Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No Eiropas Parlamentu asamblejas redzespunkta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1996., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52515

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārkārtēju notikumu

Vēl šajā numurā

11.06.1996., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC CEĻA

Pēc Eiropas Parlamentu asamblejas konferences Budapeštā

No Eiropas Parlamentu asamblejas redzespunkta

Vakar, 10. jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse žurnālistiem preses konferencē stāstīja par iespaidiem un vērtējumiem, kas gūti Eiropas Parlamentu asamblejas konferencē, kura no 7. līdz 9. jūnijam notika Budapeštā.

Preses konferences ievadā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja dažādo valsts varas institūciju lomas precizējumu, jo īpaši aktuāls bijis lielo un mazo valstu statuss Eiropas Savienības institūcijās. Līdz ar to īpašu aktualitāti iegūst katras valsts parlamenta sadarbība ar savu valdību. Vēl jo svarīgāks šis faktors ir laikā, kad mūsu valsts virzās uz Eiropas Savienību. Budapeštas konference daļēji izkliedējusi vēl aizvien sastopamās bažas par to, ka atrašanās Eiropas Savienībā varētu ierobežot dalībvalstu nacionālo parlamentu suverenitāti. Piemēram, Austrijas delegācijas loceklis paziņojis: “Mūsu valsts jau 500 dienas ir Eiropas Savienībā, bet mūsu parlaments nekādi nav sajuties apspiests.”

Bet Latvijas delegācijai Budapeštā nācies uzklausīt arī pārmetumus, kāpēc vēl aizvien nav noregulēti robežjautājumi ar kaimiņvalstīm. “Mūs, trīs Baltijas valstis, joprojām uzlūko kopā,” uzsvēra Ilga Kreituse, “un mums atkārtoti tika apliecināts, ka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ar visām trim Baltijas valstīm tiks uzsāktas vienlaicīgi.”

Budapeštas konferencē iezīmējušās Eiropas Savienības valstu kopīgās problēmas. “Viena no tām arī turpmāk būs bezdarbs,” sacīja I.Kreituse un uzsvēra, ka arī Latvijai tās ceļā uz ES jārēķinās ar šo realitāti. Un vispār konferencē runāts par šādu starptautisko tikšanos lietderīgumu, izskanējusi doma, ka dažkārt starptautiskās tikšanās kļūstot par “politisku tūrismu”. Bet par prieku Francijas delegātiem un dažu citu valstu pārstāvju bažām citēti ģenerāļa Šarla de Golla teiktie vārdi “par Eiropas Savienību no Atlantijas okeāna līdz Urāliem”.

Atbildot uz “LV” jautājumu, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse teica, ka Budapeštas konferencē būtībā nav skarta Latvijas un citu Baltijas valstu vēlēšanās iestāties NATO.

Savukārt Saeimas sekretārs Imants Daudišs, komentējot Budapeštā gūtās atziņas, uzsvēra, ka uz Eiropas Savienību jāraugās ne tikai kā uz ekonomisku faktoru, bet arī kā drošības garantu.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!