Triju Zvaigžņu ordenis — tā virsniekam

Vakar, 29. novembrī, Rāmavā daudzstāvu nama standarta dzīvoklī, kur pie savas jaunākās meitas dzīvo prāvests Artūrs Kaminskis, bija ieradies Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ordeņa domes sekretāre Aija Blūmane, lai viņam pasniegtu IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Tuvāka informācija — 4.lpp. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saņemot apbalvojumu, vecais vīrs, kas saglabājis nelokāmu gribu un pārliecību par Latvijas nākotni, pateicās par to un sacīja, ka tas ir gandarījums par viņa mūža cīņu uz tiesībām brīvi paust savus uzskatus un strādāt tautas labā tajā profesijā, ko viņš izvēlējies par savu. Artūrs Kaminskis dalījās pārdomās par savā mūžā pieredzētajiem partiju laikiem, kas viņam šķiet stipri līdzīgi tagadējiem, par laiku pirms kara un par pēckara gadiem. No tiem lielu daļu viņš pavadījis gūstekņu nometnēs kopā ar Tautas padomes locekļiem, ar Konstantīnu Čaksti un arī ar Bruno Kalniņu, pēc atgriešanās Latvijā piedzīvojis daudz pārestību, bet vienmēr saglabājis ticību brīvai Latvijai. Viņa ģimenē izaugušas trīs meitas, tās izskolotas un ir pazīstamas savās profesijās. Ir mazdēls, kuram vectēvs ar prieku nodod tālāk mantojumā savu mīlestību uz tautu un dzimteni.

Pēdējos gados, kad prāvesta kungs atrodas pelnītā atpūtā, ir bijis daudz laika nodoties filozofiskām apcerēm, galvenokārt par mūsdienu norisēm sabiedrībā. Viņš izteica gandarījumu par Valsts prezidenta konsekvenci darbībā un vēlēja viņam saglabāt to arī turpmāk, atrodoties šajā amatā.

Tika pārrunātas arī ticības lietas un jautājumi, kas skar visu konfesiju sadarbību. Runājot par baznīcas ietekmi uz sabiedrisko domu pašlaik, prāvests bija pret to, ka dažviet baznīca tiek pārvērsta par politisku tribīni un tauta dievkalpojumā var nesaņemt gaidīto.

No dzīvesstāsta. Prāvests Artūrs Kaminskis dzimis 1914. gada 10. maijā Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta Sinevišķu mājās. Beidzis Ilūkstes vidusskolu. 1937. gadā iestājies LU Teoloģijas fakultātē, beidzis 3 kursus, bet līdz ar fakultātes slēgšanu 1940. gadā tiek izslēgts no LU. 1940. gadā sāk strādāt par sanitāru P. Stradiņa slimnīcā. 1940. gada rudenī sāk darboties studentu un jauniešu grupā, kas izplata uzsaukumus pret padomju okupāciju. 1941. gada 10. novembrī šī grupa noformējas nelegālai darbībai, pieņemot nosaukumu — Latviešu nacionālā savienība (LNS). A. Kaminskis kļūst par tās ārējās informācijas daļas vadītāju, uztur sakarus ar citām pretestības grupām, lai tuvinātu mērķi — apvienoties. 1941. gada beigās pabeigta sagatavošanās laikraksta “Tautas Balss” izdošanai. A. Kaminski apstiprina par laikraksta redaktoru. Saliekot laikraksta 1942. gada oktobra numuru, notiek apcietināšana.

1942. gada 4. novembrī A. Kaminski ievieto gestapo cietumā, 1942. gada beigās kopā ar citiem LNS dalībniekiem pārved uz Rīgas Centrālcietumu. 1943. gada jūnijā iesloga Salaspils koncentrācijas nometnē, 1943. gada decembrī pārved uz Štuthofas koncentrācijas nometni, 1944. gada sākumā pārsūta uz Mauthauzenes nāves nometni, 1944. gada jūlijā tiek steidzīgi nogādāts Rīgas gestapo, bet septembrī atkal nosūta uz Štuthofas nāves nometni. 1945. gada pavasarī Štuthofas nometne, tuvojoties frontei, tiek evakuēta, vācu apsardze aizbēg, un ieslodzītie nonāk krievu armijas rokās. A. Kaminski nosūta uz nometni pie Harkovas. 1946. gadā A. Kaminski atbrīvo un viņš atgriežas Latvijā. 1949. gadā A. Kaminski ordinē kā mācītāju Engures un Mērsraga draudzēs. No šī laika viņš ir ev. luteriskās baznīcas mācītājs, bet pēdējos 27 gadus — Sēlpils iecirkņa prāvests. Kopš ev. luteriskās baznīcas mācītāju grupas “Atdzimšana un atjaunotne” dibināšanas ir tās dalībnieks. 1991. gada 11. novembrī kopā ar prāvestu A. Āleru no jauna iededz mūžīgo uguni Brāļu kapos un iesvēta Latvijas karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. Pašlaik A. Kaminskis ir pensijā un pēc visiem izciestajiem pārdzīvojumiem zaudējis acu gaismu.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (ordeņa IV šķira).

Valsts prezidenta

preses dienests