiatrijā, neiroloģijā, psihofarmokoloģijā, tiesu psihiatrijā, apmeklējot un piedaloties dažādos kursos, semināros un konferencēs. Regulāri konsultē smagos slimniekus nodaļās. Labs slimnīcas darba organizators, īpaši pēdējo gadu smagajos finansiālajos apstākļos. Daudz dara slimnīcas materiālās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā. Paplašinātas atsevišķas nodaļas, izbūvētas telpas laboratorijai, izveidots encefalogrāfijas kabinets, uzbūvētas noliktavas un saimniecības ēkas, labiekārtots slimnīcas parks. Darbu organizē un vada pēc labākās sirdsapziņas un iespējām. V.Rodins ir sabiedriski aktīvs, apzinīgs, principiāls, koleģiāls un zinošs speciālists.

1995.gada 9.maijā ieguvis Latvijas Ārstu biedrības Psihiatrijas asociācijas sertifikātu.

Dr. V.Rodins apguvis latviešu valodu pilnīgi, ar savu darbu devis ieguldījumu Latvijas psihiatrijā. Tādēļ domājam, ka viņš ir pelnījis Latvijas pilsonības saņemšanu likumā noteiktā kārtībā.

Latvijas Psihiatrijas asociācijas prezidente Dr.med. R.Andrēziņa

Valsts psihiskās veselības aprūpes centra direktors,

1996.gada 5.decembrī galvenais psihiatrs O.Velmers

Autobiogrāfija

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību.

Par sevi sniedzu sekojošas ziņas:

Esmu dzimis 1943.gada 17.maijā Čečenijas Republikas Groznijā ārstu ģimenē. Tēvs kritis karā, māte mirusi 1994.gadā, visu mūžu strādāja par ārsti, pēdējos 30 gadus bija Groznijas I poliklīnikas galvenā ārste. 1946.gadā māte nodibināja jaunu ģimeni, un mani adoptēja patēvs Rodins. Pēc vidusskolas beigšanas Groznijā iestājos Ļeņingradas medicīniskajā institūtā, kuru pabeidzu 1966.gadā. No 1969.gada dzīvoju un strādāju Latvijā. Pirmā darba vieta — Sedas slimnīcā, pēc tam no 1970.gada Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā (ordinators, nodaļas vadītājs, galvenā ārsta vietnieks med. darbā). No 1982.gada 16.jūnija esmu Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts.

Esmu precējies. Mana ģimene: sieva Jekaterina Rodina, dzimusi Groznijā, strādā slimnīcā par medmāsu. Ir divas meitas.

Pārvaldu valsts valodu, latviski runā arī mana ģimene. Vienmēr esmu bijis Latvijas neatkarības piekritējs un savu iespēju robežās darīju visu, lai šis mērķis īstenotos.

Lūdzu rast iespēju pirms likumā noteiktā laika man piešķirt Latvijas Republikas pilsonību.

1996.gada 4.novembrī V.Rodins

Par Ziļas Anševicas kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2663)

Nosūtām Jums š.g.15.maija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.19, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītās Ziļas Anševicas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 15.maijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 15.maija sēdes protokola nr.19

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Ziļas Anševicas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ziļas Anševicas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Ziļu Anševicu pilsonības piešķiršanai par sekojošiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: pildot dienesta pienākumus, 1994.gada 21.aprīlī gāja bojā viņas vīrs Aldis Anševics, viens no pirmajiem LR Drošības dienesta Speciālo vienību kaujas grupas komandieriem. Pēc vīra nāves Ziļa Anševica turpina audzināt viņa bērnus latviskā garā. Latvijas pilsonība nepieciešama darba turpināšanai.

Saeimas deputāti: A.Prēdele, P.Kļaviņš, A.Naglis,

1997.gada 8. aprīlī M.Vītols, A.Rugāte

Lūdzam jūs izskatīt jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes tehniskajai operatorei Ziļai Anševicai (dzim.Subhangulova), dzim.1963.gada 27.novembrī Baškīrijas Autonomajā Republikā, Meleuzovskas rajona Otradskas ciemā. Tautība — baškīriete. 1986.gada 4.jūlijā tika reģistrēta laulība ar Latvijas pilsoni Aldi Anševicu, dzim.Ogrē. Laulība reģistrēta Gruzijas PSR Batumi. 1986.gada augustā Z.Anševica ieradās Latvijā un dzīvoja Ogres raj. Suntažos. 1987.gada 18.jūnijā piedzima dēls Aigars Anševics, 1989.gada 14.jūlijā piedzima meita Inta Anševica.

1994.gada 21.aprīlī, pildot dienesta pienākumus, Madonas raj.Ērgļos gāja bojā Z.Anševicas vīrs Aldis Anševics. A.Anševics viens no pirmajiem iekļāvās LR Drošības dienesta Speciālo uzdevumu vienībā, īsā laikā kļūdams par kaujas komandieri un apliecinādams sevi par nesavtīgu Latvijas Republikas neatkarības aizstāvi. Pēc vīra nāves Z.Anševica turpina audzināt abus bērnus latviskā garā.

Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes vadītājs A.Šteinbergs

1997.gada 11.februārī

Ziļa Anševica Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē strādā no 1994.gada 12.maija par tehnisko operatori. Darbā parādījusi sevi no labākās puses. Uzdotos darbus veic kārtīgi un ar atbildības sajūtu.

Ziļa Anševica pastāvīgi paaugstina savu zināšanu līmeni, pilnveido sevi profesionāli, pastāvīgi seko politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā. Šajā laikā pilnībā apguvusi latviešu valodu. Lai uzdotos darbus varētu padarīt labāk, Z.Anševica beigusi datoru kursus, pašlaik apgūst angļu valodu. Kolektīvā ir ataucīga un sabiedriska. Ar kolēģiem uztur draudzīgas attiecības, nepieciešamības gadījumā sniedz vajadzīgo palīdzību. Ar savu pieeju darbam ir ieguvusi autoritāti darba kolēģu vidū.

Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes

1997.gada 3.februārī Personiskās apsardzes grupas komandieris O.Rītiņš

Lūdzu Jūs atrast iespēju un piešķirt Latvijas pilsonību Černobiļas AES avārijas likvidācijas dalībnieka Alda Anševica (gājuša bojā, pildot dienesta pienākumus Latvijas Aizsardzības spēkos, 1994.gada 21.aprīlī) sievai Ziļai Anševicai.

Aldis Anševics piedalījies ČAES avārijas seku likvidācijas darbos Černobiļas AES zonā no 1986.gada 8.maija līdz 7.jūlijam. Anševica ģimenē ir palikuši bez apgādnieka divi bērni — Aigars, dz.1987.gadā, Inta, dz.1989.gadā.

Ceru uz Jūsu sapratni, atsaucību un palīdzību.

Ar cieņu, — Latvijas republikāniskās savienības

1997.gada 23.janvārī “Černobiļa” prezidents A.A.Verzemnieks

Autobiogrāfija

Es, Ziļa Anševica (dzimusi Subhangulova), piedzimu 1963.gada 27.novembrī Baškīrijas Autonomajā Republikā, Meleuzovskas rajona Otradskas ciemā. Tautība — baškīriete. Māte Furija Subhangulova, dzim.1940.gadā, tēvs Marats Subhangulovs, dzim.1935.gadā. Ģimenē vēl ir četras māsas un viens brālis.

1981.gadā beidzu Otradskas vidusskolu. 1982.gadā beidzu Ufas tirdzniecības skolu. Esmu kvalificēta kasiere—kontroliere. Strādāju pašapkalpošanās veikalā nr.13 pārtikas preču nodaļā. Kad dzīvoju pie radiem Batumi, es iepazinos ar A.Anševicu, kurš dienēja karaspēka daļā. 1986.gada 4.jūlijā tika reģistrēta laulība ar Latvijas pilsoni Aldi Anševicu, dzim.Ogrē. Laulība reģistrēta Gruzijas PSR Batumi. 1986.gada augustā ierados Latvijas PSR un dzīvoju Ogres rajona Suntažos.

1986.gadā sāku strādāt Rīgas filiālē “Ausma” par strādnieci. 1987.gada 18.jūnijā piedzima dēls Aigars Anševics. 1988.gadā sāku strādāt Suntažu vīna cehā. 1989.gada 14.jūlijā piedzima meita Inta Anševica. Pēc meitas piedzimšanas atsāku strādāt Suntažu vīna cehā. Sakarā ar ceha privatizāciju štatu samazināšanas dēļ tiku atbrīvota no darba.

1993.gadā vīram piešķīra dienesta dzīvokli Rīgā, un mūsu ģimene pārcēlās uz dzīvi tur. 1994.gada 21.aprīlī, pildot dienesta pienākumus, Madonas rajona Ērgļos gāja bojā vīrs Aldis Anševics. Pēc vīra nāves 1994.gada 13.maijā sāku strādāt Latvijas Bankā. Nokārtoju latviešu valodas eksāmenu uz augstāko kategoriju. Ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda. Bērni apmeklēja latviešu bērnudārzu, pašlaik viņi mācās 69. vidusskolā, Inta — 2. klasē, Aigars — 3. klasē, kur mācības notiek latviešu valodā.

Es cenšos audzināt savus bērnus latviskā garā, lai saglabātu tēva piemiņu, kurš bija īstens Latvijas patriots un kurš atdeva savu dzīvību par Latvijas neatkarību.

Z.Anševica

Par Natālijas Bagramjanas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2691)

Nosūtām Jums š.g. 20.maija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.20, kurā tika izskatīts jautājums par deviņu deputātu izvirzītās Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 20.maijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 20.maija sēdes protokola nr.20

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Natālijas Bagramjanas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Natāliju Bagramjanu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: par sasniegumiem lauku un pilsētas iedzīvotāju veselības aprūpes pilnveidošanā, izmantojot jaunas un modernas medicīniskās tehnoloģijas, kā arī progresīvas saimniekošanas formas.

6.Saeimas deputāti: V.Nagobads, V.Kalnbērzs, P.Apinis, J.Ābele, L.Kuprijanova,

1996.gada 24.aprīlī J.Strods, A.Saulītis, M.Lujāns, A.Bartaševičs

Armēņu apustuliskās Baznīcas Rīgas draudzes padome atbalsta mūsu draudzes un padomes locekles Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Strādājot humānajā ārsta profesijā, viņa ilgus sava mūža gadus ir palīdzējusi daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem gan Preiļu rajonā, gan Rīgā. Kā īsta kristiete viņa darbojas mūsu draudzē, palīdz draudzes locekļiem atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā. Viņa ir daudz darījusi sabiedriskās saskaņas veicināšanā starp nacionālajām minoritātēm un latviešu tautu.

Armēņu apustuliskās Baznīcas Rīgas draudzes

padomes priekšsēdētājs Spartaks Teravetisjans

Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība, ņemot vērā Natālijas Bagramjanas lielo personīgo ieguldījumu jūras medicīnas izveidošanā, kas ir Latvijas Republikas jūrniecības nozares svarīga sastāvdaļa, Latvijas un ārvalstu jūrnieku medicīniskās apkalpošanas nodrošināšanā starptautiskā līmenī saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas, IMO, Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas prasībām, tādējādi vairojot Latvijas Republikas autoritāti un prestižu pasaulē, Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku vārdā lūdz Saeimu uzņemt Natāliju Bagramjanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības

1997.gada 16.aprīlī viceprezidents A.Umbraško

Natālija Bagramjana, dzimusi 1949.gadā Rīgā. 1967.gadā viņa iestājās Rīgas Medicīnas institūtā un to absolvēja 1973.gadā. Internatūru izgājusi Rīgas pilsētas 1. slimnīcā ķirurģijas specialitātē, 1974.gadā tika nosūtīta darbā uz Preiļu rajonu par ķirurģi onkoloģi. 1977.gadā iecelta par Preiļu rajona galveno ārsti, šajā amatā nostrādāja līdz 1984.gadam, parādot labas profesionālās un administratīvās dotības. N.Bagramjana, strādājot par galveno ārsti, būtiski uzlaboja rajona veselības aizsardzības rādītājus: tika samazināta bērnu mirstība, saslimstība ar tuberkulozi, uzlabojās agrīno onkoloģisko saslimšanu diagnostika, materiālā bāze, kā arī tika uzcelta centrālā poliklīnika Preiļos un poliklīnika Līvānos. 1984.gadā N.Bagramjanu pārcēla uz darbu Rīgā par Latvijas Baseina centrālās slimnīcas galvenā ārsta vietnieci — Baseina poliklīnikas galveno ārsti.

N.Bagramjana daudzkārt paaugstināja savu profesionālo līmeni kvalifikācijas celšanas kursos gan Latvijā, gan ārzemēs, t.sk. SVAO ANO kursos medicīniskās palīdzības ekspertīzē (kursu ilgums 1 gads).

1993.gadā Baseina poliklīniku reorganizēja par SIA “VIA UNA”, kas ir moderna daudzprofilu poliklīnika ar jaunām un modernām medicīniskajām tehnoloģijām, kurā augsti kvalificēts personāls sniedz apmeklētājiem kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus komfortablos apstākļos. Poliklīnikas pakalpojumus izmanto ne tikai jūrniecības un zvejniecības nozarēs strādājošie un pensionāri veterāni, bet arī citu iestāžu un uzņēmumu darbinieki, Rīgas un Latvijas iedzīvotāji.

Ievērojot SIA “VIA UNA” direktores N.Bagramjanas lielo ieguldījumu Latvijas Republikas veselības aizsardzības attīstībā, Latvijas Jūras medicīnas centrs lūdz piešķirt N.Bagramjanai Latvijas Republikas pilsonību.

1997.gada 15.aprīlī Latvijas Jūras medicīnas centra direktors J.Birks

Latvijas Armēņu kultūras biedrības valde atbalsta mūsu biedrības locekles Natālijas Bagramjanas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. N.Bagramjana ir mūsu biedrībā kopš tās dibināšanas brīža 1988. gadā un ir aktīva biedrības locekle.

Lieli ir viņas nopelni kā humānākās profesijas pārstāvei. Viņa ir strādājusi gan Preiļos, gan arī Rīgā, palīdzējusi simtiem, ja ne tūkstošiem cilvēku atgūt veselību.

N.Bagramjana pēc tautības ir armēniete, bet viņa ir pilnībā integrējusies Latvijas sabiedrībā un ļoti aktīvi palīdz to darīt arī saviem tautiešiem no Latvijas armēņu kopienas.

LAKB valde uzskata, ka Natālija Bagramjana ir pelnījusi, lai tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā.

Ar patiesu cieņu —

Latvijas Armēņu kultūras biedrības

valdes direktors Surens Vartanjans

Valdes loceklis Ivars Māris Kincs

Curriculum vitae

Esmu dzimusi Rīgā 1949.gada 2.janvārī, pēc tautības — armēniete. Esmu neprecējusies. No 1967.gada līdz 1973.gadam studēju Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Zinu latviešu, krievu, angļu un armēņu valodu.

Darba pieredze: no 1973. līdz 1974.gadam — internatūra ķiruģijā Rīgas pilsētas 1. klīniskajā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā; no 1974. līdz 1977. gadam — onkoloģe Preiļu rajona centrālajā slimnīcā; no 1977. līdz 1984.gadam — galvenā ārste Preiļu rajonā; no 1984. līdz 1990.gadam — pārcelta par galvenā ārsta vietnieci Latvijas Baseina centrālās slimnīcas poliklīnikā; no 1990. gada galvenā ārste Latvijas Baseina centrālās slimnīcas poliklīnikā. Šī poliklīnika 1993.gadā reorganizēta par SIA “VIA UNA” poliklīniku.

1997.gada 16.aprīlī N.Bagramjana